Alise Dimante dievina augstumu
18 gadu vecā Alise Dimante šovasar kļuva par pirmo
Latvijas kārtslēcēju, kura pārvarēja četru metru augstumu. Valsts rekords tagad
pieder viņai un ir 4,03
metri.
– Ar kārti lidot augstumos tev patīk. Bet nebaidies
kāpt kalnos, lidot ar lidmašīnu?
– Augstums ir tieši tas, kas
mani vilina kārtslēkšanā, – stāsta Alise Dimante. – Dievinu augstumu! Tas ir
tāds adrenalīns!
– Nekad neesi nožēlojusi, ka izvēlējies kārtslēkšanu?
– Noteikti ne. Tas ir unikāls
sporta veids. Turklāt ne visi spēj nodarboties ar tik sarežģītu disciplīnu.
Lepojos, ka esmu pietiekami stipra, lai to varētu darīt.
– Vieglatlētikā nonāci, jau mācoties Zviedrijā?
– No Latvijas aizbraucu 1997.
gadā. Toreiz mācījos otrajā klasē. Tagad jau esmu absolvente. Izglītojos vienā
no labākajām Zviedrijas vidusskolām Malmē, kur paralēli biju skolniece arī
sporta ģimnāzijā. Mana programma bija vairāk orientēta ekonomikā un politikā.
Malmē viss arī sākās.
– Kurā gadā?
– Sāku trenēties 2001. gadā.
Septītajā klasē biju ātrākā meitene skolā, pārspēju pat vecāko klašu
skolnieces. Tad arī mamma nolēma mani ieteikt vieglatlētikas treneriem. Uzreiz
tiku nosūtīta pie Staņislava Ščirbas, kurš ir speciālists daudzcīņās. Pēc
vairākiem vingrinājumiem viņš nolēma, ka deru tieši kārtslēkšanai. Atklāti
sakot, es par šo sporta veidu neko nezināju un nekad arī neinteresējos. Taču
man patika! Turklāt tik ļoti, ka nekad negribēju darīt kaut ko citu.
– Kurš tagad ir tavs treneris?
– Pirmais bija jau
pieminētais Staņislavs Ščirba, kur trenē arī vienu no labākajiem pasaules
kārtslēcējiem Linusu Tērnbladu. Pēdējos
divus gadus man ne viss treniņos izdevās ideāli – ne tehniskajā, ne psiholoģiskajā
ziņā. Aprīļa beigās mēģināju sadarboties ar citu treneri. Speciāli sāku braukt
uz Karlskrūnu pie Miro Zalara. Viņš ir Zviedrijas eksrekordists kārtslēkšanā,
savulaik lēca 5,70
metru augstumā. Miro tagad trenē Zviedrijas rekordistu Patriku
Kristiansonu (5,85). Kopš jūnija vidus vismaz pāris reižu mēnesī braucu pie
Miro, uzlabot tehniskās nianses. Tagad esmu pārcēlusies uz Karlskrūnu, lai
regulāri trenētos pie viņa. Toties Latvijā man ir lielisks treneris Igors
Izotovs. Ja paliktu Rīgā, ar patiesu prieku nodarbotos pie viņa. Ja Latvijā
būtu mērķtiecīgas meitenes un puiši, kas vēlētos labi lekt ar kārti, esmu
pārliecināta, Igors spētu viņus aizvest līdz pasaules klasei.
– Sacensību starplaikā paspēji arī mainīt dzīvesvietu?
– Iekārtojos Karlskrūnā,
mainu sporta klubu. Te ir ļoti labi apstākļi: labs stadions netālu sporta zāle,
līdzās mežs. Vien problēma ar kārtīm, jo tās es nesaņemu no Latvijas
Vieglatlētikas savienības. Citās valstīs sportistus ar inventāru nodrošina, bet
man tas jādara pašai, kas ir ļoti sarežģīti.
– Tavas veiksmīgākās sacensības?
– Vismaz pagaidām sacīkstes
Gēteborgā, kur beidzot pārvarēju četrus metru. Arī Eiropas čempionāts.
Sacensības ir neaizmirstamas: lieliskie laika apstākļi, lēkšanas sektors,
konkurence bija ļoti stipra. Turklāt es atkal tiku pāri četriem metriem. Tomēr
man labāk patīk startēt telpās nekā atklātā stadionā.
– Kārtslēkšanā atrod arī kaut ko, kas nepatīk?
– Ja man kaut kas neizdodas,
nekad neesmu domājusi no tās atteikties. Vai, teiksim, mainīt kārtslēkšanu pret
tāllēkšanu. Pazīstu vairākas meitenes, kuras priekšroku devušas dejām
diskotēkās un pametušas vieglatlētiku. Man viņu ir žēl.
– Vai pazīsti Ritu Obižajevu, kurai atņēmi Latvijas
rekordu?
– Pazīstu, taču mēs reti
tiekamies. Viņa ir ļoti jauka meitene.
– Ko tev nozīmē labot valsts rekordu?
– Tas bija mans mērķis. Kļūt
par pirmo sievieti Latvijā, kas pārspēj četru metru robežu. Esmu ļoti
apmierināta.
– Vari pateikt, kāds būs šis rekords pēc pāris gadiem?
– Dzīvosim, – redzēsim.
Noteikti zinu, ka pārējām sportistēm to pārspēt būs ļoti sarežģīti.
– Ko vēlies sasniegt vieglatlētikā?
– Lēkt profesionālā līmenī.
Tikai tad var droši teikt, ka esi augstas klases kārtslēcēja.
– Un kādi ir mērķi dzīvē?
– Viena vēlēšanās ir
pārcelties uz kādu siltu, jauku vietiņu. Ja labi lēkšu, šī vieta varētu būt
Monako vai Itālija. Ja viss notiks citādāk, arī tad gribēšu tur, kur siltāks. Mērķu
ir daudz, taču par tiem ļoti skaļi nevajadzētu vēl runāt.
– Ne jau visu mūžu sportosi…
– Tagad man galvenais ir sports.
Protams, gribu absolvēt universitāti. tagad mani ļoti interesē sporta
psiholoģija. Sportā paiet gandrīz viss mans laiks un vēl – mācības. Dzīve rit
pēc grafika. Mājās atgūstu spēkus, klausoties mūziku visskaļākajos toņos. Daudz
iznāk ceļot – uz nometnēm, sacensībām. Tur arī cenšos atpūsties. Šogad esmu
bijusi vēl Kanāriju salās, Portugālē, Nīderlandē.
-Visi cilvēki, šķiet,
sapņo. Tu arī?
– Man ir mērķi. Cenšos, lai
sapņu nebūtu. Tieši mērķi aizved līdz augstiem rezultātiem, bet sapņi – tie
parasti arī paliek vien sapņi…
Alise Dimante
vieglatlēte
Dzimusi 1988. gada 2. oktobrī Rīgā
Augums, svars 1,63 cm (tāpat kā slavenajai Svetlanai
Feofanovai), 54 kg
Izglītība Malmes prestižas vidusskolas un sporta
ģimnāzijas absolvente (2007. g.)
Treneri Igors Izotovs (Latvijā), Staņislavs
Ščirba, Miro Zalars (Zviedrijā)
Vaļasprieki teniss,
dejošana, ceļošana, tikšanās ar draugiem un ģimeni
Māra JURŠEVICA
