Sporta hakatons
Sporta tērps, kas aizstāj treneri. Laivas noma Rīgas sirdī ar mobilā tālruņa starpniecību. Aplikācija, kura mudina vingrot senioriem, vai interneta vietne, kurā aši atrast partnerus, ar kuriem uzspēlēt basketbolu. Šīs ir tikai dažas no spilgtākajām idejām, kas iemirdzējās Latvijas pirmajā sporta inovāciju hakatonā jeb 48 stundu ilgās tehnoloģiju izgudrošanas sacensībās SportHack 2020 Latvija.
Mūsdienās interneta tehnoloģijas un sports kļuvuši teju nesaraujami. Profesionālajā sportā tas vairāk saistās ar atbalstu sacensību norisē un to atspoguļošanā, statistikā un specifiskos fizioloģiskos secinājumos, bet tautas sportā dominē aplikācijas, populārākās no tām reģistrē veikto distanci kartē, skaita kilometrus un nodedzinātās kalorijas, sniedz padomus treniņu plāniem un uzturam, jāpiemin arī viedie pulksteņi, kas palīdz izsekot, vai treniņš norit veselīgā režīmā, cik ilgs laiks nepieciešams ķermenim, lai atjaunotos, kā plānot nākamo treniņu. Izklausās labi, taču sportam tehnoloģiju jomā vēl ir milzīgas iespējas augt. Īpaši pēc tam, kad pasauli sašūpojusi koronavīrusa pandēmija.
PANDĒMIJA NEAPTUR
Hakatonā SportHack 2020 Latvija piedalījās vairāk nekā 300 dalībnieku no 50 pasaules valstīm, kuri bija apvienojušies 35 komandās. Tas bija iespējams, jo koronavīrusa dēļ hakatona formātu nācās pārveidot uz virtuālu — lai sacensības varētu norisināties attālinātā režīmā. Sākotnēji hakatons bija paredzēts klātienē Latvijā, vienlaikus neliedzot iespēju pieteikties interesentiem no citām valstīm.
SportHack 2020 Latvija organizators Kārlis Skuja no WindHackers, kuram ir uzkrāta pieredze jau vairāk nekā 30 hakatonu rīkošanā, pastāstīja, ka reģistrācijas gaitā sāka pieteikties negaidīti daudz interesentu no citām zemēm, ko acīmredzot veicināja teju ikvienam pieejamais virtuālais formāts. Tālab tika pieņemts lēmums nacionāla līmeņa pasākumu pārvērst par starptautisku notikumu, kas vairo dalībnieku konkurenci un izaugsmi.
“Ideja par sporta hakatona organizēšanu radās jau pirms gada. Iestājoties pandēmijai, nolēmām pasākumu atcelt un palikt mājās, skatoties sporta spēļu atkārtojumus televīzijā. Tomēr gribējās kaut ko darīt lietas labā, redzot, ar kādiem izaicinājumiem saskaras Latvijas sporta nozare, jo faktiski iestājās krīze. Ātri atradās līdzīgi domājoši draugi, paziņas un pēc sarunām ar Latvijas augstskolām un sporta federācijām — arī idejas atbalstītāji,” skaidro Skuja. Kārlis arī pats ar sportu ir uz tu, skrējis pat pusmaratonus.
IT PAPILDINA SPORTU
Lai hakatons veiksmīgi norisētu, gatavošanās tam ilga vairāk nekā mēnesi. Tās noslēdzošajā daļā ar vebināru (attālinātu semināru) starpniecību tika sagatavoti dalībnieki un viņu mentori veiksmīgam startam, lai komandas varētu koncentrēties tikai un vienīgi sasniedzamajam mērķim.
