Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lietošanas pieredzi un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai šajā mājaslapā. Lasīt vairāk
Pirmais sporta
e-žurnāls internetā

Uz Osaku — ne asakas!

Sestdien, 25. augustā, Japānas pilsētā Osakā sākas pasaules meistarsacīkstes vieglatlētikā. Finišs ar tik interesējošajām šķēpa metēju finālsacensībām – 2. septembrī.

Latviju šoreiz pārstāvēs 11 labākie vieglatlēti. Skaitlis varēja būt krietni vien lielāks, taču sezonas gaitā kļuva skaidrs, ka vairāki sportisti, kuri izpildīja startam nepieciešamo kvalifikācijas normu, traumu un citu apstākļu dēļ nevarēs piedalīties šajā forumā. Viņu vidū ir Jeļena Prokopčuka (gatavojas Ņujorkas maratonam), visi trīs desmitcīņnieki ar jauno valsts rekordistu Jāni Karlivānu priekšgalā (savainoti arī Atis Vaisjūns un Edgars Džeriņš), tāllēcēja Ineta Radēviča (priekšroka ģimenes dzīvei), daudzcīņniece Jesēnija Volžankina, augstlēcējs Normunds Pūpols, šķēpa metējas Inga Kožarenoka un Linda Brīvule (visiem traumas). Lielāka delegācija ar 17 sportistiem Latvijai bijusi vien Atēnās pirms 10 gadiem.

Līdz šim (Osakā būs jau 11. pasaules čempionāts) Latvijas sportistu veikums bijis ļoti pieticīgs. 1983.gadā vienīgi šķēpa metējam Dainim Kūlam PSRS izlases sastāvā izdevās tikt pie bronzas medaļas.

Cīņas nebūs vieglas. Savu zīmogu uzliks Osakā valdošais karstums – plus  33-37 grādi (turklāt vēl augstais gaisa mitrumu), neticami lielais dalībvalstu skaits – 203 (!) komandas ar 1981 sportistu.

Sportistiem būs lieliska iespēja piemēroties nākamā gada olimpiskajai atmosfērai, jo Pekinā tiek prognozēti līdzīgi apstākļi. Arī Latvijas izlases dalībnieki jau tagad domā par olimpiskajām spēlēm.

Cīņām Osakā klātienē līdzi sekos arī Sporta korespondents un fotogrāfs Juris Bērziņš-Soms. Nākamajā žurnāla numurā vērosim aculiecinieka piezīmes.

Pie bildēm

Vadims Vasiļevskis

šķēpa mešana

Dzimis 1982. gada 5. janvārī Rīgā

Augums, svars            1,88 m, 95 kg

Trenere Valentīna Eiduka

Personiskais rekords             90,73 m

Šogad labākais rezultāts        90,73 m

Pasaules labāko sarakstā      3. vieta

Ēriks Rags

šķēpa mešana

Dzimis 1975. gada 1. jūnijā Ventspilī

Augums, svars            183 cm, 98 kg

Treneris          Māris Grīva

Personiskais rekords             86,47 m

Šogad labākais rezultāts        83,35 m

Pasaules labāko sarakstā      14. vieta

Ainārs Kovals

šķēpa mešana

Dzimis 1981. gada 21. novembrī Rīgā

Augums, svars            1,92 m, 103 kg

Trenere           Valentīna Eiduka

Personiskais rekords             85,95 m

Šogad labākais rezultāts        82,23 m

Pasaules labāko sarakstā      24. vieta

Staņislavs Olijars

110 m/b

Dzimis 1979. gada 22. martā Čeļabinskā

Augums, svars            1,91 m, 85 kg

Treneri            Ludmila Olijare un Aleksandrs Čumakovs

Personiskais rekords 13,08

Šogad labākais rezultāts        13,44

Pasaules labāko sarakstā      31. viet a

Dmitrijs Miļkevičs

800 m

Dzimis 1981. gada 6. decembrī Rīgā

Augums, svars                        1,82 m, 70 kg

Treneris Viktors Lācis

Personiskais rekords 1:43,67

Šogad labākais rezultāts        1:44,37

Pasaules labāko sarakstā      8. vieta

Māris Urtāns

lodes grūšana

Dzimis 1981. gada 9. februārī Rīgā

Augums, svars            1,88 m, 106 kg

Treneris Guntars Gailītis

Personiskais rekords 20,14 m (telpās 20,18 m)

