Pekinas olimpiskās pārvērtības
Starptautiskās Kamaniņu sporta federācijas ģenerālsekretārs Einars Fogelis pēc vizītes Ķīnā, kur notiks 2022. gada ziemas olimpiskās spēles, ekskluzīvā intervijā stāsta par Pekinas pārvērtībām un izaicinājumiem, gatavojoties jau atkal iedegt olimpisko uguni. Sarunas fokusā kamaniņu un bobsleja trase, kas latviešiem tradicionāli bijusi olimpisko medaļu kalve.
Latvijas vadošais sporta funkcionārs Einars Fogelis Starptautiskajā Kamaniņu sporta federācijā (FIL) darbojas kopš Latvijas neatkarības atgūšanas. FIL ģenerālsekretāra atbildībā ir sadarbība ar starptautiskajām un nacionālajām federācijām, veidojot federācijas sasaisti ar olimpisko spēļu organizācijas komitejām. Fogeļa pārziņā — arī jaunatnes attīstības programmas.
— Tēlaini izsakoties, kamēr Ķīnas kamaniņu braucēji trenējas Siguldā, latvieši ir to speciālistu vidū, kuri Ķīnā kontrolē uzņemto kursu nākamo ziemas olimpisko spēļu virzienā. Piedalījies pasaules olimpisko komiteju Ģenerālajā asamblejā Pekinā. Kāds ir iespaids par tur sasniegto?
— Pasaules olimpisko komiteju Ģenerālajā asamblejā piedalījās visas starptautiskās federācijas. Mums bija vairākas tikšanās ar Pekinas olimpisko spēļu organizācijas komitejas viceprezidentu un viņa komandu. Galvenie jautājumi saistīti ar darbiem, kas veicami topošajā Pekinas kamaniņu un bobsleja trasē: tehniskā aprīkojuma piegāde, aukstuma iekārtu darbības uzsākšana, kvalitatīva ledus sagatavošana, laika kontroles iekārtu iedarbināšana. Pekina no FIL un IBSF (Starptautiskā Bobsleja un skeletona federācija) saņēma sarakstu ar minētajām tehnoloģijām, kas trasē jāuzstāda. Šobrīd rit procesa pēdējais posms — kā šis aprīkojums nonāk trasē. Tiek strādāts pie personāla komplektēšanas, nāk talkā citu trašu labākie speciālisti, lai trasi pienācīgi sagatavotu pirmajiem testiem.
— Tātad Pekinas olimpiskā kamaniņu un bobsleja trase drīz būs jau gatava?
— Pamatrene ir izbūvēta. Janvāra beigās vai februāra sākumā ieplānots uzliet pirmo ledu, lai vispirms pārbaudītu saldēšanas iekārtu darbību. Februārī notiks ledus profilu sagatavošana un martā — homologācijas process, visu saskaņojumu veikšana, lai trasi pieņemtu ekspluatācijā un varētu izmantot sacensībām.
— Tas nozīmē, ka pirmais sportists pa Pekinas reni nobrauks jau pavasarī — 2020. gada martā.
— Tieši tā. Ir zināmi sportisti, kuri piedalīsies testa sacensībās. Pastāv noteikta sistēma, kā kamaniņu federācijas atlasa testa braucējus, ņemot vērā valstu pārstāvniecību un sportistu pozīciju Pasaules kausa ieskaitē, pulcējot dažādu līmeņu atlētus — gan TOP kamaniņu braucējus, gan arī tos, kuri cīnās par vietu pirmajā divdesmitniekā. No katras sportistu pārstāvētās valsts testos ir jābūt trenerim, kuram ir izvirzītas noteiktas prasības, tostarp perfektas valodas zināšanas. Protams, treneri šajā situācijā ir nevis konkurenti, bet darbojas kā vienota komanda kopīga mērķa labā. FIL strādā cieši kopā ar IBSF gan trašu būvju komisijas, gan treneru līmenī. Tā homologācijas jautājumā mums līdzīgi izdevās startēt Phjončhanas un Soču olimpiskajās trasēs — vienotā komandā kopā ar augsta ranga speciālistiem.
Pekinā ir visgarākā trase, kāda jebkad bijusi, — 1600 metru. Trases konfigurācijā ir iekļauti visi tehniskie elementi, kādi vien iespējami kamaniņu un bobsleja trasēs. Līdz ar to šis homologācijas process būs gan stipri sarežģīts, gan arī interesants.
