Sezonas mikslis
Piektdien, 7. martā
Spānijas pilsētā Valensijā sākas pasaules meistarsacīkstes vieglatlētikā
telpās. Lai arī olimpiskajā gadā daudzi pasaules klases vieglatlēti sportiskās
formas augstāko virsotni cer sasniegt Pekinas olimpisko spēļu laikā, par
spraigām cīņām un augstvērtīgiem rezultātiem nav jāšaubās.
Zvaigžņu parādē piedalīsies arī trīs mūsu vieglatlēti: tāllēcēja Ineta
Radēviča (2006. gadā Maskavā 5. vieta – 6,54 m), 800 metru skrējējs Dmitrijs
Miļkevičs (2006. g. 4. vieta – 1:48,01)
un barjerists Staņislavs Olijars (2006. g. 4. vieta – 7,52) Visaugstāk
pasaules rangā šobrīd ir Dmitrijs. Viņa rezultāts – 1:46,09 – ir trešais
labākais. Ātrāk skrējis tikai krievs Jevgeņijs Borzakovskis – 1:45,58 un
sudānietis Abdels Hamiss – 1:46,06. Priekšskrējieni notiks 7. martā pl. 19.30 (pēc
Latvijas laika), pusfināli – 8. martā pl. 18,45, fināls – 9. martā pl. 19.40. Ineta šogad aizlēkusi 6,66 metru, kas viņu ierindo 13. vietā pasaulē.
Līdere ir krieviete Irina Smagina – 6,96 m, tālāk par 6,80 lēkušas vēl piecas
sportistes. Inetai priekšsacīkstes notiek 8. martā pl. 13.00, bet fināls – 8.
martā pl. 17.
Staņislavs ar 7,60 ir 14. vietā. Labākais ir kubietis Daijons Robless –
7,33, vairāki skrējuši ātrāk par 7,50. Staņislava personiskais rekords ir 7,49
(2004. gadā). Priekšskrējieni ir 8. martā pl. 12.15, pusfināli – pl. 19.35,
fināls – tajā paša vakarā pl. 21.35.
Mūsu delegāciju vada trenere Ludmila Olijare. Runājot par rezultātiem, viņa
ir atturīga, taču piebilst, ka medaļas nebūtu pārsteigums, jo mūsu sportisti ir
labā formā. Lielākās cerības tiek saistītas ar Dmitriju Miļkeviču, kurš šogad
demonstrē ne tikai ātru soli, bet arī taktisku izaugsmi. Iespējams, ka Dimam
palīdzējuši koptreniņi ar labākajiem Krievijas sportistiem (kā zināms, viņš šogad
lielākoties trenējas Sanktpēterburgā). Ja Dmitrijam izdosies pārdomāts
skrējiens, medaļai vajadzētu būt.
Ludmila nebrīnītos arī par Inetu Radēviču, kura šoziem demonstrē stabilu
sniegumu 6,69 metru robežās. Tam vien vajadzētu nest vietu pirmajā sešniekā,
taču Ineta prot pārsteigt un viņas spēkos būtu arī sprīdi tālāki lēcieni, kas
jau būtu medaļas vērtē. Tā kā Ineta lielu laiku pavada Maskavā (viņas draugs ir
krievu hokejists), laba sadarbība izveidojusies ar treneri Jevgeņiju
Terovanesovu, kurš savulaik izaudzinājis daudz slavenus sportistus lēkšanas
disciplīnās.
Runājot par Staņislavu, Ludmila atklāj, ka šoziem par startiem īpaši nebija
domāts. Lai arī dēlu trauma vairs nenomāc, sāpīgās atmiņas vēl neļauj skriet ar
pilnu atdevi. Īsajā 60 metru distancē tas ir īpaši jūtams, jo katra startā
zaudēta simtdaļa līdz finišam ir grūti atgūstama. Staņislavam tomēr pamazām
atgriežas sportiskā forma, un mērķis nav tikai fināls.
Kārtējais rekords
Spānijā ir ziemas sezonas kulminācija, toties Latvijas meistarsacīkstes tā
saucamajās garajās mešanās Rīgā, Daugavas stadionā, izvērtās par
īstu sezonas miksli. Spriediet paši – kalendārs rāda ziemu, laiks pavasarīgs,
bet rezultāti pavisam vasarīgi.
Vesera mešanā jau pirmajā startā šogad kārtējo (jau astoto reizi) valsts
rekordu laboja 33 gadu vecais Igors Sokolovs – 76,59 m. Pasaules rezultātu
statistika rāda, ka mirklis ir aizkustinošs – mūsu sportista rezultāts šobrīd
ir labākais pasaulē. Pēc uzvaras Igors pieticīgi atzina, ka par rekordu neesot
domājis, bet ziemā veiktais darbs nes augļus. Kā zināms, viņš olimpiskās
atlases normu jau izpildījis un turpina gatavoties Pekinai. Uz jautājumu par 80
metriem, Igors attrauc, ka laika esot diezgan un augusts visu rādīs. Jāsaka, ka
puisis trenējas prieka pēc un tikai šogad pirmo materiālo palīdzību sniedz
Latvijas Olimpiskā vienība. Otrais ar labu rezultātu – 71,34 m – palika Ainārs
Vaičulēns.
Sievietēm notiek spēku pārgrupēšanās. Valsts rekordiste Vaira Kumermane
gaida ģimenes pieaugumu. Ar personisko rekordu izcēlās Laura Igaune, kura
veseri aizmeta 54,92 metrus, kas ir Latvijas junioru rekords. Viņa uzvarēja arī
diska mešanā – 48,91m.
Vīriem labu rezultātu sasniedza Oskars Siļčenoks – 54,71 m.
Visvairāk tika gaidītas šķēpa metēju sacensības, kurās gan nestartēja
Pekinas A normu sasniegušie Vadims Vasiļevskis, Ainārs Kovals un Ēriks Rags.
Lielmeistaru prombūtnē pirmo reizi par valsts čempionu kļuva Kārlis Alainis ar
76,22 m tālu metienu (tas ir astotais labākais rezultāts šogad Eiropā). Otrais –
Andis Anškins – 74,03, trešais – Māris Žvīriņš – 70,35m.
Sievietēm olimpiskā A norma pagaidām nav bijusi pa spēkam nevienai mūsējai,
bet B norma – vairākām. No vadošajām sportistēm piedalījās tikai Sinta Ozoliņa
(Linda Brīvule, Ilze Gribule, Kristīne Buša, Madara Dzalbe mācās un gatavojas
startēt ASV), bet Madara Palameika un valsts rekordiste Inga Kožarenoka ziemā
sacensībās nolēmušas nepiedalīties.
Uzvarēja Sinta, nepilnu metru atpaliekot no personiskā rekorda – 56,33 m.
Arī tas ir astotais labākais rezultāts šogad Eiropā. Meitenēm iepriecināja
jaunā smilteniete Līna Mūze, kura ar 45,20 m tālu metienu pārspēja pat juniori
Evitu Trušeli – 44,80 m.
Pēc nedēļas Horvātijas pilsētā Splitā notiks Eiropas ziemas čempionāts
mešanu disciplīnās, kur startēs Igors Sokolovs un, iespējams, arī kāds no šķēpa
metējiem.
Sezonai nopietni gatavojas arī maratoniste Jeļena Prokopčuka, kura XVI Parīzes pusmarotonā ierindojās otrajā
vietā (1.10:01), tikai 16 sekunžu zaudējot uzvarētājai L. Čeruiotai (Kenija).
Juris BĒRZIŅŠ-SOMS