Tikmēr sporta federācijām, sporta klubiem un citām sporta organizācijām vajadzēja hakatona dalībniekiem sagatavot savus izaicinājumus, rosinot komandas piedāvāt jaunus un drosmīgus risinājumus konkrētām vajadzībām. Aktīvākās starp organizācijām priekšlikuma sagatavošanā bija sporta federācijas. Daļa hakatona dalībnieku mēģināja īstenot un attīstīt šīs idejas, citiem tās kalpoja kā papildu pieturas punkti, kas varētu noderēt, darbojoties sporta vidē. Sporta organizāciju interešu pārstāvniecību hakatonā nodrošināja tā oficiālais partneris Latvijas Sporta federācijas padome (LSFP). Hakatonam tika definētas četras pamattēmas — uzveicam krīzi kopā, sports un inovācijas, sporta infrastruktūra un aprīkojums un sporta dati.
Hakatona laikā komandas konsultēja 66 pieredzējuši mentori, kuri profesionāli strādā visdažādākajās jomās — tehnoloģiju, biznesa, dizaina un citās. Komandām bija iespēja saņemt padomus un palīdzību no ikviena mentora, tostarp arī no dažādu Latvijas sporta jomu ekspertiem un profesionāļiem.
Tiesa, starp komandu dalībniekiem bija jūtama IT speciālistu un studentu dominance. Tāpat viņu vidū bija sporta speciālisti un līdzjutēji, kuri gan paši nodarbojas ar sportu, gan ved uz sporta nodarbībām savus bērnus.
SLACK UN ZOOM
Hakatona 48 stundu gaita tika sadalīta četrās secīgās fāzēs. Sākoties hakatonam, komunikācija notika divās interneta platformās — Slack un Zoom. Portālā slack.com, kas ir viena no pasaulē iecienītākajām interneta vietnēm biznesa komunikācijai, risinājās plaša un atvērta komunikācija — šeit ikviena komanda varēja uzdot jebkuram mentoram jautājumu, kas viņu interesēja, sameklēt projekta nepieciešamo speciālistu no pieejamajiem: būtībā tika radīta vide, kurā pulcējas tikai un vienīgi visi hakatonā iesaistītie. Dalībnieku kopējā Slack ziņu lentē, kā arī izmantojot mirkļabirkas, visi iesaistītie redzēja visu svarīgāko saturu, arī — kādu atbalstu meklē dalībnieki.
Katrā hakatona fāzē komanda reizi — līdz 10 minūtēm — viesojās mentoru istabā, kas norisinājās virtuāli Zoom videokonferenču vietnē. Komandas katru reizi īsi prezentēja savu ideju, problēmu, kā arī paveikto, izklāstīja aktuālos jautājumus, pretī saņemot atbildes un ieteikumus no mentoriem. Lai neveidotos juceklis, komandas un mentori tika sadalīti pa grupām, tādā veidā komandas katrā fāzē saņēma vērtīgus padomus un atziņas katru reizi no citiem cilvēkiem, gūstot iespēju daudzpusīgi attīstīt ideju.
Ar mentoru balsojumu tika noteiktas 12 labākās idejas, kuras izvirzīja finālcīņai par galveno balvu 3000 eiro vērtībā. Uzvarētājus noteica žūrija, ko veidoja pārstāvji no tehnisko universitāšu, biznesa inkubatoru, uzņēmumu, jauno projektu (start-up), pakalpojumu sniedzēju un sporta organizāciju vides.
KAJAKU BOLT
Par SportHack 2020 Latvija hakatona uzvarētāju kļuva Riga Kayaking komanda, kura ieguva 2. vietu arī kategorijā Ideja procesā. Komandas trīs musketieri izstrādāja platformu, kurā laivu īpašnieki sniedz iespēju Rīgas iedzīvotājiem un viesiem iepazīt Rīgu, izmantojot kajakus. Riga Kayaking pārstāvis Matijs Babris sacīja: “Paši laivojam jau četrus gadus, un šī ideja jau sen dzīvoja mūsu prātos, taču nevarējām īsti saņemties. Iestājoties pandēmijas krīzei, nolēmām pieteikties hakatonam — tas ir izcils veids, kā sevi piespiest īstenot kādu iniciatīvu.” Lūzuma punkts bijis pandēmijas izraisītie ierobežojumi, kas pašiem lieguši iespēju pavasarī iznomāt kajaku, sniedzot plašāku izpratni par jaunām problēmām (lasiet — jaunām iespējām) nozarē.
