Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lietošanas pieredzi un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai šajā mājaslapā. Lasīt vairāk
Pirmais sporta
e-žurnāls internetā

Latvietis, kam mājas Kenijā

Viens no Latvijas ātrākajiem garo distanču skrējējiem Artūrs Bareiķis kopš 1999. gada dzīvo ASV, betpusotru gadu trenējas Kenijā, lai piepildītu savu mērķi un startētu maratonā olimpiskajās spēlēs. Marta sākumā viņš kļuva par Latvijas rekordistu 50 km distancē.

Visgarākajā olimpiskajā distancē līdz šim labāko rezultātu 2.25:16 Artūrs sasniedzis 2012. gadā MinesotāTwin Citiesmaratonā. Lai kvalificētos Rio spēlēm, 42,195 km jānoskrien divās stundās un 19 minūtēs. Tāds ir normatīvs. No mūsējiem to jau izpildījis Valērijs Žolnerovičs (2.15:56). Vēl tas varētu būt pa spēkam Jānim Višķeram, Renāram Rozem, varbūt vēl kādam brīnumbērnam… Jebkurā gadījumā valsti drīkst pārstāvēt ne vairāk par trim atlētiem. Ja ar saviem rezultātiem rindā pēc Rio biļetēm pieteiksies vairāk nekā trīs gargabalnieki, spēkā stāsies Latvijas Vieglatlētikas savienības noteiktie atlases kritēriji. Aprīlī divas vakances vēl bija brīvas.

VIEGLAISREKORDS

Artūrs Bareiķis savus nopietnos nodomus apliecināja 6. martā Amerikas čempionātā, labojot Latvijas rekordu 50 km distancē — 3.04:40. Anatolija Macuka 2015. gada pasaules čempionātā Dohā iepriekšējais labākais sniegums tika pārspēts par sešām minūtēm un desmit sekundēm.

„50 km distancei ir jāgatavojas nedaudz citādāk, mani treniņi bija pielāgoti maratonam, arī sacensību nedēļā noskrēju 160 kilometrus,” stāsta rekordists. „50 km skrēju ar 85—90 procentiem no maratona tempa, tādā veidā izdevās arī Latvijas rekords.”

Šo sasniegumu sportists neuzskata par savu lielāko veikumu sportā, sakot, ka drīzāk tas bijis vieglākais rekords, kuru varējis labot. „Ja kādreiz 50 km distanci noskriešu 2 stundās un 55 minūtēs, tad mans gandarījums būs lielāks,” atzīst Artūrs. „Taču Latvijas rekordus nelabo katru dienu, un, protams, esmu priecīgs par šādu iznākumu. Tomēr treniņos man vienmēr galvā ir olimpiskās spēles. Tas ir galvenais mērķis. Ja netikšu uz Rio, tad būs Tokija.”

JANE, ARMĪNS, KONKURENCE

Pirms piecpadsmit gadiem Artūrs ar mammu pārcēlās uz ASV, lai, kā Artūrs norāda, kopā sāktu jaunu dzīvi.Taču ik gadu vismaz divus mēnešus viņš cenšas pavadīt Latvijā. Sportists ASV ieguvis arī izglītību — bakalaura grādu biznesa administrācijā Roberta Morisa koledžā, otru bakalaura izglītību — Čikāgas universitātē. Bareiķis strādājis par sporta skolotāju Roberta Morisa koledžā un treneri Saint Xavieruniversitātē. Viņš ir auto apmācības instruktors vidusskolēniem.

Uz Keniju Artūru aizvedusi sieva Jane, kas ir kenijiete. Turklāt katrs gargabalnieks gribētu paskatīties, kāīsti trenējas kenijieši. Patlaban desmit visu laiku labāko maratona rezultātu īpašnieku sarakstā astoņi pārstāv Keniju, no kuriem izcilākais ar 2014. gadā Berlīnē sasniegto pasaules rekordu (2.02:57) ir Deniss Kimeto.

