Sporta pieredze no Kārlstades
Ar 11 zelta, 15 sudraba un 18 bronzas medaļām Latvijas sportisti atgriezās no Baltijas jūras jaunatnes spēlēm Kārlstadē. Visaugstvērtīgākos rezultātus sasniedza orientieristi, izcīnot 23 medaļas, 16 godalgas vieglatlētiem, četras — peldēšanā un viena — badmintonā.
Baltijas jūras jaunatnes spēles pulcēja ap 800 dalībnieku vecumā no 13 līdz 19 gadiem, sacenšoties sešām reģiona valstīm — Latvijai, Zviedrijai, Polijai, Krievijai, Baltkrievijai un Vācijai. Jaunieši spēkiem mērojās badmintonā, tenisā, galda tenisā, brīvajā cīņā, basketbolā, džudo, vieglatlētikā, loka šaušanā, karatē, orientēšanās sportā un peldēšanā. Latvijas delegācijā startēja četri badmintonisti, astoņi galda tenisisti, 14 peldētāji, 22 vieglatlēti un 16 orientieristi.
Kā pastāstīja orientēšanās sporta trenere Baiba Smila, kura pavadīja orientieristu delegāciju uz Zviedriju, sacensības izdevās. “Rezultāti bija ļoti, ļoti labi,” vērtēja Smila. “Konkurence skaitliskā izteiksmē nebija liela, taču spēcīga. Divas medaļas pirms Baltijas jūras spēlēm risinājās Eiropas čempionāts junioriem, kuram bijām īpaši gatavojušies, taču, dodoties uz Kārlstadi, mūsu orientieristi joprojām bija tehniski, taktiski un fiziski labā formā. Pēc Eiropas čempionāta sportistus pavadīja psiholoģisks vieglums, tādēļ Baltijas jūras spēlēs izdevās sasniegt izcilus rezultātus — aiz mums palika Krievijas un Zviedrijas sportisti, kuri Eiropas čempionātā stāvēja uz goda pjedestāla.”
Lielākā daļa Latvijas orientieristu klinšainajos Zviedrijas mežos, ko bagātināja nelieli purvi, skrēja pirmo reizi. Tādēļ īpašs gandarījums, ka vidējā distancē veiksmīgi izdevās konkurēt ar mājiniekiem. “Lielākais izaicinājums ir iemācīties skriet, kad zem kājām uz katra soļa ir akmeņi, kuriem uzkāpjot tie kustas,” raksturoja Smila. Sprinta distancē, kas risinājās pilsētvidē, latviešiem izdevās izcīnīt vēl vairāk godalgu.
Vieglatlētu delegāciju pavadīja Bauskas novada bērnu un jaunatnes sporta skolas treneris Mārtiņš Rūgums. “Daudzi atlēti sasniedza personiskos rekordus, daudziem starti neizdevās. Zviedrijā barjerskriešanas disciplīnās atšķīrās atstarpe starp barjerām… Domāju, nostartējām labi, jo vieglatlētikas kopvērtējumā piekāpāmies tikai Baltkrievijas sportistiem,” atklāja 25 gadus vecais treneris.
Domājot par ilgtspējību, zviedri laureātiem pasniedza medaļas bez svinīgajām lentītēm. Tam jau bija paredzētas akreditāciju karšu lentes, vēršot jauniešu uzmanību uz produktīvu materiālu izmantošanu un izvairīšanos no lieku atkritumu saražošanas, piešķirot otru dzīvību akreditāciju noformējumā izmantotajiem materiāliem. Domas par šo iniciatīvu dalījās.
“Baltijas jūras jaunatnes spēles lielai daļai Latvijas sportistu bija pirmais nopietnais pārbaudījums starptautiskā sacensību līmenī, kas var kalpot gan kā labs tramplīns jau lielākām sacensībām, kā, piemēram, Eiropas un pasaules čempionātiem jauniešiem, gan kā vērtīga dzīves pieredze,” norāda LSFP prezidents Einars Fogelis.
