Eiropas sporta svētki Minskā
Desmit jūnija pēdējās dienās Baltkrievijas galvaspilsēta Minska kļuva par Eiropas sporta galvaspilsētu, uzņemot Eiropas Olimpiskās komitejas (EOK) organizētās II Eiropas spēles. Pirmās šādas sacensības notika pirms četriem gadiem Azerbaidžānas galvaspilsētā Baku. Līdz tam Eiropas reģions bija palicis pēdējais pasaulē, kurā vēl netika organizētas kompleksas sporta sacensības spēcīgākajiem kontinenta valstu atlētiem. Minskā savu meistarību 15 sporta veidu 23 disciplīnās pārbaudīja 4000 atlētu no 50 valstīm.
Minska tiesības rīkot II Eiropas spēles ieguva 2016. gada oktobrī, kad no organizēšanas atteicās Nīderlande, bet Krievijas piedāvājums rīkot spēles saistībā ar dopinga skandāliem tika noraidīts.
Minskai, lai sagatavotos Eiropas spēlēm, bija atlikuši nedaudz vairāk par divarpus gadiem, kas varēja radīt bažas par spēļu sarīkošanu pienācīgā līmenī, taču baltkrievi pārsteidza Eiropu, un rekordīsā laikā tika saorganizētas vienas no labākajām kompleksajām sacensībām pasaulē.
50 OZOLI UN 53 SPORTISTI
Latviju vērienīgajā sporta forumā pārstāvēja 53 sportisti, kuri piedalījās sacensībās 13 sporta veidos, izņemot vienīgi galda tenisa un pludmales futbola turnīrus.
Viskuplāk mēs bijām pārstāvēti vieglatlētikā, kurā Eiropas izlašu komandu sacensībās Latvija startēja ar pilnu vienību 15 sportistu sastāvā, kā arī ar sešiem rezervistiem. I Eiropas spēlēs Baku 2015. gadā Latvijas izlases komanda vieglatlētikā nepiedalījās, jo toreiz noritēja Eiropas komandu čempionāta zemākās jeb trešās līgas sacensības ar 14 valstu līdzdalību.
Latvija II Eiropas spēlēs piedalījās arī ar 3×3 basketbola komandām sievietēm un vīriešiem. Pieci sportisti bija pārstāvēti kanoe sacensībās, četri startēja šosejas riteņbraukšanā, pa trim piedalījās boksa un cīņas turnīros, divi pārstāvji bija arī džudo un šaušanas sacensībās, bet pa vienam sportistam no Latvijas startēja badmintona, karatē, loka šaušanas, sambo un vingrošanas sacensībās.
Dienu pirms II Eiropas spēļu atklāšanas ceremonijas Atlētu ciematā notika visu Eiropas valstu komandu oficiālā sveikšanas ceremonija. Pēc svinīgās daļas visu Eiropas valstu komandu vadības pārstāvji ņēma rokā lāpstas un iestādīja 50 ozolus. Latvijas ozols Minskā tagad kuplo, pateicoties delegācijas vadītāja vietniekiem Raitim Keselim un Andrim Lupikam.
Atklāšanas ceremonija Dinamo stadionā Minskā izvērtās kā krāšņs baltkrievu kultūras un vēstures priekšnesums, kurā viena no gaidītākajām sadaļām bija valstu parāde. Latvijas komandas pirmajā rindā gāja pieredzējušais džudo cīkstonis Jevgēņijs Borodavko, kuram bija uzticēts gods nest Latvijas karogu.
Atklāšanas ceremonijā viesus un II Eiropas spēļu dalībniekus videouzrunā sveica ANO ģenerālsekretārs Antonio Guterešs, savukārt EOK vadītājs Janežs Kocijančičs pirmo savas runas daļu teica baltkrievu valodā, par ko saņēma neviltotu patiku no skatītājiem. Beigās vārds tika dots Baltkrievijas prezidentam Aleksandram Lukašenko, kurš pasludināja II Eiropas spēles par atklātām.
