Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lietošanas pieredzi un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai šajā mājaslapā. Lasīt vairāk
Pirmais sporta
e-žurnāls internetā

Uzsēdināt uz gaisa spilventiņa

Pavasarī Murjāņu sporta ģimnāzijas (MSĢ) stadionā Latvijas čempionātā diska mešanā Lauris Kaufmanis laboja valsts junioru rekordu, 1,75 kg smago disku raidot 55,40 metru attālumā. Vīriešu konkurencē viņš palika otrais, sev priekšā palaižot Jāni Oliņu. Sāncenšiem te ar izsaukumiem, te ar nopūtām aiz sektora tīkla sekoja enerģisks kungs labākajos gados, kurš ar plaukstu rādīja, kā disku izmest tā, lai nesanāktu kāda pankūka vai balodītis. Abu sportistu trenerim Guntaram Gailītim ir izdevies piemeklēt pareizo pieeju, ir pārliecināts Latvijas labākais lodes grūdējs Māris Urtāns, kas nu jau pats kļuvis par treneri. Un tā arī izskatās — Gailīša audzēkņi todien stadionā palika nepārspēti.

Zinu katru dēlīti…

Murjāņu Sporta internātskola durvis vēra 1965. gadā, un pirmo skolēnu vidū bija arī Guntars Gailītis, kurš pirms tam bija mācījies Cēsu 1. vidusskolā. Treneris atceras, ka tolaik šī mācību iestāde vairāk atgādinājusi parastu internātskolu ar sporta novirzienu. Pašos sākumos viņš darījis visu pēc kārtas — spēlējis basketbolu, nodarbojies arī ar daiļslidošanu, bet tad pievērsies desmitcīņai. Iemaņas daudzās vieglatlētikas disciplīnās palīdzot trenēt potenciālos mešanas spīdekļus, tagad secina treneris Gailītis. "Jo lielāka kustību bagāža, jo vieglāk apgūt lodi un disku," viņš norāda.

Pēc sporta internātskolas un Latvijas Fiziskās kultūras institūta absolvēšanas dzīves ceļš atkal atvedis uz Murjāņiem, kur saņemts darba piedāvājums. "Kad nācu, desmitcīņas treneris te jau bija, tāpēc man piedāvāja mešanas disciplīnas," atceras Gailītis. Tā arī piekritis darbam, kura cēliens nu iestiepies gandrīz pusgadsimta garumā. "Zinu te katru dēlīti," norādot uz apkārtējām būvēm, piebilst treneris.

KUR DAUDZI IZAUGUŠI

Ar savu sportistu sasniegumiem valsts mērogā Guntaram Gailītim samierināties nepatīk — latiņa jāceļ krietni augstāk, citādi darbam neesot jēgas. 42 darba gadu laikā Gailītim Murjāņu mešanas sektorā piedzimuši ne tikai Latvijas čempioni lodes grūšanā un diska mešanā. "Šajā sektorā esmu sagatavojis audzēkņus trim olimpiskajām spēlēm — diska metēju Daci Ruskuli un lodes grūdēju Māri Urtānu. Ir te arī daudzi citi izauguši," palepojas treneris.

"Te ir 60 metru taisne, tur, galā, būs kārtslēkšanas sektors, bet te ir vieta lodes grūdējiem un diska metējiem," izrādot nule atjaunoto MSĢ sporta halli, stāsta Gailītis. Neskatoties uz šķietami nejēdzīgajiem zāles jumta konstrukcijas balsta stabiem, kas plašumu ierobežo, treneris priecājas, ka beidzot MSĢ audzēkņiem nodrošināta sporta bāze. Jā, mačus sarīkot atjaunotajā hallē nevar, taču Gailīša ieskatā galvenais ir nodrošināt treniņu apstākļus. Un tas esot izdevies.

"Protams, vienmēr var gribēt labāk, bet, salīdzinot ar to, kas te bija, ir pavisam skaidrs, ka nu var simtprocentīgā apjomā īstenot treniņus,” skaidro Gailītis. “Iepriekš divus gadus trenējāmies mazajā volejbola zālē, kurā, saejot 30 cilvēkiem, tā īsti nebija, kur apgriezties. Braucām uz Rīgas Sporta manēžu, bet tur arī biezs un jāskatās, ka tik ar lodi netrāpi kādam pa galvu."

Viņš ir pārliecināts, ka, laika garam atbilstošas telpas palīdzēšot arī piesaistīt jaunus censoņus, kuriem nu nevajadzēs trenēties morāli un fiziski novecojušā zālē.

GARO ROKU MEKLĒJUMOS

Patlaban Gailītis trenē puišus, meiteņu sagatavošana ir pieredzējušās kolēģes Valentīnas Smočas ziņā. Gailīša paspārnē ir seši MSĢ audzēkņi, trīs studenti un arī Urtāns, ar kuru tagad treniņu zālē sanākot tikties reizi nedēļā. Audzēkņus treneris meklē pēc šķietami vienkāršām pazīmēm — garas rokas un liels augums.

