Cerības un vilšanās
Kā allaž ar īpašām cerībām gaidījām mūsu šķēpmetēju startu, jo Londonas olimpiskajā sektorā izgāja divu pēdējo olimpisko spēļu vicečempioni Vadims Vasiļevskis (2004. g.) un Ainārs Kovals (2008. g.), kā arī pasaules rekorda junioriem īpašnieks Zigismunds Sirmais, taču gaidīto līksmes brīžu vietā smaga vilšanās — Ainārs 17., Vadims 38. vietā, Zigismunds bez rezultāta…
VADIMS BEIDZ?
Vasiļevskis pēdējās sezonās startē kā pa lieliem viļņiem — brīžiem augšā, brīžiem dziļā bedrē. Vadimam joprojām ir šobrīd otrs labākais rezultāts pasaulē (86,50 m), trešā vieta Dimanta līgas kopvērtējumā, taču Eiropas meistarsacīkstēs viņš palika bez rezultāta, tagad Londonā atkal nepiedienīga neveiksme.
Pēc starta Vadims emociju uzplūdā bija tiešs: „Par vienu šķēpmetēju šoruden Latvijā būs mazāk… Es beidzu savu sportista karjeru!” Viņš atzina, ka pēdējās sezonās nerod izskaidrojumu savam sniegumam. Jau agrāk Vadims rūgti jokojis, ka pasaules un Eiropas čempionātos viņam sacensības beidzas ar tiesneša vārdiem — sākam sacensības!
Iesildoties ir normāli — šķēps lido, pašsajūta lieliska —, taču, sākoties sacensībām, viss it kā pazūd. Arī trenere Valentīna Eiduka atzīst, ka pārvērtības — liec kaut sveci baznīcā! — notiek dažu minūšu laikā un nav izskaidrojamas.
Vadima iesildīšanos olimpiskajā stadionā viņa nosauca teju vai par ideālu. Zemapziņā bijusi doma, ka beidzot Vadims sevi parādīs (trīskārt savās sportista gaitās metis pāri 90 metriem), taču, sākoties sacensībām, tas vairs nebija vecais Vadims. Pirmais metiens neveiksmīgs, otrajā 72,81 m, trešajā, kad šķēps nesasniedza pat 70 metrus, viņš izdarīja tīšu pārkāpumu.
Par Vadima lēmumu beigt savas aktīvā sportista gaitas trenere nebija izbrīnīta, varbūt tā būs pat labāk, jo ir grūti daudzu gadu garumā mocīties ar visdažādākajām traumām un reizē tiekties pēc augstām vietām pasaules rangā, kuras Vadims allaž ieņēmis.
Noteikti nebūs arī valsts finansējuma, tātad būs jāiet strādāt, — filozofiski secina trenere. Atcerējos kādu sarunu pirms vairākiem gadiem, kad Valentīna par iespējamo viņas tradīciju turpinātāju minēja tieši Vadimu. Nesen sportists atsācis studijas Sporta pedagoģijas akadēmijā. Arī piemēri tālu nav jāmeklē, ar čehu šķēpmetējiem sekmīgi strādā pasaules rekordists, vēl nesen aktīvais šķēpmetējs Jans Železnijs.
„NEATCEROS TIK LABU SPORTISKO FORMU…”
Šie vārdi teikti pēc olimpiskajām cīņām Londonā un pieder Aināram Kovalam, Pekinas veiksminiekam. Ainārs uzsver, ka olimpiskajās dienās bijis tik labā sportiskajā formā kā nekad. Treniņos šķēps lidojis un domas par kvalifikācijai nepieciešamajiem metriem nav nākušas pat prātā.
Sacensības sākušās ne pārāk veiksmīgi — pirmais metiens 77,42 m, otrais vien 76,45 metri. Trešajā licies, ka šķēps izlidojis cerīgi, taču, nikni vibrēdams, tas piezemējies 79,19 m attālumā, kas pēc otrās plūsmas metēju sacensībām izrādījās par maz, lai turpinātu sacensības.
Ārēji mierīgais Ainārs atzina, ka neredz izskaidrojumu savam ne sevišķi spožajam startam. Paveikts milzu darbs treniņos, arī iesildošajos metienos rīks lidojis tālu un pareizajā trajektorijā, taču priekšsacīkstēs viss sagriezies kājām gaisā, un Londonas sapnis priekšlaicīgi izsapņots.