Par atklāšanas ceremonijas kulmināciju kļuva spēļu uguns iedegšana. Ceremonijā piedalījās visslavenākie baltkrievu sportisti — olimpiskie čempioni Darja Domračeva, Aleksejs Grišins, Maksims Mirnijs, Jūlija Ņesterenko, Romāns Petrušenko, Nadežda Skardino un Dmitrijs Dovgaļonoks.
DUBULTZELTS UZ PAKLĀJA
Atšķirībā no pirmajām spēlēm Baku, kurās, startējot ar 65 sportistiem, izcīnījām tikai pa vienai zelta (pludmales volejbolā — Mārtiņš Pļaviņš/Haralds Regža) un bronzas (cīņas sportā — Anastasija Grigorjeva) medaļai, Minskā klājās ievērojami labāk. Tika izcīnītas septiņas godalgas, bet medaļas kaklā tika kārtas desmit Latvijas sportistiem, turklāt šāvējam Laurim Strautmanim pat divas.
Minskā brīvā stila cīkstone Anastasija Grigorjeva kļuva par Eiropas spēļu čempioni. Svara kategorijā līdz 68 kg Grigorjeva finālā ar 5:3 pieveica Krievijas sportisti Anastasiju Bratčikovu. Anastasijas kontā ir ne tikai I Eiropas spēļu bronzas medaļa, daugavpiliete ir arī trīskārtēja Eiropas čempione. Savukārt Latvijas cīkstones fināla pretiniecei ir divi šādi tituli, kas gūti pavisam nesen — iepriekšējos divos gados. Tiesa, aprīlī šāgada Eiropas čempionātā Bratčikova cieta zaudējumu jau pirmajā cīņā, bet Grigorjeva izcīnīja bronzas medaļu.
Otru zelta medaļu Latvijai pēdējā sacensību dienā nopelnīja karatists Kalvis Kalniņš, kurš Minskā tika kronēts par II Eiropas spēļu čempionu kumite disciplīnā svara kategorijā līdz 60 kilogramiem. Kalniņš finālcīņā ar 4:0 pārspēja Azerbaidžānas karatistu Firdovsiju Farzalijevu. II Eiropas spēles karatistiem bija iekļautas 2020. gada olimpisko spēļu kvalifikācijas ciklā. Zelta medaļa Eiropas spēlēs gan vēl negarantē dalību olimpiskajās spēlēs, bet pēc atlases cikla beigām 2020. gada 6. aprīlī tā dos priekšrocības. Kalniņš ir 2017. gada Eiropas čempions, bet pērn viņš kontinenta meistarsacīkstēs guva bronzu. Latvietis pie medaļām ticis arī citos Eiropas čempionātos, 2012. gadā viņš ieguva sudrabu, bet gadu vēlāk — bronzu. Līdz ar to viņa kontā šāda mēroga sacensībās ir viens zelts, viens sudrabs un divas bronzas. 2010. gadā Kalniņš izcīnīja bronzas medaļu arī pasaules čempionātā.
PIRMĀ KAROGNESĒJA PACIETĪBA
Pirmo no Latvijas komandas trim izcīnītām sudraba godalgām sarūpēja sambo cīkstonis Viktors Reško. Svara kategorijā līdz 100 kg Reško pirmajā kārtā jeb ceturtdaļfinālā ar sāpju paņēmienu lika kapitulēt ungāram Ferencam Siranko, bet pusfinālā Latvijas cīkstonis pēc punktiem ar 5:4 uzveica francūzi Antonī Segāru. Finālā gan Reško ar 0:2 nācās piekāpties spēcīgajam gruzīnam Daviti Loriašvili. Reško kontā ir četras pasaules čempionātu bronzas medaļas, bet Eiropas meistarsacīkstēs viņam ir viena sudraba un trīs bronzas godalgas.