— Viens no trases posmiem virzīsies kalnā. Vai tas nozīmē, ka trase nebūs tik ātra?
— Pekinas trase būs ļoti ātra. Iebraucot un izbraucot no apļa virāžas, augstumu starpība ir 20 metri… Sportistu panākumu atslēga slēpsies tajā, kā braucēji spēs pielāgoties trases konfigurācijas mainīgajam ritmam. Ātruma svārstības, dažādas virāžu konfigurācijas, mainīgi ledus profili. Pirms riņķa ir augšupejoša taisne, kurā ātrums dzēsīsies, pēc riņķa — ātrums strauji pieaugs par 20 kilometriem stundā. Šis sportistiem būs jauns pārbaudījums, kurā vēl lielāka nozīme nekā citās trasēs būs fiziskajai sagatavotībai, distancē būs ļoti nopietni jāstrādā.
— Phjončhanas trasē panākumu stūrakmens bija devītā virāža, kurā vairāk varēja zaudēt nekā iegūt.
— Ne gluži. Phjončhanā viss sākās jau otrajā virāžā, kur svarīgi iegūt paātrinājumu, un turpinājās līdz finišam. Arī pēc devītās virāžas trases turpinājums kļūdas nepiedeva. Pekinas trasē ir daudz sarežģītu vietu. Kur slēpsies atslēgas, mēs varēsim novērtēt pēc pirmajiem testiem. Jāpiebilst, ka pēc pēdējās Pekinas trases inspekcijas, kad pārbaudījām betona renes kvalitāti, secinājām, ka darbi veikti visaugstākajā līmenī — arī pats trases projekta autors bija apmierināts ar būvnieku veikumu.
— Vai 2020./2021. gada sezonā Pekinas trasē notiks Pasaules kausa posms?
— Jā, visas disciplīnas būs pārstāvētas. Tas būs pārbaudījums gan sportistiem, gan personālam, kurš apkalpos trasi arī olimpiskajās spēlēs.
— Šķiet, tikpat apņēmīgi gatavojas arī paši Ķīnas sportisti.
— Ķīnas izlase kamaniņu sportā, bobslejā un skeletonā gatavojas ar lielu jaudu — komanda cilvēku skaita ziņā ir ļoti apjomīga. Bobslejā un skeletonā līdz olimpiskajām virsotnēm var nonākt nedaudz ātrāk, ņemot vērā sporta veida specifiku, bet kamaniņu sportā nepieciešami — minimums — seši līdz astoņi gadi. Atlase ir nopietna, piesaistīti labākie speciālisti pasaulē, nopelniem bagāti sportisti, kuri ir strādājuši ar ASV un Itālijas izlasēm. Ķīnai ir tradīcijas slidošanas un slēpošanas frīstaila disciplīnās, taču viņi paši atzīst, ka ziemas sporta veidos tradīcijas nav tik plašas, kā gribētos, gatavojoties šim lielajam ziemas sporta notikumam. Tādēļ nopietni tiek strādāts pie hokeja un kērlinga, kā arī slēpošanas disciplīnu attīstības. Ķīna pagājušā gada decembrī, prezentējot savu lielo Ziemas sporta festivālu, aizsāka programmu, kurā iesaistīti 300 miljoni iedzīvotāju. Šogad decembrī notiks otrais Ķīnas Ziemas sporta festivāls. Ir skaidri redzams, ka, izvēršot šo ziemas sporta veidu politiku un ejot šo ceļu, Ķīna būs lielākais spēlētājs Āzijas reģionā.
