Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lietošanas pieredzi un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai šajā mājaslapā. Lasīt vairāk
Pirmais sporta
e-žurnāls internetā

Katrs olimpietis reiz bijis maziņš

Pēc VIII Latvijas Jaunatnes olimpiādes Jelgavā, apliecinot olimpiskās kustības sistēmiskumu, jūlija pēdējā nedēļā Azerbaidžānas galvaspilsētā Baku risinājās XV Eiropas Jaunatnes olimpiāde, no kuras mūsu delegācija atveda vienu bronzas medaļu.

Zīmīgi, ka pirms četriem gadiem Baku, pateicoties Eiropas Olimpiskās komitejas un Azerbaidžānas neatlaidībai, tika uzsākta jauna sportiska tradīcija: sarīkotas I Eiropas spēles — kompleksas sacensības, kurās savu meistarību apliecināja visu Eiropas valstu olimpiskās komandas.

Jaunatnes olimpiāde norisinājās tajās pašās sporta arēnās, kurās sacentās I Eiropas spēļu dalībnieki. Tikai skaistais un grandiozais Baku Olimpiskais stadions šoreiz palika tukšs, tajā nenotika ne spēļu atklāšanas vai noslēguma ceremonijas, ne vieglatlētikas sacensības, kā tas bija pirms četriem gadiem. Toties visu valstu sportisti tika izmitināti tajā pašā Eiropas spēļu Atlētu ciematā. Tiesa, radās sajūta, ka pēdējam 2015. gadā Atlētu ciematā, izslēdzot gaismu, tā otrreiz tika iedegta šogad.

Lai vai kā, olimpiādes sacensības noritēja veiksmīgi, bez lielas aizķeršanās un medaļu komplekti 10 sporta veidos savus īpašniekus atrada. Eiropas Jaunatnes olimpiādē Baku savu meistarību pārbaudīja 50 Eiropas valstu jaunie sportisti vecumā no 14 līdz 18 gadiem.

KASPARS, EDGARS UN UNA

Latvija šajā jauniešu sporta festivālā bija pārstāvēta ar visai plašu komandu — 34 sportistiem, kuri startēja septiņos individuālajos sporta veidos.

Olimpiādes sacensības iesākās vēl pirms oficiālās atklāšanas ceremonijas, kura mazliet neierasti norisinājās konferenču un izstāžu centrā zem jumta, tādējādi izpalika ierastā grandiozā uguņošana. Atklāšanas ceremonija izvērtās kā vairāku vēstures liecību izspēlēšana uz skatuves, iztiekot bez lielām dekorācijām un efektiem.

Jau pirmajā sacensību dienā Latvija tika atalgota ar bronzas godalgu grieķu-romiešu cīņā, kuru guva talantīgais Kaspars Bondarenko. Mūsu cīkstonis, kurš startēja svara kategorijā līdz 45 kg, pirmajā kārtā bija brīvs, bet otrajā jeb ceturtdaļfinālā pārspēja poļu atlētu Mateušu Ropjaku. Pusfinālā sekoja neveiksme pret turku Umutu Čobanu, taču Kaspars tika pie iespējas cīnīties gandarījuma mačā par bronzas medaļām. Cīņā par trešo vietu Latvijas pārstāvis pārspēja francūzi Žildasu Šambino.

Ļoti atzīstamu sniegumu demonstrēja arī Edgars Laugalis, kurš svara kategorijā līdz 65 kg aizkļuva līdz bronzas cīņai, taču tajā nācās atzīt Krievijas cīkstoņa pārākumu —27 sportistu konkurencē mūsu atlēts ierindojās 5. vietā. Savukārt Arina Haritonova savā svara kategorijā ierindojās 12. vietā.

Džudo Latvijas komandas karognesēja atklāšanas ceremonijā Una Dolgiļeviča izcīnīja piekto vietu. Una startēja svara kategorijā līdz 70 kg un no pirmās kārtas bija brīva. Otrajā viņa pārspēja Turcijas sportisti Hatisu Vadermiru, bet ceturtdaļfinālā zaudēja itālietei Karolīnai Menguči. Itāliete spēja kvalificēties pusfinālam, tādēļ latviete sacensības varēja turpināt gandarījuma turnīrā, kur otrajā kārtā tika pārspēta Džesika Fortnere no Austrijas. Soli pirms cīņas par bronzu latviete tika galā ar Krievijas cīkstoni Jeļizavetu Postņikovu, bet medaļu cīņā atzina vācietes Annas Montas Olekas pārākumu. Līdz ar to Una Dolgiļeviča džudo turnīru noslēdza dalītā piektajā vietā.

