Latvijas 2010. gada labākie vieglatlēti

Kaut arī skeptiķi ik pa brīdim piemin Pelnrušķītes sindromu, aizvadītais sporta karalienes — vieglatlētikas — pavalstniekiem tomēr ir bijis bagāts gads. Protams, ka sezonas vainagojums ir Inetas Radēvičas Eiropas zelts un Latvijas rekords tāllēkšanā. Iespējams, ka tas nāca mazliet negaidīti, jo talantīgā sportiste pēc bērniņa piedzimšanas savu dzīvi šobrīd aizvada Maskavā un sportā atgriezās, lielā mērā pateicoties sava vīra profesionāla hokejista Pjotra Sčastļivija garīgam un materiālam atbalstam. Ineta trenējas pie izcila lēcēju trenera Jevgeņija Teravanesova (nejaukt ar pasaules eksrekordistu tāllēkšanā Igoru Terovanesjanu, kā sākumā mūsu presē dažkārt izskanēja), kurš prata atklāt un pilnveidot sportistes labākās īpašības.
Turpat Barselonā tikai nieka tiesas līdz medaļai pietrūka mūsu lodes grūdējam Mārim Urtānam (treneris Guntars Gailītis), kurš palika ceturtais.
Kā ierasts mūs iepriecināja šķēpmetēji — šoreiz jaunie. Līna Mūze (treneris Andrejs Vaivads) kļuva par pasaules junioru vicečempioni, savukārt Intars Išējevs (abi ir smiltenieši), kuru trenē Guntars Markss (arī Līna vēl nesen trenējās pie Guntara), izcīnīja bronzu Pasaules jaunatnes pirmajā olimpiādē.
Tie ir mūsu aizvadītās sezonas izcilnieki. Šoreiz, tāpat kā pērn, iepazīstināsim ar mūsu pieredzējušā statistiķa Andra Staģa izstrādāto labāko vieglatlētu sarakstu, kas veidots ne tikai pēc medaļu un rekorda skaita, bet ar punktiem tiek vērtēti arī Latvijas čempionu tituli, starti ievērojamās sacensībās utt. Iespējams, ka dažam tas kož kaulā, jo Andra Staģa tops lielā mērā ir arī vieglatlētikas darbarūķu saraksts, kur atzīmēts katrs vērā ņemams sasniegums.

Darba rūķu saraksts
Aizvadītā gada Latvijas veiksmīgāko vieglatlētu reitinga saraksts veidots pēc sportistu sasniegumiem pasaules un Eiropas čempionātos, uzvarām Latvijas čempionātos, arī startiem citās lielākās starptautiskās sacensībās. Šāgada reitinga sarakstā iekļuvuši 98 Latvijas vieglatlēti.
1. Ineta RADĒVIČA — 125 p. Eiropas čempione — 100 p. Jauns Latvijas rekords tāllēkšanā — 25 p.
2. Ieva ZUNDA — 110 p. 12. v. 400 m/b un 16. v. 4×100 m Eiropas čempionātā — 25 + 25 p.; 1. vietas 400 m/b un 4×100 m Eiropas komandu čempionātā — 25 +25 p.; Latvijas čempione 400 m — 10 p.
3. Māris URTĀNS — 105 p. 4. v. Eiropas čempionātā — 40 p.; 1.v. Eiropas komandu čempionātā — 25 p.; 9. v. pasaules telpu čempionātā — 20 p.; divkārtējs Latvijas čempions lodes grūšanā — 20 p. (Pērn — 9. v. — 70 p.)
4. Ronalds ARĀJS — 85 p. 15. v. Eiropas čempionātā — 25. v.; 1. v. 100 m un 2. v. 200 m Eiropas komandu čempionātā — 25+15 p.; divkārtējs Latvijas čempions (100 m un 4×100 m) — 20 p.
4. Jekaterina ČEKELE — 85 p. 16. v. 4×100 m Eiropas čempionātā — 25 p.; 1. v. 4×100 m un 2. v. 100 m Eiropas komandu čempionātā — 25+15 p.; divkārtēja Latvijas čempione (60 m un 100 m) — 20 p.
6. Sandra KRŪMA —- 70 p. 16. v. 4×100 m Eiropas čempionātā — 25 p.; 1. v. 4×100 m Eiropas komandu čempionātā; divkārtēja Latvijas čempione (200 m) — 20 p.
7. Marlēna REIMANE — 60 p. 16. v. 4×100 m Eiropas čempionātā — 25 p.; 1. v. 4×100 m Eiropas komandu čempionātā; Latvijas čempione 4×200 m — 10 p.
7. Igors SOKOLOVS — 60 p. 14. v. vesera mešanā Eiropas čempionātā — 25 p; 2. v. Eiropas komandu čempionātā — 15 p.; divkārtējs Latvijas čempions — 20 p. (Pērn 3. v. — 100 p.)
9. Jānis LEITIS — 55 p. 20. v. Eiropas čempionātā — 25 p.; trīskārtējs Latvijas čempions (tāllēkšanā un 4×400 m) — 30 p. (Pērn 4./5. v. — 85 p.)
10. Laura IKAUNIECE — 50 p. 6. v. pasaules junioru čempionātā — 10 p.; 3. v. Eiropas kausos daudzcīņā — 10 p.; trīskārtēja Latvijas čempione (60 m/b; 100 m/b un augstlēkšanā) — 30 p. (Pērn 10 v. — 60 p.).

