Karstums mani nebaida, tumšādainos — vēl mazāk
– Vai
gatavošanās olimpiskajām spēlēm notiek pēc iepriekš izstrādātā plāna? – Principā – jā. Šajā sezonā neesmu plānojis
startēt daudzos mačos, arī dzīties pēc augstiem rezultātiem. Galvenais uzsvars
likts uz olimpiskajām spēlēm Pekinā. Nevienam vieglatlētikas pazinējam nav
noslēpums, ka 800 metros augstus rezultātos visbiežāk sasniedz komercmačos, kur
viss ir sagatavots teicamam rezultātam. Ir gan zaķi, gan attiecīgi sabalansēts
dalībnieku sastāvs. Bet svarīgās meistarsacīkstēs, olimpiskajās spēlēs bieži
vien visu izšķir taktika, rezultāts nevienu neinteresē. Jābūt gatavam tādai
cīņai. – Par Zviedriju –
Jurkevičs bija labāks? – Tā nevar teikt. Es gribēju, lai jaunais Dima sasniedz
labu rezultātu, iespējams, pat olimpisko A normatīvu, jo tad mēs varētu startēt
abi (pēc noteikumiem ar A normatīvu vienā disciplīnā var startēt kaut vai trīs
vienas valsts pārstāvji, bet ar B normu, ja kādam ir A, nedrīkst). Skrējienā
uzņēmos vadību, bet finiša spurtam man nepietika spēka. Dima aizgāja, uzvarēja,
kaut gan līdz vajadzīgajai normai pietrūka 0,44 simtdaļas. Tomēr tas (1:46,44)
ir ceturtais labākais rezultāts valsts vēsturē.
Beigās man pietrūka ātruma tāpēc, ka pašreiz strādāju vairāk
pie izturības palielināšanas un pirms tam bija smaga treniņu slodze. Finiša
spurtu trenēšu vēlāk. Jā, sen nebiju zaudējis nevienam Latvijas skrējējam…
– Vai Dmitrijam
Jurkevičam tu pareģo lielu nākotni?
– Ko es varu ieteikt, bet man liekas, ka Dimam un viņa
trenerim vairāk jādomā par garāku distanci – 1500 metriem. Kaut kāda
pieredze man ir, un augstiem rezultātiem 800 metros, manuprāt, nepieciešams
lielāks ātrums viena apļa skrējienā, kur Dima nav pārāk ātrs (Miļkeviča
personiskais rekords 400 metros ir 46,44, Jurkeviča – 48,43 – red.).
Bet Dimam ir laba ātruma izturība, un 1500 metros viņš sasniegtu vairāk.
– Tu tagad
trenējies Murjāņos, bet lielāko daļu tomēr pavadi Krievijā – tur ir labāk?
– Labāki ir treniņapstākļi. Es dzīvoju un trenējos
Piemaskavas pilsētā Žukovskā, kur viss ir radīts labam treniņdarbam. Starp
citu, izdevumus man sedz Latvijas Olimpiskā vienība (kaut gan tagad nauda ir beigusies
un es dzīvoju par saviem līdzekļiem). Murjāņos esmu tāpēc, ka man beigusies
Krievijas vīza un tagad kārtoju jaunu. Treniņpartneri ir labākie Krievijas
skrējēji, arī tas palīdz.
– Tevi uzskata
par savējo?
– Ko mums dalīt? Krievi zina, ka esmu no Latvijas un šad
tad pajautā, vai neesmu mainījis pilsonību (smejas)? Esmu dzirdējis, ka mani
nododot arī mana izruna – kaut kāds baltiešu akcents.
Ja būšu pavisam patiess, tad Krievijā uzturos arī personiska
nolūka dēļ – man ir draudzene Jekaterina, kas 800 metrus skrien ātrāk par
divām minūtēm un vēl nav zaudējusi cerības iekļūt Krievijas olimpiskajā
komandā, kaut arī viņa vēl ir juniore.
– Kad precēsies,
paliksi Krievijā?
– Nē, otrādi – vedīšu sievu mājās, varbūt mums
tāda skrējēja būs vajadzīga. Bet par to runāsim nākamgad…
– Kas ir
galvenais pēdējā sagatavošanās posmā?
– Vēlreiz – izturība. Pirms gada teicu, ka man
labāk patīk komercmači – atbrauc, noskrien un dodies mājās. Čempionātos ir
priekšskrējieni, pusfināli, ja veicas, arī fināli. Tur vajadzīga izturība un
cita domāšana. Pie tā arī strādāju, jo mērķis ir olimpiāde.
– Psihologa
palīdzība nav nepieciešama?
– Par to esmu domājis, bet, liekas, ka psihologs bez
pamatīgām manas disciplīnas zināšanām neko nedotu. Starp citu, man daudz labu
padomu snieguši Jekaterinas vecāki, kas paši bijuši augstas klases skrējēji.
Viņi tagad nav saistīti ar sportu un var objektīvi novērtēt manas iespējas.
– Vai nebaida
iespējamā Pekinas tveice?
– Nē, man patīk karstums, diemžēl tumšādainajiem
skrējējiem vēl vairāk. Bet jācīnās. Man galvenais būs priekšskrējieni, kur var
gaidīt visādus brīnumus un taktikai var nebūt nekādas nozīmes. Arī džentlmeņu
manierēm. Domāju, ka tumšādainie dominēs. Varbūt, ka Atēnu spēļu čempions
krievs Borzakovskis atkal pārsteigs, kaut gan viņš ir kļuvis daudz druknāks,
bet ātrumu tas nemazina. Ja tikšu ārā no priekšskrējieniem, tad domāsim par
tālāko. Neiespējami tas nav.
Uz Pekinu došos dienas desmit pirms starta, jo LOV mediķi
domā, ka tas ir labākais aklimatizācijas laiks. Prezidenta kausos nestartēšu, jūlija beigās paredzami vienīgi divi
komercmači Beļģijā un Monako. Tad līdz Pekinai viss.
Vieglatlēts, 800 metru skrējējs
Dmitrijs Miļkevičs
Dzimis 1981. gada 6.
decembrī
Izglītība Rīgas Tehniskā universitāte, Nebraskas (ASV)
universitāte
Augums, svars 1,81 m,
72 kg
Lielākie sasniegumi 4.
vieta Eiropas čempionātā 2006. gadā, 4. vieta pasaules čempionātā telpās 2006.
gadā, 14. vieta olimpiskajās spēlēs Atēnās 2004. gadā, Latvijas čempions trīs
reizes
Latvijas rekordists 800 m – 1:43,67 (2006. gadā)
Tikko Dmitrija Miļkeviča vārds vārds izskanēja pēc
sacensībām Zviedrijā, kad viņš negaidīti zaudēja otram Latvijas skrējējam
Dmitrijam Jurkevičam. Likumsakarība vai nejaušība?
Ar Dmitriju runāju pēc kārtējā treniņa Murjāņos.
Juris BĒRZIŅŠ-SOMS
