Autosporta ziemas prieki beigušies
Sniegiem bagātā ziema pēc ilgāka pārtraukuma
ļāva līksmot autosportistiem – praktiski visas ziemas sezonā paredzētās
sacīkstes notikušas kārtīga sniega un ledus apstākļos. Šobrīd ziemas sezona tuvojas
noslēgumam, un autosportā drīz iestāsies pauze, lai sportisti varētu gatavoties
vasaras pasākumiem un, iespējams, arī dažām politiskām batālijām.
Rallijs un rallijsprints: pa kupenām
Iepriekšējos gados
problēmas janvārī un februārī sagādāja sniega un sala trūkums, bet šogad tā
visa brīžiem bija par daudz. Latvijas rallija čempionātā un Latvijas
rallijsprinta čempionātā notikuši katrā divi posmi, un visās sacīkstēs
rīkotājiem viena no lielākajām problēmām bija sniegs. Rallijā pirmās sezonas
cīņas tika aizvadītas Lietuvā, rallijsprintā – Ērgļu apkārtnē, bet otrais posms
seriāliem bija kopīgs un notika Gulbenē.
Sarmas rallijā sākās arī Latvijas rallijreidu čempionāta sezona. Tomēr
sacīkstes nebija īpaši veiksmīgas, jo startēja tikai trīs ekipāžas. Rīkotājiem
būs jāpiestrādā, lai sezonas laikā sapulcētu dalībnieku skaitu, kas ļautu
formāli uzskatīt čempionātu par notikušu. Dalībnieku trūkuma galvenais iemesls –
sportistu finanses.
Rallija līderi
Rallijā pēc pirmajiem
diviem posmiem N4 klases vadībā
nonācis iepriekšējo sezonu čempionduets Aivis Egle/Mārtiņš Jerums, Lietuvā
sasniedzot trešo vietu, bet Gulbenē – uzvaru. Tomēr skaidrs, ka sezonas laikā
viņa sīvākie konkurenti būs līdzšinējie – Jānis Vorobjovs un Andis un Māris
Neikšāni.
A Plus grupā, kurai šogad atjaunots Latvijas čempionāta statuss,
šķietami spēcīgi sezonu sācis Lietuvas braucējs Roks Lipeiķis, gūstot uzvaru
savās mājās un otro vietu Sarmas
rallijā. Taču sākuma dominance var izrādīties mānīga, jo ar otro posmu cīņā
iesaistījusies Latvijas ekipāža Ivars Vasaraudzis/Pēteris Spredzis, kura
tehnikas pārsvars liek domāt par viņa gatavību pārņemt klases līderpozīciju.
Aizraujoša sezona
veidojas 2WD grupā – kategorijā, kurā
samestas vienā katlā gandrīz visu veidu vienas ass piedziņas automašīnas. Lai
arī tehniski vājākajām automašīnām ir grūti konkurēt ar stipriniekiem, vismaz
dalībnieku skaita ziņā seriāls kļuvis īpaši atraktīvs. Gulbenē uz starta stājās
uzreiz 25 ekipāžas. Pirmajos posmos uzvaras guvuši Zigurds Kalniņš/Ģirts
Dombrovskis un Ivo Ķilpis/Artis Ceriņš. Taču katras ekipāžas uzvarai blakus ir
nullīte par – attiecīgi – otru posmu: Kalniņš izstājās Gulbenē, bet Ķilpis
nestartēja Lietuvā. Pirmo posmu rezultāti bijuši tik haotiski, ka visi punktus
guvušie ir 11 punktu (uzvaras tiesa) robežās.
Rallijsprinta līderi
Rallijsprinta cīņās
prestižākajā 4WD+ klasē divas uzvaras
guvusi Rolanda Mēneša pilotētā ekipāža. 4WD
klasē situācija saspringta – pirmajos posmos uzvarējušās ekipāžas ar pilotiem
Mareku Švarcu-Švampānu un Elmāru Aukšmukstu, kā arī Didzis Blūms un Ints
Jeršovs kopvērtējumā atrodas nieka divu punktu robežās.
Līdzīgi arī 1600+ klasē – rallijsprinta debitants
Jānis Berķis guvis 13 punktus, bet sekojošie piloti Krists Kalniņš, Normunds
Orlovs un Uldis Briedis sasnieguši 11.
Nauris Bruņinieks nav
bijis apturams abos posmos un uzskatāms par 1600
klases favorītu. Arī Road klasē abas
uzvaras vienai ekipāžai – Mārim Freibergam/Edgaram Trūpam.