Jaunie daudzsološie un veterānu čempions
Vērts pieminēt arī tos, kuri šoreiz palikuši ārpus šā vislabāko desmita, bet arī guvuši atzīstamus panākumus dažādu mērogu starptautiskajās sacensībās.
Līna Mūze — pasaules junioru vicečempione šķēpa mešanā.
Intars Išējevs — Pasaules jaunatnes olimpisko spēļu bronzas medaļas laureāts šķēpa mešanā.
Šķēpmetēji brālis un māsa Zigismunds un Katrīna Sirmie — visiespaidīgākais rezultātu progress aizvadītā gada laikā: Zigismunds no 65,03 līdz 82,27 m un Katrīna no 42,09 m līdz 49,18 m.
Maratona skrējēja Dace Lina, kura tikai pēc pāris gadu treniņa sasniegusi atzīstamu rezultātu — 2.50:15 jeb piekto visu laiku labāko rezultātu — starp Latvijas skrējējām.
Īpašu atzinību ir pelnījusi arī Latvijas vieglatlētu veterānu bagātā medaļu raža Eiropas (Ungārijā) un pasaules (Kanādā) čempionātos — 14 zelta, 13 sudraba un 11 bronzas godalgas. Visveiksmīgākais — ventspilnieks Valdis Cela. Viņam pa trim zelta un sudraba, kā arī viena bronzas medaļa lēkšanu disciplīnās un daudzcīņā.

Visu laiku labākie
Jau minētais gada reitings izstrādāts pēc LVS 2009. g. gadagrāmatā publicētās metodikas — ikviens ievērojamāks sasniegums starptautiskajās un arī pašmāju sacensībās tiek vērtēts ar kādu noteiktu punktu skaitu.
Tāpat nepārtrauktā kustībā ir pēc šādas pašas metodikas veidotais Latvijas visu laiku labāko vieglatlētu saraksts.
Izcilākais Latvijas vieglatlēts neapšaubāmi ir Jānis Lūsis. Viņa punktu summa 2770 summējas no startiem un medaļām olimpiskajās spēlēs — 500 p., startiem un uzvarām Eiropas čempionātos — 440 p.; uzvarām PSRS čempionātos — 400 p.; vērtējuma par pasaules, Eiropas, PSRS un Latvijas rekordiem — 300 + 200 + 300 + 325 p., 50 p. par uzvaru Universiādē; 80 p. par uzvarām Eiropas kausos; tikai 10 p. par vienīgo Latvijas čempiona titulu un 165 p. par veiksmīgiem startiem dažādos PSRS un Latvijas izlašu mačos. Nākamais šajā rangā ir Jānis Daliņš, viņš sapelnījis 2360 p. — galvenokārt par saviem daudzajiem pasaules un Eiropas, arī Latvijas rekordiem.
Pēc šāda ranga publicēšanas vieglatlētikas draugu vērtējums nebija viennozīmīgs. Tāds tas arī nevarēja būt, jo visvecākās — pirmskara — paaudzes elks bija un vēl joprojām ir Jānis Daliņš. Savukārt Jāņa Lūša sasniegumi un nopelni ir visiem zināmi un ir neapstrīdami. Tie, kuri neatceras vai pat nevēlas atcerēties veco laiku līderus un favorītus, savus elkus meklē šīsdienas vai nesenās pagātnes notikumos. Patiesības labad arī šodien varoņu mums netrūkst — Māris Bružiks, Staņislavs Olijars, Jeļena Prokopčuka un citi.
Tomēr par šo ranga versiju bijuši arī kuriozi. Kāds no mūsu pazīstamākajiem treneriem izteica izbrīnu — kas tas tāds Jānis Dimza un kāpēc viņš ir tik augstu rangā pirms daudziem mūsdienu atlētiem? Patiesais Latvijas vieglatlētikas draugs šādu iebildumu var arī nesaprast, tāpēc jāpaskaidro, ka pirmskara Latvijā mūsu vieglatlētikā galvenās vērtības bija Latvijas meistarsacīkstes, Latvijas rekordi un dažādie starpvalstu mači. PSRS laikā pievienojās arī veiksmīgie starti PSRS čempionātos, arī starti PSRS izlases sastāvos daudzās starptautiskās sacensībās. Aizsākās arī sacensības telpās. Savukārt mūsdienu vieglatlētu panākumu vērtējums balstās uz sekmīgiem startiem jau ļoti plašā starptautiskā kalendāra ietvaros. Diemžēl jūtami kritusies Latvijas čempionātu, arī nacionālo rekordu ietekme, bet pilnīgi iztrūkst kādreiz tik populāro Baltijas maču.

