Dārgāk par rekordiem
Mūsu vieglatlēti allaž gan kvantitatīvi, gan kvalitatīvi ieņēmuši nozīmīgu vietu Latvijas olimpiskajā komandā. Olimpiskais atlases cikls, kas sākās 2019. gada 1. maijā, ilgs līdz 2020. gada 29. jūnijam (maratonā un soļošanā — līdz 3. maijam). Cik mūsējo varētu startēt Tokijas spēlēs?
Atlases principus šīm spēlēm pēc plašām un daudzpusīgām diskusijām Starptautiskās Vieglatlētikas federācijas (IAAF) valde nolēma mainīt. Agrāk bija noteiktas A un B kvalifikācijas normas. Izpildot A normatīvu, ceļš uz spēlēm bija vaļā ar piebildi, ka vienā disciplīnā var startēt ne vairāk kā trīs sportisti no vienas valsts. B normatīvu sasniegušie varēja piedalīties tikai tad, ja attiecīgajā disciplīnā no konkrētās valsts nebija neviena, kas kvalificējies ar A normu. Arī Tokijas olimpiskajām spēlēm kvalificēties var divos veidos — izpildot kvalifikācijas normatīvu vai pēc ieņemtās vietas IAAF pasaules rangā. Priekšroka tiek dota normatīvus izpildījušajiem.
Līdzdalības cena šoreiz ir stipri augstāka nekā iepriekšējo Riodežaneiro spēļu A normatīvi. Salīdzinājumam — no 43 olimpiskajām disciplīnām 21 disciplīnā normatīvi ir augstāki par Latvijas rekordiem!
Līdz Jāņiem olimpisko līdzdalību bija nodrošinājuši trīs Latvijas vieglatlēti — vesera metēja Laura Igaune, šķēpmetēja Līna Mūze un septiņcīņniece Laura Ikauniece.
Cik taisnīgi un cik mums labvēlīgi ir jaunie atlases noteikumi? Uz šo jautājumu atbild Latvijas Vieglatlētikas savienības ģenerālsekretārs, divu olimpisko spēļu dalībnieks (2004. un 2008. g.), Latvijas rekordists 800 metru skrējienā Dmitrijs Miļkevičs.
— Kāpēc bija vajadzīgi grozījumi?
— Stipri augstākas normas un pasaules rangs tika izveidots ar nolūku sasniegt efektīvāku veidu, kā atlasīt labākos sportistus katrā disciplīnā, balstoties uz patiesu meistarību un sportistu stabilitāti sezonā. Tika uzlabota sacensību struktūra, sakārtojot tās pēc nozīmīguma. Sportistiem ir daudz pamatotāka interese startēt un pelnīt punktus tieši lielākajās sacensībās. Agrāk nelielās sacensībās savās mājās (bieži vien komercmačos ideālos apstākļos) sportisti sasniedza sev vajadzīgos rezultātus, bet tagad daudz interesantākas kļūs nozīmīgākās sacensības, kurās varēs pelnīt ranga punktus.
— Vai sportistiem kvalificēties spēlēm nebūs grūtāk?
— Būs, bet katrā olimpiskajā disciplīnā optimālo sportistu atlasīs tik un tā. Priekšrocība būs tiem atlētiem, kuriem spēcīgāks menedžeris, kurš spēj sportistus pieteikt labākajām sacensībām, kur spēcīga konkurence, kur var sasniegt labus rezultātus, nopelnīt vairāk ieskaites punktu. Mums tā varētu būt problēma, jo mūsu jaunajiem sportistiem pagaidām nav tik ietekmīgu menedžeru.
— Kādos mačos var nopelnīt punktus?
— Sacensības sadalītas pēc nozīmīguma — A, B, C, D, E. Sākot ar pasaules čempionātu, IAAF Dimanta līgu, pavisam punktus varēs pelnīt piecu līmeņu sacensībās. Starp citu, daudz punktu varēs iegūt arī Latvijas čempionātā. Tas būs liels pluss mūsu skatītājiem, jo olimpisko ceļazīmju kārotāji vairs nemeklēs iemeslus, lai pašu mājās nestartētu.
— Kā vērtē mūsējo izredzes?
— Pasaules rangs demo versijā sāka darboties jau pagājušajā sezonā (tiesa, pērn sasniegtais olimpiskajā ciklā netiks vērtēts). Mūsējie šajā rangā ir diezgan augstu. Tie ir seši šķēpmetēji — Madara Palameika, Anete Kociņa, Līna Mūze, Rolands Štrobinders, Gatis Čakšs, Patriks Gailums, kā arī Gunta Vaičule (400 m), Sindija Bukša (100 m), Līga Velvere (800 m), tuvu labākajiem bija Jānis Leitis (400 m), Elvijs Misāns (trīssoļlēkšana), Mareks Ārents (kārtslēkšana). Jācer, ka mūsējie šajā rangā tikai kāps.
