Dažādu krāsu medaļas

Vieglatlētu vasara tuvojas kulminācijai — 27. augustā Dienvidkorejas pilsētā Tegu sāksies pasaules meistarsacīkstes, kur par medaļām un augstām vietām cīnīsies arī mūsu labākie atlēti. Jauno sportistu sezonas svarīgākās sacensībās bija Čehijas pilsētā Ostravā, kur risinājās Eiropas U-23 čempionāts, bet Tallinā sacentās Eiropas U-20 sportisti.

No Čehijas mūsu sportisti atgriezās bez medaļām, bet svelmainajā Tallinā (bija pat +35 grādi) latvieši tika pie pilna medaļu komplekta.

NERVOZĀ FORMALITĀTE

Šķēpmetējs Zigismunds Sirmais pie kaimiņiem devās kā neapstrīdams favorīts — divkārt labojis pasaules junioru rekordu (84,69 m), startējis Dimanta līgā. No konkurentiem tikai vienam bija izdevies pārsniegt zīmīgo 80 m robežu.
Šķēpmetējs atzīst, ka morālais spiediens pirms sacensībām veidojies liels, jo variantu neesot bijis — tikai pirmā vieta. Tas mazliet licis nervozēt.
Sākums bija veiksmīgāks polim Marcinam Krukovskim, kurš sasniedza personisko rekordu — 79,19 metrus. Pēc pāris tuvākiem metieniem sapratis, ka formalitāšu kārtošanas šoreiz nebūs, Zigismunds piektajā metienā koncentrējās un šķēpu raidīja 81,53 m tālu, kas pārējiem bija neaizsniedzams attālums. Iepriecinoši, ka finālcīņu astoņniekā bija vēl divi mūsējie — Rolands Štrobinders izcīnīja ceturto vietu — 75,71 m, bet gadu jaunākais Intars Išējevs palika astotais ar 72,53 metriem. Mūsu vienotais trijnieks cits citu draudzīgi uzmundrināja, tāpēc arī tik liels latviešu pārsvars finālcīņās.
Sirmais stāsta, ka sezona izvēršas ļoti gara un reizēm tas traucē mierīgiem un pārdomātiem treniņiem. Dažkārt sevi liek manīt arī roka, kura pirms sacensībām drošības dēļ tiek nosaitēta. Taču trenere Valentīna Eiduka ir tik pieredzējusi, ka sportists tic, ka arī sezonas izskaņa izvērtīsies veiksmīga.
Neaizmirstama Dimanta līgas sacensībās bija tikšanās ar divkārtējo olimpisko čempionu Andreasu Tūrkildsenu, kas pirms sacensībām apsveica mūsu sportistu, kurš labojis viņa pasaules junioru rekordu. Zigismunds piebilst, ka norvēģu eksrekordists izskatījies mazliet vīlies, ka viņa rekords neesot noturējies desmit gadus, pietrūkuši vien daži mēneši.
Mūsu jaunajam šķēpraidim padomā vēl daži starti, bet maksimāli labākā forma jāsasniedz pasaules čempionāta laikā Tegu, jo gribas pierādīt, ka arī mazie spēj vienam otrajam pieredzējušam sportistam sagādāt pārsteigumu.

