Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lietošanas pieredzi un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai šajā mājaslapā. Lasīt vairāk
Pirmais sporta
e-žurnāls internetā

Sportiskā māksliniece

Talsiniece Elita Blumbaha sevi apliecinājusi kā aizrautīgu Eiropas Sporta nedēļas treneri, aktīvi strādājot ar senioriem. Lai gan Elita treniņos allaž ir iedvesmojoša — smaidīga, rosīga un enerģijas pilna — sports patiesībā ir mazākā daļa no treneres ikdienas, turklāt vingrinājumi tiek rādīti, pārvarot sāpes kājā. Elitai pieder sava mākslas studija Art, kurā viņa rada gan gleznas, gan tetovējumus.

Kad zvanu Elitai, lai sarunātu intervijas laiku, viņa ir īpaši aizkustināta — sportiskā māksliniece tikko saņēmusi Talsu pašvaldības apbalvojumu nominācijā Sakoptākā vēsturiskā ēka. Talsos, Lielajā ielā 41, Elita pirms astoņiem gadiem iegādājusies unikālu ēku ar tornīti, kurš senajā pilsētas daļā — baznīcas pakājē — nu ir pacēlies kā Fēnikss no pelniem. Kā norāda Talsu pašvaldībā, Elita Blumbaha ar milzīgu pacietību un cieņu pret vēsturiskajām vērtībām bijušo rakstāmpiederumu un grāmatveikala ēku salīdzinoši īsā laikā pārvērtusi par mākslas galeriju. Ēkas atjaunošanā piesaistīts arī pašvaldības līdzfinansējums, savukārt pašas Elitas devums ir skaitļos neizsakāms. “Te ielijusi arī viņas mīlestība,” uzsver domes pārstāvji.

Līdzīgi, kā tas notiek arī Elitas sporta darbā.

SPORTS SENIORIEM

Kas nāk no sirds, tas iet uz sirdi. Šis ir sauklis, kas raksturo ikvienu Elitas darbu. “Ja varētu uz mirkli samainīt vietām veselus cilvēkus ar tiem, kuri ir spiesti sēdēt ratiņkrēslā, senioru skaits sporta nodarbībās būtu trīs reizes lielāks. Cilvēki nenovērtē to, kas viņiem ir dots!” uzsver trenere. Elita ir aktīva dzīvesveida piekritēja un vada dažādus treniņus — pilates un TRX treniņus, iepriekš ļoti ilgu laiku strādāja arī par deju pasniedzēju, kā arī skolotāju bērnu nometnēs. Tagad vairāk strādā ar projektiem, jo tas ir interesanti.

Šobrīd Elitas automobilī vairākas reizes nedēļā tiek iekrauti pašas darināti sporta atribūti, lai veselīgi nodarbinātu pirmsskolas bērnus. Savukārt Eiropas Sporta nedēļas laikā lielāka uzmanība pievērsta senioriem, Elita pat vadīja treniņus Laucienas pansionāta iemītniekiem.

Gadu no gada Latvijā populārāks kļūst senioru sports veselības uzturēšanai. Mēdz teikt, ka veci cilvēki ir kā bērni. Elita dalās savā pieredzē: “Bērniem sportā svarīgs ir process, ar viņiem nevajag daudz runāt, bet parādīt, kā lēkt, rāpot vai mest kūlenes. Bērni ārkārtīgi ātri sajūt, kurš viņus mīl — tad viss zibenīgi saslēdzas un nodarbība izdodas. Savukārt senioriem tieši pretēji — būtiskākais ir sirsnīgi izrunāties, lai sportošana būtu izdevusies.”

“Trenerim ir jābūt līderim, uz kuru var paļauties, kuram var uzticēt noslēpumu. Lai vai kā es justos, vienmēr eju uz nodarbību paceltu galvu un dodu spēku cilvēkiem. Gadās, ka treniņā ir jāierodas ar paaugstinātu temperatūru, bet neviens par to nenojauš un nedrīkst nojaust. Tas ir trenera šovs,” Elita piebilst, ka mazpilsētās ir ļoti svarīga trenera reputācija — ir jāpiedomā, kādas vietas tu apmeklē un kā uzvedies.