— Uz ko vēl cerat?
— Cerēt ir viens, bet sportistiem rūpīgi jāgatavojas, lai cerības būtu pamatotas. Bez jau minētajiem atbilstošus rezultātus varam sagaidīt no māsām Grīvām, Māras un Laumas, tallēkšanā un trīssoļlēkšanā, 400 m barjerista Maksima Sinčukova, jaunās trīssoļlēcējas Rūtas Kates Lasmanes, maratonistiem Valērija Žolneroviča, Ilonas Marheles, varbūt no vēl kāda.
Konkrētu olimpiešu skaitu nevaru nosaukt, bet ceram uz 12—15 lielu vieglatlētu pārstāvniecību.
MŪSĒJO LABĀKIE REZULTĀTI 1912. —2016. GADA OLIMPISKAJĀS SPĒLES
1912. Stokholma
15 dalībnieki; 15 vīrieši
12. v. desmitcīņā Alfrēds Alslēbens
1924. Parīze
10 dalībnieki; 10 vīrieši
14. v. desmitcīņā Gvido Jekals
1928. Amsterdama
6 dalībnieki; 4 vīrieši, 2 sievietes
7. v. 5000 m Staņislavs Petkēvičs
14. v. diska mešanā Elfrīda Karlsone
1932. Losandželosa
2 dalībnieki; 2 vīrieši
2. v. 50 km soļošanā Jānis Daliņš
1936. Berlīne
7 dalībnieki; 7 vīrieši
3. v. 50 km soļošanā Adalberts Bubenko
1952. Helsinki
2 dalībnieki; 2 vīrieši
7. v. 4×400 m Edmunds Pīlāgs
1956. Melburna
1 dalībnieks; 1 sieviete
1. v. šķēpa mešanā Inese Jaunzeme
1964. Tokija
3 dalībnieki; 2 vīrieši, 1 sieviete
3. v. šķēpmešanā Jānis Lūsis
4. v. 4×100 m Renāte Lāce
1968. Mehiko
4 dalībnieki; 2 vīrieši, 2 sievietes
1. v. šķēpmešanā Jānis Lūsis
14. v. 400 m Ingrīda Verbele
1972. Minhene
2 dalībnieki; 2 vīrieši
2. v. šķēpmešanā Jānis Lūsis
2. v. 4×100 m Juris Silovs
1976. Monreāla
3 dalībnieki; 2 vīrieši, 1 sieviete
3. v. 4×400 m Inta Kļimoviča
3. v. 4×100 m Juris Silovs
1980. Maskava
1 dalībnieks; 1 vīrietis
1. v. šķēpmešanā Dainis Kūla
1992. Barselona
7 dalībnieki; 4 vīrieši, 3sievietes
10. v. trīssoļlēkšanā Māris Bružiks
13. v. augstlēkšanā Valentīna Gotovska
1996. Atlanta
17 dalībnieki; 11 vīrieši, 6 sievietes)
6. v. 20 km soļošanā Aigars Fadejevs
8. v. trīssoļlēkšanā Jeļena Blaževiča
2000. Sidneja
17 dalībnieki; 8 vīrieši, 9 sievietes
2. v. 50 km soļošanā Aigars Fadejevs
9. v. 5000 m Jeļena Prokopčuka
2004. Atēnas
15 dalībnieki; 8 vīrieši, 7 sievietes
2. v. šķēpa mešanā Vadims Vasiļevskis
7. v.10 000 m Jeļena Prokopčuka
2008. Pekina
17 dalībnieki; 12 vīrieši, 5 sievietes
2. v. šķēpa mešanā Ainārs Kovals
11. v. šķēpa mešanā Sinta Ozoliņa
2012. Londona
22 dalībnieki; 12 vīrieši, 10 sievietes
8. v. šķēpa mešanā Madara Palameika
17. v. šķēpa mešanā Ainārs Kovals
2016. Riodežaneiro
14 dalībnieki; 6 vīrieši, 8 sievietes
4. v. septiņcīņā Laura Ikauniece
12. v. kārtslēkšanā Pauls Pujāts
ŠĶĒPMEŠANA. LABĀKIE REZULTĀTI
1912. Stokholma
20. v. Nikolajs Švedrēvics 43,21 m
1924. Parīze
16. v. Arvīds Ķibilds 50,15 m
1936. Berlīne
13. v. Oto Jurģis 60,71 m
1956. Melburna
1. v. Inese Jaunzeme 53,86 m
1964. Tokija
3. v. Jānis Lūsis 80,57 m
1968. Mehiko
1. v. Jānis Lūsis 90,10 m
1972. Minhene
2. v. Jānis Lūsis 90,46 m
1976. Monreāla
8. v. Jānis Lūsis 80,26 m
1980. Maskava
1. v. Dainis Kūla 91,20 m
1992. Barselona
19. v. Mārcis Štrobinders 76,32 m
2000. Sidneja
18. v. Voldemārs Lūsis 80,08 m
30. v. Inga Kožarenoka 53,83 m
