18. punkts LBL kartē
Rinalda Sirsniņa elegantā piespēle pretinieku groza tuvumā atrod brīvo Kasparu Bērziņu, brāļi Antropi sacenšas precizitātē, apšaudot pretinieku grozu no trīspunktu līnijas, Artūrs Bērziņš zem groza nobremzē sāncenšu uzbrucēju, bet uz maiņu laukumā gatavojas nākt starptautiskā mēroga gaisa karalis Kristaps Dārgais un Aldara Latvijas Basketbola līgas čempionātā vairākkārt par Mēneša spēlētāju atzītais Ervīns Jonāts — tā varētu ritēt spēle ar Ogres komandas līdzdalību, ja zem dzimtās pilsētas karoga tiktu sapulcēti visi šai pilsētā izaugušie meistarīgākie basketbolisti. Tiesa, realitātē visi minētie ogrēnieši patlaban pārstāv citus klubus, bet nav izslēgts, ka tuvākajā nākotnē sapnis par Ogres sapņu komandu piepildīsies vismaz daļēji. Jo pilsēta šogad pirmo reizi ir pārstāvēta Latvijas čempionāta virslīgā, un basketbola kluba Ogre vadība neslēpj, ka tas ir tikai pirmais solis spēcīgas komandas veidošanā.
BASKETBOLA STIPRĀS SAKNES
Deviņdesmito gadu sākumā Ogres basketbola skolas vārds ar zelta burtiem tika ierakstīts tikko izveidotās Latvijas Jaunatnes basketbola līgas hronikā. Enerģiskā trenera Jāņa Puzāka vadītās komandas dažādās vecuma grupās septiņas reizes izcīnīja čempionu titulu, veiksmīgi konkurējot ar tādām LJBL sākumgadu pamatvērtībām kā Valtera basketbola skola un Valmiera/Rūjiena. Ogres komandu jaunajiem līderiem tika saskatītas labas perspektīvas uz lielā basketbola skatuves.
Realitāte gan izrādījās skarba — un ne tikai tāpēc, ka dažam jauniešu sacensību līderim neizdevās sevi apliecināt pieaugušo konkurencē. Vienam no spožākajiem Ogres basketbola skolas audzēkņiem uzbrucējam Raimondam Jumiķim dzīvi nepilnu 23 gadu vecumā basketbola laukumā Zviedrijā aprāva pēkšņa sirdslēkme un apkārtējo nesagatavotība rīkoties ekstrēmā situācijā.
Ko nepaguva izdarīt Raimonds, to sasniedza nākamās ogrēniešu paaudzes talanti. Centra spēlētājs Kaspars Bērziņš izspēlējies ne tikai Rīgas labākajos klubos, bet arī Spānijā un Krievijā, pēdējos gados kļūdams par vienu no valstsvienības pamatbalstiem. Saspēles vadītājs Rinalds Sirsniņš savā pozīcijā ir viens no labākajiem Latvijā. Pastiprinoties konkurencei starp Latvijas sporta skolām, pēdējos 15 gados tikai vienu reizi Ogres komandai izdevies aizsniegties līdz LJBL čempionu titulam, toties ogrēnieši — arī Ogres basketbola skolā augušie lielvārdieši, jumpravieši, ķegumieši, ikšķilieši — regulāri papildinājuši valsts jaunatnes izlases un nostiprinājušies daudzu Aldara LBL klubu sastāvos.
LĪDERA TRŪKUMS
Kamēr dažviet Latvijā basketbola saimniecības labklājība atkarīga tikai no maka biezuma un spējas piesaistīt citviet sagatavotus labus spēlētājus, jo pašu mājās rezervju sagatavošana nesokas, Ogrē basketbola piramīdai ilgus gadus bija nošķelta virsotne. Lai gan Ogres Basketbola skolas talantīgākie audzēkņi aizvien biežāk nonākuši LBL klubu uzmanības lokā, pilsētas komanda pat LBL 2. divīzijā ne vienmēr bijusi starp līderēm, un pakāpšanās līdz virslīgai līdz šim pieminēta vien īsti nerealizējama vēlējuma izteiksmē.
Spēcīgas komandas izveidi pilsētā kavējuši gan objektīvi, gan subjektīvi faktori. Pie pirmajiem bija pieskaitāms Latvijas stingrākajiem kritērijiem atbilstošas sporta zāles un arī līdzekļu trūkums. Savukārt pašiem lielākajiem basketbola attīstības entuziastiem pietrūcis jaudas, lai ar savām idejām aizrautu plašu domubiedru loku, ieskaitot pilsētas budžeta turētājus.