Svara kategorijā virs 70 kg Kristiāna Babija zaudēja jau pirmajā kārtā. Arī Maksims Duinovs (līdz 81 kg) zaudēja pirmajā kārtā un pēc tam apstājās gandarījuma turnīra pirmajā duelī. Tāpat klājās Aleksijam Ivaščenko (virs 90 kg). Bet Aleksandram Špikam (līdz 90 kg) un Paulai Elīzai Cerai (līdz 52 kg) nācās izstāties jau pēc pirmās cīņas. Anastasija Sokirjanska (līdz 57 kg) pirmajā kārtā pieveica Janu Makretskaju no Baltkrievijas, bet otrajā cīņā piekāpās nīderlandietei Aleksai Vagemakerai, kura kvalificējās sacensību pusfinālam, tādējādi Latvijas sportiste uzsāka dalību gandarījuma turnīrā. Tajā tika piedzīvots zaudējums Martai Favazai no Francijas. Savukārt Andrejs Skomorohovs (līdz 60 kg) ceturtdaļfinālā piekāpās igaunim Viliaram Lipardamam un sacensības noslēdza septītajā vietā.

GANDARĪJUMS PIEREDZES KRĀSĀ

Tenisā Ruslans Filipenko visai pārliecinoši ar 1:6, 1:6 piekāpās vācietim Oliveram Olsonam. Savukārt Amēlijai Šūpulniecei nācās cīnīties ar Dānijas sportisti Johannu Svendsenu. Pēc pirmā seta, kas tika zaudēts ar 0:6, lielais uztraukums bija pārvarēts, un otrais sets aizritēja daudz spraigāk, taču arī tajā tika piedzīvots zaudējums ar 4:6. Tā abi Latvijas pārstāvji turnīru noslēdza jau pirmajā kārtā.

Arī mūsu peldētājiem Kristapam Miķelsonam un Ņikitam Gorbačovam pirmie starti Eiropas Jaunatnes olimpiādē neizvērtās, kā plānots. 100 m distancē uz muguras savā peldējumā Miķelsons finišēja pēdējais un kopvērtējumā tika klasificēts 27. vietā. Pēc pirmā satraukuma pārvarēšanas veicās labāk, un 200 m kompleksajā distancē Kristaps ar jaunu personīgo rekordu ierindojās 23. vietā. 200 m peldējumā uz muguras Miķelsons iekļuva starp 16 pusfinālistiem, kur izcīnīja 16. vietu. Divreiz garākā kompleksajā peldējumā Kristaps finišēja 29. vietā.

Ņikita Gorbačovs 50 m distancē brīvajā stilā priekšsacīkšu peldējumā finišēja devītais, kopvērtējumā izcīnot 27. vietu. Četrreiz garākā distancē Ņikita kvalifikācijas peldējumā ierindojās ceturtajā vietā (kopvērtējumā — 44. vieta). Vēl Gorbačovs 100 m brīvā stila distancē izcīnīja 31. vietu, kā arī 25. vietu 200 m kompleksajā peldējumā.

Vingrošanas sacensībās Edvīns Rodevičs labāko rezultātu sasniedza atbalsta lēcienā — 17. vieta (34. v. vingrojumā uz stieņa, 42. v. līdztekās, 43. v. brīvajās kustībās, 63. v. apļos, 69. v. uz zirga), bet kopvērtējumā mūsu sportists ierindojās 52. pozīcijā. Savukārt Sabīne Anna Cinovska veiksmīgāka bija vingrojumā uz stieņa — 46. vieta (66. v. uz baļķa, 74. v. brīvajās kustībās).

Riteņbraukšanā 75 km grupas braucienā puišiem augstāko vietu no mūsējiem izcīnīja Latvijas Jaunatnes olimpiādes čempions Toms Ustups, kurš finišēja 22. vietā, minūti un 56 sekundes piekāpjoties uzvarētājam igaunim Madim Mihkelam. Tajā pašā grupā finišēja arī Mārtiņš Maslovs, kurš ierindojās 28. vietā. 55. pozīcijā finišēja Matīss Kalveršs.

50 km grupas braucienā meitenēm Laura Belohvoščika finišēja 29. vietā, no uzvarētājas britu sportistes Bekstedas atpaliekot par četrām minūtēm un 41 sekundi. 49. vietā Kitija Siltumēna, 55. Marta Petkus.

Individuālajā 10 km distancē no mūsu puišiem vislabāk veicās Matīsam Kalveršam, kam 36. vieta, 53. Mārtiņš Maslovs, 55. Toms Ustups. Mihkels un Beksteda uzvarēja abās riteņbraukšanas disciplīnās.

SEKUNDE PAR ĀTRU, CENTIMETRS PAR GARU

Kā ierasts, visplašāk bijām pārstāvēti vieglatlētikā. 400 m/b Māra Anna Zīverte savā priekšskrējienā finišēja ceturtā, taču līdz iekļūšanai nākamajā kārtā nedaudz pietrūka un Zīverte kopvērtējumā ierindojās 10. vietā.