SUDRABA SĀĻĀ GARŠA

Nav daudz sportistu, kuras savu vicečempiona titulu dotos saņemt ar asarām acīs, bet Līnai Mūzei skropstās mirdzēja nodevīgs miklums. Jauno smiltenieti, neapšaubāmo pasaules sezonas līderi juniorēm (60,64 m), pēdējā metienā par nieka 16 centimetriem apsteidza mājiniece Lina Lāsma.
Emocijas rimušas, un mūsu Līna atzīst, ka šoreiz nav izturējusi psiholoģisko slogu. Sezona ritējusi ļoti labi, divkārt labots Latvijas junioru rekords. Viss bija pakārtots Tallinai…
Līna stāsta, ka pēc priekšsacīkstēm (norma bija 53 m) vēl nekas nav liecinājis par to, ka varētu rasties sarežģījumi ar tehniski pareizu metienu izpildi. Pēc pirmajiem metieniem Līna kļuva pat līderi, kaut gan rezultāts bija visai viduvējs — 55,83 metri. Meitene stāsta, ka arī finālā metieni bija tālu no tā, ko viņa spēj ikdienā, ko treneris Andrejs Vaivads uzskata par normu. Kad sestajā mēģinājumā igauniete apsteidza mūsējo, Līnai atlika pēdējais mēģinājums…
Latviete koncentrējās, ieskrējās, taču izmetiena brīdī paslīdēja kāja (tas viņai gadās reti) un šķēps līdz vajadzīgajam attālumam neaizlidoja, pietrūka desmit metru.
Sudrabs Līnai bija arī pērn pasaules junioru čempionātā. Arī toreiz zeltu viņa zaudēja pēdējā mēģinājumā. Par vienu no galvenajiem nākamās sezonas uzdevumiem meitenei kļūst tādas psiholoģiskās noturības panākšana, lai arī visizšķirošākajos brīžos izdotos saglabāt metienu tehnisko stabilitāti.
Līna tagad nedaudz atpūšas, lai septembrī atsāktu treniņus. Meitenei dienas kārtība mainījusies, jo viņa iestājusies Sporta pedagoģijas akadēmijā. Nebūs vienkārši izbraukāt no mītnes vietas Murjāņos uz Rīgu un atpakaļ, jo sadarbība ar treneri Andreju Vaivadu turpināsies.
Par iespējām olimpiskajā gadā Līna ir optimistiski noskaņota. Jāaizmirst šāgada nosacītā neveiksme kopumā ļoti interesantajā sezonā, jāgatavojas ziemas fiziskajai slodzei, jāslīpē tehnika, lai jaunajā sezonā izpildītu visas prasības olimpiskajam startam. Līna tic, ka veiksme, kas reizēm aiziet padzert tēju visvajadzīgākajos brīžos, nākotnē viņu vairs neatstās.

PUNKTI UN MEDAĻA

Daudzcīņniece Laura Ikauniece uz Tallinu devās ar vēlmi pirmo reizi pārsniegt 6000 punktu robežu un labot Latvijas junioru rekordu, kurš piederēja mūsu labākajai septiņcīņniecei Aigai Grabustei.
Meitene atzīst, ka par medaļu sacensību sākumā īpaši neesot domājusi. Pērn pasaules junioru meistarsacīkstēs Laura bija sestā, un Tallinā startēja četras no pērn nepārspētajām sāncensēm.
Laura uzskata, ka patiesi par godalgoto trijnieku iedomājusies vien pēc veiksmīgā starta šķēpmešanā, kur viņa vienīgā no visām sāncensēm divreiz pārsniedza 50 m robežu (50,70 m). 35 grādu karstumā Laura pēdējo disciplīnu — 800 m — veica personīgā rekorda laikā (2:16,31) un pelnīti izcīnīja bronzas medaļu ar Latvijas junioru rekordu — 6063 punktiem.
Laura atzīst, ka rezultāts bijis likumsakarīgs, jo izdevies ļoti vienmērīgi veikt visas septiņas disciplīnas, tas daudzcīņniecēm negadās bieži. Kā jau tādās reizēs gadās, nedaudz var pasūroties par tāllēkšanas 5,90 m, jo vairākkārt lēkts pāri sešiem metriem, par 200 metriem, kur finiša taisnē nedaudz pietrūka ātruma, taču kopumā trenera Anda Austrupa audzēkne cīnījās godam.
Laura izpildīja arī pasaules čempionāta B normatīvu, taču uzskata, ka vēl pāragri piedalīties tāda mēroga sacensībās. Viņa un treneris jauniem sasniegumiem tuvojas pamazām, neko lieki neforsējot.
Laura trenējas Slokas stadionā, kura segumu uzskata par vienu labākajiem Latvijā, pēc sacensībām Daugavas stadionā steigšus ir jāmeklē fizioterapeita palīdzība. Par nākamās sezonas galvenajiem uzdevumiem meitene izvirzījusi rezultātu uzlabošanu visās disciplīnās, jo īpaši tāllēkšanā un augstlēkšanā, arī 100 m barjerskriešanā. Ja ziemā labi pastrādāšot, tad olimpiskajai A normai (6150 punkti) nevajadzētu sagādāt problēmas.
Treneris un viņa audzēkne lēš, ka vajadzētu izmantot labo sportisko formu un šosezon aizvadīt vēl vienas septiņcīņas sacensības, iespējams, ka rudens pusē tas arī izdosies.
Juris BĒRZIŅŠ-SOMS