Riga Kayaking pēc būtības līdzinās Bolt pasažieru pārvadājumu konceptam, tikai tā ir paredzēta kajaku īpašniekiem un aktīva dzīvesveida piekritējiem, kuri vēlas iepazīt pilsētu no jauna skatpunkta. “Mēs ar aplikācijas starpniecību savedam kopā laivu nomniekus ar klientiem. Rīgā šobrīd ir pieejamas aptuveni 100 laivas.” Laivas nomas maksa: vienvietīgas — 20 eiro, divvietīgas — 30 eiro, trīsvietīgas — 40 eiro. Kad cilvēks iznomā kajaku, viņu sagaida laivas nomnieks, kurš izsniedz visu nepieciešamo inventāru, glābšanas vestes ieskaitot. Komanda izstrādājusi arī dažādu garumu un sarežģītības apļveida laivošanas maršrutus Rīgai, kas pielāgoti iesācējiem un pieredzējušiem airu pazinējiem un, protams, pieejami turpat aplikācijā rigakayaking.com.
TĒRPS, KURŠ KONKURĒ AR TRENERI
Pasaulē valdošās situācijas dēļ ir novērojama izteikta arī citu paradumu maiņa — sporta zāles ir kļuvušas tukšākas, turpretim mājas treniņi bez trenera uzraudzības daudziem kļuvuši par ikdienu. Šī situācija parocīga izvērtusies projekta FitShark autoriem, kuri ieguva 1. vietu kategorijā Projekts attīstībā. Idejas pamatā ir viedais sporta tērps, kas, no vienas puses, palīdzēs fizioterapeitiem un treneriem padziļināti sekot līdzi klientu kustību izpildes precizitātei un sniegt personalizētus ieteikumus un, no otras, ļaus sportotājiem samazināt risku iedzīvoties traumās treniņu laikā un uzlabot izpildes efektivitāti, pielāgojot vingrojumus katra indivīda ķermeņa specifikai.
FitShark tehnoloģijas pamatā ir audums ar iebūvētiem inerciālajiem sensoriem, kuri fiksē ķermeņa daļu kustību reālā laikā, caur mobilo lietotni sniedzot tās lietotājam tūlītēju atgriezenisko saiti par izpildītā vingrinājuma un pozas kvalitāti. Tāpat katrs treniņš tiek saglabāts vienotā platformā, lai apģērba lietotājs vai fizioterapeits spētu sekot līdzi progresam. Tas ir būtiski gan rehabilitācijā esošiem fiziskās terapijas pacientiem, kuriem dažādu apsvērumu dēļ nav iespējams būt fizioterapeita uzraudzībā, gan arī vienkāršiem mājas sporta entuziastiem, kuri vēlas uzlabot savu sniegumu, nepakļaujot sevi traumu riskam.
Komandas pārstāve Kristina Oļševska pastāstīja, ka pirmie aizmetņi formu mērījumiem traktējami, sākot jau no 2010. gada, bet viedā tērpa pirmsākumi Latvijā izstrādāti 2018. gadā. “Toties ideja par tā pielietojumu sporta vajadzībām radās 2019. gadā, un aizvadītais hakatons palīdzēja uzņemto kursu pagriezt precīzā līnijā — sapratām, ka vajag vairāk konsultēties ar fizioterapeitiem un treneriem. Hakatona pieredze deva novērtējumu un pārliecību, ka ideja ir pareiza, tā strādās, un ievirzi, kā to labāk darbināt,” norāda Oļševska.
Iecerēts, ka šādu viedo tērpu varēs iegādāties par 100 eiro, lietotājam pārējās izmaksas nosedzot ar tā aplikācijas abonementu. Ideja gatava produkta statusā dienasgaismu varētu ieraudzīt ap 2022. gadu.