Šogad labākais rezultāts        20,14 m

Pasaules labāko sarakstā      32.vieta

Igors Sokolovs

vesera mešana

Dzimis 1974. gada 17. augustā Rīgā

Augums, svars            1,87 m, 108 kg

Treneris Jānis Kolidzejs

Personiskais rekords 76,22 m

Šogad labākais rezultāts        76,22 m

Pasaules labāko sarakstā      35.vieta

Aiga Grabuste

septiņcīņa

Dzimusi 1988. gada 24.martā Rēzeknē

Augums, svars            1,79 m, 68 kg

Treneri            Ludmila Olijare un Aleksandrs Čumakovs

Personiskais rekords 5920 punkti

Šogad labākais rezultāts        5920 punkti

Pasaules labāko sarakstā      46.vieta

Jolanta Dukure

20 km soļošana

Dzimusi 1979. gada 20. septembrī Valmierā

Augums, svars            1,68 m, 53 kg

Treneris Aivars Rumbenieks

Personiskais rekords 1.31:02

Šogad labākais rezultāts        1.32:29

Pasaules labāko sarakstā      43. vieta

Ingus Janevics

50 km soļošana

Dzimis 1986. gada 29. aprīlī Valmierā

Augums, svars            1,83 m, 67 kg

Treneris Aivars Rumbenieks

Personiskais rekords 3.55:40

Šogad labākais rezultāts        3.55:40

Pasaules labāko sarakstā      35.vieta

Igors Kazakevičs

50 km soļošana

Dzimis 1980. gada 17. aprīlī Vietalvas pagastā

Augums, svars            1,76 m, 67 kg

Treneris          trenējas patstāvīgi (sadarbība ar Modri Liepiņu beigusies šogad)

Personiskais rekords 3.59:56

Šogad labākais rezultāts 3.59:56

Pasaules labāko sarakstā      51. vietā

Prognozē eksperts

Uz Osaku dosies arī  vieglatlētikas statistiķis, žurnāla Sports ārštata autors Andris Staģis. Kas slēpjas aiz sausajiem skaitļiem, kādas ir prognozes?

– Manas prognozes būs ļoti optimistiskas, – saka Andris. – Rezultāti un it sevišķi atlētu pašreizējā vieta pasaules ranga tabulā neko daudz nenosaka. Daudzi no viņiem, kuri ir sarakstā (arī virsLatvijas pārstāvjiem), netiek valsts izlasē, tāpēc tas ne vienmēr ir objektīvs rādītājs. Protams, vislielākās cerības saistu (domāju, ka daudzi) ar šķēpa mešanu vīriešiem – mūsu sapņu un cerību disciplīnu.

Vadimam Vasiļevskim ir visas cerības lauzt 24 gadu ieilgušo pārtraukumu un tikt pie medaļas. Norvēģis Torkildsens (šogad 89,49 m), soms Pitkemeki (91,23 m), kā arī amerikānis Grīrs (91,29 m) būs stipri pretinieki, taču viņi nav neuzveicami. Ja Vadima veselība būs kārtībā, viņš var iegūt ne tikai bronzu. Liekas, nebūs daudz valstu komandu, kas startēs ar trim šķēpraižiem. Ainārs Kovals palēnām atgūst agrāko formu un ceru, ka viņš var pacīnīties par lielo sešnieku. Sestais pasaules čempionāts būs ventspilniekam Ērikam Ragam. Pēc pavasarī sasniegtajiem  83 metriem viņš visu sezonu šķēpu mētāja tikai ap astoņdesmit metriem, taču iepriekšējo meistarsacīkšu sestās vietas ieguvējam vajadzētu vismaz iekļūt labāko  divpadsmitniekā.

Ar dalītām domām vērošu barjerista Staņislava Olijara startu. Skaidrs, ka traumas sezonas garumā nevar palikt bez sekām. Tikai viens starts (arī tas ne pārāk ātrs – 13,44) lielas cerības nedod, bet Stasis, iespējams, pratīs likt lietā lielo pieredzi un būs sasniedzis lielisku formu. Ceru, ka viņš iekļūs finālā. Sezonas līderis Ļu Sjans šogad skrējis atrāk par 13 sekundēm, arī amerikānis Trammels. Spēcīgs ir kubietis Robless.

800 metros Dmitrijs Miļkevičs Eiropā joprojām ir ātrākais, bet pasaulē viņam ir tikai astotais rezultāts. Tomēr ar pareizu taktiku Dmitrijs spēs iekļūt finālā, kur noteikti startēs dienvidāfrikānis Mulaudzi, bahreinietis Kamels, arī kāds no amerikāņiem. Par neveiksmi nuzskatīšu iekļūšanu pusfinālā.

Protams, sekošu līdzi lodes grūdēju cīņām. Pēdējā laikā progresējis Māris Urtāns, un no viņa var gaidīt personisko rekordu. Laiks sasniegt labākos rezultātus atbildīgākajos mačos, tad varētu iespraukties arī labāko ducī. Līderi ir amerikānis Hofs – rezultāts pāri 22 metriem, turpat arī otrs ASV grūdējs Kantvels, dānis Olsens.

Iepriecinoši, ka pirmo reizi pasaules labāko vidū būs  kāds no mūsu vesera metējiem – Igors Sokolovs. Tiesa, viņš vēl atpaliek no deviņiem konkurentiem, kuri metuši pāri astoņdesmit metriem, bet par pirmo divdesmitu jāpacīnās.

Pēdējā brīdī sevi strauji pieteica daudzcīņniece Aiga Grabuste, un domāju, ka ar līdzdalību vien viņa nesamierināsies. Ceru uz 20.-25. vietu un vismaz 6000 punktiem. Līdere ir zviedriete Klufta, arī ukrainiete Blonska un angliete Enisa, kas parasti iegūst vairāk nekā 6500 punktu.