Otru sudraba medaļu izcīnīja Lauris Strautmanis un Agate Rašmane šaušanā ar pistoli 50 m distancē jaukto komandu sacensībās. Vispirms kvalifikācijā Latvijas duets guva trešo rezultātu un droši kvalificējās izšķirošajām cīņām, pēcāk pusfinālā Strautmanis un Rašmane pārspēja Baltkrievijas pirmo komandu. Izšķirošajā cīņā par zeltu latvieši cīnījās ar krieviem Margaritu Lomovu un Artjomu Černousovu. Pārāki gan bija Krievijas sportisti, kuri iekrāja 94,0 punktus, bet Strautmanis un Rašmane ieguva 83,1 punktu.
Mūsu komandas karognesējs I Eiropas spēlēs Lauris Strautmanis, kas Baku izcilus panākumus neguva, Minskā spēja izcīnīt arī bronzu ar pneimatisko pistoli 10 m distancē. Par spēļu čempionu kļuva Krievijas šāvējs Artjoms Černousovs, kurš 11 sērijās guva 241,4 punktus, bet sudrabs tika Oļeham Omeļčukam no Ukrainas, kurš ieguva 239,6 punktus. Strautmanis pirmo trijnieku noslēdza ar 219,3 punktiem. Zīmīgi, ka kvalifikācijā sešās sērijās Strautmanis ieguva 579 punktus un kā pēdējais iekļuva astoņu finālistu vidū.
Par aizraujošu sportisku izklaidi parūpējās un finālā sudraba medaļas izcīnīja mūsu 3×3 basketbola vīriešu komanda, kura grupu turnīrā guva divas uzvaras trīs cīņās un droši iekļuva starp apakšgrupas divām spēcīgākajām komandām, kas nodrošināja iespēju sacensties ceturtdaļfinālā. Latvijas 3×3 basketbola izlase ar Armandu Seņkānu, Armandu Ginteru, Mārtiņu Šteinbergu un Robertu Pāži sastāvā vispirms ceturtdaļfinālā ar 21:14 pārspēja Franciju, pēc tam pusfinālā Latvijas basketbolisti aizraujošā cīņā pagarinājumā ar 19:17 apspēlēja mājinieci Baltkrieviju, bet vēlāk finālā Latvijas komandai ar 14:21 nācās piekāpties spēcīgajai Krievijas 3×3 basketbola komandai.
Septīto godalgu Latvijai izcīnīja šķēpmetēja Madara Palameika, kura kāpa uz goda pjedestāla trešā pakāpiena.
NEPARASTĀ VIEGLATLĒTIKA
Komandu sacensībās vieglatlētikā tika izmantota Dynamic New Athletics (DNA) sistēma. Vienas dienas laikā sacentās četras grupas pa sešām izlasēm katrā, labākajām iekļūstot pusfinālā. Latvija savā grupā bija ceturtā aiz uzvarētājas Čehijas, Baltkrievijas un Lietuvas, kas nozīmēja, ka Latvijas vieglatlētikas komandai nāksies startēt ceturtdaļfinālā.
Individuāli vislabāk veicās šķēpmetējai Madarai Palameikai, turklāt viņai sacensības noritēja pēc izslēgšanas turnīra formāta. Tajās viņa svinēja uzvaru, sasniedzot savu sezonas labāko rezultātu — 63,22 metrus. Pēc visu četru kvalifikācijas grupu sacensībām kļuva zināms, ka Palameika ar šo rezultātu ir izcīnījusi bronzu šķēpmešanā un papildinājusi Latvijas medaļu krājumu. Zīmīgi, ka priekšsacīkstēs Palameika pārspēja baltkrievieti Tatjanu Haladoviču, kura pēc tam duelī par piekto vietu šajā grupā sasniedza 64,37 metrus un individuāli tika pie zelta šķēpmešanā.
Ceturtdaļfināla barjeru Latvijas vieglatlētikas komandai neizdevās pārvarēt, savā grupā ierindojoties trešajā vietā starp sešām komandām, pusfinālu sasniedza divas labākās komandas.
