Mēs vēlamies attīstību
Pagaidām vēl sporta centrs Mežaparks atrodas Izglītības un zinātnes ministrijas valdījumā. Uz Sporta jautājumiem atbild IzM valsts sekretāre Sanda Liepiņa un Sporta departamenta direktora vietnieks Edgars Severs.
— Valsts sekretāru sanāksmē izsludināts rīkojuma projekts par sporta centru Mežaparks. Ko tas nozīmē šīs nacionālās sporta bāzes liktenim?
Sanda Liepiņa: —Pamatojums tam, kāpēc esam izvēlējušies šādu ceļu ir tas, ka ministrijai jau vairāku gadu garumā dots Ministru kabineta uzdevums vērtēt kapitālsabiedrību darbību un nākotni. Pērnajā un šajā gadā strādājam ar visām ministrijas kapitālsabiedrībām, lai nodrošinātu, ka tās darbojas bez zaudējumiem. Esam vērtējuši funkcijas, kādas šīs kapitālsabiedrības veic, kas ir to ieņēmumu avoti, cik to darbība atbilst valsts funkciju veikšanai un vai nepieciešams šīs kapitālsabiedrības paturēt ministrijas padotībā.
Sporta centra Mežaparks izvērtējums skaidri parāda, ka, lai gan sports tur ir, ieņēmumus pamatā veido nekustamā īpašuma apsaimniekošana, biroju un noliktavu telpu izīrēšana, viesnīcas pakalpojumi. Tas nav profils, kurā IzM būtu vislabākā šo darbu organizētāja.
Otra sadaļa — jau 2006. gadā pieņemtā Valsts nekustamā īpašuma apsaimniekošanas koncepcija, ko pērnajā un šajā gadā Finanšu ministrija atkārtoti virza ar skaidru uzstādījumu, ka tas ministriju īpašums, kas nav nepieciešams to tiešu funkciju īstenošanai, koncentrējams Finanšu ministrijas pārziņā. Pērn Valsts nekustamo īpašumu pārvaldībā ar vienu rīkojumu jau nodevām gandrīz 30 īpašumus, kas atrodas dažādās Latvijas vietās, kas nebija nepieciešami ne izglītības, ne zinātnes, ne sporta funkciju nodrošināšanai.
Mūsu ieskatā viens no sporta bāzes Mežaparks attīstības risinājumiem ir nodot šīs kapitālsabiedrības pārraudzību Finanšu ministrijas pārziņā, ņemot vērā šo ieņēmumu struktūru, kas pamatā nav saistīti ne ar izglītību, ne ar zinātni, ne ar sportu. Ko tas nozīmē nākotnē? Mūsu ministrija nav tā, kas var nodrošināt lielu nekustamā īpašuma projektu attīstību, tiešām neuzskatu, ka šai ministrijai būtu jānodarbojas ar šādu funkciju. Mēs to darām atsevišķos gadījumos, kas saistīti, piemēram, ar profesionālās izglītības attīstību vai bobsleja trases attīstību, saprotot, ka tā ir konkrēta sporta infrastruktūra. Mežaparkā, izņemot sporta spēļu zāli, kurai piešķirts nacionālās bāzes statuss, pārējais īsti nekvalificējas kā infrastruktūra, kura būtu sportam nozīmīga. Viesnīcu pakalpojumu sniegšana nav IzM pamatbizness.
— Nodošana Finanšu ministrijai nozīmē nodošanu Valsts nekustamo īpašumu aģentūrai un tālāk privatizācijai…
Edgars Severs:— Mūsu motivācijai ļoti būtisks arguments ir valsts budžeta līdzekļu trūkums tieši šīs bāzes attīstībai. Valdība, pēc tam arī Saeima, apstiprinot šīgada budžetu, pārdalīja savulaik Mežaparka attīstībai plānoto finansējumu. Tādējādi pēc būtības tika noraidīta šī projekta attīstības vīzija. Tagad ministrijai ir līdzekļi tikai šīs bāzes uzturēšanai, bet ne attīstībai. Bet sabiedrība vēlas Mežaparka attīstību.