Latvijas komandā ir arī trīs soļotāji. Lai arī Ingus Janevics vēl ir jauns, viņš tieši atbildīgās sacensībās demonstrē ļoti nobriedušu taktiku. Ingus varētu sasniegt personisko rekordu, kas viņam ļautu iekļūt vismaz pirmajā divdesmitā. Igoram Kazakevičam novēlu cīnīties līdz galam un sasniegt vismaz personisko rekordu, jo tādā tveicē distanci beigt ātrāk par četrām stundām jau būs varoņdarbs. Līderi neapšaubāmi būs Krievijas, Spānijas, Itālijas, arī Ķīnas soļotāji.

Jolantai Dukurei būs grūti sacensties ar favorītēm – baltkrievieti Turavu, norvēģieti Pleceri vai krievietēm, bet par padsmito vietu var paspēkoties.

Ceru, ka manas prognozes pēc divām nedēļām varētu būt pārāk piezemētas.

Gunta Pedera prognozes

Vārds vienam no Latvijas visu laiku izcilākajiem 110 metru barjerskrējējiem, Latvijas Vieglatlētikas savienības valdes loceklim Guntim Pederam. Viņš televīzijas  reportāžās komentēs vieglatlētu cīņas Osakā.  

Vadims Vasiļevskis. Latvijas galvenā cerība šajā čempionātā. Vadims šogad izcēlies ar diviem supermetieniem: 90,73 m – Latvijas rekords Tallinā un tālāk… par 94 metriem Vācijas pilsētā Desavā, tiesa ar pārkāpumu. Sacīkšu rīkotāji nenoturējās no kārdinājuma un izmērīja neieskaitīto mēģinājumu. Nešaubos, ka sportists pārvarēs kvalifikācijas kārtu. Finālā ļoti stipri konkurenti – Grīrs, Pitkemeki, Torkildsens. Nevar norakstīt arī zviedru  Arvidsonu, krievu Makarovu, kuriem šogad arī izdevušies pietiekami tāli metieni. Vasiļevskis var būt gan pirmais, gan sestais.

Ainārs Kovals. Priecē, ka sezonas laikā rezultāti pakāpeniski uzlabojas. Ainārs ir spējīgs uz tāliem metieniem. To redzējām pērn Eiropas čempionāta kvalifikācijā. Pēdējo mēnesi kopā ar Vadimu Vasiļevski un treneri Valentīnu.Eiduku pavadījis Āzijā. Osakā viņš varētu sasniegt savu labāko sezonas rezultātu.

Ēriks Rags. Pieredzējušākais Lavijas komandas dalībnieks. Gandrīz vienmēr iekļūst pamatsacensībās. Pazīstot Ēriku, varu teikt, ka viņš diez vai brauktu uz Osaku, ja nejustos pietiekami spēcīgs. Jūnijā Ēriks teica, ka vajag visas nianses salikt kopā un 85 metri ir jāsasniedz.

Staņislavs Olijars. Vairāki Latvijas laikraksti un žurnāli gudr" spriedelē, ka Olijaram šogad tikai viens starts un salīdzinoši vidējs rezultāts – 13,44. Paliksim katrs pie savām domām, bet gribu teikt, ka  Stasis Ostravā teicami veica distances pirmo pusi, līdz sevi lika manīt savainojums. Ja sāpju nejutīs, viņš nebūs velti braucis apkārt puspasaulei.

Dmitrijs Miļkevičs. Pastāvīgi sasniedz pasaules klases rezultātus 800 metru distancē, bet, manuprāt, vēl līdz šim brīdim nav atradis īstos taktiskos risinājumus, lai  pārspētu sāncenšus un finišētu skrējiena priekšgalā.  Šogad lielās sacensības viņu no uzvarētāja finišā šķir 2-4 sekundes desmitdaļas, kas nav daudz, ja izvēlas veiksmīgu taktiku. Iemesls cerēt uz finālu.

Māris Urtāns. Sportists-amatieris, kura rezultāti katru gadu turpina augt. Šogad tie nostabilizējušies 19,50 – 20 m robežās. Vairākās sacensībās, arī ārpus Latvijas, pārsniegta 20 metru atzīme. Sāncenši stipri, bet veiksmes gadījumā var iekļūt pamatsacensībās.

Igors Sokolovs. 33 gadu vecumā labo vienu Latvijas rekordu pēc otra. Rezultāts labāks par 76 metriem dod tiesības startēt visaugstākā līmeņa sacensībās. Domāju, ka medaļu sadalījums izšķirsies 81 – 82 metru robežās.

Aiga Grabuste. Eiropas junioru čempione. Novēlu mēģināt sasniegt 6000 punktus. Par šo pasaules klasi runāsim pēc pāris gadiem.

Soļotāji Ingus Janevics, Igors Kazakevičs un Jolanta Dukure pasaules čempionātā nez vai sasniegs tik labus rezultātus kā pērn Eiropas meistarībā, bet galvenais ir uzlabot personisko sasniegumu. Laika apstākļi var ieviest dažādas korekcijas, jo karstums būs nežēlīgs. Lai veicas!