Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lietošanas pieredzi un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai šajā mājaslapā. Lasīt vairāk
Pirmais sporta
e-žurnāls internetā

Karaliene ārpus Rīgas

Sācis griezties vieglatlētu vasaras karuselis.
Uzmanības centrā ne tikai mūsu sportistu gatavošanās Pekinas olimpiskajām
spēlēm Pekinā, bet arī junioru gaidāmie starti pasaules meistarsacīkstēs
Polijas pilsētā Bidgoščā. Tie, kuri izpildījuši olimpiskās kvalifikācijas
normas (pagaidām – divpadsmit), mērķtiecīgi trenējas un startē ārzemju
stadionos, vien retumis iegriežoties Latvijā. Arī olimpiskās ceļazīmes kārotāji
galveno uzmanību velta startiem starptautiskās sacensībās.

Tomēr daudzas sacensības
notiek tepat Latvijā (arī šeit iespējams izpildīt olimpiskās normas).
Aizvadītajā ziemā pirmo reizi ziemas galvenās sacensības notika ārpus Rīgas –
jaunuzceltajā Kuldīgas manēžā. Arī šīgada sacīkstes galvenokārt paredzētas jau
zināmajos stadionos Valmierā, Ventspilī, Murjāņos. Šajā sezonā piepulcējušies
atjaunotie Jūrmalas (Sloka) un Jēkabpils stadioni.Nupat aizvadītās
Latvijas labāko junioru un jauniešu meistarsacīkstes (vienas no plašākajām
sacensību dalībnieku skaita ziņā) notika Jēkabpilī. Stadiona apsaimniekotāju
pārstāvis, Jēbpils sporta centra valdes priekšsēdētāja vietnieks Māris Jaudzems pastāstīja, ka
atjaunotajai arēnai šīs ir pirmās lielākās sacensības. Pērn, pateicoties
pilsētas domei, Aizsardzības ministrijai finansiālajam atbalstam, stadions tika
paplašināts (skrejceļa aplis tagad ir astoņu celiņu platumā, uzlikts jauns,
moderns segums), iegādāts mūsdienīgs vieglatlētikas inventārs. Sacensības vēroja un
labākos sportistus sveica arī Latvijas Vieglatlētikas savienības prezidents Guntis Zālītis. Ekspresintervija ar
vieglatlētikas dzīves vadītāju.
– Sacensību pārcelšanās ārpus Rīgas šosezon ir
plānota akcija?

– Drīzāk gan tā ir
nepieciešamība. Mūsu valsts galvenais stadions Daugava pašreiz pārdzīvo grūtus laikus. Pagājušajā gadsimtā liktais
segums  ir novecojis un jau apdraud
sportistu veselību, jo ir ciets, neelastīgs, bedrains. Par stadiona turpmāko likteni
(tas ir  valsts apsaimniekošanā) vairākkārt
lauzti šķēpi, bet pagaidām viss ir pa vecam. Vieglatlētu minimālā
prasība ir atjaunot segumu. Nevis tikai nokrāsot, bet atjaunot. Kamēr stadiona
liktenis nav izlemts, tas ir optimālais variants un nav dārgi. Vecajam segumam
uzlietu jaunu, kas kalpotu gadus piecus, sešus. Darbietilpīgāk ir veco noņemt
un uzlikt jaunu, tas turētos ilgāk un būtu kvalitatīvāks. Negribu neko solīt
(mums solīts vairākkārt), bet paredzams, ka maija beigās tas tiks izdarīts un
tradicionālie Rīgas kausi notiks uz
jaunā seguma.

– Kāds iespaids par Jēkabpils stadionu?

– Pārsteidzošs. Ļoti
kvalitatīvi uzliets segums. Stadiona saimnieki atraduši optimālo variantu – tas
nav par cietu, jo tad būtu grūti trenēties, un ne tik mīksts, lai nevarētu
sasniegt labus rezultātus. Zinu, ka bija misēkļi ar elektroniku, bet tas ir
tikai pieredzes trūkums, un jau sacensību gaitā aizķeršanās pamazām izzuda. Sākumā
visām jaunajām bāzēm ir problēmas ar kvalificētiem tiesnešiem, jo lielākoties strādā
vietējie tiesneši, kuriem bieži vien nav lielu sacensību pieredzes. Domāju, ka
arī sportisti ir apmierināti, jo stadions ir mājīgs, tepat ir viesnīca,
ēdināšana.

– Vai Jēkabpils un citas, salīdzinoši mazas
pilsētas, var uzņemt tik daudz sportistu?

– Tā ir problēma, jo
stadiona viesnīcā visi izmitināties nevar. Dārgām viesnīcām trūkst naudas, un
izlīdzēties ar gulēšanu sporta zālē uz grīdas sen vairs nav mūsdienīgi. Tas
atbaidītu jauniešus no šāda sporta veida. Tāpēc jāatgriežas pie stadiona Rīgā,
kur tomēr jānotiek lielākajām valsts sacensībām. Mazsvarīgi nav arī tas, ka Rīga
ir valsts centrā un sportistiem nav jāveic tik lieli attālumi. Piemēram,
ventspilniekiem uz Jēkabpili jābrauc gandrīz 400 kilometru, bet daugavpiliešiem
uz Ventspili – vēl vairāk. Turklāt Rīga sacensībās allaž ir viskuplāk
pārstāvēta.

