VALSTS PREZIDENTA KAUSU IZCĪŅA
Atcerēsimies deviņdesmito gadu
sākumu. Pirmie skurbinošie atgūtās neatkarības gadi. Vissportiskākajā Latvijas
pilsētā Valmierā atdzimis Jāņa Daliņa vārds un gars. Savulaik viņa izlolotais
stadions ieguvis ne tikai Daliņa vārdu, bet arī jaunu un modernu skrejceļa
segumu. Pilsētu un rajonu vada enerģiski un progresīvi cilvēki ar Kārli
Greiškalnu priekšgalā, kam patīk atbalstīt sporta aktivitātes. 1993. gadā
veiksmīgi aizvadītas pasaules latviešu pirmās Trīszvaigžņu spēles. Tomēr
pilsētas sporta vadības galvās dzimst jauna ideja – sarīkot vēl nebijušas
Latvijas vieglatlētu sacensības. Par to patronu uzņemas kļūt Valsts prezidents Guntis
Ulmanis, un sacensības iegūst tagad tik populāro un spārnoto nosaukumu Prezidenta kausi. Atšķirīgs no ierastā
ir sacensību formāts. Gandrīz visās disciplīnās – to ir 39 (izņemot
daudzcīņas un garās distances) – sacenšas Latvijas kultūrvēsturisko novadu –
Vidzemes, Kurzemes, Zemgales un Latgales – izlases, Rīgas pilsētai jāstartē
ar savu komandu. Tiek nodibināti pieci kausi – labākā rezultāta
sasniedzējam (pēc speciālajām IAAF punktu tabulām) vīriešu un sieviešu
konkurencē, kā arī pirmo triju vietu ieguvējiem komandu cīņā.
1995. g.15. un 16. jūlijā
notika pirmās Valsts prezidenta dāvāto kausu izcīņas sacensības. Tajās startēja
gandrīz visi mūsu tolaik labākie vieglatlēti, Sergeju Inšakovu, Eināru
Tupurīti, Jeļenu Prokopčuku (tolaik vēl Čelnovu) ieskaitot. Sacensības uzreiz
ieguva arī starptautisku statusu. Tovasar Latvijā pasaules čempionātam
Gēteborgā gatavojās arābu valsts Omānas vieglatlēti. Viņu 4×100 m stafetes
kvartets ne tikai uzvarēja, bet arī sasniedza nacionālo rekordu – 40,74,
kurš vēl vairākus gadus netika pārspēts un kā mūsu sacensību rekordsasniegums
nav labots vēl šodien. Pirmos kausus saņēma Latvijas vieglatlētikas gaišais tēls – slaidais un blondais
barjerskrējējs Guntis Peders (jau nākamajā ziemā Guntis kļuva arī par Eiropas
vicečempionu) -, kā arī soļotāja Anita Liepiņa. Komandu cīņā pārliecinoša
uzvara tika rīdziniekiem (169 p.), par 50 p. apsteidzot tolaik tik spēcīgo
Latgales komandu (tajā bija labākie Daugavpils, Ludzas un Krāslavas
vieglatlēti).
Šogad Valsts prezidenta kausu
izcīņa notiks jau četrpadsmito reizi. Rīgas vieglatlētikas vadība var būt
lepna, ka visi 13 uzvarētāju kausi glabājas Rīgas sporta vadības mītnē – Vāgnera
ielā. Toties cīņā par otro vietu var uzskatāmi vērot vieglatlētikas attīstības
tendences aizvadīto 13 gadu laikā. Rīgas vieglatlētu pārsvars pār vidzemniekiem
(10 reizes otrie), Zemgali (divas reizes) vai Latgali (vienu – pašu pirmo –
reizi) ir svārstījies no 70 punktiem 2005. g. līdz pat nieka četriem 1997. g.
Vidzemes vieglatlētu (galvenokārt – pašu valmieriešu) spēks ir stabils un
visiem zināms. Toties reizē ar vieglatlētikas izaugsmi Ventspilī un Kuldīgā
strauji aug Kurzemes komandas potenciāls. Jau trīs gadus pēc kārtas
kurzemniekiem trešā vieta aiz Rīgas un Vidzemes, turklāt pērn tikai par 7 punktiem
atpaliekot no vidzemniekiem.