Ceturtdaļfinālā tāllēkšanā dāmām ar 6,12 m uzvarēja Lauma Grīva, šķēpmešanā bronzu ieguvusī Palameika bija labākā ar 60,10 m tālu raidījumu. Sindija Bukša bija otrā 100 m sprintā sievietēm, sasniedzot savu sezonas labāko rezultātu — 11,62 sekundes. Augstlēkšanā vīriešiem Rihards Bremze bija trešajā pozīcijā, spējot pārvarēt 2,12 m latiņu, bet ceturtā 100 m barjerās bija Ilona Dramačonoka (14,67 sekundes), kamēr 4×400 m stafetē Latvijas komanda ar Mariju Medvedevu, Patrīciju Sarmuli, Austri Karpinski un Iļju Petrušenko, finišējot pēc 3:31,83, bija piektā. Tikmēr Elvijs Misāns 100 m sprintu veica 11,01 sekundē un palika pēdējais starp sešiem konkurentiem, bet Kristaps Sietiņš nesasniedza finišu 110 metru barjerās.
Ceturtdaļfināla sacensības vieglatlētikā noslēdzās ar jaukto iedzīšanas stafeti, kur Daniels Bambāls, Līga Velvere, Jānis Leitis un Gunta Vaičule finišēja trešie. Iedzīšanas stafetē dalībniekiem bija jāveic 800, 600, 400 un 200 metru distances. Pirms stafetes Latvijai bija sešu sekunžu deficīts, bet pēc tās Latvija tieši ar tādu pašu deficītu atpalika no otro vietu ieguvušās Grieķijas. Savukārt aiz Latvijas palika Polija, Slovākija un Šveice.
27. EIROPAS RANGĀ
Latvijas delegācija II Eiropas spēļu medaļu kopvērtējumā ierindojās 27. vietā. Latvijas sportisti spēlēs izcīnīja divas zelta, trīs sudraba un divas bronzas medaļas, kas bija ražīgāks sniegums, salīdzinot ar I Eiropas spēlēm Baku 2015. gadā, kad bija pa vienai zelta un bronzas medaļai. Šogad sasniegtais Latvijai šajās sacensībās medaļu vērtējumā ļāva gūt 27. vietu starp 43 godalgas ieguvušajām valstīm.
Ražīgākā bija Krievija, kas guva 44 zelta, 23 sudraba un 42 bronzas godalgas, aiz sevis atstājot mājinieci Baltkrieviju (24+16+29) un Ukrainu (16+17+18). Latvija bija labākā no Baltijas valstīm, jo Lietuva ar divām zelta un vienu sudraba medaļu ieņēma 29. vietu, Igaunija ar divām sudraba un trim bronzas godalgām bija 35. pozīcijā.
II Eiropas spēlēs Minskā astoņos sporta veidos — loka šaušanā, vieglatlētikā, badmintonā, šosejas riteņbraukšanā, džudo, karatē, šaušanā un galda tenisā — noritēja arī kvalifikācija 2020. gada Tokijas olimpiskajām spēlēm, bet boksā un džudo tika noskaidroti arī labākie Eiropas čempionāta ietvaros.
EOK Ģenerālajā asamblejā Minskā tika apstiprināts, ka III Eiropas spēles 2023. gadā uzņems Polijas pilsēta Krakova un viss Mazpolijas reģions. Polija bija vienīgā kandidāte spēļu rīkošanai. Neoficiāli tika minēts, ka savu kandidatūru varētu pieteikt arī Krievijas pilsēta Kazaņa, taču tas nenotika.
Iepriekš bija paredzēts, ka Krakovas vietā spēles varētu notikt Katovicē, bet pilsētas iedzīvotāji referendumā nobalsoja pret pieteikumu rīkot 2022. gada ziemas olimpiskās spēles, līdz ar to tika pieņemts lēmums arī Eiropas spēļu kandidatūru pārcelt uz Krakovu.
