Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lietošanas pieredzi un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai šajā mājaslapā. Lasīt vairāk
Pirmais sporta
e-žurnāls internetā

Noziegums un sods sporta gaumē

Korupcijas skandāls Starptautiskajā Vieglatlētikas savienībā (IAAF) nav kādu trešo personu rīcības rezultāts, bet gan konkrētu IAAF amatpersonu atbildība, pētot Krievijas vieglatlētu dopinga pārkāpumus, secinājusi Pasaules Antidopinga aģentūras (WADA) Neatkarīgā komisija. Vārdi vairs netiek slēpti.

Pagājušā gada nogalē pasaules vieglatlētikas sabiedrību satricināja WADA Neatkarīgās komisijas pirmais ziņojums, kurā plaši iztirzātas koruptīvas darbības saistībā ar Krievijas vieglatlētu dopinga analīžu slēpšanu. Ziņojumam sekoja striktas sankcijas —Krievijas Antidopinga laboratorijas slēgšana un visu šīs valsts vieglatlētu pagaidu atstādināšana no dalības sacensībās, tostarp vasarā gaidāmajām olimpiskajām spēlēm Riodežaneiro. Toreiz WADA ziņojumā tika noklusēta nozares augsto amatpersonu līdzdalība un atbildība krāpšanās shēmu radīšanā un uzturēšanā, tomēr solītā vainīgo atmaskošana nebija jāgaida ilgi —WADA Neatkarīgās komisijas otrais ziņojums, kas prezentēts janvārī, ar vainīgo personu atmaskošanu neskopojas.

PAPS UN VIŅA DĒLI

Teiciens, ka zivs pūst no galvas, situācijas raksturojumā lieti iederas. Nu jau bijušais IAAF prezidents Lamins Diaks ziņojumā ir pats pirmais. Diaks, kurš IAAF prezidenta amatā nostrādāja 16 gadus, Neatkarīgās komisijas skatījumā bija atbildīgs par IAAF iekšienē notiekošo koruptīvo un konspiratīvo darbību organizēšanu un nepieciešamo mehānismu iedarbināšanu. Diakam bija iespēja bez pretrunām darbā pieņemt divus ģimenes locekļus: Diaks siltā vietā IAAF iekārtojis divus savus dēlus —Papu Masatu Diaku un Halilu Diaku. Papa Masats Diaks IAAF strādāja par mārketinga konsultantu, savukārt Halils —par neatkarīgo konsultantu. Par savu padomdevēju tiesību jomā Diaks iecēla juristu Habibu Sisē. Šie bez konkursa pieņemtie IAAF darbinieki atradās ārpus organizācijas formālās struktūras, tomēr tas neliedza viņiem veikt IAAF ikdienas darbus un saņemt par to atalgojumu.

Iepriekš minētie Diaka uzaicinātie darboņi kopā ar pašu prezidentu bija izveidojuši iekšēju slēgtu loku, kas filtrēja informāciju, kas nododama citiem IAAF biedriem, tādējādi funkcionējot kā neformāla un neleģitīma vadības struktūra ārpus oficiālās vadības. Tieši šādā slēgtā lokā arī tika risināti jautājumi, kas saistīti ar Krievijas atlētu pārkāpumiem antidopinga jomā. WADA komisija secināja, ka Diaks vecākais zinājis par nepieciešamību uzpirkt citus IAAF darbiniekus, lai tie klusētu par situāciju saistībā ar Krievijas antidopinga pārkāpumiem.

Halils Diaks WADA ziņojumā minēts kā galvenais IAAF vadības šķēlējs, apzināti aizkavējot rezultātus, kā arī piesedzot Krievijas atlētu antidopinga pārkāpumus. Habibam Sisē bija izdevies panākt to, ka tieši viņa rīcībā nonāk Krievijas vieglatlētu potenciālo antidopinga noteikumu pārkāpēju saraksts.