Fitshark idejas autori ir Elektronikas un datorzinātņu institūta (EDI) pētnieki Ričards Cacurs un Armands Ancāns, mašīnmācīšanās eksperts Bruno Opermanis, biznesa un mārketinga eksperti Arnis Ermušs un Kristina Oļševska, komandā ir pavisam astoņi cilvēki. Šobrīd komanda aktīvi turpina strādāt EDI projektā SCAPE-IF, sadarbojoties ar augstas klases fizioterapeitiem, lai risinājumu novestu līdz gatavam un cilvēku ikdienas vajadzībām pielāgotam produktam.
ATVIEGLOT DZĪVI TRENERIEM
Kategorijā Jaunā ideja pirmo vietu un 1000 eiro naudas balvu ieguva komanda Vindere, kas izstrādāja risinājumu sporta treneriem, kas atvieglotu gan attālinātu komunikāciju ar atlētiem, gan treniņu procesa plānošanu un uzskaiti, ņemot vērā katra sportista individuālās vajadzības. Relatīvi vienkāršs, taču pandēmijas seku laikā aktuāls risinājums.
Otru vietu šajā kategorijā ieguva komandas Olimps projekts ar līdzīgu nosaukumu Winder, kas paredz izveidot mobilajā aplikācija interaktīvu karti, kurā būtu apkopoti vienuviet visi pilsētas gan lielie, gan mazie sporta notikumi. Tādā veidā iedzīvotājs ērti varētu ne tikai atrast jeb — precīzāk — nepalaist garām pasākumu, kas viņu interesē, bet arī pieteikt savu — paša organizēto — sporta pasākumu vai koptreniņu, lai dabūtu partnerus, ar ko vakarā pēc darba nodarboties ar sporta veidu, kas viņu ieinteresējis.
BRĪVPRĀTĪGAIS DARBS
Sporta pasākuma organizatoram finansiāli dārgi izmaksā regulāri piesaistīt brīvprātīgos bez attiecīgām prasmēm un iepriekšējas pieredzes brīvprātīgajā darbā, jo nemitīgi jāveic ieguldījumi brīvprātīgo apmācīšanā. Pasākumā censties efektīvi un droši strādāt ar jauniem brīvprātīgajiem ir gana izaicinoši, tādā veidā būtiski tiek zaudēti ieguldītie resursi.
Tādēļ komanda Nable Solutions nolēma izstrādāt aplikāciju brīvprātīgā darba īstenošanai, kurā brīvprātīgie reģistrējas un norāda gan savu darba pieredzi, zināšanas un izglītību, gan interesējošo jomu, kurā vēlas darboties, un citu informāciju. Vienlaikus sporta pasākumu organizatori mājaslapā ievieto detalizēti aprakstītu informāciju par pasākumiem, kuriem tiek meklēti brīvprātīgie un kuriem viņi var pieteikties. Aplikācija palīdz noteikt, vai brīvprātīgais kvalificējas pasākumam.
Hakatona gaitā komanda izmantoja iespēju veikt īsā laikā pētījumu, noskaidrojot sporta pasākumu organizatoru aktuālās vajadzības un problēmas šajā jomā. Nable Solutions ieguva 3. vietu kategorijā Projekts attīstībā.
SPORTO SENIORI
Cilvēkiem, kuriem ir vairāk nekā 60 gadu, lielākoties ir nepietiekamas zināšanas par to, kā sākt sportot mājas apstākļos un vai treniņš ir viņiem piemērots. Ar šādu pārliecību komanda JoinMe izstrādāja aplikāciju, kas palīdz senioriem novērtēt esošo fiziskās sagatavotības līmeni, pēc fiksētajiem rezultātiem piedāvā treniņa programmu katrai dienai, palīdz novērtēt paveikto darbu, kā arī sniedz ieskatu par pieejamajiem sertificētajiem treneriem individuālajām nodarbībām. Aplikācija tapa sadarbībā ar sertificētiem fizioterapeitiem. Senioriem šāds pakalpojums maksātu 10 eiro mēnesī. Demokrātisks piedāvājums.