Pēc 2010. g. sezonas Latvijas visu laiku labāko vieglatlētu rangs (pārsniedzot 1000 p. robežu) ir šāds:
1. Jānis Lūsis (šķēpmetējs) 2770 p.
2. Jānis Daliņš (pirmskara gadu soļotājs) 2360 p.
3. Valentīna Gotovska (augstlēcēja un tāllēcēja) 1875 p.
4. Renāte Lāce (sprintere un tāllēcēja) 1865 p.
5. Igors Kazanovs (barjerists) 1865 p.
6. Jeļena Prokopčuka (skrējēja) 1785 p.
7. Ingrīda Barkāne (skrējēja) 1775 p.
8. Emīlija Karlsone (daudzpusīga pirmskara gadu vieglatlēte) 1610 p.
9. Staņislavs Olijars (barjerists) 1585 p.
10. Anna Dundere (sprintere) 1540 p.
11. Inta Drēviņa (sprintere) 1440 p.
12. Jānis Bojārs (lodes grūdējs) 1410 p.
13. Jānis Dimza (pirmskara gadu daudzcīņnieks) 1375 p.
14. Sergejs Inšakovs (sprinteris) 1370 p.
15. Juris Silovs (sprinteris) 1250 p.
16. Ādolfs Liepaskalns (pirmo pēckara gadu soļotājs) 1235 p.
16. Māris Bružiks (trīssoļlēcējs) 1235 p.
18. Lavīze Pūce (pirmo pēckara gadu šķēpmetēja) 1220 p.
19. Lidija Gaile (pēckara gadu tāllēcēja un daudzcīņniece) 1215 p.
19. Sarmīte Štūla (skrējēja) 1215 p.
21. Dzidra Levicka (skrējēja) 1190 p.
22. Lilita Zāģere (sprintere) 1170 p.
23. Jānis Ķīvītis (pirmskara gadu sprinteris) 1165 p.
24. Vineta Ikauniece (sprintere) 1105 p.
24. Inguns Svikliņš (sprinteris) 1105 p.
26. Aivars Rumbenieks (soļotājs) 1065 p.
27. Viesturs Kumuška (sprinteris un barjerists) 1030 p.
40. Ēriks Rags (šķēpmetējs) 850 p.
42. Vadims Vasiļevskis (šķēpmetējs) 775 p.
46. Igors Sokolovs (vesera metējs) 730 p.
53. Ieva Zunda (barjeriste) 665 p.
53. Inna Poluškina (skrējēja) 665 p.
56. Ainārs Kovals (šķēpmetējs) 650 p.
59. Ineta Radēviča (tāllēcēja) 615 p.
79. Māris Urtāns (lodes grūdējs) 505 p.
(Izcelti vēl aktīvie sportisti, kuriem ir visas iespējas veikt labojumus visu laiku labāko sarakstā.)
Lai vieglatlētiem un ikvienam sportistam veiksmīgs 2011. gads!

Andris STAĢIS