Autokross un folkreiss
Arī krosa tipa
sacīkšu cienītājiem interesanta ziema. Lielā mērā pie aktivitātēm aukstajā gada
laikā vainojams Ziemas kauss folkreisam, pretējā gadījumā krosisti diez vai
izmantotu lieliskās ziemas treniņu iespējas.
Dīvainā kārtā
autokrosa braucējiem, kopumā ņemot, ziemas sacīkstes nav bijušas saistošas.
Līdzšinējie organizatoru centieni aizvadīt gan atsevišķas sacensības, gan
iekļaut tās seriālos nav bijuši veiksmīgi mazā dalībnieku skaita dēļ. Šosezon
krosistus sapurināja folkreisa braucēji, kuri – tieši pretēji – ar
azartu metās sešu posmu ziemas cīņās. Notikuši pieci folkreisa Ziemas kausa
posmi, no kuriem trijos piedalījās arī krosa klase. Atšķirība tāda, ka folkreisa
braucējiem atļauts izmantot tikai ceļu satiksmei atbilstošas bezradžu riepas, bet
krosisti savā ieskaitē varēja brīvi izvēlēties bezradžu riepu tipu.
Folkreisa cīņās
paredzēti seši posmi (Ropaži, Rauna, Valmiera, Jelgava, Bauska) – viens vēl
atlicis. Tomēr jau priekšlaikus noskaidrots, ka par Ziemas kausa ieguvēju
kļuvis jelgavnieks Artūrs Bāriņš, kurš piecās sacīkstēs guvis trīs uzvaras,
vienu otro un vienu trešo vietu. Tāpat labākais folkreisa juniors ziemā
izrādījies Sandis Džeriņš.
Autokrosa braucēji
tikās Raunā, Valmierā un Mūsas trasē pie Bauskas. Ziemas atklājums – valmierietis
Andis Vanters. Viņa uzvaras Raunā trīs dalībnieku konkurencē un Brenguļos piecu
sportistu cīņā varēja likties apstākļu sakritība, bet otrā vieta Mūsā desmit
sportistu cīņā jau ir nopietns starts. Turklāt Mūsā uzvara tika zaudēta
stratēģijas, nevis ātruma ziņā. Tā kā ziemā arī autokrosa braucēji iemēģināja „krosa pitstopu" – Džokera apli -,
rallijkrosa speciālists Jānis Ikers krosa iesācēju Vanteru tomēr apspēlēja.
Ļoti jācer, ka šāgada
folkreisa braucēju ziemas aktivitātes būs izraisījušas greizsirdību krosa braucēju
pulkā. Vēl bez tā, ka sportisti dabūja aizvadīt braucienu pēc brauciena
lieliskos ziemas apstākļos, folkreisa cīnītāji baudīja arī salīdzinoši spēcīgu
publicitāti gan interneta vidē, gan televīzijā. Tas var pāršķirt jaunu lappusi
ziemas autokrosa attīstībā.
Visam fonā: LAF prezidenta vēlēšanas!
Tikmēr Latvijas
autosporta vidē par spēcīgu izrādi veidojas LAF iekšējā politika. Pirmkārt, 20.
martā notiks jauna prezidenta vēlēšanas. Pēc atrašanās amatā vairākus termiņus
pēc kārtas savu kandidatūru ceturtajam termiņam tomēr nepieteica līdzšinējais
prezidents Dainars Dambergs. Liekas, viņš turējis solījumu un nekandidē
situācijā, kad uz amatu pieteicās kandidāts, kurš varētu būt stiprāks un
autosportam labu nesošs. Šo izvēli Dambergs izdarīja brīdī, kad runāja par
tautā pazīstamā Jāņa Nagļa lēmumu kandidēt uz LAF prezidenta amatu. Savukārt
kandidatūru iesniegšanas termiņa pēdējā stundā pieteicās arī Nagļa konkurents –
Vladislavs Šlēgelmilhs.
Šīs kandidatūras
nozīmē, ka pēc 20. marta Latvijas autosporta kuģis uzņems jaunu kursu. Tomēr
situāciju federācijā vēl īpatnējāku padarīs fakts, ka no 1. aprīļa personīgu
apsvērumu dēļ amatu pamet arī līdzšinējais ģenerālsekretārs Andris Berķis. Un
visam pāri kā melns mākonis autosportu ietekmējošā finanšu situācija.
Viesturs SAUKĀNS