Trīssoļlēkšanas finālā iekļuva 12 sportistes. Mūsu Olgai Ignatjevai līdz šai robežai pietrūka 26 centimetru — 14. vieta (11,65 m). Matīss Gržibovskis bija vienīgais sportists savā 400 m priekšskrējienā, kurš nesasniedza sezonas personisko rekordu, finišēdams sestais ar rezultātu 49,12, kas kopvērtējumā deva 12. vietu. Vesera metējs Makars Korotkovs visos trijos mēģinājumos startēja neveiksmīgi un palika bez rezultāta.

Šķēpmetēja Ieva Annija Stepiņa priekšsacīkstēs labāko rezultātu sasniedza pēdējā, trešajā, mēģinājumā — 47,17 m. Starp 15 dalībniecēm tas bija astotais labākais rezultāts, bet finālam kvalificējās 12 vadošās sportistes. Finālā Ieva Annija savu rezultātu uzlaboja ar 48,38 metru tālu metienu, kas ļāva izcīnīt 6. vietu. Puišiem šķēpmešanā kvalifikācijas sacensības nenotika. Finālā Artis Čakšs ar 69,37 m izcīnīja 7. vietu.

Trīssoļlēcējs Edvīns Hadakovs Baku izcīnīja sesto vietu. Edvīns savu labāko rezultātu finālsacensībās sasniedza otrajā mēģinājumā, kad aizlēca 14,84 m tālu. Trešais mēģinājums nebija veiksmīgs, ceturtajā viņš aizlēca par metru tuvāk, bet piektajā atkal palika bez rezultāta. Sestajā mēģinājumā izdevās pietuvoties jau uzrādītajam rezultātam, tomēr iepriekš sasniegtais palika nepārspēts, ieņemot sesto vietu 13 dalībnieku konkurencē.

Sesto vietu izcīnīja arī Dmitrijs Ļašenko, kurš 400 m barjerskrējienā finišēja pēc 53,20 sekundēm. Tikmēr 1500 m skrējiena finālā 11. vietu izcīnīja Kamilla Vanadziņa, kura distanci veica 4:37,82.

Marta Marksa 100 m/b priekšsacīkstēs ierindojās piektajā vietā, sasniedzot savu sezonas labāko rezultātu — 13,83 sekundes. Kopvērtējumā starp 18 dalībniecēm Marta palika devītā. Latvietei līdz fināla astotniekam pietrūka vien 0,08 sekundes. Savukārt augstlēcēja Lāsma Zemīte priekšsacīkstēs savā grupā pārvarēja vien 1,64 m, ierindojoties 10. vietā. Kopvērtējumā tas bija 18. rezultāts.

TRAJEKTORIJAS ZVAIGZNĪTĒM

Latvijas delegācijas vadītājs Juris Titovs akcentēja, ka šis jauniešiem bijis pirmais solis uz daudz augstākiem mērķiem: “Katrs no šiem jauniešiem jau tagad ir neliela zvaigznīte, un dalība šāda mēroga sacensībās viņu ir padarījusi tikai stiprāku, jo katrs olimpietis reiz ir bijis maziņš un katram kādas sacensības ir bijušas pirmās.”

Nākamā XVI Eiropas Jaunatnes olimpiāde pēc diviem gadiem norisināsies Slovākijas pilsētā Košicē.

Eiropas Jaunatnes olimpiāde tiek balstīta uz olimpisko spēļu tradīcijām, un šo pasākumu laikā dalībnieki vislielākajā mērā var sajust olimpisko gaisotni. Gan atklāšanas un noslēguma ceremonijas, gan pašas olimpiādes sacensības ir saistītas ar olimpiskās kustības principiem.

Latvijas sportisti piedalījušies visās Eiropas Jaunatnes olimpiādēs, izņemot pirmo, un kopumā izcīnījuši vairāk nekā 30 medaļu.

Šajās sacensībās pirmo olimpisko pieredzi guvuši arī vairāki Latvijā tagad labi zināmi olimpieši — vieglatlēti Jeļena Prokopčuka (1993), Staņislavs Olijars (1995), Līga Kļaviņa (1997), Inga Kožarenoka (1999), Ilze Gribule (2001), Poļina Jeļizarova (2005), Rita Obižājeva (2005), Laura Ikauniece (2009), peldētāji Margarita Kalmikova (1993) un Romans Miloslavskis (1999), riteņbraucējs Indulis Bekmanis (2005) un tenisiste Jeļena Ostapenko (2011).

Mārtiņš Mālmeisters
Mārtiņš Mālmeisters