Zibšņi pirms zibens

Mūsu labākā šķēpa metēja Vadima Vasiļevska
šīgada starti atgādina negaisa tuvošanos – ik pa brīdim nozibsnī, bet līdz pamatīgam
zibenim netiek. Nesen Tallinā gan nogranda pamatīgs blīkšķis – Vadims par 30 cm
laboja Latvijas rekordu (90,73 m) un izvirzījās trešajā vietā pasaulē!

-Rekords bija gaidīts?
– Par rekordu
nedomāju. Man galvenais ir sasniegt labu sportisko formu, un tad arī rekordiem
jābūt. Diemžēl kājas savainojumi pagaidām nav ļāvuši ilgstoši mest un
trenēties. Tāpēc arī Zelta līgā nekas
prātīgs neiznāca.
– Kad ar kāju viss būs kārtībā, šo rekordu var
pārspēt
– Nepietiek tikai ar
labu sportisko formu, jābūt arī piemērotiem laika apstākļiem, kaut vai vējam.
Vieglam, iepretī un vairāk no labās puses. Tādu ne vienmēr sagaidīsi. Arī
Tallinā laika apstākļi nebija ideāli. Man ir sajūta, ka, sakrītot visām
sastāvdaļām, šķēps var lidot tālāk.

– Cik? 95 metrus?

– (Smejas.) Es to
neesmu teicis, bet vai tas ir tik tālu?…

– Kādi plāni pirms pasaules mestarsacīkstēm?

-Starts Kauņā (kad
iznāks mūsu žurnāls, rezultāts jau būs zināms), tad gan tikai treniņi.
Ventspilī kopā ar trenerīti (Valentīnu Eiduku) vēl pieslīpēsim jauno
ieskrējienu. Tas ir par diviem soļiem garāks, un tā var sasniegt lielāku
ieskrējiena ātrumu. Augusta vidū startēšu pasaules studentu spēlēs Bangkokā. No
turienes kopā ar Aināru Kovalu un treneri dosimies uz Japānu, lai turpinātu
treniņus pirms pasaulesčempionāta. Ceru, ka ar LOV ārstu pūlēm un pareizu
treniņprocesu izdosies sasniegt labāko sportisko formu. Tad jau pīķim jālido.

Sacensībās Tallinā
trešo vietu izcīnīja Voldemārs Lūsis – 79,13, ceturto – Ēriks Rags (77,20),
sesto – Ainārs Kovals  (76,35). 800 m
skrējienā otrais bija Dmitrijs Jurkevičs (1:48,01).

Medaļas, turklāt kādas!

Pirms starta Eiropas junioru (U-20) meistarsacīkstēs
izlases vecākajam trenerim Edvīnam Krūmam mūsu žurnālā piesardzīgi jautājām –
vai medaļas būs? Bija, turklāt vēl kādas! Zelta, divas sudraba  un viena bronzas! Tas mūsu mazajai zemītei
neoficiālajā kopvērtējumā deva augsto desmito vietu Eiropas mērogā (igauņiem – viens
zelts, lietuviešiem nevienas medaļas).

Kopā ar medaļniekiem
jāuzteic arī pārējie. Vistuvāk taustāmai balvai tika mūsu sprinteris Elvijs
Misāns, kurš ik pa brīdim laboja personiskos rekordus un divreiz izcīnīja
ceturto vietu – 100 (10,59) un 200 (21,13) metros. Lieliski startēja sprinteris
400 m Jānis Leitis, kurš ar Latvijas junioru rekordu palika sestais – 46,85.
Desmitā vieta soļotājam Arnim Rumbeniekam (10 000 m – 42:50,37) un
Konstantīnam Savčukam (3000 m šķēršļu skrējienā – 9:23,87).

(Uzvarētāju un
Latvijas sportistu rezultāti -rezultātu tablo.)

Pārliecinoši

Par mūsu
daudzcīņnieci Aigu Grabusti sezonas gaitā (viņa startēja tikai atsevišķos
veidos) daudz nerunājām, jo Aiga, kā izrādās, ir īstena daudzcīņniece bez kroņa numuriem, bet vienlīdz spēcīga
visās disciplīnās. To viņa pierādīja Hengelo, kur septiņos veidos sasniedza
piecus (!) personiskos rekordus, kas vainagojās ar lielisku galarekordu – 5920
punktiem. Tas ir arī Latvijas junioru rekords.

Aiga bija līdere jau
pēc pirmās dienas, bet īstu pārliecību par uzvaru viņa guva pēc kārtējā
personiskā rekorda, šoreiz šķēpa mešanā. Pēdējā disciplīnā tikai traģēdija
varēja viņai atņemt čempiona medaļu. Tās nebija, jo bija piektais personiskais
rekords un vairāk nekā pārliecinoši pirmā vieta. Aiga šosezon turpina treniņus
pie Ludmilas Olijares un Aleksandra Čumakova (agrāk trenēja Broņislavs Ļaksa).
Viņa  izpildīja arī šīgada pasaules un Pekinas
olimpisko spēļu B normu. Ko darīt tālāk, tas treneru un sportistes prātos.

Pārsteigums

Augstlēcēja Liene
Karsuma (treneres Mārītes Ārentes audzēkne) tā īsti atplauka tikai šosezon, jo
ilgstošas bija traumas sekas. Sezonas sākumā sasniegtie 1,85 metri bija
labs pieteikums startam izlasē, bet par medaļu skaļi neviens nerunāja. Arī
Liene klusi atzinās, ka cerēta bija vieta pirmajā sešniekā.  Tomēr sacensību gaita izvērtās tā, ka četras
sportistes veica 1,82 m, bet nākamais augstums nepadevās nevienai. Skaitot
iepriekš patērētos mēģinājumus, Liene bija otra taupīgākā un nopelnīja sudraba
medaļu.

Kā cerēts

 Zinot mūsu šķēpraižu tradīcijas un Sintas
Ozoliņas pieredzi (pērn sestā vieta pasaules čempionātā), nevajadzēja
šaubīties, ka medaļa varētu iet secen. Vien jautājums – kāda kaluma. Jau
pirmajā metienā Sinta kļuva par līderi – 53,30 m. Ceturtajā mēģinājumā ventspilniece,
treneres Valentīnas Eidukas audzēkne sasniedza personisko rekordu – 57,01 m un
vēl vairāk atrāvās no otrās vietas īpašnieces. Atbildei uz ukrainietes Viras
Rebrikas piektajā mēģinājuma sasniegtajiem 58,48 m šoreiz pietrūka laika. Tomēr
tas ir lielisks devums mūsu šķēpa metēju krātuvītē (šogad jaunajiem šķēpa
metējiem tā jau ir ceturtā medaļa).

Lai arī  tituls zaudēts

Uz starta 3000 m
šķēršļu skrējienā mūsu Poļina Jeļizarova (treneri Marina Surņina un Vjačeslavs
Aloncevs) izgāja kā Eiropas čempione šajā disciplīnā (pirms diviem gadiem
Kauņā). Taču spēku samēri mainās, un šoreiz liepājniecei  bija jāpiekāpjas norvēģu duetam, kas distancē
ievērojami atrāvās. Taisnības labad jāpiebilst, ka Poļina trešo vietu izcīnīja
tikpat pārliecinoši. Treneri saka: ka rezultāti būtu labāki, ja Latvijā šajā
distancē būtu lielāka konkurence. Kādai labai gargabalniecei, iespējams, būtu
jāpadomā par distances maiņu. Bet tas lai paliek treneru ziņā.

Juris Bērziņš-Soms