TŪKSTOŠOS PIESEGTĀ MEDICĪNA

IAAF Medicīnas un antidopinga departaments ir viena no septiņām savienības struktūrām. Departamentam noteikts darboties striktos konfidencialitātes apstākļos un visai autonomi, departamenta ziņā ir uzraudzīt aizdomām pakļautos atlētus. Tāpat departaments ir atbildīgs arī par disciplinārlietu izpildes uzraudzību. Departamentu kopš 1994. gada vadīja Gabriels Dolē. Tieši viņš saskaņā ar WADA ziņojumu kalpoja par figūru, kas Diaka vecākā uzdevumā departamentā nostrādināja arī Habibu Sisē, kura pienākumos bija nodrošināt Krievijas vieglatlētu bioloģisko pasu uzraudzību un kontroli. Lamina Diaka iejaukšanās departamenta darbībā nodrošināja to, ka departamenta konfidenciālā informācija noplūda no IAAF uz Viskrievijas Vieglatlētikas federāciju (ARAF), šai informācijai kļūstot par tās darba informāciju, pateicoties kurai Krievijas treneri un amatpersonas iesaistījās netīrā atlētu sacensībā.

WADA ziņojumā plaši iztirzāts maratonistes Lilijas Šobuhovas gadījums. Sportiste bija to atlētu vidū, ko dopinga kontrolieri savulaik iekļāva sarakstā par iespējamo dopinga lietošanu. Par savu iekļūšanu sarakstā Šobuhovai paziņoja treneris Aleksejs Meļņikovs, vienlaikus piedāvājot risinājumu, lai maratonistes vārds pazūd no sarakstiem. Šādas veiksmes cena —150 000 eiro. Pēc neilgām pārdomām Šobuhova kopā ar savu vīru Meļņikovam skaidrā naudā izmaksāja 190 000 dolāru, nezinot, kuram cilvēkam vai organizācijai šī naudas summa paredzēta, tomēr ticot, ka šī nezināmā persona nodrošinās Šobuhovas dalību Londonas olimpiskajās spēlēs. Laika gaitā nepieciešamā summa trīskāršojusies, un par Šobuhovas iespēju startēt Londonā nu bija jāmaksā 450 000 eiro —pirmā summas daļa, kā Meļņikovs skaidroja Šobuhovai, nonāca pie kāda jurista, savukārt, pateicoties pārējai naudai, Šobuhovas lietu uzskatīs par slēgtu un viņa varēs startēt olimpiskajās spēlēs un citos maratonos bez jebkādām problēmām. Šobuhova prasīto naudu arī iemaksāja, lielās summas nododot Meļņikovam skaidrā naudā.

Ziņojumā secināts, ka Sisē un Dolē rīcību rezultātā Krievijas sportistu bioloģisko pasu informācija, kas, visticamāk, bija saistīta ar dopingu, tika tīšām apturēta vai atlikta. Abu vīru darbība ļāva Krievijas vieglatlētiem piedalīties sacensībās, neskatoties uz iespējamām pozitīvajām dopinga analīzēm.

IAAF UN ARAF BRĀĻOŠANĀS

Pēc WADA otrā ziņojuma publiskošanas par “spiedīgu nepieciešamību” pamest ARAF prezidenta krēslu paziņoja Valentīns Balahņičevs. Viņš bija ne tikai federācijas prezidents, bet arī IAAF mantzinis, kā arī bija izpelnījies augstu statusu Krievijas sporta hierarhijā, ko apliecināja arī Balahņičeva darbošanās Krievijas prezidenta padomē. Balahņičeva duālā pozīcija nodrošināja komunikācijas kanālus starp IAAF un ARAF, kā arī atviegloja korupcijas iespējas starp abām organizācijām. WADA secināja, ka viņam bija izdevies viegli koordinēt atlētu antidopinga kontroļu rezultātu pazaudēšanu un disciplināro procesu atlikšanu.

2012. gada sākumā IAAF Medicīnas un antidopinga departamenta darbības pret Krievijas sportistiem saistībā ar bioloģisko pasu pārkāpumiem tika uzurpēti un atradās ekskluzīvā Habiba Sisē kontrolē. Krievijas atlētu lietas nokļuva tieši pie viņa, savukārt departamenta darbinieku pilnvaras attiecībā uz minētajiem gadījumiem tika atsauktas. Ziņojumā vairākkārt pausts nosodījums tam, ka aizdomās turēto Krievijas atlētu saraksti noplūda trešo pušu lietošanai. Turklāt IAAF vecākie darbinieki zinājuši par to, ka Krievijas sportistiem bija jābūt diskvalificētiem pasaules čempionātā Maskavā, bet neko saistībā ar to nav darījuši.