2004. Atēnas
2. v. Vadims Vasiļevskis 84,95 m
34. v. Ilze Gribule 54,92 m
2008. Pekina
2. v. Ainārs Kovals 86,64 m
11. v. Sinta Ozoliņa 53,38 m
2012. Londona
17. v. Ainārs Kovals 79,19 m
8. v. Madara Palameika 60,73 m
2016. Riodežaneiro
14. v. Zigismunds Sirmais 80,65 m
10. v. Madara Palameika 60,14 m
SOĻOŠANA. LABĀKIE REZULTĀTI
1912. Stokholma
9. v. Aleksis Aide 10 000 m priekšsoļojumā 59:24,2
1924. Parīze
12. v. Alfrēds Kalniņš 10 000 m priekšsoļojumā
1932. Losandželosa
2. v. Jānis Daliņš 50 km 4.57:20
1936. Berlīne
3. v. Adalberts Bubenko 50 km 4:32:43
1952. Helsinkos
Pēteris Zeltiņš 10000 m soļojumā diskvalificēts
1996. Atlanta
6. v. Aigars Fadejevs 20 km 1.20:47
2000. Sidneja
2. v. Aigars Fadejevs 50 km 3.43:40
30. v. Jolanta Dukure 20 km 1.36:54
2004. Atēnas
9. v. Aigars Fadejevs 20 km 1.22:08
45. v. Anita Liepiņa 20 km 1.39:54
2008. Pekina
16. v. Igors Kazakēvičs 50 km 3.52:38
42. v. Jolanta Dukure 20 km 1.41:03
2012. Londona 45. v.
Arnis Rumbenieks 20 km soļošanā 1.26:26 45. v.
Igors Kazakēvičs 50 km 4.06:47
24. v. Agnese Pastare 20 km 1.31:54
DAUDZCĪŅA. LABĀKIE REZULTĀTI
1912. Stokholma
12. v. Alfrēds Alslēbens 5294,615 p.
1924. Parīze
14. v. Gvido Jekals 5981,67 p.
1932. Losandželosa
Jānis Dimza izstājās pēc 8. disciplīnas
1936. Berlīne
Jānis Dimza izstājās pēc 4. disciplīnas
1968. Mehiko
14. v. Jānis Lanka 7227 p.
1996. Atlanta
23. v. Rojs Piziks 7994 p.
2004. Atēnas
25. v. Jānis Karlivāns 7583 p.
2008. Pekina
Jānis Karlivāns izstājās pēc 7. disciplīnas
19. v. Aiga Grabuste 6050 p.
2012. Londona
22. v. Edgars Eriņš 7649 p.
9. v. Laura Ikauniece 6414 p.
2016. Riodežaneiro
4. v. Laura Ikauniece 6617 p.
112 Latvijas vieglatlēti (74 vīrieši un 38 sievietes) piedalījušies 19 olimpiskajās spēlēs un startējuši visās disciplīnās, kuras patlaban ir spēļu programmā.
Visvairāk – četrās olimpiskajās spēlēs piedalījušies: Jānis Lūsis, Valentīna Gotovska un Jeļena Prokopčuka. Trijās – Modris un Anita Liepiņi, Staņislavs Olijars, Sinta Ozoliņa-Kovala-Sprudzāne, Ēriks Rags, Vadims Vasiļevskis un Valērijs Žolnerovičs.
Pavisam 112 Latvijas vieglatlēti olimpiskajās spēlēs startējuši 188 reizes (ieskaitot startus vairākās spēlēs, kā arī vairākās disciplīnās vienās spēlēs).
Visvairāk – pa 30 reizēm startēts šķēpa mešanā un soļošanā.
18 šķēpa metēji (12 vīrieši un 6 sievietes) izcīnījuši trīs zelta, trīs sudraba un vienu bronzas medaļu.
15 soļotāji (12 vīrieši un 3sievietes) visās trijās olimpiskajās distancēs (10 000 m, 20 km un 50 km) izcīnījuši divas sudraba un vienu bronzas medaļu.
Pa 14 olimpiskajiem startiem ir maratona skrējējiem un daudzcīņniekiem.
100 m – 9 starti
200 m, 110 m/b, tāllēkšanā un diska mešanā – pa 7 startiem
10 000 m, 400 m/b – pa 6 startiem
800 m, 1500 m, 5000 m, kārtslēkšanā, trīssoļlēkšanā un lodes grūšanā – pa 5 startiem
400 m, 3000 m/šķ – pa 4 startiem
4×100 m – 3 starti (pa vienai sudraba un bronzas medaļai)
4×400 m (bronzas medaļa), augstlēkšanā un vesera mešanā – pa 2 startiem
Statistic apkopojis Andris STAĢIS
