Vīrs ar 300 nažiem
Mēs itin nemaz nebrīnāmies par sacensībām vesera mešanā vai šķēpmešanā. Kāpēc tad brīnīties par pasaules vicečempionu nažu mešanā Borisu Mihailovu no Latvijas?! Šāgada pasaules čempionātā sporta nažu un cirvju mešanā Lielbritānijā 12 valstu pārstāvji sadalīja 39 medaļu komplektus. Boriss Mihailovs izcīnīja sudraba un bronzas medaļu.
Pirms sākt sarunu par šo neparasto sporta veidu, Boriss vispirms grib parādīt savus sporta rīkus darbībā. Tāpēc mēroju ceļu uz viņa Pierīgas namiņu, kur piemājas mežā starp teiksmaini apsūnojušiem kokiem ierīkots neliels, šim sporta veidam atbilstošs sektors.
Boriss atver metāla koferīti, kurā glīti saguļ vairāki cirvji un daudz nažu. Nedaudz iesildījies, meistars sāk darboties. Triju metru attālumā no mērķa naži trāpa tieši centrā, piecu metru attālumā — tikpat precīzi, septiņu metru attālumā — mazliet izklaidus.
Boriss stāsta, ka ar katru nākamo distanci precizitāte krītas par apmēram 15 %. Tā nonākam līdz 25 m attālumam, kas ir pasaules rekorda līmenī. Šoreiz trāpījuma nav. Traucē arī nemīlīgais lietus, taču Boriss stāsta, ka treniņos dažkārt tas esot izdevies.
NO 3 M LĪDZ BEZGALĪBAI
Boriss rāda dažādus nažus. Pēc starptautiskajiem noteikumiem ierobežojumu formā nav — nazim jābūt 200 gramus smagam, garums ne mazāks kā 23 cm, asmeņa platums — 6 cm. Ass ir tikai naža gals, asmenis — neass.
Cirvis ir smagāks — ne mazāk par 500 gramiem, asmeņa platums 12 cm.
Sacensības notiek dažādās disciplīnās un veidos. Anglijā Borisam veiksmīgākā bija nažu tālmešana, kad metēji sāk no 4—7 m attāluma, tad 7—10 m, pēc tam iet arvien tālāk, beidzot ar pēdējo trāpījumu. Mērķa izmērs ir viens metrs.
Boriss tika līdz 17,20 m, kas izrādījās sudraba medaļas cienīgs rezultāts. Pasaules rekords ir 19,70 m.
Bronzas medaļu Boriss izcīnīja ātrmešanā, kurā no 3 m distances (mērķa diametrs 30 cm) 20 sekunžu laikā mērķī izdevās trāpīt 17 reizes. Boriss rāda, cik zibenīgi tas notiek — kreisajā rokā vēdekļa veidā izkārtoti 10 naži, kuri pēc signāla cits pēc cita zibenīgi tiek raidīti mērķī.
SĀKA AR ASMEŅIEM, ŠĶĒRĒM, SAPIERA LĀPSTIŅU
Boriss, kurš ikdienā vada nelielu reklāmas un poligrāfijas firmu, stāsta, ka viņa lielākā aizrautība bijusi cīņas sporta dažādie veidi. Starp citu, nesen Boriss saņēma karatē melno jostu.
Viņa māja atrodas pavisam netālu no jūras, pēc rīta skrējiena un vingrinājumiem pludmalē izskalotajos kokos sācis mētāt dažādus asus priekšmetus. Vēlāk mežā ierīkojis mērķus, kurā arvien precīzāk sākuši durties šādam nolūkam piemērotāki rīki, sapiera lāpstiņu ieskaitot. Boriss atzīst, ka tagad, paņemot jebkuru cirvi, vajadzētu tikai vienu mēģinājumu novērtējumam, un tad cirvis precīzi iedurtos mērķī. Boriss savā šķūnītī izkārtojis nelielu kolekciju, kur atrodas visdažādākie priekšmeti, kas savu reizi lidojuši un iedūrušies. Nažu vien esot ap 300.
Vēl pirms četriem gadiem viņš neko neesot zinājis par šādām sacensībām. Vienkārši internetā uzdūries informācijai, ka tepat blakus Lietuvā dzīvo pasaules čempions nažu mešanā. Sazinājies, aizbraucis, iepazinies un pēc tam arī uzzinājis, kāda ir īstā sporta nažu mešanas pasaule.
Boriss, pēc dabas būdams ļoti azartisks un mērķtiecīgs, dabūjis pirmos sporta nažus, nodevies cītīgiem ikdienas treniņiem, kas tagad ieguvuši pavisam citu jēgu. Pirms trim gadiem ar uzrakstu LATVIJA uz krekliņa Mihailovs pirmo reizi piedalījās pasaules čempionātā Čehijā. Viss bija jauns un neredzēts, taču mūsējais pēdējais nepalika. Nākamajās meistarsacīkstēs Francijā jau bija tuvu medaļām — ieguva ceturto un piekto vietu. Šoruden Anglijā beidzot medaļnieks — sudrabs un bronza.