— Cik gatava ir Pekina olimpiskajām spēlēm? 2022. gads nav aiz kalniem…
— Vairākas olimpiskās celtnes, kas tika izmantotas 2008. gada Pekinas vasaras olimpiādē, tiks lietotas ziemas olimpiskajās spēlēs. Pekinas nacionālajā stadionā (Putna ligzda) notiks atklāšanas un noslēguma ceremonijas, blakus esošais olimpiskais peldbaseins transformēts par olimpisko kērlinga halli — tajā jau notikušas pirmās testa sacensības, bet pēc olimpiskajām spēlēm to atkal varēs izmantot peldēšanai. Basketbola halle tiks pārveidota par olimpiskā hokeja turnīra norises vietu. Veiksmīgi tiek īstenota Starptautiskās olimpiskās komitejas (SOK) ilgtspējības politika — nav bažu, ka pēc spēlēm kāds olimpiskais objekts varētu palikt neizmantots. Netālu tiek būvēts ātrslidošanas stadions. Jaņcjinā blakus kamaniņu un bobsleja trasei atrodas kalnu slēpošanas komplekss, tālāk Džandzjakou risināsies ziemeļu divcīņas, distanču slēpošanas, biatlona sacensības. Ar automobili no Pekinas līdz Jaņcjinai jābrauc divas stundas, līdz Džandzjakou — četrarpus stundu. Šobrīd tiek būvēts moderns ātrvilciens, kurš šos attālumus veiks attiecīgi 40 minūtēs un vienā stundā 20 minūtēs.
— Būtībā spēļu norises vietas sadalītas trīs zonās — Pekinā, Jaņcjinā un Džandzjakou.
— Jā. Vērienīgi darbi norit arī apkārtējā ceļa būvē — tas mazliet atgādina kaut ko no fantastikas pasaules. Automaģistrāle ar trim un četrām joslām katrā virzienā tiek būvēta aptuveni uz 100 metru augstiem balstiem. Arī olimpiskā ciemata būves tiek veidotas kā modernas bāzes ar pamatdomu izmantot pēc spēlēm plašākām tautas vajadzībām, it īpaši slēpošanas kūrorti, kas būs atvērti un izmantoti minētās programmas īstenošanas nolūkā, kurā iesaistīti 300 miljoni iedzīvotāju. Olimpisko objektu ilgtspējība tiek plānota ļoti nopietni, lai katra celtne kalpotu ilgi. Piemēram, kamaniņu un bobsleja trase tiek veidota ar pastaigu celiņu pa trases jumtu — līdzīgi kā tas ir Lielajā Ķīnas mūrī, kas atrodas 15 minūšu brauciena attālumā. Plānots trasi vasaras mēnešos izmantot tūrisma nolūkā, piedāvājot vēl virkni citu pakalpojumu. Katru nedēļas nogali Ķīnas mūri apmeklē 200 līdz 300 tūkstoši cilvēku, kas, prognozēts, apmeklēs olimpiskos objektus.
— Bet, ja runājam par kamaniņu un bobsleja trases sportisko pusi, vai Ķīnai ir plāns, kā tā varētu turpināt funkcionēt sacensību apritē pēc olimpiskajām spēlēm?
— Viennozīmīgi — tas ir gan ķīniešu, gan starptautisko federāciju plāns. Tā ir tēma, kurai esam veltījuši daudz laika. Pirmkārt, pašu ķīniešu sportistu attīstība, otrkārt, Ķīnas vieta starptautiskajā sacensību apritē. Ķīnas puse ir nopietni ieinteresēta piesaistīt resursus, lai starptautiskās federācijas būtu motivētas katru gadu olimpiskajos objektos rīkot Pasaules kausu seriālus un pasaules čempionātus. Redzam, ka divu gaidu laikā trases personāls ir ļoti audzis, tas ir profesionāls, nav valodas barjeras. Atlases iespējas Ķīnā ir milzīgas, tādēļ man nav šaubu, ka mēs iegūsim stabilu, kvalitatīvu atbalsta punktu visiem ziemas sporta veidiem Āzijas reģionā.
— Vai Ķīnas ambiciozā gatavošanās olimpiskajām spēlēm neizskatās vispirms pēc politiskās ietekmes demonstrēšanas?
— Politiskā ietekme iet roku rokā ar ekonomisko ietekmi. Labi atceros no 2008. gada olimpiādes Pekinā — Ķīna cenšas un solījumus izpilda visaugstākajā līmenī. Laika nogrieznis starp vasaras un ziemas spēlēm nav liels, tādēļ Pekinas ziemas olimpisko spēļu organizēšanā iesaistīti gana daudz cilvēku ar pieredzi gan no iepriekšējās Pekinas olimpiādes, gan no citām olimpiskajām spēlēm, kas ļauj kvalitatīvi darboties — arī piesaistīt konsultantus. Viņu vidū — mūsu Normunds Kotāns, kuram ir pieredze Phjončhanas un Soču olimpiskajās spēlēs un kurš šobrīd darbojas Pekinas olimpisko spēļu organizācijas komitejas sastāvā. Mēs saprotamies no pusvārda, ir perfekta saikne ar Ķīnas kolēģiem, un tas stipri palīdz kopējā darbā.