Sportists apgalvo, ka tagad ne vien Latvija un ASV ir viņa mājas, bet arī Kenija ir kļuvusi par tādām. „Ar sievu iepazināmies Wilson Kispang Party2014. gada decembrī. Kopā esam bijuši arī Latvijā. Apmeklējām Mežaparku, Nike Riga Runsacensības, bijām pie jūras, sieva bija sajūsmā par Latviju. Arī viņa nedaudz skrien, bet nu mūsu ģimenei ir pievienojies dēls Armīns, kurš piedzima šā gada 1. janvārī, tāpēc sievas sportiskās aktivitātes ir samazinājušās. Viņa atbalsta manus mērķus sportā un teic, ka drīz skries ātrāk par mani. Nu redzēsim!” nosmaida Artūrs.

ZAĶIS ELITES SKRĒJĒJĀM

Pusotru gadu ilgo uzturēšanos Kenijā sportists var atļauties, pateicoties elastīgajam darba grafikam. „Kad esmu ASV, tad mani kolēģi var paņemt brīvdienas, esam elastīgi savā darbā un atbalstām cits citu. Drīz gan ar ģimeni plānojam pārcelties no Kenijas uz ASV, tad pastāvīgāk atgriezīšos iepriekšējos darbos,” tā Artūrs.

Šobrīd ikdienai nepieciešamos līdzekļus sportists nopelna, strādājot par tempa turētāju. Viņš dodas līdzi maratonistam, kurš viņu nolīdzis, un sacensībās pēc iepriekš izstrādāta grafika skrien šim atlētam vajadzīgajā tempā.

„Sākotnēji biju domājis, ka Kenijā tikai strādāšu pēc sava treniņplāna, taču tad man piedāvāja šo tempa turētāja darbu, līdz ar to trenēšanās pēc mana maratona plāna nesanāca,” skaidro Artūrs Bareiķis. „Tāpēc olimpiskās kvalifikācijas normatīva izpildi esmu nedaudz iekavējis. Taču nekas vēl nav zaudēts.”

Pārsvarā Artūra tempa turētāja darbs saistīts ar elites dāmu maratonistēm, vienā solī ar tām noskrienot 30—40 kilometrus. Piemēram, līdz 30. kilometram skrienot ar ātrumu kilometrs 3 minūtēs un 28 sekundēs (kungu sacensībās temps parasti esot 3:20).Vidēji par šādu skrējienu varot nopelnīt 1500 dolārus. Īsākos un lēnākos skrējienos summa var būt mazāka, par garākiem varot dabūt arī 3000 dolārus. Bet, ja skrien ātrāk vai lēnāk par līgumā noteikto tempu, nauda netiek maksāta. Izņēmums, ja sportists pats netiek līdzi norunātajam tempam. Vai tempa turētājs pats arī drīkst finišēt, to nosaka līgums.

„Lielākoties darbs ir saistīts ar mačiem Ķīnā un Korejā. Tas nozīmē ilgas stundas pavadīt lidojumos, kuri ir nogurdinoši, taču, tā kā par to saņemu iztikai nepieciešamo naudu, labprāt to daru un nečīkstu par grūtībām,” atzīst Artūrs Bareiķis. „Nedaudz mani atbalsta ar sporta vitamīniem un uzturu, bet 99 procentus savu sportisko aktivitāšu finansēju es pats.”

SKRIEŠANA, KAS PADARA SLINKU

Artūrs ir pateicīgs savam pirmajam trenerim Skotam Fridžo, kurš „iedrošināja sportot tā, ka sports man iepatikās un spēj aizraut vēl šodien”. Šobrīd Bareiķis ir pats sev treneris un savus skriešanas plānus pielāgo ikdienai.