Gada garumā visas valsts kapitālsabiedrības vērtēja arī Pārresoru koordinācijas centra eksperti, kas ierosināja Mežaparkā samazināt valsts īpašumā esošo kapitāldaļu skaitu, bet vienlaikus saglabāt kontroli. Tas nozīmē, kas valstij šajā kapitālsabiedrībā paliek vairākums, bet netiek izslēgta iespēja piesaistīt privāto kapitālu. Finanšu ministrijai ir pieredze, kā to darīt. Tā būtu iespēja saglabāt šajā bāzē valsts intereses — sporta funkciju, bet, piemēram, viesnīcas funkciju nākt un sakārtot kādam privātajam bez valsts līdzekļu piesaistes.
Sanda Liepiņa:— Mēs saprotam, ka šis ir vēlamais un visreālāk iespējamais modelis. Pilnīgi noteikti mūsu ministrija nav tā, kas virza kaut kādas privatizācijas ieceres. Mēs reāli apzināmies savas spējas un kapacitāti. Viesnīcu attīstība nav IzM pamatfunkcija, mums nav arī speciālistu, kas varētu nodarboties ar šāda veida privātās publiskās partnerības objektu attīstību. Arī pēc šādiem principiem veidotās valsts mantas apsaimniekošana lokalizēta Finanšu ministrijā. Tas ir labākais risinājums, lai panāktu šīs bāzes attīstību.
Turklāt nākamajiem trim gadiem apstiprinātajā budžeta ietvarā Mežaparka attīstībai līdzekļi nav paredzēti. Skaidrs, ka arī no mūsu viedokļa prioritāra būs Daugavas stadiona attīstība, kura pamatdarbība saistīta ar sportu un vienlaikus šī bāze nepieciešama arī kultūras pasākumiem.
Tātad patlaban (intervija notika 20. jūnijā — red.) mēs savu redzējumu par Mežaparku un tā pamatojumu esam salikuši kopā un šo projektu izsludinājuši Valsts sekretāru sanāksmē. Visām organizācijām ir iespēja sniegt savus viedokļus un priekšlikumus. Mēs tos apkoposim un iesniegsim Nacionālajā sporta padomē, kura atvērtā diskusijā varēs pieņemt lēmumu, ko mēs virzīsim uz Ministru kabinetu, kurš var lemt, pamatojoties uz šo rīkojumu un anotāciju, bet var arī piedāvāt citu scenāriju.
Jāsaka godīgi, ja tiek saglabāts status quo — mūsu ministrija turpina būt Mežaparka kapitāldaļu turētāja bez budžetā paredzētiem līdzekļiem šī īpašuma attīstībai, tad mēs ejam uz pilnīgu stagnāciju. Iepriekšējos gados šī SIA strādājusi ar zaudējumiem, nav spējusi nodrošināt tik lielus ieņēmumus no nekustamā īpašuma apsaimniekošanas, lai nebūtu nepieciešama valsts dotācija viesnīcas darbībai. Nav ministrijas uzdevums no sportam paredzētiem līdzekļiem subsidēt viesnīcas darbu.
— Bet valsts funkcija ir sporta politikas īstenošana. Un neviena sporta bāze nenes peļņu. Protams, hoteļu uzturēšana nav ministrijas funkcija, bet Mežaparka viesnīcu koptreniņiem izmanto sportisti, kas ir arī kafejnīcas klienti. Biroju telpas īrē sporta veidu federācijas.
— Ir citi piemēri, ir sporta objekti, kuri vismaz spēj strādāt pa nullēm. Šī ir valsts izšķiršanās, kādā veidā mēs finansējam gan federācijas, gan sporta objektu uzturēšanu. Mežaparks nav ne valsts aģentūra, ne tiešās pārvaldes iestāde, bet komercsabiedrība, kurai saskaņā ar Komerclikumu jādarbojas tā, lai nebūtu zaudējumu. Šī kapitālsabiedrība viesnīcas un citu telpu uzturēšanas pašizmaksu nenosedz. Zaudējumi ir nelieli, bet ir. Savukārt valsts budžetā attīstībai līdzekļi nav paredzēti. Domājot par bāzes attīstību, nokļūt pie profesionāliem apsaimniekotājiem, ir labākais scenārijs, kas var būt.