"Cenšos paņemt visus garos," saka treneris. Tā viņš pamanījis arī Urtānu. "Kad viņu ieveda stadionā, redzēju — baigi platie pleci. Uzreiz nodomāju, tur kaut kam ir jāsanāk. Un intuīcija nepievīla," atminas treneris, uzsverot, ka tikai ar antropometriskajiem rādītājiem izciliem rezultātiem ir daudz par maz — vajadzīgs talants. Un tas parādās treniņos. "Visi uz Murjāņiem jau atnāk apmēram līdzīgā sagatavotības līmenī, taču tālāk viens pilnveidojas pamazām, bet otrs — ļoti strauji. Talanti iet plašiem soļiem," secina Gailītis.

"Pat lāci var ar riteni braukt iemācīt, bet jābūt, kā es saku, čujonam — specifiskai izjūtai,” smaidot stāsta treneris. “Disku vajag tā prast palaist, lai tas uz gaisa spilventiņa uzsēžas un lido, lido, lido… Tā ir Dieva dāvana."

ĪSTIE VĀRDI LODEI

Latvijas čempionātā diska mešanā startēja Guntara Gailīša jaunie censoņi, kuriem pirmsstarta uztraukums bija jādala ar trenera pazīstamākā audzēkņa Māra Urtāna sportistiem. Abi kā seni draugi te pasmējās, te dedzīgi apsprieda diska lidojuma trajektorijas, sarunas pavadot ar metienu kustības imitējumiem.

Urtāns uzskata, ka treneris sevī apvieno stingrību un laipnību. Viņam esot vairākas lomas — treneris mešanas sektorā, ģimenes tēvs ilgstošos izbraucienos un draugs jebkurā dzīves situācijā. Latvijas labākais lodes grūdējs atceras, ka treniņos vienmēr uzturēta disciplīna, kurai viņš arī pakļāvies. "Citādāk jau nevarēja — pie viņa atnācu kā pilnīgākā nullīte. Klausījos viņā ar atvērtu muti," pauž sportists.

Pēc kopā pavadītiem 25 sporta gadiem Urtāns pārliecināts, ka trenera plecs ir ļoti svarīgs. "Viņš zina katru niansi, kā katra noskaņojuma maiņa ietekmēs rezultātu,” stāsta Māris Urtāns. “Atceros – grūžam, grūžam, viņš man kaut ko stāsta, bet lode nelido un nelido. Es trenerim saku: “Ei, davai,sameklē citus vārdus!” Viņš tos arī atrada, un viss aizgāja.”

Cēsu Sporta skolas jaunie diska metēji un lodes grūdēji caur Māri Urtānu tagad apgūst arī Guntara Gailīša savulaik mācītās nianses. "No trenera savam darbam paņēmu daudz, to attīstot tālāk ar jaunām idejām," saka Urtāns.

LABA DZĪVE STADIONĀ

GuntarsGailītis ir arī Latvijas Vieglatlētikas savienības Treneru padomes priekšsēdētājs. Viņš pats pirms kāda laika ieguvis arī Starptautiskās vieglatlētikas savienības ceturtā līmeņa sertifikātu — augstāko praktiski strādājošajiem treneriem. Uz vēl pakāpi augstāku līmeni varot pretendēt vien izlašu galvenie treneri un organizatori. "Beigās bija pat trīs eksāmeni jākārto," atceras treneris, steidzot uzsvērt, ka šāda sertifikāta iegūšana nenozīmējot piebremzēšanu attīstībā. "Ceru, ka mans augstākais punkts vēl priekšā," smaidot piebilst Gailītis.

Darba stāžam MSĢ stadionā ieveļoties piektajā gadu desmitā, treneris par to nesūdzas. Gluži pretēji — neko citu viņam negriboties ne tagad, ne arī gribējies agrāk. Vasaras atvaļinājumus Gailītis arī īpaši negaidot — viņam tie nepatīkot, tāpēc jau pirms mācību gada sākuma treneris jaunuzņemtos audzēkņus sāk iepazīstināt ar skolas dzīvi. "Citādi, — ko viņi te vienu mēnesi ganīsies?" smaidot vaicā treneris.

"Stadions ir mans,” privātīpašnieciski norāda treneris. “Pat nevaru iedomāties sevi citā ampluā. Cilvēki lielas naudas maksā par pozitīvām emocijām, bet man nav nekas jāmaksā — man te viss ir. Gandarījums un viss pārējais, ko gūsti no darba. Par naudu tas nav nopērkams."

 

Guntars GAILĪTIS

Murjāņu sporta ģimnāzijas vieglatlētikas treneris

Dzimis: 1954. gada 30. maijā Cēsīs

Izglītība: mācījies Cēsu 1. vidusskolā, beidzis Murjāņu sporta internātskolu, Latvijas Valsts Fiziskās kultūras institūtu

Sporta gaitas: trenējies vieglatlētikā, labākais rezultāts desmitcīņā — 6223 punkti, bronzas medaļa Latvijas ziemas čempionātā daudzcīņā

Darba gaitas: treneris Murjāņu sporta ģimnāzijā kopš 1976. gada

Ģimenes stāvoklis: precējies, trīs bērni

Vaļasprieki: medības, kalnu slēpošana