„Esmu no tiem, kuriem nepatīk tikai skriet un neko citu nedarīt,” atzīst gargabalnieks. „Labākus rezultātus sasniedzu tad, kad paralēli sportošanai arī strādāju, citādi skriešana mani padara slinku. Mans skriešanas plāns balstīts galvenokārt uz paša pieredzi, taču daudz mācos arī no citiem. Zināšanas nepārtraukti papildinu, gan lasot, gan iegūstot informāciju no citiem skrējējiem, daudz komunicēju arī ar elites atlētiem. Izstrādāju treniņplānus citiem skrējējiem, tā mācoties ko jaunu arī pats.

Man vislabāk ir, ja Kenijas augstkalnē trīs mēnešus varu krāt kilometrāžu un tad doties lejā uz zemieni. Kenijā skriet ir grūti, bet, ja zini, ka, nobraucot lejā, ātrums uzlabosies, tad to var paciest. Kenijā mans lēnais skrējiens ir kilometrs 4:30—4:45, pēc tam jūras līmenī ar tādu pašu pulsu kilometru skrienu 3:45—4:10.

Man patīk skriet daudz, tāpat kā japāņiem. Ir dienas, kad pat trīs reizes izeju treniņā, jo vienkārši prasās. Bet gadās arī dienas, kurās treniņus izlaižu. Svarīgi, protams, paturēt prātā mērķi. Ja tā nav, tad nav arī motivācijas.”

„Vienulaik Kenijā trenējos kopā ar kādu vietējo skrējēju grupu,” Kenijas latvietis turpina dalīties pieredzē. „Taču pārtrenējos, nevarēju pat pieveikt 5 kilometrus 25 minūtēs. Pagāja divi mēneši, līdz atkal atguvu sportisko formu. Mēģināju pievienoties arī citām grupām, bet sapratu, ka labāk skriet vienam un sev atbilstošā tempā. Piemēram, ar grupu ik svētdienu skrēju 30 km 3:30 tempā. Taču pēc tam sākās problēmas, jo skrējieni notiek 2400 metru augstumā. Tā šie svētdienas treniņi man pārvērtās par sacensībām, kas nepavisam nav nepieciešams, ja gatavojas maratonam. Nav jēgas tā jozt tikai tādēļ, ka gribas tikt līdzi kenijietim, kuram nav citas izejas, kā tikai skriet, lai ik dienu varētu sev uzlikt maizi uz galda.” Sportists uzsver, ka ne vien skriešana, bet arī vingrošana ietilpst viņa treniņplānā. Esot Amerikā, viņš izmanto arī iespēju apmeklēt saunu un sporta zāli, lai uzspēlētu savu iemīļoto basketbolu.

„Kad esmu Kenijā, saprotu, cik ļoti man pietrūkst Čikāgas skriešanas draugu no sporta kluba FR ELITE,mūsu sarunu beidzot, nosaka Artūrs Bareiķis. „Bieži vien svētdienās pēc garajiem 35 kilometru skrējieniem devāmies brokastīs un kopīgi pārrunājām ikdienu. Tāda kopības sajūta saliedē un dod iedvesmu.”

 

Artūrs BAREIĶIS

Gargabalnieks

Dzimis: 1986. gada 29. jūnijā Latvijā

Izglītība: bakalaura grāds biznesa administrācijā Roberta Morisa koledžā, otrs bakalaura grāds Čikāgas universitātē

Pirmais treneris: Skots Fridžo

Sportā: kopš 15 gadu vecuma

Lielākie sasniegumi: 3000 m — 8:42, 5000 m — 14:57, 10 000 m — 31:45, pusmaratonā — 1.07:40,30 km — 1.40:15,maratonā — 2.25:16,50 km — 3.04:40 (Latvijas rekords)

Ģimenes stāvoklis: precējies, ir sieva Jane un dēls Armīns

Vaļasprieki: būt pie okeāna, ceļot; iemīļotākās vietas — Lasvegasa, Ēģipte, Jamaika. Patīk spēlēt tenisu, pokeru, ruleti un basketbolu („Varu divās minūtēs iemest 23 trīnīšus.”)

Grāmata: Running with Lydiard

Kino: visas filmas ar misteru Bīnu

Iedvesma sportā: Mihaēls Šūmahers

Autori: Dace Lina