— Kā vērtējat Latvijas Olimpiskās komitejas iniciatīvu — pārņemt šo bāzi bezatlīdzības apsaimniekošanā. LOK uzsver, ka beatlīdzības lietošana juridiski ir cits termins.
Edgars Severs:— Olimpiskā komiteja, kurai pieder 100 kapitāldaļas (valstij pieder 10 966 749 daļas — red.), kas gan ir ļoti maz, zināmā mērā jau piedalās bāzes apsaimniekošanā. Likums sabiedriskām organizācijām bezatlīdzības lietošanā paredz nodot tikai valsts īpašumu. Sporta centrs Mežaparks ir ieguldīts kapitālsabiedrībā, līdz ar to tas vairs nav valsts īpašums, valstij pieder tikai kapitālsabiedrības daļas. Mēs pat gribēdami, to nevaram nodot bezatlīdzības lietošanā ne LOK, ne kādai citai sabiedriskai organizācijai. Tiesiski tas nav iespējams.
— LOK nepretendē uz lietošanu, bet uz apsaimniekošanu…
Edgars Severs:— Gan Olimpiskā komiteja, gan Olimpiskā vienība teikušas, ka uzturēšana ir mazākā bēda. Viņi vēlas attīstību. Jautājums, vai LOK kā sabiedriskai organizācijai ir brīvi līdzekļi, kas nav valsts dotācija. Citādi neredzu jēgu — ja ir valsts līdzekļi, tad, kāpēc mums pašiem neattīstīt, bet dot citiem. Valsts jau 2012. gadā aizliedza šādu shēmu — piešķirt kādam finanses, lai tas mūsu vārdā attīsta bāzes. Olimpiskā komiteja nav iesniegusi informāciju, ka tai būtu finanses, kas nav valsts budžeta līdzekļi, šīs bāzes attīstībai. Bet, ja viņiem ir finanšu avots, ja būs konkrēts piedāvājums tā līdzekļus investēt attīstībā, tas atbildīs valdības uzstādījumam par privāto kapitālu. Kā jau teicu, šobrīd bāzes apsaimniekošanu veic kapitālsabiedrība, un viens no tās īpašniekiem ir Olimpiskā komiteja.
LOK par šīs kapitālsabiedrības līdzīpašnieci kļuva 2008. gadā ar mērķi īstenot Mežaparka attīstības projektu, kam tolaik bija paredzēts valsts finansējums. Tagad tāda nav.
Sanda Liepiņa:— Mežaparka īpašumi ir ieguldīti SIA pamatkapitālā. SIA darbojas saskaņā ar Komerclikumu. Lai tā iznomātu savus īpašumus, kas būtu viens veids, kā nokļūt apsaimniekošanā, tie jāizliek tirgū, jāsludina konkurss par labāko piedāvājumu apsaimniekot un jāizvēlas tas, kas sola vislielākos ienākumus. Nav iespējams šīs tiesības monopola kārtībā nodot LOK. Mēs saprotam šo vēlmi, bet pēc tā, kādā veidā 2008.—2009. gadā noorganizēta sporta centra Mežaparks darbība, tiesiski ar vienu lēmumu nav iespējams to nodot LOK apsaimniekošanā.
Edgars Severs:— Mēs vēlamies, lai šī bāze nevien tiktu apsaimniekota, bet, galvenais, un to grib visa sporta sabiedrība, — attīstīta. Vienlaikus ar šo valdības rīkojumu virzām arī protokollēmumu, kas paredz Finanšu ministrijai kopā ar IzM izstrādāt sporta centra Mežaparks attīstības koncepciju. Kapitāldaļu turētāju maiņa ir tikai pirmais solis. Pēc tam būs attīstības scenārijs, ar ko vispirms iesim uz Nacionālo sporta padomi, pēc tam uz valdību.
— Kur tālāk attīstīties Latvijas Olimpiskajai vienībai?