Par treneri piedzimst, uzskata Elita: “Tas būtībā ir vairāku profesiju apvienojums — psiholoģija, pedagoģija, sports. Man ir palīdzējusi sportā arī māksla, tieši dejās uzburt priekšnesuma ideju. Manuprāt, sievietei trenerei ir izaicinoši saglabāt sievišķīgumu, jo pēc būtības tā ir vīrišķīga profesija.”

Sports ir labākās zāles arī Covid pandēmijas laikā. “Ņemiet sevi aiz čupra un velciet no mājas ārā — es pati esmu tam gājusi cauri. Neviens cits nevar palīdzēt labāk kā pats sev!” uzsver Blumbaha, norādot, ka pārāk bieži meklējam vainu citos.

KAD PIESALST ASARAS

Kā pati smej, temperaments ir no tēva, kurš pēc tautības ir ukrainis, turklāt muzikāla personība un karjeru aizvadījis vadītāja amatā. Dienējis Latvijā un tā saticis Elitas mammu, taču Elita dzimusi Ukrainā.

Piecu gadu vecumā ar mammu atgriezušās Latvijā. “Bērnību atceros ir jauku, ir skarbu,” Ziedoņa vārdiem stāsta Elita. Dzīvojuši pie Ābeļu ezera Kamparkalna pusē. “Gājām kājām trīs kilometrus uz bērnudārzu, pat nenormālā salā čāpojām, mani ietina vairākās šallēs. Atceros, kā reiz pieturā stāvēju un man pie sejas piesala asaras un degungalā veidojās lāstekas… Pēc tam mamma tos trīs kilometrus gāja atpakaļ uz mājām un brauca tālāk uz Sabili, kur strādāja par šuvēju. Visu nedēļu bija prom.”

Dienas aizritējušas fiziski aktīvi. “Kamparkalna takas — tās ir manas bērnības takas. Ar kaimiņu bērniem mači bija uz dzīvību un nāvi. Kāpām kokos, lēcām un kritām, metām akmeņus,” Elita vērtē, ka tādējādi ielikusi labus pamatus vispārējai fiziskai sagatavotībai. Starp citu, pētījumi liecina — tie bērni, kas tieši piecu līdz septiņu gadu vecumā regulāri veic kilometriem garas pastaigas kopā ar vecākiem, vēlāk izceļas ar rakstura noturību un attīstās veselīgāk.

LIKTENĪGAIS LĒCIENS

Fizisko aktivitāšu klāsts bijis tik daudzveidīgs, ka vairāk līdzinājusies puikam. Reiz notikusi lēkšana no traktora uz grants kaudzes. “Man bija basas kājas, un piezemējos ar papēdi uz lielāka akmens. Sasituma rezultātā Elita iedzīvojās osteomielītā — kaula smadzeņu iekaisumā. Kāja iekaisa, pamatīgi sapampa un neizturami sāpēja. Tobrīd ārsti ilgstoši nevarēja tikt skaidrībā, kas tieši bērnam kaiš, un tikai laimīgas sakritības rezultātā Elita nonāca zinošu ārstu rokās — kāju nekavējoties izoperēja, citādi pastāvētu pat amputācijas risks… Ilgais bērnu slimnīcā pavadītais laiks ļāvis attīstīt Elitai mākslinieces un pedagoga talantu. “Man varēja iedot papīru un zīmuli ēdiena vietā. Atceros, ka slimnīcā dakteres man uzticēja dezinficēt šļirces, bet es taisīju jautrību palātā — biju īsta zīmēšanas skolotāja un riktēju citus bērnus,” atminas Elita.

Gandrīz gadu kāja bija ģipsī. Taču Elitai tas nebija šķērslis, lai ar puišiem dotos uz ledus spēlēt hokeju, stāvot vārtos… uz kruķiem. Azarts ņēma virsroku, lai gan ārsti bija piekodinājuši, ka traumētais kauls ir stipri jāsaudzē vēl piecu gadu garumā. Protams, kādā brīdī ripa trāpīja tieši pa vārīgo potīti. Par laimi šis trieciens aprobežojās ar pampumu un mammas rājienu.