Ziņojumā netika slēpts, ka IAAF darbinieki bija pārsteigti, ka aizdomās turētie Krievijas atlēti piedalījās Londonas olimpiskajās spēlēs, neskatoties uz vadības vairākkārtējiem solījumiem, ka šie sportisti startam sacensībās netiks pielaisti. Visticamāk ar finansiāliem bonusiem IAAF darbinieki ļāvuši iepauzēt un slēpt Krievijas vieglatlētu pārbaužu rezultātus.

Neilgi pirms pasaules čempionāta Maskavā antidopinga uzraugi bija nobažījušies, ka atsevišķi atlēti, kuri iepriekš iekļauti aizdomās turamo sportistu sarakstos, iekļauti starta protokolos. Atsevišķi antidopinga uzraugi vairākkārt izrādīja savu sašutumu Laminam Diakam, tostarp atkārtoti viņam iesniedzot sarakstus ar atlētiem, kuru antidopinga pārkāpumu lietas tiek novilcinātas. Savukārt bijušais IAAF prezidents vairākkārt uzsvēra, ka viņš atrodoties ārkārtīgi sarežģītā situācijā, ko varētu atrisināt tikai Krievijas prezidents Vladimirs Putins, ar kuru Diaks esot nodibinājis draudzīgas attiecības.

BEZ AMATA, GRĀMATAS UN DZĪVĪBAS

Antidopinga skandāla rezultātā no amata bija atkāpušies visi četri Krievijas Antidopinga aģentūras (RUSADA) līderi, tostarp tās direktora pienākumu izpildītājs Ņikita Kamajevs. RUSADA paziņojums par darbinieku atkāpšanos sekoja Krievijas prezidenta Vladimira Putina aicinājumam Krievijas amatpersonām, treneriem un sportistiem uzņemties atbildību par dopinga lietošanu vai tās pieļaušanu. Pirms tam decembra sākumā no amata bija atkāpies arī RUSADA ģenerāldirektors Ramils Habrijevs.

Tikai divus mēnešus pēc atkāpšanās no Krievijas Antidopinga aģentūras vadītāja amata Ņikita Kamajevs nomira. Līdz šim publiskajā telpā kā oficiāls nāves iemesls minēta sirdstrieka. Bijušā Krievijas Antidopinga funkcionāra sirds esot apstājusies pēc izbraukuma ar slēpēm, tomēr, kā publiski uzsvēra Kamajeva kolēģi, viņš nekad neesot sūdzējies par kādām veselības problēmām.

Kamajeva nāve sekoja aģentūras ģenerāldirektora Vjačeslava Siņeva bojāejai, kuras iemesli līdz pat šim brīdim nav skaidri.

Kamajevs iepriekš bija paudis kritiku par WADA ziņojuma politizētību, uzsverot, ka ziņojumā ietvertās liecības nav bijušas objektīvas. Īsu brīdi pēc viņa bojāejas publiski tika iztirzāta Kamajeva iecere rakstīt grāmatu par dopinga lietošanu sportā. Kamajevs vēl pagājušā gada rudenī mēģinājis piedāvāt sev zināmo informāciju trešajām personām, tāpat atsevišķi sporta funkcionāri atsaukuši atmiņā Kamajeva vēlmi rakstīt grāmatu, ko viņš nepaspēja sākt darīt.

STĀSTS AR TURPINĀJUMU

Pārbaudes un amatu zaudēšanas sākās līdz ar Vācijas televīzijas kanāla ARD dokumentālo filmu. Nupat paziņots, ka ARD izveidojis jau trešo filmu par dopingu Krievijas sportā. Šoreiz IAAF sola nepalikt vienaldzīga un izmeklēt tajā minētos faktus.

Dokumentālās filmas autors Haijo Zepelts ir vācu žurnālists. Viņš ir pārliecināts, ka Kamajeva nāve nav nejaušība, savulaik patlaban RUSADA ģenerāldirektora amata pienākumu izpildītāja vietā ieceltā Anna Ancelioviča iepriekš esot bijusi iesaistīta dopinga analīžu ņemšanas laika sarunāšanā ar sportistiem. Izdevums Sports Ekspress ziņoja, ka dokumentālās filmas autora rīcībā esot audioieraksti, kas to apliecinot.

Tātad nekas vēl nav beidzies…

Autori: Anastasija Tetarenko