Edgars Severs:— Latvijas Olimpiskajai vienībai ir zemesgrāmatā reģistrēts līgums par telpu nomu Feldmaņa ielā 8,kas ir spēkā līdz 2024. gada beigām. 2013. gada nogalē, kad tika pārdalīts Mežaparka finansējums, pēc IzM ierosinājuma, kuru valdība atbalstīja, tika paredzēts, ka Olimpiskās vienības vajadzībām izbūvēs telpas tenisa centrā Lielupe Jūrmalā. Diemžēl esam saņēmuši LOK un LOV vēstuli, kurā šis piedāvājums noraidīts, uzskatot, ka Olimpiskajai vienībai jāpaliek Rīgā. Tātad LOK un LOV vadībai ir argumenti, kāpēc vienība nevēlas pārcelties, un viņi paši izvēlējušies līdz 2024. gadam palikt esošajās telpās. Mēs respektējam līguma saistības.
— LOK un LOV uzskata, ka Lielupē vispirms jau gluži fiziski nepietiek teritorijas, lai izvietotu divus lielus objektus — tenisa centru un Olimpisko vienību.
Edgars Severs:— Tie ir tehniski jautājumi. Bet nav tā, ka nebūtu iespējams. Katram ir savas vēlmes, bet budžeta iespējas ir ierobežotas.
— Tur vienkārši zemes par maz. Tad ar cirvi jāķeras klāt Jūrmalas priedēm…
Edgars Severs:— Tenisa centra projektā bija paredzētas telpas viesnīcai. Tāpat kā Mežaparkā mēs neatbalstām tās būvi un uzturēšanu. Šajā apjomā var izvietot sportam noderīgākus objektus.
— Kāpēc radās dīvaina situācija — sporta centrs Mežaparks izsludināja konkursu uz telpu nomu lielajā ēkā Feldmaņa ielā 11, LOV pieteicās, bet nākamajā dienā šī izsole tika atsaukta?
Sanda Liepiņa:— Kapitālsabiedrībai tika dots skaidrs uzdevums — līdz konceptuāla lēmuma pieņemšanai par sporta centra Mežaparks tālāko attīstības scenāriju, neuzņemoties ilgtermiņa saistības. Šādi līgumi būtu jāskata dalībnieku sapulcē, kas tikpat tos nevarētu apstiprināt pirms Ministru kabineta konceptuālā lēmuma.
— Kāda ir situācija ar burāšanas centru Pāvu ielā 14? To bezatlīdzībaslietošanā vēlas pārņemt Zēģelētāju savienība.
Sanda Liepiņa: —Burāšanas centram ir citādāks statuss. Tas ir valsts īpašums IzM valdījumā, kas nodots apsaimniekošanā sporta centram Mežaparks. Mēs konceptuāli atbalstām tā nodošanu Zēģelētāju savienībai. No viņiem gaidām papildu informāciju, kas skar bāzes apsaimniekošanu un attīstību.
Edgars Severs:— Mēs neiebilstam, ka Zēģelētāju savienība uzņemas burāšanas centra apsaimniekošanu un attīstību. Mūs interesē, vai viņiem ir brīvi līdzekļi šo abu funkciju veikšanai.
Jautājumu par Pāvu ielu 14 mēs tiešā veidā nesaistām ar sporta centra Mežaparks koncepciju. Burāšanas centrs nav Mežaparka pamatkapitālā.
— Latvijas Sporta federāciju padome, LOK uzskata, ka IzM pārāk maz sadarbojas ar sporta sabiedrību. Tā tiek tikai iepazīstināta ar jau pieņemtiem lēmumiem.
Sanda Liepiņa:— Jāsaprot, ko nozīmē lēmuma pieņemšana. Izsludināšana Valsts sekretāru sanāksmē nenozīmē, ka lēmums ir pieņemts. Tieši otrādi — projekts tiek nodots apspriešanai. Mūsu uzdevums nodrošināt visplašākās sabiedrības iesaistīšanu apspriešanā un tiesiska lēmuma pieņemšanu.