Tolaik traumu rehabilitācijai nepievērsa tādu uzmanību kā mūsdienās. Pēc nostaigāta gada ģipsī, kājas pēda ar kaulu bija saaugusi faktiski nekustīgā L burta formā. Traumas korekcijas noteiktas vien pieaugušā vecumā, taču Elita par to nepārdzīvo, bet — sadzīvo. “Ārsti man bija gatavi piešķirt invaliditātes grupu, tomēr uzskatu, ka citiem cilvēkiem šāds atbalsts ir daudz vairāk vajadzīgs, jo varu pati sevi nodrošināt.” Tādēļ no grupas atteikusies. Par traumas sekām trenere tiešām nesūdzas, lai gan pēc treniņiem naktīs kāja joprojām sāp. Ilgi kautrējusies publiski runāt par savainojumu un tā sekām, taču tagad saprot, ka svarīgi runāt, lai lauztu sabiedrības aizspriedumus pašiem pret sevi, nevajadzīgi ierobežotu savas iespējas un statusu.

MĀKSLINIECISKAIS SPORTS INFORMĀTIKAS KLASĒ

Pēc Latvijas Universitātes absolvēšanas Elita sākusi strādāt Laucienas pamatskolā par vizuālās mākslas un mākslas vēstures skolotāju. Pavērojot audzēkņus, bijis jūtams, ka bērniem nepieciešams vairāk kustēties. “Nezinu. Kas tie par bērniem, kuri nekustas, nesporto, netrako?” Elita bijusi sašutusi par skolēnu pasivitāti. Tādēļ skolotāja pēc pašas iniciatīvas aizvedusi audzināmo klasi uz brīvo informātikas kabinetu, kur bērniem novadījusi nelielu ritmiskās vingrošanas nodarbību, lai sapurinātu. Mazajiem stipri paticis.

Sākusi vingrot ar citām klasēm, un sportošana no skolēnu un skolas vadības puses guvusi tik plašu atsaucību, ka drīz jau bijis jāpārceļas uz Tautas namu, lai organizētu fakultatīvas dejošanas nodarbības. Lai gan skolā bija sporta skolotājs, Elita organizējusi skolēniem braucienus uz peldbaseinu Ventspilī, notikuši pārgājieni, riteņbraucieni un vēlāk pat izcīnītas uzvaras dejošanas festivālos, izgriežot pogas rīdziniekiem. “Tā es attīstījos un vēlāk ieguvu C kategorijas trenera sertifikātu.” 18 gadus vasarās strādājusi nometnēs ar Rīgas doma kori par deju pedagogu.

Talsos uzcēlusi fitnesa klubu, kurā arī pati 12 gadus vadījusi treniņus. Taču gadu gaitā koncepts izsmēlis sevi, un Elita klubu likvidējusi, vairāk pievērsusies mākslai.

AIRĒTĀJAM UZTETOVĒ VILNI

Elita šogad bija nominēta arī Radošākā novadnieka titulam. Pašas ilgi lolotā, no pārtapšanas par gaļas veikalu izglābtā vēsturiskā ēka Lielajā ielā 41, kas senāk tika saukta par Beķeru namiņu, soli pa solim izauga līdz nominācijai Sakoptākā vēsturiskā ēka. Vietējie stāsta — viņas ieguldītais darbs ir kā piemērs vēsturisko ēku atjaunošanai, saglabāšanai, uzturēšanai un otrās elpas piešķiršanai. Pirms vairākiem gadiem Elita namu nopirka no kāda vācieša bez tālākas vīzijas.

Ēka uzcelta 1910. gadā, tā ir pavisam netipiskā formā: vienā galā platāka, otrā — manāmi šaurāka. Tā kā atrodas līkumā pie slīpas ielas, tad, no austrumu puses ejot, ēkas pirmajā stāvā atrodas tetovēšanas salons, bet Galerija Art ir otrajā stāvā. Savukārt pieejot namam no ielas jeb rietumu puses, var padomāt, ka galerija ir 1. stāvā, bet tetovēšanas salons — pagrabā. Te viss apkārt ir interesanti.