— Kas notiek ar Phjončhanas trasi? 2018. gadā izskanēja korejiešu amatpersonas izteikumi, ka tā tiks nodota privātajam sektoram, kas radīja iespaidu, ka trases dienas ir skaitītas…
— Kopš pagājušā gada Starptautiskajai Kamaniņu sporta federācijai nemitīgi rit dialogs ar Korejas pusi. Problēma — trasei nav īsti precīzi definēta īpašnieka. Oktobra vidū saņēmām informāciju, ka Phjončhanas trasē šosezon notiks Āzijas čempionāts.
— Minēji, ka būtu labi, ja sezonu varētu sadalīt trīs lokos — Āzija, Ziemeļamerika un Eiropa. Kā šobrīd attīstās notikumi ar trešo Āzijas trasi — Nagano, lai plānu realizētu?
— Līdzīga situācija kā Phjončhanā — pērn finansiālu apsvērumu dēļ Nagano trase tika aizvērta, jo tās ekspluatācija bija nesamērīgi dārga. Šogad Pekinā, tiekoties ar Japānas olimpiskās komitejas vadību, saņēmām apliecinājumu, ka sadarbībā ar Japānas valdību tiks darīts viss, lai līdz ar 2020./2021. gada sezonas sākumu trase atsāktu darbu. Tas ir ļoti svarīgi Āzijas reģionam un arī visām starptautiskajām federācijām, jo Āzija paver potenciālu milzīgam reklāmas tirgum. Attīstot šo Āzijas loku, veidotos nopietns bloks, piesaistot jaunus sportistus, federāciju atbalstītājus, televīzijas skatītāju auditorijas.
— Kad šo ideju varētu īstenot?
— Pēc Pekinas olimpiskajām spēlēm — tas ir nākamā olimpiskā cikla jautājums.
— Kāda ir situācija citās trasēs?
— Kalgari trasē šoruden sākās rekonstrukcija. Ceru, ka tā atsāks darbu pēc pusotra vai diviem gadiem. Pārējās trases, atskaitot Turīnas olimpisko spēļu reni Čezānā, darbojas ar pilnu jaudu.
— Izskanēja ideja par starptautisko izcilības centru Siguldā. Cik tas ir reāli īstenojams?
— Patlaban Siguldā darbojas Kamanu skola, kurā trenējas sportisti no sešām valstīm. Ar atlētiem strādā Macejs Korovskis, kurš vēl pērn pats startēja, pārstāvot Poliju, Bogdans Makovejs, kurš pārstāvēja Moldovu, komandas menedžeris ir Freds Zirnijs, kurš ilgus gadus strādāja ar ASV izlasi. Kamaniņu braucēju pulku šogad papildina viena ziemeļu nācija — Somija, kas aizvada treniņu nometni Siguldā.
— Plāns bija piesaistīt atlētus no tām zemēm, kurām nav savas ledus renes.
— Jā, eksotiskākā valsts šajā pulkā ir Jaunzēlande ar diviem sportistiem, vēl arī Gruzija, Slovēnija, Rumānija.
— Kāda izskatās Siguldas trases nākotne, zinot, ka 2026. gadā olimpiskās spēles tomēr nenotiks Zviedrijā, kas līdzi nesa Latvijas kamaniņu un bobsleja trases rekonstrukcijas plānu.
— Dainis Dukurs strādā pie reāla trases projekta pasūtījuma. Pirmais solis ir tehniskais projekts. Tad, veicot precīzus tehniskos aprēķinus, ir vienošanās par pieejamo resursu un laika grafiku, kas vajadzīgs, lai Siguldas trase iegūtu jaunu veidolu. Rekonstrukcija neapšaubāmi ir nepieciešama no drošības viedokļa, pieaugot ātrumiem trasē, un bobsleja četrinieku vajadzībām. Ļoti ceru, ka Latvijā būs iespējams spert šo ļoti vēlamo soli, lai Siguldas trase vēl ilgi būtu apritē. Runa ir par nākamo olimpisko ciklu — ātrāk par 2022. vai 2023. gadu darbi nevar notikt.