Arī Latvijas šķēpmetēju kluba prezidents Gints Palameiks teica, ka sen nebija redzējis Kovalu tik kvalitatīvi metam kā iesildīšanās laikā. Ainārs atzīst, ka šis starts ir nopietni jāanalizē un kopā ar treneri jāizdara secinājumi nākotnei. Kaut arī Ainārs uz olimpiskās vienības atbalstu vairs necer, viņš negrasās mest mieru savai sportista karjerai. Jāmeklē privāti atbalstītāji, jādomā pašam, kā svarīgās sacensībās mest tikpat tālu, cik tas nereti izdodas treniņos, un jāstrādā tālāk.
Ainārs Kovals asi noraidīja runas, ka trenere Valentīna Eiduka būtu savas iespējas izsmēlusi. Viņš uzsvēra, ka neviens cits šobrīd nespēj strādāt tik kvalitatīvi, turklāt neviens viņu nepazīst tik labi kā trenere.
ZIGISMUNDS UN ZVAIGZNES
Kad pērn tobrīd 19 gadus jaunais Zigismunds Sirmais uzstādīja divus pasaules junioru rekordus — 84,47 un 84,69 m — un ar uzviju izpildīja olimpisko kvalifikācijas normu, likās, ka puisim nu visi ceļi uz zvaigznēm vaļā. Daži pat minēja līdzību ar 2004. gada Atēnām, kad daudziem nezināmais 22 gadus vecais Vadims Vasiļevskis pārsteidzoši izcīnīja olimpisko sudrabu, tagad kārta esot pienākusi Zigismundam.
Kā tagad atzīst viņa trenere Valentīna Eiduka, puisis morāli nebija gatavs tik augstiem tituliem, tāpat kā mediju pārlieku lielajai uzmanībai. Iespējams, ka arī pati trenere reizēm nedaudz atlaida grožus, un šajā sezonā Zigismunds ne ar ko neizcēlās, izņemot vienu uzplaiksnījumu 84 m attālumā. Londonā visi trīs metieni netika ieskaitīti un bija vien aptuveni 70 metrus tāli.
Pārsteidzoši, bet Londonas olimpisko zeltu izcīnīja pasaules junioru čempions deviņpadsmitgadīgais Kešorns Volkots no Kurzemes bijušās kolonijas Trinidādas un Tobāgo. Turklāt ar itin pieticīgu rezultātu — 84,58. Zīmīgi, ka labāko trijniekā neiekļuva ne divkārtējais olimpiskais čempions norvēģis Andrēass Tūrkildsens, ne slavenais soms Tero Pitkemeki.
Trenere ir sarūgtināta par talantīgā latvieša olimpisko debiju, taču rod tam arī izskaidrojumu. Viņas audzēknis dažkārt ietekmējas no visādiem labu vēlošiem padomdevējiem, kuriem ar mūsdienu šķēpmešanu attāls sakars, tāpat viņa sportisko rokrakstu reizēm maina dažādu šķēpmetēju videomateriālu pētīšana. Tas reizēm liek treniņos apstāties un visu sākt no sākuma. Savam trenerim ir jāuzticas, arī jādiskutē, taču beigās jānonāk pie kopsaucēja, kur visu diktē treneres plāns.
Pats Zigismunds garos prātojumos neielaižas, bet atzīst, ka šogad bija pazaudējis šķēpa garšu, ko nākamgad cer atkal atrast. Tiesa, viņš vēl nav izšķīries, kam nākotnē pievērst lielāku uzmanību — sportam vai mācībām.
Trenere Valentīna Eiduka gan ir izšķīrusies un apņēmusies strādāt ar dubultu enerģiju, lai Londonas dienas izgaistu kā ļauns murgs. Tiem, kuri turpinās pie viņas trenēties, vieglu dienu nebūs, jo šī mācība devusi arī atziņu, ka čomu būšana ir laba lieta, taču disciplīnai treniņos jābūt lielākai un atlaidēm — retāk nekā Stockmann veikalos.
VIEGLATLĒTIKA
Kungi. Šķēpmešana
1. Kešorns Volkots (Trinidāda un Tobāgo) 84,58
2. Aleksandrs Pjatņica (Ukraina) 84,51
3. Anti Rūskanens (Somija) 84,12
4. Vitezslavs Veselijs (Čehija) 83,34
5. Tero Pitkemeki (Somija) 82,80
6. Andrēass Tūrkildsens (Norvēģija) 82,63
17. Ainārs Kovals (Latvija) 79,19
21. Risto Matass (Igaunija) 78,56
38. Vadims Vasiļevskis (Latvija) 72,81
Zigismunds Sirmais (Latvija) x
