Rekordu tests pusaudžiem
Spilgts talants un neatlaidība. Pateicoties šīm divām īpašībām, Trabzonā savas augstākās vietas guva mūsu vieglatlēti. Gunta Latiševa Čudare, kura ar sportu nodarbojas tikai deviņus mēnešus, finišēja ceturtā 200 m sprintā. Savukārt Albertam Blajam, lai spētu izcīnīt piekto vietu 2000 m kavēkļu skrējienā, bija nepieciešami seši cītīgu treniņu gadi. Tas gan nenozīmē, ka Albertam trūktu talanta vai ka Gunta nebūtu neatlaidīga.
Visai objektīvs sagatavotības mērs ir personiskais rekords. Gunta, kuru Pēteris Stripkāns vieglatlētikai pievērsa pērnruden, kad viņa no Lendžiem pārgāja mācīties uz Rēzeknes Valsts ģimnāziju, savējo laboja divas reizes. Vispirms, finišējot otrā savā priekšskrējienā — 24,28, pēc tam finālā — 24,24 (pusfinālā galvenais bija gūt kvalifikācijai nepieciešamo trešo vietu). „Ja distance būtu mazliet garāka, finišētu trešā,” ar smaidu nopūtās Gunta. „Man ātrums tikai beigās parādās, varbūt jādomā par 400 metriem.” Lai nu kā, bet skaidrs ir viens, ka treneris Pēteris Stripkāns Guntu ir nolicis uz īstā ceļa. Par čempioni kļuva krieviete Jekaterina Renčina — 23,64, 2. Žistjēna Grijē (Beļģija) — 23,94, 3. Anna Hamalainena (Somija) — 24,14.
Savukārt Alberts Blajs, kuru sporta skolā Arkādija trenē Genādijs Ļebedevs un Andrejs Saļņikovs, 2000 m kavēkļu skrējienā savu personisko rekordu laboja par… 20 sekundēm. Kādu brīdi viņš pretendēja uz trešo pozīciju, tad no līderiem mazliet atpalika, bet finiša aplī atkal saņēmās, pēdējos metros ungāram Aronam Totam atņemot piekto vietu — 6:02,29. Visi pirmie pieci uzlaboja savus līdzšinējos rezultātus. Uzvarēja spānis Gonsalo Baskonselo — 5:54,60, 2. Italo Kvacola (Itālija) — 5:56,30, 3. Johans Motšmans (Vācija) — 5:57,37.
Alberta kolēģei šajā disciplīnā Annai Marijai Kalnai distances lielāko daļu nācās veikt ar konkurentes bojātu nagleni, kas neļāva tikt augstāk par desmito vietu (7:25,40).
No mūsu meitenēm personiskos rekordus vēl laboja tikai Valērija Linkēviča 800 m skrējiena priekšsacīkstēs — 2:11,79, finālā — 2:13,66 un 8. vieta, kā arī Līva Freimane, kura finišēja desmitā 400 m barjerskrējienā — 1:03,63. Pirmās aiz finālistu svītras palika Elza Anna Noriņa trīssoļlēkšanā (12,09 m), Jūlija Undīne Dindune augstlēkšanā (1,74 m), Evelīna Petunova lodes grūšanā (11,93 m), kā arī Signe Jēkabsone šķēpmešanā (40,94 m). Kādās vietās viņas būtu ar personiskajiem rekordiem, par to tagad var tikai ar nožēlu sapņot.
Vēl diska mešanā (priekšsacīkstes nenotika) 11. vietu izcīnīja Madara Raupa (36,64 m), tāllēkšanā — 19. Krista Zubova (5,45 m), 400 m – 21. Diāna Daktere (58,69).
Mitrajā dienvidu tveicē un lielu sacensību atmosfērā, kas televīzijas kameru priekšā tika izbaudīta pirmo reizi mūžā, no puišiem, neskaitot Albertu Blaju, personiskajiem rekordiem vēl spēja saņemties tikai divi. Vissekmīgāk Rihards Parandjuks, kurš 110 m barjerskrējiena finālā finišēja septītais — 13,98. Uzvarēja Lorenco Perini (Itālija) — 13,44, 2. Vilems Belosjāns (Francija) — 13,50, 3. Tomass Dirāns (Beļģija) — 13,56. 400 m barjerdistancē 56,54 sekundes Sergejam Ļebedam deva tikai 15. vietu.
Pie finālcīņu sliekšņa palika Smiltenes augstlēcējs Klāvs Karlsons, kas netika galā ar 1,95 m (15. vieta — 1,90 m). Lodes grūšanā — 16. Andrejs Samburs (15,73 m), 400 m — 14. Mareks Kudrjavcevs (50,16), 200 m — 20. Reinis Kreipāns (22,84), 100 m — 24. Vladimirs Mihailovs (11,34).
Savu iespēju atstāt ierakstu Latvijas šķēpmetēju panākumu grāmatā neizmantoja Gatis Čakšs. Pamatsacensībām Murjāņu ģimnāzists kvalificējās ar ceturto labāko rezultātu (66,89 m), kas, salīdzinot ar viņa Latvijas Jaunatnes olimpiādē sasniegto personisko rekordu (73,07 m), bija samērā pieticīgs, bet ļāva cerēt uz lielām rezervēm. Tomēr arī finālā Gatis nespēja iejusties uz īpatnā Mondo ieskrējiena celiņa seguma. „Latvijā tāda nav, un metējiem pie tā grūti ātri pierast,” skaidroja trenere Mārīte Alaine. „Arī Signei Jēkabsonei divas reizes kāja izslīdēja.” Čakšs savā labākajā piektajā metienā sasniedza 69,15 m, kas deva sesto vietu. Ar 83,42 m uzvarēja ukrainis Jurijs Kušniruks, kurš trīs reizes pārsniedza 80 m robežu. 2. Sebastjans Teikari (Somija) — 75,43 m, 3. Povils Dabasinsks (Lietuva) 73,23 m.
Tā nu šajā gadsimtā šī bija pirmā Eiropas olimpiāde, kurā mūsu vieglatlēti palika bez medaļām.
„Pusaudžu gados grūti saglabāt rezultātu stabilitāti,” Trabzonā paveikto komentēja Latvijas pieaugušo izlases galvenais treneris Edvīns Krūms. „Bija kritumi, ne visiem veicās. Tomēr palikām saliedēti, bijām komanda ar savu garu.”
Dainis CAUNE
Teksts un foto
Attēlā: Ar uzvaru. Gunta Latiševa Čudare (354. numurs) ar uzvaru 200 m finālskrējienā sveic krievieti Jekaterinu Renčinu (461.). Francūziete Stella Akakpo (189.) palikusi aiz latvietes