Savas likumsakarības un nianses
ir arī individuālo kausu īpašnieku izvēlē. Tā vēlreiz pierāda, ka Latvijas
vieglatlētikas stūrakmeņi vismaz
pēdējos 13 gadus bijuši barjerskriešana, soļošana un arī šķēpa mešana. Savas
nianses ienes arī IAAF punktu vērtēšanas tabulas, kuras nereti priekšroku deva
ne tik izciliem soļošanas rezultātiem. 13 gados individuālie kausi pasniegti 26
reizes, desmit reizes tie nodoti barjerskrējēju rokās (Ieva Zunda un Guntis
Peders – pa trim, Igors Kazanovs, Staņislavs Olijars, Anita Trumpe un
Irēna Žauna – pa reizei). Astoņas reizes kausus saņēmuši arī soļotāji
(Anita un Modris Liepiņi, kā arī Aivars Kadaks – pa reizei, Aigars
Fadejevs – divas, bet Jolanta Dukure – pat trīs reizes). Tikai
pēdējos gados ar augstiem rezultātiem Valmierā izcēlušies šķēpa metēji, par to
arī saņemot kausus – Ainārs Kovals divas reizes un Vadims Vasiļevskis pērn.
Trīs kausi arī skrējējiem – divas reizes Ievai Zundai 400 m un Dmitrijam
Milkevičam 800 m. Divas reizes kausi tikuši tāllēcējai un trīssoļlēcējai
Jeļenai Blaževičai.
Iespaidīgs ir vēl kāds Ievas Zundas
sasniegums tieši Prezidenta kausos –
kopš 2003. gada jau piecus gadus pēc kārtas Ieva izcīna šo prestižo balvu
400 m distancē – gan ar barjerām, gan bez tām. Ievai pieder vēl kāds grūti
pārspējams sacensību rekords – viņas uzvaru skaits Valmierā rakstāms ar diviem
cipariem. Bez pieciem uzvaras finišiem, pēc kuriem viņa saņēma kausus, pērn ar
divām uzvarām abās 400 m distancēs šis uzvaru skaits pieauga līdz 15. Turklāt Ievas
vārds kausu rekordu sarakstā ierakstīts pat trīsreiz – 400 m, 800 m un 400
m/b. Mārtiņš Alksnis Valmierā uzvarējis 13 reizes, Jeļena Prokopčuka un Egīls
Tēbelis – pa desmit reizēm. Viņi visi ir skrējēji – tātad ar iespējām
startēt vairākās disciplīnās. Šai 10 uzvaru robežai tuvu ir arī lodes grūdējs
Māris Urtāns (9 uzvaras lodes grūšanā un diska mešanā).
Ar savu neatkārtojamo sacensību
auru un īpaši kuplo skatītāju klātbūtni Valsts prezidenta kausi radījuši
lieliskus apstākļus daudzu un dažādu rekordu – nacionālo un personisko –
dzimšanai. Pašreiz Latvijas rekordu tabulā ir viens rekords, kas sasniegts
kausu sacensībās Valmierā. Pērn Vaira Kumermane veseri aizraidīja 58,59 m.
Bet Valmierā savu Latvijas rekorda statusu savulaik ieguva arī Aigars Fadejevs –
1998. g. 10 000 m nosoļojot 39:17,8, arī Dace Dzalbe, pirmo reizi
veseri aizmetot vairāk nekā 40 m tālu. Vesera metējiem sacensības Valmierā ir īpaši
svarīgas un veiksmīgas – arī Igors Sokolovs šeit labojis nacionālos
rekordus.
Par sacensību rezultātu augsto
līmeni var spriest pēc labāko sasniegumu tabulas. Tiesa, vairāk nekā puse šo
rekordu sasniegti vēl pagājušajā gadsimtā, bet Latvijas vieglatlētika
olimpiskajā 2008. gadā piedzīvo izaugsmi, un sacensībās J. Daliņa
stadionā 17. un 18. jūlijā varam gaidīt arī jaunus rekordus.
Andris Staģis