— FIL tavā iepriekšējā pozīcijā — viceprezidenta amatā — strādā divkārtējais olimpiskais čempions Armīns Cīgelers. Kā viņam veicas šajā ampluā? Viens no viņa darba virzieniem ir sieviešu divnieka attīstība.
— Prieks, ka titulētais sportists, kas pievienojās sporta organizatoru komandai, savu darbu veic ļoti augstā līmenī. Es viņa pārziņā nodevu savu tehnisko lietu bloku, kurā ilgi strādāju. Liels darbs ir izdarīts ne tikai kamaniņu būves, bet arī aprīkojuma jomā, ko iesāku, bet Armīns pārņēma stafeti. No kamaniņu braukšanas aizejot Adidas, atradām vācu firmu, kas otro gadu producē braucēju apavus. Sportisti testē apavus, virzāmies uz priekšu. Sieviešu divniekam pirmais tests Lozannā — jaunatnes ziemas olimpiskajās spēlēs Sanktmoricas trasē. Pērn šajā disciplīnā startēja Latvijas meitenes. Ceram, ka Lozannā sieviešu divnieku startos būs pārstāvētas 14 valstis. Sieviešu divniekiem ir principiāli jauna kamana, kas šobrīd ir apropriācijas procesā — mūsu mērķis ir padarīt kamanu stabilāku, drošāku un vieglāk vadāmu. Pamatmērķis ir padarīt kamaniņu sportu vieglāk un ātrāk apgūstamu, kas palīdzētu piesaistīt vairāk sportistu. Mūsdienu straujajā laikmetā sporta federācijā ir jāmeklē arvien jauni veidi, kā piesaistīt jaunās paaudzes atlētus.
— Ar ko jaunās sieviešu ekipāžu kamanas atšķiras no vīriešu divniekiem?
— Salīdzinot ar klasisko divnieku, sieviešu kamaniņas ir zemākas — ar zemāk novietotu smaguma centru, ar platākām sliecēm un citādāk stūrējamas. Tas ir būtiski, lai kamaniņu sportu padarītu vienkāršāk pieejamu, vienkāršāk apgūstamu un, protams, līdzvērtīgāku. Aktuāls ir jautājums, vai brauksim ar viena ražotāja kamanām, kā tas ir šobrīd ar sieviešu divniekiem, vai būs vieni noteikti parametri un katrs turpinās būvēt pēc saviem ieskatiem, kā tas ir ar pārējo disciplīnu kamanām. Abiem šiem virzieniem ir savi plusi un mīnusi — ja katrs turpina būvēt savas kamanas, tas veicina tehnoloģisko progresu, turpretī viena ražotāja kamanas visiem ir daudz vieglāk pieejamas neatkarīgi no tā, vai valstī ir vai nav kamanu meistara.
— Vai izmaiņas ir saistītas ar SOK dzimumu līdztiesības politiku?
— Ņemot vērā dzimumu līdztiesības principu, SOK mērķis ir, lai visos sporta veidos dalībnieku proporcija būtu vienāda — 50 % vīriešu un 50 % sieviešu. Tādēļ arī kamaniņu sportā mainās olimpisko dalībnieku proporcija. Phjončhanā startēja 40 vīrieši, 30 sievietes un 20 divvietīgās vīriešu ekipāžas, bet Pekinas olimpiskajās spēlēs piedalīsies 35 vīriešu, 35 sieviešu un 18 divvietīgās ekipāžas. Tālākais mērķis ir sieviešu divnieku iekļaušana olimpisko spēļu sacensību programmā. Šī politika ietekmē visus sporta veidus — olimpiskajās spēlēs, palielinoties sieviešu hokeja komandu skaitam, kamaniņu braukšana zaudē četru sportistu vietas. Nedrīkst aizmirst SOK izvirzītos mērķus katram sporta veidam — gan atraktivitāte, gan īpašs uzsvars tiek likts uz jaunatnes auditorijas iesaistīšanu. Šis ir tas ceļš, ko iet arī FIL, izstrādājot tuvākā laika attīstības stratēģiju.
— Kā tas ietekmē Latvijas kamaniņu izlases dalību spēlēs?
— Pieaugs konkurence divnieku ekipāžu ieskaitē, jo, visticamāk, tikai trim valstīm olimpiskajās spēlēs būs iespējams startēt ar divām ekipāžām.
