Ēnas pār Mežaparku
Pirms gadiem 40 padomju sporta funkcionāri Latvijā gandrīz pilnībā iznīcināja kādu unikālu kultūrvēsturisku mantojumu. Ir pamatotas bažas, ka tagad šis darbiņš tiks padarīts līdz galam. Toreiz biedrus uzvalkos vadīja vienīgās un pareizās partijas centralizētais idiotisms, tagadējos kungus, šķiet, varētu iedvesmot nacionālo nekauņu smīns — nekā personiska, tikai bizness!
Runa ir par nacionālo sporta bāzi Sporta centrs Mežaparks, kas atrodas uz četrus hektārus liela zemesgabala un kur savulaik atradās Latvijas teritorijā pirmais jahtklubs. Bet, iespējams, gluži vienkārši par to, kurš turpmāk dzīvos skaistajā Ķīšezera maliņā.
UNIKĀLS ŠŪPULIS
Tieši šo vietu, kuras tagadējā adrese ir R. Feldamaņa iela 11, iegādājās 1878. gadā dibinātais Rīgas jahtklubs. Īsi pirms Pirmā pasaules kara (1913. gadā) tika pabeigta ne tikai jaunā kluba mītnes būve, bet arī izbagarēts līcis un uzbērts ziemeļu mols, kas, papelēm noaudzis, joprojām šo vietu sargā no jūras vēja. Otru — īsāku dienvidu molu — Ķīšezera viļņi jau noskalojuši.
Gāja pāri kari, mainījās politiskās iekārtas un karogi jahtkluba mastā, bet burāšana Ķīšezerā palika. Sarkanajai armijai tuvojoties Rīgai, 1944. gada rudenī jahtas turpat līcī tika nogremdētas. Krievi virs ūdens ieraudzīja jahtu galu mežu. Vēlāk laivas tika izceltas un lielākā daļa no tām vēl ilgi kalpoja Latvijas burātājiem.
Gandrīz 100 gadus Ķīšezerā saglabājot baltvācu iedibināto ledusburāšanas tradīciju, sešdesmito gadu beigās tieši te savu ceļu uz starptautiskiem panākumiem sāka agrāk pie mums nepazīstamā DN ledusjahtu klase, bet septiņdesmitgades vidū dzima Latvijas vindsērfings. Toreiz šīs bāzes nosaukums bija — Republikas centrālais jahtklubs (RCJK). Tad biedri izdomāja, ka burāšana jāpārceļ tuvāk jūrai, bet ezera maliņa ir ideāla vieta sportspēļnieku treniņu centram. Bolderājā tika uzcelts jauns RCJK, kas sen jau sekmīgi privatizēts. Bet Ķīšezera krastā no Rīgas jahtkluba ēkām, starp kurām bija arī unikāls koka elings, kas savulaik tika uzskatīts par lielāko tāda tipa būvi Eiropā, palika tikai nams, kura tagadējā pasta adrese ir R. Feldmaņa iela 8 un kurā iekārtota Latvijas Olimpiskās vienības mītne.
ČETRI DZINTARI 25 KILOMETROS
Sporta centrs tagadējā veidolā nodots ekspluatācijā 1982. gadā. Tas ilgi kalpojis (un joprojām kalpo) volejbolam, basketbolam, futbolam un vēl citiem sporta veidiem, kādu laiku piecietis arī burāšanu, bet nu jau vasarām ilgi senākajā Latvijas jahtu ostā neviena jahta netiek gaidīta. Ikviena Rietumvalstu pilsēta Rīgu var tikai apskaust par tik lielu un skaistu ezeru tās teritorijā, kurā iespējama gan izklaide, gan treniņi, gan nopietnas sacensības. Vācijā, Dānijā vai Nīderlandē jahtklubi tā krastos būtu savērti kā pērles krellēs.
Ķīšezera meldros var atrast tikai četrus dzintara gabaliņus. Klubu 360 grādi, kas vindsērfingam iekopis no sporta centra nomāto piekrastes strēmeli, kura paradoksālā kārtā atrodas tūlīt aiz mākslīgi būvētā jahtkluba ziemeļu mola, bet vējdēļošanai ir itin piemērota vieta. Pašā Mežaparka teritorijā Pāvu ielā 14 pie glābšanas stacijas, nelielu piestātni dalot ar pašvaldības policiju, darbojas Nacionālā bērnu un jauniešu burāšanas bāze, kurā sekmīgi trenējas bērni un uz kurieni pārcēlies arī Latvijas ledusburāšanas centrs, rīkojot pat Eiropas mēroga regates un tajās gūstot arī panākumus.