CITAS IEDVESMOJOŠAS IDEJAS
Hakatona gaitā izskanēja vēl daudzas citas iedvesmojošas idejas. Tā kāda no komandām centās rast risinājumu amatieru sporta spēļu filmēšanai — lai viens cilvēks varētu gan filmēt spēli tiešraidei sociālajos tīklos, gan vienlaikus pats ērti atjaunināt titrus ar spēļu rezultātu, vārtu guvējiem un citiem kritiski svarīgiem datiem.
Cita komanda mēģināja radīt aplikāciju, kurā, piemēram, sporta skolas un klubi varētu analizēt treniņu apmeklējuma datus un saņemt dalībnieku atgriezenisko saiti. Pēc treniņa atverot aplikāciju, ar vienu klikšķi dalībnieks var novērtēt treniņu vai nepieciešamības gadījumā strukturēti paust savas emocijas un kritiku, kas ļautu sporta skolai izdarīt secinājumus par treniņu kvalitāti, treneru darba saistību ar rezultātiem.
Mūsdienās amatieru sportisti savus brīvā laika koptreniņus organizē aplikācijas WhatsApp grupās. Taču komunikācija šādā formā rada arī jucekli un pat finansiālus zaudējumus. Tādēļ viens no hakatonā piedāvātajiem risinājumiem ietvēra ērtu pierakstīšanās formu treniņiem, kas uzreiz aprēķina kopējās treniņa izmaksas — tas ir ārkārtīgi svarīgi, piemēram, hokejā, kur būtiski ir treniņam sapulcēt lielu skaitu dalībnieku, ievērojot precīzu dalībnieku limitu — nedrīkst būt ne par daudz, ne par maz, jo ledus maksā dārgi… Šādā sistēmā dalībnieki var uzskatāmi reģistrēties vai atcelt reģistrāciju. Dalībnieku skaitam samazinoties, hokejists uzreiz redz treniņu izmaksu sadārdzinājumu, tā ka par halles īri komandai ir jāmaksā konstanta summa, kurai sametas dalībnieki un kas attiecīgi izriet no dalībnieku skaita.
Rimi kā veselīga dzīvesveida partneris pasniedza simpātiju balvas trīs komandām — SUP Nation Challenge, Playoff Arena un Playminton. Interesanti, ka supotāju komandā bija iesaistījies Sērfošanas un SUP fedederācijas prezidents Normunds Barinovs, lai smeltos jaunas zināšanas un vērtējumu savam jau gatavajam projektam reāli attālinātu sacensību organizēšanā, kas sevi jau veiksmīgi bija pierādījušas uz ūdens ne tikai Latvijā, bet pat Brazīlijā, pulcējot fenomenālu dalībnieku skaitu. Playoff Arena prezentēja projektu, kas ļaus spēlēt vairākos futbolu laukumos telpās zem viena jumta un mazākos laukumos — ar mazāku dalībnieku skaitu, tā padarot pat futbolu vēl pieejamāku. Savukārt Playminton piedāvāja ērti pārvietojamu un viegli uzstādāmu laukumu badmintona spēlēšanai.
Atzinīgus vārdus dalībniekiem veltīja arī Latvijas Valsts prezidents Egils Levits, novērtējot ieguldījumu sporta nozares attīstībā. “Sveicu visus talantīgos prātus, kas aizvadīja hakatonu, kurā meklējāt radošas idejas jauniem sporta atbalsta un veicināšanas risinājumiem. Tas palīdzēs gan pārvarēt krīzi, gan veicināt veselīgu dzīvesveidu, gan sasniegt labākus rezultātus sportā,” prezidents aicināja sporta jomas pārstāvjus aktīvi iesaistīties jaunrades atbalstīšanā.
