Vieglatlēti domā par vasaru

Mājīgajā Kuldīgas manēžā
beigušās Latvijas vieglatlētikas ziema meistarsacīkstes. Sestdien rīta pusē turpat
notika Vieglatlētikas savienības kārtējais kongress. Tā kā paredzētas bija
tikai atskaites, kongress notika klusā un mierīgā gaisotnē.

Savienības
prezidents Guntis Zālītis konstatēja veiksmes stāstu pērnā gada sezonā (deviņas
medaļas dažādu augstu rangu sacensības, trīs Eiropas junioru čempionu tituli)
un kopā ar savienības ģenerālsekretāru Voldemāru Lūsi iepazīstināju klātesošos
ar finanšu spriedzes plāniem jaunajā sezonā.

Naudas
ir tik, cik ir, un lielā vieglatlētikas labvēļa meklējumi vēl turpinās, jo ar
pašreiz iezīmētajiem līdzekļiem pietiek tikai plānoto sacensību rīkošanai, pašu
nepieciešamāko administratīvo izdevumu segšanai, izlašu aizvešanai uz
svarīgākajām sacensībām.

Taupīšanas
režīmā LVS valde nolēma, ka uz pasaules ziemas meistarsacīkstēm, kuras no 1. līdz
14. martam notiks Katārā, tiks sūtīti tikai divi dalībnieki (viņu līdzdalību
apmaksā sacensību rīkotāji), lai gan nepieciešamās kvalifikācijas normas
izpildījuši seši sportisti. Valdes lēmumu atviegloja paši sportisti, jo no
starta pats atteicās barjerists Staņislavs Olijars un 800 m skrējējs Dmitrijs
Jurkevičs, galveno uzsvaru liekot uz sacensībām vasarā. Pamazām sportisko formu
atgūst otrs vidusdistančnieks Dmitrijs Miļkevičs, kurš atsācis treniņus tepat
Latvijā (pērn Dima trenējās Krievijā) trenera Viktora Lāča vadībā, bet augstākā
līmeņa startiem vēl nav gatavs. Kuldīgā gan sportists uzvarēja (pirmo reizi
kļūstot par Latvijas čempionu telpās) 400 m (48,24) un 800 m (1:50,38).

Žurnāla
tapšanas brīdī bija skaidrs, ka Katārā startēs daudzcīņniece Aiga Grabuste, bet
otrās ceļazīmes liktenis bija atkarīgs no lodes grūdēja Māra Urtāna veselības
pārbaudes, jo Māra cirkšņa trauma varētu viņam traucēt startēt ar pilnu atdevi.
Ja Māris nebrauks, tad startēs sprintere Jekaterina Čekele.

Kuldīgā
Māris startēja saudzējošā režīmā, tomēr sasniedza cienījamus 19,89 metrus. Pats
atlēts gan izteicās, ka šoziem bija iecerējis beidzot sasniegt 21 metru, jo
Igaunijā labākais grūdiens 20,44 m beigu fāzē bija visai neveiksmīgs. Ja
neizdosies ziemā, tad robežlīnija (tas jau ir pasaules līmenis) tiek pārcelta
uz vasaru.

Sacensības
pierādīja, ka mūsu vieglatlētika balstās uz atsevišķiem ļoti spēcīgiem
atlētiem, vairākiem laba līmeņa sportistiem, kuriem sports ir teju vai
vaļasprieks, kā arī uz jauniešiem, kuri vēl mācās un studē, līdz ar to ir
iespējas nedomāt par ikdienas materiālo pusi. Vissāpīgākais ir posms starp
junioru un pieaugušo gadiem, kad daudzi talantīgi sportisti beidz savas aktīvā
sportista gaitas. Kas atrod iespējas palikt, tie arī plūc laurus. Tā
augstlēkšanā jau desmito gadu pēc kārtas uzvarēja LU pasniedzēja un augstlēcēja
Natālija Čakova (1,83), ceturto reizi – sporta skolotāja Sandra Krūma (200
m – 25,12, personiskais rekords), grāmatvede Anna Titova (800 m – 2:12,0) sesto
reizi augstlēcējs Normunds Pūpols (2,20 m).

Aizkustinošs
bija brīdis, kad uzvarētājas tāllēkšanā apbalvoja olimpiskā čempiona Daiņa
Kūlas (pašreiz – Ērika Raga) treneris Māris Grīva: uz pjedestāla stāvēja viņa
trīs meitas – Lauma (6,39 m, otrs labākais rezultāts šoziem valstī), Māra (6,15
m) un jaunākā – Gundega (5,68 m).

Dēls,
šķēpmetējs Jānis Svens Grīva, gatavojas atlases startiem par iespējām augustā
startēt pirmajās Pasaules jaunatnes olimpiādes spēlēs Singapūrā. Būtu mums
vairāk Grīvu…

Ar
visiem sacensību rezultātiem var iepazīties LVS mājas lapā www.lat-athletics.lv.

Juris
BĒRZIŅŠ-SOMS