Ezera otrā krastā konsekventi arvien elegantāks un labāk aprīkots kļūst privātais jahtklubs Jaunciema osta, kurā iespējama visu veidu burāšana, kaitsērfošanu ieskaitot. Pērnvasar pašā Juglas stūrī švertjahtu piestātnes iekārtošanu sācis Marina Maļina.
Vēl vindsērfinga nomas punkts aiz Rīgas jahtkluba līča noskalotā dienvidu mola un vairāk vietu, no kurām doties ūdenī Ķīšezerā nav. Kopumā burāšanai pieejami labi ja 400 metri no vismaz 25 kilometrus garās Ķīšezera krasta līnijas. Pusei no šiem sporta metriem visai drīz var priekšā piekarināt privātuma atslēgu.
SAPNIS PAR SPORTA MĀJU
Lai arī bez burāšanas, sports Latvijas otrās republikas laikā šajā bāzē dzīvoja aktīvi. Tajā ir apjomīga sporta zāle, trenažieru zāle, tenisa korti, pludmales volejbola laukumi, biroju telpas, viesnīca jeb internāts, konferenču zāle, kafejnīca. Vienā kompleksa stūrī bija sporta medicīnas centrs. Tā akreditēta kā nacionālā sporta bāze Sporta centrs Mežaparks.
2002. gadā tika izstrādāts rekonstrukcijas projekts, kas paredzēja saglabāt esošos būvapjomus. Sāka strādāt celtnieki, bet, kad tika izremontēts vestibils, sporta zāles ģērbtuves, daļa no viesnīcas istabiņām un konferenču zāle, valdība norāva stopkrānu. Tomēr arvien nopietnāka kļuva ideja par tā dēvētās Sporta mājas būvi, kurā būtu ne tikai treniņu un sacensību vietas, rehabilitācijas centrs, bet arī Latvijas Olimpiskās vienības laboratorijas un speciālistu darba telpas, sporta veidu federāciju un LOK biroji. Tika pat izstrādāts Sporta mājas projekts.
Tā jau sen būtu uzbūvēta un funkcionētu, ja 2009. gadā valdība šo projektu neapturētu ar formālu pamatojumu, ka valstī nav kopējas koncepcijas par sporta infrastruktūras attīstību. Kamēr tās nebūšot, nekas tālāk nenotikšot. Koncepcija, kuru speciālisti vērtēja kā paviršu, tika izstrādāta 2013. gada pavasarī. „Tika panākta vienošanās, ka pie tās jāatgriežas rudenī, kad būs apstiprinātas sporta pamatnostādnes nākamajam periodam,” stāsta Latvijas Olimpiskās komitejas prezidents Aldons Vrubļevskis. „Bet… tolaik Vjačeslava Dombrovska vadītā ministrija izstrādāja priekšlikumu, ko akceptēja arī valdība, turpmāk vairs neattīstīt valsts galvojumu un kredītu sistēmu. Budžetā valsts galvojumiem paredzētās summas, sākot ar 2014. gadu, tika pārdalītas par labu konkrētiem sporta objektiem, un Mežaparka to vidū vairs nebija. Toties neizprotamā veidā parādījās daži jauni, pat gluži pārsteidzoši objekti.”
LOV VAI TENISS
Mežaparkasvītrošanai no atbalstāmo objektu saraksta netika sniegti nekādi argumenti. LOV procedūru kabinetus, laboratorijas un biroju paredzēja pārvietot uz tenisa centru Lielupe Jūrmalā, kura rekonstrukcijai līdz 2018. gadam plānots izlietot vairāk nekā 12,8 miljonus eiro.
„Pārsteidzoši, ka neviens nebija izpētījis, ka ēkas tādā apjomā, kādā tās nepieciešamas LOV, Lielupē nemaz nav iespējams uzbūvēt. Pareizāk sakot, uzbūvēt var, bet tad vairs tur nebūtu vietas tenisam. Lai Lielupē varētu attīstīties gan teniss, gan LOV, nepieciešama papildu zeme, un tas nozīmē ne tikai papildu izmaksas, bet arī Jūrmalas priežu meža ciršanu. Tātad vienā vietā — Mežaparkā — valsts var saimniekot bez bēdu, otrā tā pati sev rada grūti risināmas problēmas, papildu izmaksas un garantētus iedzīvotāju protestus,” par šo pieeju brīnās Vrubļevskis. „LOK atbildība ir labāko sportistu sagatavošana svarīgākajām sacensībām un olimpiskajām spēlēm. Pat, ja valsts kaut kur kaut ko būvēs un pēc pieciem vai astoņiem gadiem olimpiešiem uzdāvinās kā Olimpiskās vienības vismodernāko celtni, mums kaut kur šos piecus vai astoņus gadus ir jādzīvo un jāstrādā.”