— Latvijas kamaniņu braucēji, gatavojoties sezonai, aizvadīja divas treniņnometnes — Sočos un Lillehamerē. Vai jau var izdarīt kādus secinājumus pēc šīm treniņnometnēm?
— Tas ir jautājums trenerim. Ir 14 sportisti pieaugušo komandā un 19 sportisti junioru komandā. Ņemot vērā, ka šogad notiek pasaules jaunatnes olimpiskās spēles, komanda dalās divās daļās — tie, kuri pretendē uz startu Lozannā, trenējas atsevišķi. Sezona solās būt interesanta un notikumiem bagāta, pasaules čempionāts šogad ir gaidāms februārī tieši Sočos.
— Gints Bērziņš pagājušo sezonu noslēdza ar uzvaru jauniešu Pasaules kausa kopvērtējumā, līdzīgi kā to pirms vairākiem gadiem paveica arī Kristers Aparjods. Viņš ir apņēmības pilns cīnīties par zeltu jaunatnes ziemas olimpiskajās spēlēs.
— Gints ir viens no jaunajiem sportistiem, kurš sevi apliecinājis pietiekami nopietni. Kā jau sportā — gāzes pedāli atlaist nedrīkst! Kamaniņu sportā nevienam nekas netiek dāvināts. Sanktmoricas trasē nebūs viegla pastaiga — šajā vecuma grupā konkurence ir ļoti nopietna.
— Pieaugušo komandu šogad papildināja divi jaunie sportisti Roberts Plūme un Mārtiņš Bots.
— Ļoti motivēta ekipāža, kura šogad no junioriem ienāca pieaugušo divnieku apritē. Redzot testu un kontroltreniņu rezultātus, domāju, ka puiši ir uz pareizā ceļa. Ja viņi saglabās tādu pašu cīņassparu un apņēmību kā šodien, rezultāti neizpaliks.
— Siguldā janvāra beigās jau 27. reizi notiks Pasaules kausa posms kamaniņu sportā, kas ik gadu klātienē pulcē skatītāju tūkstošus. Tik daudz reižu to rīkojot, vai tas nekļūst par rutinētu procesu?
— Pērn Siguldā brāļi Šici izcīnīja vietu uz goda pjedestāla, un tas viņiem bija milzīgs notikums. Ne vienmēr savas sienas palīdz. Tas noteikti nav rutīnas process, jo par šāda ranga sacensībām ir jācīnās, jāstrādā — FIL eksperti katru Pasaules kausa posmu rūpīgi vērtē, izsverot, vai piešķirt posma rīkošanas tiesības arī turpmāk. Siguldas trases kolektīvs ar Daini Dukuru priekšgalā vienmēr ir spējis nodrošināt ļoti augstas kvalitātes sacensību norisi, Latvijas Kamaniņu sporta federācija ir izcēlusies ar augstu organizatorisko līmeni. Esmu pārliecināts, ka arī šogad šis Pasaules kausa posms būs labi svētki Latvijas sporta līdzjutējiem!
Einars FOGELIS
Starptautiskās kamaniņu sporta federācijas (FIL) ģenerālsekretārs, Latvijas Sporta federāciju padomes prezidents, Latvijas Olimpiskās vienības valdes priekšsēdētājs, LOK viceprezidents
Dzimis: 1960. gada 30. aprīlī Siguldā
Izglītība: absolvējis Siguldas 1. vidusskolu, Rīgas Politehnisko institūtu (tagad RTU), ieguvis sociālo zinātņu maģistra grādu LU
Sportā: trenējies kalnu slēpošanā, kopš 1992. gada — LOK Izpildkomitejas loceklis, no 2004. līdz 2012. gadam — LOK ģenerālsekretārs, Latvijas olimpiskās delegācijas vadītājs piecās spēlēs
Darba pieredze: Sporta pils direktora vietnieks, Sporta komitejas Celtniecības direkcijas vecākais inženieris, Siguldas kamaniņu un bobsleja trases ekspluatācijas dienesta priekšnieks, galvenais inženieris, direktors, IzM Sporta pārvaldes vadītājs (līdz 2004. g.)
Ģimenes stāvoklis: precējies, meitas un divu dēlu tēvs
Vaļasprieki: literatūra, slēpošana, teniss, vindsērfings, riteņbraukšana