Šādi stadioni ārpus
Rīgas ir labi reģionālajām sacensībām, dažādiem mazāka ranga mačiem, te ir
lieliska iespēja rīkot treniņnometnes. Jāuzteic mazo Latvijas pilsētu uzņēmība
un spēja šajos visai sarežģītajos laikos atrast finanses un uzcelt sporta
bāzes, kas nav ātras naudas pelnītājas.

Rūtiņš brauks!

Valsts junioru un
jauniešu divu dienu sacensības bija spraigas, lai gan teicamu rezultātu nebija
daudz. Nesen beigušies pavasara fiziskās gatavības treniņi, un tehnikas
slīpēšanai laika bijis pamaz. Kā allaž, uzmanības centrā bija šķēpa mešana, kur
izcēlās pagājušā gada atklājums Edgars Rūtiņš. Viņš šogad pirmo gadu startē
U-20 grupā. Edgars uzvarēja ar personisko rekordu – 67,94 m, kas ir krietni
tālāk par pasaules čempionāta kvalifikācijas normu. Otrajā un trešajā vietā
palika Uģis Svaža un Anis Brūns, kas normu izpildīja jau agrāk. Visi trīs pošas
Bidgoščai, lai gan sezona nupat sākusies un ir vēl vairāki kandidāti.

Juniorēm pirmā bija Evitai
Trušle (47,18 m), kurai līdz normai vēl nedaudz pietrūkst.

Divas uzvaras guva
Mārtiņš Dakša: tālumā ar 7,04 m un trīssolī ar 15,10 m.

Palīdzot ceļavējam,
100 m skrējienā labu rezultātu sasniedza Elvijs Misāns – 10,68.

Divreiz garākā
distancē ar teicamu rezultātu uzvarēja Jānis Leitis (21,79), kura
pamatdisciplīna ir 400 m. Viņš, tāpat kā šķēršļu skrējēja Poļina Jeļizarova
(viņa uzvarēja 2000 m distancē – 6:31,18), veiksmes gadījumā vēl nav atmetuši
domu par Pekinas olimpisko kvalifikāciju.

Janevica un Kazakēviča ātrie 50 km

Pasaules kausa izcīņā
soļošanā, kas notika Čeboksaros (Krievija), teicamus personiskos rekordus 50 km
soļošanā sasniedza mūsu sportisti Ingus Janevics – 3.49:50 (10. vieta) un Igors
Kazakēvičs – 3.52:45 (16. vieta). Par viņiem ātrāk soļojis vienīgi olimpiskais
vicečempions Aigars Fadejevs (3.43:18) un olimpietis Modris Liepiņš (3.47:48).
Puišiem olimpiskā A norma izpildīta jau pērn un viņi abi gatavojas spēlēm
Pekinā. Trešā vieta vēl brīva, bet jaunajam Arnim Rumbeniekam šoreiz līdz
normai (4.00:0) vēl pietrūka – 4.12:13.

Ar pasaules rekordu
uzvarēja krievs Deniss Ņižegorodovs – 3.34:13. Komandu vērtējumā mūsu valsts
izlases trio ieguva sesto vietu. Uzvarēja Krievija, turpmākajās vietās Itālija,
Meksika, Spānija un Ukraina

Sieviešu sacensībās iesoļoties vēl nespēj Jolanta Dukure (viņai
olimpiskā norma izpildīta), kas 20 km distancē palika 43. vietā – 1.37:39.
Agnese Pastare 62. vietā –  1.42:35,
Modra Ignate 72. vietā – 1.47:38. Komandu konkurencē Latvija palika 13. vietā.
Pirmās bija krievietes.

Laba iespēja kļūt par
olimpieti būs Latvijas meistarsacīkstēs, kas 31. maijā notiks Jūmalā.

25 apļu čempioni

Slokas atjaunotajā
stadionā notika Latvijas meistarsacīkstes 10 000 m skrējienā. Kā zināms,
šī disciplīna pašreiz mums nesola lielus panākumus, jo līdere Jeļena Prokopčuka
vairāk piedalās ielu skrējienos, bet vīriem augstas klases sportistu nav jau
gadu desmitus.

Jācer, ka atpalicība
drīz beigsies, jo vīriešu konkurencē ar personisko rekordu uzvarēja  Mareks Florošeks – 30:39,3, sievietēm Ilona
Marhele – 38:14,2. Latvijas rekords vīriem pieder Genādijam Hlistovam – 28:25,8
(1965.gads), sievietēm – Jeļenai Prokopčukai – 30:38,78 (2006. g.).

Juris BĒRZIŅŠ-SOMS