Daļā no pašreizējās LOV ēkas R. Feldmaņa ielā 8 steidzami nepieciešams remonts. Bet šis nav kantoris, kuru var uz pāris mēnešiem aiztaisīt ciet. LOV speciālistiem jāstrādā diendienā, nereti brīvdienas ieskaitot. „Lūdzam izīrēt blakus namā — sporta centrā Mežaparks R. Feldmaņa ielā 11 telpas vairāk nekā 250 kvadrātmetru platībā, kuras atstājis Sporta medicīnas centrs un kuras stāv tukšas un neapkurinātas,” par vienkāršu izeju no situācijas stāsta LOK prezidents. „LOV jāpalielina tehniskā un zinātniskā kapacitāte, jāpaplašina iespējas atbalstīt labākos sportistus, ieskaitot arī sporta spēļu izlases komandas. Tagad šis tukšais korpuss rada tikai zaudējumus, mēs piedāvājam abpusēju labumu. Nav saprātīgu argumentu, lai pateiktu nē.”
„LOV ēkas labiekārtošanā tika ieguldīti 350 tūkstoši latu valsts naudas, kā arī diezgan ievērojamas summas aprīkojuma un iekārtojuma iegādei,” atceras Aldons Vrubļevkis, kurš pats kādu laiku vadīja LOV. „2003. gadā mēs priecājāmies par Baltijā modernāko funkcionālās diagnostikas laboratoriju, kuras iekārtām nu jau ir 11 gadu un kas nebūt vairs nav modernākās. Jādomā par jaunu attīstību. Tai nepieciešamas gan telpas, gan jauni darbinieki.”
ĪPAŠUMU DAŽĀDĪBA
Šķita, ka Izglītības un zinātnes ministrija vēlas tikt vaļā no atbildības par sporta centru Mežaparks. Kuluāros arvien biežāk izskanēja bažas par tā nodošanu Finanšu ministrijai, kas pamatoti asociējas ar privatizāciju. Tādējādi kopā ar Mežaparku turīgu kungu īpašumā varētu nonākt arī burāšanas centrs Pāvu ielā 14.
„Katram objektam ir sava īpašuma forma. Burāšanas centrs Pāvu ielā 14 un zeme pieder valstij IzM personā, to tikai apsaimnieko sporta centrs Mežaparks,” norāda Vrubļevskis. „Zēģelētāju savienība līdzīgi kā Jātnieku federācija Kleistu bāzi šo centru grib saņemt bezatlīdzības lietošanā uz 10 gadiem, saglabājot valsts dotāciju bāzes uzturēšanai, kas būtu ne mazāka kā šogad. Ministrija un Nacionālā sporta padome tam ir piekritusi. Tādējādi valsts tiek vaļā no tai neraksturīgas funkcijas, bāzē saimnieko tie, kuri vislabāk zina, kas savam sporta veidam nepieciešams — attiecīgā federācija. Protams, Zēģelētāju savienībai vajadzēs sadarbības partnerus. Iespējams, Rīgas domi, vēl kādus, bet tā pati varēs lemt par sava sporta veida attīstību šajā vietā.
Sporta centra Mežaparks zeme un ēkas pieder pašai kapitālsabiedrībai, jo 2008. gadā šis īpašums tika ieguldīts SIA pamatkapitālā, līdz ar to nekustamais īpašums nepieder valstij, valstij pieder tikai 99,9 procenti SIA kapitāldaļu vairāk nekā 15 miljonu eiro vērtībā,” skaidro Aldons Vrubļevskis. „0,1 procents pieder LOK. Mēs 2008. gadā iestājāmies šajā kapitālsabiedrībā, izpildot valdības lēmumu, jo LOK jau bija izsniegts valsts galvojums, lai ņemtu kredītu rekonstrukcijas projekta realizācijai par vairāk nekā 8 miljoniem latu, ko nevarēja izmantot valdības vilcināšanās un aizlieguma dēļ.”
Pirms Jāņiem IzM Valsts sekretāru sanāksmē patiesi izsludināja rīkojuma projektu, kas paredz sporta centra Mežaparks valstij piederošās kapitāldaļas nodot Finanšu ministrijai.
