Kā mainās sporta mārketings
Latvijas Nacionālās bibliotēkas Kores zālē Eiropas sporta nedēļas ietvaros norisinājās mūsu valstī pirmais sporta komunikācijas forums SPORTSCOMM ’17— Pārmaiņas Latvijas tautas sporta mārketingā, kurā diskutēja par mārketinga metodēm sporta popularizēšanā un būtiskiem priekšnosacījumiem veiksmīgai sponsoru piesaistei.
“Latvijas sportistu panākumi palīdz celt nācijas pašlepnumu un mūsu pašapziņu, cik mēs esam spēcīgi kopā. Taču tas nemudina sākt sportot kopā — mēs esam diezgan lieli individuālisti, jo puse labprāt sporto vienatnē,” atzina Latvijas Sporta federāciju padomes (LSFP) prezidents Einars Fogelis, kurš foruma dalībniekus iepazīstināja ar pētījuma Interneta un mediju ietekme uz sportošanas paradumiem strādājošo Latvijas iedzīvotāju vidū rezultātiem.
Kā liecina LSFP un kompānijas Kantar TNS veiktā pētījuma dati, aptuveni ceturtā daļa jeb 23 procenti strādājošo Latvijas iedzīvotāju — vecumā no 20 līdz 65 gadiem — atzīst, ka viņiem ir veselības problēmas, ko ārsti izskaidro ar nepietiekamo fizisko aktivitāti. Un tomēr 68 procenti strādājošo aptaujā norādījuši, ka ikdienā sporto vai nodarbojas ar fiziskām aktivitātēm. Vairāk nekā puse šo iedzīvotāju (56 %) ar sportu un fiziskajām aktivitātēm nodarbojas lielāko savu dzīves daļu. 28 procenti iedzīvotāju ir atzinuši, ka ikdienā nesporto — lielākā daļa (43 %) aptaujāto nesporto, kopš beiguši skolas gaitas.
Iedzīvotāji vecumā no 50 līdz 65 gadiem visbiežāk atzinuši, ka savulaik interesi par aktīvu dzīvesveidu viņiem radījuši sporta skolotāji. Savukārt iedzīvotāji vecumā no 30 līdz 39 gadiem — un visbiežāk sievietes — nonākuši pie pretēja atzinuma: sporta skolotāji viņiem nav radījuši interesi par sportu un aktīvu dzīvesveidu. Salīdzinoši biežāk sievietēm un iedzīvotājiem vecumā no 20 līdz 29 gadiem fiziskās aktivitātes skolā raisījušas nepatiku pret sportu.
“Tas, kas ielikts ģimenē un ielikts skolā, — šie sportošanas paradumi pavada cilvēku visu atlikušo dzīvi,” pētījuma rezultātus skaidroja Einars Fogelis. Lielākā daļa aptaujas dalībnieku iedvesmu sportot smeļas sevī — to pauduši 67 procenti aptaujāto. Nodarboties ar fiziskām aktivitātēm iedvesmo arī ģimene (to atzinuši 9 % aptaujāto) un draugi (4 %). Savukārt vērtēšanas sistēma skolās un augstie normatīvi sporta stundās, slikti sagatavotie skolotāji, klasesbiedru vai skolotāju nievājošā attieksme par vājiem rezultātiem, individuālas pieejas trūkums, neņemot vērā katra skolēna dotības, ir bijuši galvenie iemesli, kāpēc aptaujātajiem skolās radusies nepatika pret sportošanu.
Lai gan daudziem iedzīvotājiem dzīvesvietas tuvumā ir iespējas piedalīties bezmaksas sporta nodarbībās, 81 procents aptaujāto atzinuši, ka nevēlas izmantot iespēju sportot.
Ielu kultūra un ielu sports ir dimensija, kurā notiek patiesa tautas integrācija. Par to praksē pārliecinājies Ghetto Games līderis Raimonds Elbakjans. Ghetto Games veiksmes pamatā liela loma ir cilvēku piesaistei — neatkarīgi no sociālās piederības, tautības, dzimuma vai politiskajiem uzskatiem. Sports pirmām kārtām ir saistīts ar disciplīnu, kas bieži vien ieliek pamatu labiem dzīves mirkļiem.
DIGITĀLĀ MĀRKETINGA SPĒKS
Par tirgus izpēti, īsto partneru piesaisti un labākajiem piemēriem stāstīja Red Bull sporta mārketinga menedžeris Sergejs Vaido. Red Bull kā zīmols nojaucis nozaru robežas un kļuvis par mediju, kam līdzīga pasaulē nav. Katrs pasākums ir meistaru izstrādāts produkts.
Lai gan visā pasaulē futbols ir ļoti populārs, Latvijā un pārējās Baltijas valstīs tā nav, uzskata Starptautiskās Eiropas futbola asociācijas (UEFA) mārketinga menedžeris Noels Mūnijs. “Mums jāstrādā vairāk šajā reģionā,” viņš atzina. “Ja bērns spēlē futbolu regulāri līdz astoņu gadu vecumam, ir liela varbūtība, ka viņš nāks uz futbola spēlēm un nodarbosies ar sportu arī tad, kad izaugs liels. Tāpēc šobrīd sporta organizācijām ir jādomā ne tikai par to, kā uzrunāt savu tiešo auditoriju, bet arī kā parūpēties, lai ģimenēm un bērniem sports un ar sportu saistītie pasākumi — spēļu apmeklējumi, treniņi — kļūtu par patīkamu pieredzi. Ja jūsu stadionā nav, kur uzlādēt telefona bateriju, vai trūkst bezvadu interneta, viņiem šī labā pieredze jau tiek laupīta.”
UEFA pārstāv 55 Eiropas nacionālās futbola federācijas, rīko izlašu un klubu turnīrus, nosakot plašsaziņas līdzekļu un sponsoru tiesības uz šiem pasākumiem. Izšķirošais spēks pasaules sporta karaļa virzībā ir tā fani un strauji augošais mārketings. UEFA fanu kustībai velta milzu resursus un uzmanību, liekot lietā visjaunākās digitālā mārketinga tehnoloģijas.
“Digitālais mārketings iegūst arvien cilvēcīgāku raksturu,” vērtē sociālo mediju un digitālā mārketinga speciālists, aģentūras New Black dibinātājs Artūrs Mednis. Pēc viņa domām, satura mārketinga, digitālās komunikācijas un sabiedrisko attiecību veiksmes formulu atklāt iespējams, vienīgi izstrādājot individuālu un precīzu komunikācijas stratēģiju.
Forumā SPORTSCOMM ’17 savā pieredzē dalījās Lattelecom Rīgas maratona rīkotājs Aigars Nords, TV žurnālists Reinis Ošenieks, Kantar TNS speciālistes Revita Logina un Inta Priedola, kā arī citi eksperti.