Elita uzsver, ka tetovēšanas jomā viņai sirdij tuvākie klienti ir tie, kuri vēlas savas ķermeniskās rētas pārvērst par mākslas darbiem. Vai nācies tetovēt kādu sportistu? “Kāds airētājs vēlējās, lai uztetovēju viņam vilni. Un mums tapa tiešām varens vilnis,” stāsta māksliniece. Puisim gan nācies vispirms mammai prasīt atļauju tetovējumam, jo airētājs nav bijis pilngadīgs. Taujāta, vai tetovējumos klienti vēlējušies ietvert simboliku, kas saistās ar sportu, Elita pēc ilgāka pārdomu mirkļa atminas vienu gadījumu — kāds klients vēlējies, lai viņam uztetovē Nike logo.

GLEZNĀS BALETS

Ēkas šaurākajā galā, paceļot skatienu nedaudz uz augšu, redzams jūgendstila ziedu motīvs. Kā atzīst galerijas īpašniece, lielākā daļa cilvēku, ikdienā staigājot garām šai ēkai, pat nepamana šo skaisto elementu. Galerijas stāvā vienā no telpām Elita ir izveidojusi arī ēkas runājošo sienu jeb vēstures ekspozīciju, kas vēsta par nama iepriekšējiem īpašniekiem un tā hroniku.

Ekspozīcijas mākslas darbus, protams, var iegādāties ikviens. Darbu tēmas ir dažādas, dominē ainavas, taču sportisko nemanu. “Nebiju par to iedomājusies — sporta tēmai neesmu veltījusi nevienu izstādi, taču tā ir interesanta ideja,” teic Elita. Kustības viņas gleznās gan parādās baleta formā, patiesībā balets gleznās esot attēlots pat ļoti daudz. Parāda gleznu. Māksliniece ļoti, ļoti vēlējusies pati kļūt par balerīnu, taču pēc traumas tas neizbēgami palicis kā neizsapņots sapnis. “Nespēju baletu skatīties. Tas plosa manu sirdi. Maza griezu piruetes un pa māju vien uz pirkstgaliem staigāju. Esmu domājusi — es noteikti būtu kļuvusi par labu balerīnu — iedomājies, kāda augstprātība!” Elita piebilst, ka dzīvē viss notiek tā, kā tam jānotiek.

Galerijā viņa vada nodarbības gan grupām, gan individuāli — kā pieaugušajiem, tā mazajiem. Vēl viena Elitas aizraušanās ir senu pastkartīšu krāšana. Viņas kolekcijā ir pat 140 gadus vecas pastkartes, tās visas vieno mīlestības tēma un pārīši, kas tajās attēloti. Vērtīga laikmetu liecība.

Elita gan atzīst, ka nu jau ir sasniegts tas dzīves posms, kad gribas vienkārši baudīt. Baudīt sevi, vīru, mājas dzīvi, laukus, suni un atpūtu pēc iespējas tuvāk dabai. “Tad, kad man nav sports, tad man ir suņu sports — trīs reizes nedēļā ar mūsu vācu aitu suni dodamies uz suņu skolu un nedēļas nogalēs piedalāmies konkursos!”

 

Elita BLUMBAHA

Dzimusi: 1971. gada 8. janvārī Ukrainā

Nodarbošanās: māksla, tetovēšana, sporta trenere

Izglītība: LU Psiholoģijas un mākslas fakultāte, C kategorijas trenere, Rīgas celtniecības tehnikums (ēku konstruēšana), Talsu 2. vidusskola

Pirmais treneris: skolotājs Jansons

Trenē: bērnus, jauniešus, pieaugušos un seniorus projektu ietvaros

Ģimenes stāvoklis: precējusies

Mūzika: Depeche Mode

Rakstnieks: Ogs Mandino

Filma: Kaukāza gūstekne

Kristaps Zaļkalns
Kristaps Zaļkalns