Mūsu stiprais dzimums
Vēl nekad trīs mūsu šķēpmetējas vienlaikus nebija startējušas olimpiskajās spēlēs. Viņas izcēlās arī uz mūsu triju vīru fona, jo Latvija tika pārstāvēta arī finālā, kur Madara Palameika izcīnīja astoto vietu.
VIETA, NE REZULTĀTS
Madara Palameika ir priecīga par olimpisko debiju, mazliet kremt, ka nav izdevies tikt tuvāk savam labākajam rezultātam 64,51 m (tas ir arī Latvijas rekords), tad vieta būtu krietni augstāka.
Madara uzskaita kļūmes, kuras nav izdevies novērst un kuru dēļ šķēps nav lidojis cerētajā tālumā. Mazliet nomākusi apziņa, ka veiksmes gadījumā varētu pacīnīties arī par medaļu, tas radījis lieku sasprindzinājumu. Tāpēc arī vairāk par 60,73 m nav izdevies sasniegt.
Arī sportistes tēvs un treneris Gints Palameiks atzina, ka vieta apmierina, taču rezultāts ne. Tiecoties pēc labāka rezultāta, Madara pārlieku centās un metieniem trūka tās atbrīvotības, kas šķēpam dod tālu lidojumu. Atklājot tehniskās nianses, Gints piebilst, ka meitai atkal bija parādījusies vecā vaina, viņa pārlieku atvirza ķermeņa augšdaļu, tāpēc šķēpa izmešanas brīdī netiek izmantots viss augums. Tā summējas neizsniegtie metri. Savu daļu treneris noraksta uz olimpiskās debijas satraukumu.
Kopumā Gints Palameiks, kas ir arī Latvijas šķēpmetēju kluba prezidents, Londonas olimpisko spēļu šķēpmetēju sacensības nosauc par mūsu neizmantoto iespēju spēlēm. Īpaši tas attiecas uz vīriešu sacensībām, kur rezultāti bija negaidīti ikdienišķi. Tā ir viela pārdomām gan treneriem, gan sportistiem.
LĪNAS SAPNIS
Ar prieku no Londonas atgriezās arī 19 gadus vecā smilteniete Līna Mūze. Interesanti, ka Līna savu 13. vietu (59,91 m) nosapņojusi arī sapnī. Protams, viņai žēl, ka līdz 12. vietai pietrūka pārdesmit centimetru, kas pēc priekšsacīkstēm ļautu turpināt cīnīties finālā, taču viņas gados un pirmajās olimpiskajās spēlēs tas ir labs sasniegums.
Līna ir tikai savu šķēpmetējas gaitu sākumā. Pēc treniņiem Smiltenē un Murjāņos viņa nokļuvusi treneres Valentīnas Eidukas aprūpē, un tagad nopietni jādomā par spēka palielināšanu, par jaunām tehnikas niansēm un jāpierod pie domas, ka īstā šķēpmešana sākas vismaz 4—5 metrus tālāk par viņas pašreizējo varējumu — 61,04 metriem. Londonas olimpiskās spēles būs labs stimuls jaunam atvēzienam.
VĒL PIERĀDĪŠU!
Neapmierināta bija trešā mūsu šķēpmetēja Sinta Ozoliņa-Kovala. Sava nesenā personiskā rekorda iedvesmota (62,63 m), mūsu šķēpmetēja bija iecerējusi Londonā augšupeju turpināt, taču vienīgi otrajā mēģinājumā tika sasniegts daudzmaz pieņemams rezultāts — 58,86 m, kas finālsacensībām tomēr bija krietni par maz.
Iespējams, ka mūsu šķēpmetējai, kurai tās ir jau otrās olimpiskās spēles (Pekinā 11. vieta), šoreiz nedaudz traucēju pārlieku lielā vēlme sasniegt labāku rezultātu, tas radīja nervozitāti un tehniskas nepilnības. Arī pati Sinta atzīst, ka, ieskrienoties pēdējam metienam, pieļāvusi pavisam skolniecisku kļūdu — izkustējusies roka, kas radījusi nestabilitātes sajūtu, un pēdējā iespēja palikusi neizmantota (51,35 m).
Taču sportiste galvu nenokar, Sinta tic, ka šīs nav viņas pēdējās olimpiskās spēles, jo pēc 24 gadiem tikai sākas īstenais šķēpmetējas vecums. Londonā par čempioni kļuva Barbora Špotākova, kurai ir 31 gads.
VIEGLATLĒTIKA
Dāmas. Šķēpmešana
1. Barbora Špotākova (Čehija) 69,55
2. Kristīna Obergfella (Vācija) 65,16
3. Linda Štāla (Vācija) 64,91
4. Sanete Vildžoena (Dienvidāfrika) 64,53
5. Huihui Lu (Ķīna) 63,70
6. Katrīna Molitore (Vācija) 62,89
8. Madara Palameika (Latvija) 60,73
13. Līna Mūze (Latvija) 59,91
20. Sinta Ozoliņa-Kovala (Latvija) 58,86