KAS IR HAKATONS?
Hakatona mērķis ir 48 stundu laikā radīt jaunas idejas sporta jomā, novērtēt idejas biznesa potenciālu un izveidot starpdisciplināras komandas, kas spēj šīs idejas īstenot dzīvē.
Jēdziens hakatons jeb tehnoloģiju maratons cēlies angļu valodā no diviem vārdiem hacking un marathon. Hacking jeb slengā hakošana klasiski saistās ar datoru pasauli un hakeriem, taču mūsdienās šis vārds ieguvis jaunu nozīmi — paveikt ko ātri. Savukārt maratons ir 42,195 km garas distances skrējiens, kas bieži vien tiek lietots kā metafora, lai apzīmētu garas sacensības vai intensīvu daudzu notikumu secību, kas ilgāku laiku seko cits citam.
Hakatona pirmsākumi meklējami īsi pirms tūkstošgades mijas — 1999. gadā informāciju tehnoloģiju (IT) industrijā Ziemeļamerikā. Kopš tā laika arī radies hakatonu formāts — darba stundu izteiksmē divas diennaktis. Šajā laikā tiek izvirzīts konkrēts izaicinājums, kuram komandas meklē atbilstošus risinājumus. Tiek lēsts, ka Latvijā pirmie hakatoni sākās 2016. gadā, un, tiem attīstoties, tie no IT un kosmosa tēmas, kurā notika viens no pirmajiem Latvijas hakatoniem, četru gadu laikā nonāca līdz pirmajam pašmāju sporta hakatonam.
Ņemot vērā koronavīrusa Covid-19 pandēmiju, sporta hakatons notika neklātienē — tiešsaistes jeb virtuālajā hakatonā visi dalībnieki strādā attālināti videokonferences platformā (piemēram, Zoom), aktīvi katrs darbojoties pie sava datora savās mājās. Neatkarīgi no atrašanās vietas hakatona dalībnieki veido komandas vienlaikus piesaistot gan pazīstamus partnerus, gan meklējot pilnīgi jaunus komandas biedrus. Neatņemama hakatona sastāvdaļa ir mentori — dažādu nozaru eksperti, kas konsultē dalībniekus, lai maksimāli pilnveidotu idejas.
Hakatona 48 stundu darbs norit četrās fāzēs. Katra fāze noslēdzas ar īsu komandas vizīti mentoru istabā (videokonferencē ar mentoriem), kur saņem ieteikumus, pakāpeniski būvējot ideju. Tādā veidā liekot lietā radošumu, tehnoloģijas un ekspertu atbalstu, divu līdz trīs dienu laikā tiek iegūti prototipi, jaunas koncepcijas, inovatīvi risinājumi vai attīstītas esošas idejas. Finālā žūrija vērtē labākos risinājumus un balsojumā noskaidro uzvarētājus!
Hakatoni ir atvērti ikvienam — galvenais, lai cilvēks būtu ar jaunām un drosmīgām idejām, parasti dalībniekiem jābūt vismaz 18 gadus veciem.
SPORTA ORGANIZĀCIJU IZAICINĀJUMI HAKATONA DALĪBNIEKIEM:
– Balss asistents triatlona rezultātu fiksācijai
– Beisbola metēja (pitcher) treniņa komplekss
– Kamaniņu sporta kamanu formas aerodinamikas pilnveidošana un pielāgošana individuāli atlētam
– Informācijas vietne par Latvijas sportistu dalību Eiropas sacensībās un klubos
– Inovatīvs badmintona laukuma segums ar kustību sensoriem
– Integrēts sporta pasākumu plānošanas risinājums Liepājas pilsētā
– Risinājums atbalsta sniegšanai krīzē nonākušiem sportistiem
– Latvijas basketbola entuziastu kopienas komunikācijas platforma
– Latvijas Olimpiskās kustības fanu klubs — platforma digitālā vidē
– Futbola amatieru sportistu platforma
– Antibakteriāls hokeja ekipējums