MĀKSLA, KAS VEIDO RAKSTURU
Boriss ātri iejutās nažu metēju saimē. Viņš stāsta, ka šī sabiedrība ir kā liela, draudzīga ģimene. Viens otru atbalsta, dalās pieredzē, izrāda savus ieročus, dod ziņu, kur pasūtīt labākos nažus un cirvjus. Borisa rīki galvenokārt nāk no Krievijas, kur šis sporta veids ir ļoti attīstīts, tas populārs arī Francijā, Vācijā, Anglijā un Čehijā.
Jau notikuši 15 pasaules čempionāti. Bet sacensības nažu un cirvju mešanā notikušas arī agrāk. Tātad Boris ar savu pieredzi vēl ir jauniņais. Arī pēc gadiem nav vecākais (Borisam tagad ir 56 gadi), jo sacenšas gan jaunieši, gan vīri, kuriem pāri septiņdesmit.
Nažu un cirvju mešanas sacensību dalībnieki ir amatieri, kuri paši sedz ceļa un uzturēšanās izdevumus. Viņu vidū ir visdažādāko profesiju pārstāvji. Pamatkodolu gan veido instruktori, kuri ikdienā vada treniņgrupas, kuru apmācību programmā ir gan nažu, gan cirvju mešana. Boriss bijis pārsteigts, satiekot vīru, kurš apmācījis nažu mešanā arī ASV astronautus. Ne māksla trāpīt ir galvenais, daudz svarīgāka ir spēja koncentrēties, paļauties uz izšķirošo metienu. Tas veido raksturu, paļāvību saviem spēkiem.
MEST, STĀVOT UZ VIRVES
Boriss atver youtube un rāda nelielu klipiņu, kur viņš nažus uz cirvjus trāpīgi met, žonglējot uz tērauda troses. Stāsta, ka neko līdzīgu neesot redzējis. To viņš izdomājis, lai pilnveidotu treniņus, attīstītu spēju koncentrētiesarī nestabilā vidē. Trāpījumi kļūst arvien precīzāki, arī staigājot pa trosi šurpu turpu.
Boriss demonstrē visdažādākos veidus, kā pilnveidot nažu un cirvju mešanu. Piemēram, reizes divdesmit apgriežas ap savu asi un tad met. Pārsteidzoši, bet visi trīs metieni lido mērķī. Tāpat met, stāvot uz viena ceļa, sēžot, atmuguriski. Izdodas pat trāpīt, rīku raidot caur kājstarpi.
Boriss atklāj vēl vienu veidu, kā pilnveidot līdzsvaru. Viņš nopircis vienriteni. Jau sarunājis treneri, kurš iemācīs ar to braukt un balansēt. Tad, protams, metīs cirvjus un nažus.
Runājot par nažu un cirvju mešanu Latvijā, Boriss atzīst, ka nevienu, apsēstu ar līdzīgu aizrautību, neesot sastapis. Esot gan ziņas, ka pie mums ir notikušas pat sacensības. Derētu satikties… pasaules čempionātos ir arī komandu sacensības, kurām vajag piecus vīrus. Starp citu, sacenšas arī sievietes.
Nažu meistars dalās ar vēl vienu nodomu — esot reģistrējis klubu, kur pulcētos nažu un cirvju mešanas entuziasti. Šo procesu sarežģī noteikumi, kas šādu treniņu un sacensību vietu pielīdzina šautuvei, ar visiem atbilstošiem drošības pasākumiem. Tas ir nākotnes nodoms. Boriss prāto, ka noteikti atrastos interesenti, kas nodarbotos ar šo sporta veidu, jo tas pilnveido spēju koncentrēties, līdzsvara sajūtu, nostiprina precizitāti, prasmi paļauties uz saviem spēkiem, stimulē domāšanu. Tās visas ir īpašības, kas lieti noder arī ikdienā.
Boriss rāda savu palielo medaļu klāstu, kas izcīnītas sacensībās. Īpaši noglāsta pasaules čempionāta medaļas un tic, ka nākamruden Vācijā izdosies kļūt par čempionu, pasaules čempionu!
Boriss MIHAILOVS
Nažu un cirvju metējs, uzņēmējs
Dzimis: 1959. gada 12. februārī Novosibirskas apgabalā (Krievija)
Izglītība: Rīgas Civilās aviācijas institūts — inženieris-mehāniķis
Sporta gaitas: trenējies dažādos cīņas sportos, piecus gadus nodarbojas ar nažu un cirvju mešanu
Sasniegumi sportā: melnā josta karatē, pasaules čempionātā (2015) sudrabs un bronza nažu mešanā
Darba gaitas: 23 gadus vada savu poligrāfijas un reklāmas firmu
Ģimenes stāvoklis: šķīries, ir dēls (33) un divas meitas (23 un 18), viens mazbērns (3)
Vaļasprieks: nažu un cirvju mešana, makšķerēšana, pastaigas mežā