Iepriekšējās Baltijas jūras spēlēs 2017. gadā Brestā (Baltkrievija) Latvija tika pārstāvēta ar gandrīz tādu pašu sportistu skaitu, taču latvieši izcīnīja krietni mazāk medaļu — vienu vienu zelta, sešas sudraba un trīs bronzas godalgas.
Savukārt pirmās Baltijas jūras jaunatnes spēles norisinājās 1999. gadā Šverīnē, Vācijā. Šīs reģiona starptautiskās sacensības notiek ik pēc diviem gadiem, sportistiem caurmērā sacenšoties 10—15 sporta veidos. Baltijas jūras jaunatnes spēles tiek organizētas ar mērķi sekmēt jaunatnes sporta attīstību un sadarbību jaunatnes sportā Baltijas jūras reģiona līmenī, kā arī veicināt savstarpēju komunikāciju jauniešu vidū, iepazīt atšķirīgas kultūras un citu vidi.
Latvijas Sporta federāciju padome (LSFP) organizē Latvijas jauno sportistu piedalīšanos Baltijas jūras jaunatnes spēlēs kopš 2003. gada, kad Šauļos tās norisinājās trešo reizi.
BALTIJAS JŪRAS JAUNATNES SPĒLES. MŪSU SPORTISTU REZULTĀTI
Orientēšanās sportā 1. vieta: sprintā Kristīne Brunere, Laura Berķe un Matīss Saulīte; sprinta stafetē Laura Berķe, Emīls Lazdāns, Matīss Saulīte un Kristīne Brunere; vidējā distancē Emīls Lazdāns, Anna Emīlija Suta un Matīss Saulīte. 2. vieta: sprintā Anna Emīlija Suta, Leonarda Baltiņa, Emīls Lazdāns un Artems Babins; sprinta stafetē Sanda Lapiņa, Dāvis Vintišs, Nils Ciglis un Kristīne Berķe; vidējā distancē Dāvis Vintišs, Anete Strauta, Kristīne Brunere un Nils Ciglis; 3. vieta: sprintā Kristīne Berķe, Sanda Lapiņa un Gustavs Staņa; sprinta stafetē Leonarda Baltiņa, Gustavs Staņa, Artems Babins un Anna Emīlija Suta; vidējā distancē Gustavs Staņa, Aiga Irbe Blūma un Uģis Beķeris.
Vieglatlētikā 1. vieta: šķēpmešanā Hanna Gabriēla Ziemiņa (41,52m), 2000m Agate Caune (6:30,42s), 4x100m stafetē meitenēm Arina Matvejeva, Kitija Zaula, Annija Miļūne un Rēzija Grēta Štrausa, 4x100m stafetē zēniem Edgars Avens, Jorens Maskals, Rihards Robins Helmanis un Rolands Blūms; 2. vieta: šķēpmešanā Toms Žmuida (53,68 m), lodes grūšanā Rikardo Ivanovs (14,67 m) un Alise Ciemiņa (13.31m), 80 m/b Rēzija Grēta Štrausa (12.04); 3. vieta: 80 m Arina Matvejeva (10,49ss), augstlēkšanā Edvarts Eglītis (1,81m), 800 m Amanda Valtasa (2:22,09), 300m Rolands Blūms (38,89), kārtslēkšanā Andris Skadiņš (2,00 m) un Paula Bojāre (2,62 m), 2000 m Roberts Aleksis Glazers (6:16,33) un tāllēkšanā Rihards Robins Helmanis (6,26 m).
Badmintonā 2. vieta komandu kopvērtējumā Anna Kupča, Annemarija Lorēna Priede, Dāvis Strazdiņš un Rihards Žugs.
Peldēšanā 2. vieta: 100 m brasā Matīss Kaktiņš (1:08.31), 3. vieta: 100 m uz muguras, Roberts Gūtmanis (1:01.88), 3. vieta: 4×100 brīvā stila stafetē, Daniela Bērziņa, Lūka Lieģis, Zlata Pettinena, Germans Veidemans (3:56,80) un 100 m tauriņstilā Daniela Bērziņa (1:09.80).