Savukārt sadarbībā ar Latvijas lielajiem klubiem ogrēniešiem ir sava diezgan raiba pieredze, kas uz ciešu draudzību liek raudzīties piesardzīgi. Vienubrīd tuvu īstenošanai bijušas aprēķina laulības ar tobrīd LBL spēlējošo Biznesa augstskolu Turība, kas nopietni apsvērusi iespēju savas spēles rīkot Ogrē. Taču nepieciešamajiem ieguldījumiem Ogres basketbola infrastruktūrā augstskola neesot bijusi gatava, un viss aprāvies pusvārdā.
„Basketbola skolas interese ir vienkārša — lai jauniešiem būtu labi apstākļi izaugsmei,” uzsver ilggadējā Ogres basketbola skolas direktore Ilga Neimane. „Ja kāds grib paņemt mūsu spēlētāju, vienmēr uzdodam jautājumu — ko puisis no tā iegūs? Bieži vien atbildes nav pārliecinājušas. Līdzdalība LBL 2. divīzijā nodrošina arī iespējas pilnveidoties, un tie, kuri gribējuši, to ir izmantojuši. Ja kāds pāraudzis šo līmeni, esam palīdzējuši meklēt variantus, kā tikt augstāk. Tā Artūrs Bērziņš savulaik nokļuva Ķeizarmežā, Jānis Antrops un Guntis Sīpoliņš — Turībā, Ervīns Jonāts — Ventspilī, Renārs Magone — VEF Rīgā. Kā kuram karjera veidojās tālāk — tas jau ir cits jautājums.”
Starp citu, viseksotiskāko izaugsmes ceļu izgājis vecākais no brāļiem Antropiem — Gints. Populārā Lieldienu jauniešu turnīra laikā Vīnē puisis saskatījies ar meiteni no Itālijas, un romāns izstiepies vairākos sējumos — Gints pārcēlies uz Itāliju, ticis pie Itālijas pases un caur zemākajām līgām ieguvis itin labu profesionāļa reputāciju. Par zvaigzni gan nav kļuvis, bet Liepājas komandas sastāvā jūtams gan ķēriens, gan starptautiskā skola.
U-16 ČEMPIONĀTS KĀ DETONATORS
2013. gada rudenī, meklējot iespējas sarīkot daļu Eiropas U-16 čempionāta spēļu, Latvijas Basketbola savienības ģenerālsekretārs Edgars Šneps uzrunāja arī Ogres pārstāvjus, un vairāki faktori saslēdzās basketbolam izdevīgā ķēdē. Pašvaldības vadību pārliecināja ieguvumi, kādus pilsētai solīja astoņu vieskomandu uzturēšanās vairāk nekā nedēļas garumā. Ogres 1. vidusskolas sporta zāle tika pie jauna aprīkojuma un tribīnēm, tuvojoties Latvijas labākajiem standartiem. Reiz pievērsuši uzmanību pilsētas groza bumbas saimniecībai, pilsētas tēvi ieklausījās basketbola sabiedrības pārstāvjos, un 2014. gada vasarā ar pašvaldības līdzdalību tika nodibināta biedrība Ogres basketbola klubs, par kura prezidentu kļuva Ogres novada pašvaldības domes priekšsēdētājs Artūrs Mangulis. Par to, ka ideja vienojusi citos jautājumos dažādas pozīcijas ieņemošos domes deputātus, liecināja balsojums — par bija visi 16 klātesošie deputāti no 17.
„Pašvaldības vadītāji bija sapratuši, ka profesionālas komandas izveide ir loģisks solis visas sporta veida piramīdas pabeigšanai, lai jauniešiem palielinātu motivāciju trenēties,” norāda Ogres basketbola kluba valdes priekšsēdētājs Gints Sīviņš. „2014. gadā pašvaldībai bija jāinvestē diezgan lieli līdzekļi U-16 čempionāta rīkošanā, tāpēc kluba attīstībā tika ieturēta neliela pauzīte un pieteikšanos LBL pirmās divīzijas čempionātam atlikām. Bet Eiropas U-16 čempionātu izdevās sarīkot veiksmīgi, un to vislabāk juta basketbola skola. Ik rudeni trenēties parasti sāka 20—30 bērni, bet pērn septembrī pieteicās 80.”
Iegūto gadu ogrēnieši velti netērēja, 2015. gada pavasarī aizraujošā cīņā izcīnot pirmo vietu LBL 2. divīzijā un saņemot līdz ar uzvarētāju kausu pienākošos uzaicinājumu startēt virslīgā. Pārdomu mirklis bija formāls un īss — jau jūnijā BK Ogre pārstāvji Latvijas Basketbola savienības valdei apliecināja gatavību izpildīt visas prasības, ieskicējot ogrēniešu tuvāko rīcību un mērķus. Proti, finansējuma ziņā budžets varētu būt līdzīgs kā Saldus un Jūrmalas komandām, sastāva komplektācijā jāveic tā, lai pie spēlēšanas tiktu vietējās sporta skolas absolventi un audzēkņi, bet tabulā jātēmē uz pirmo sešnieku, kas piedalīsies izslēgšanas turnīrā (palikšana ārpus tā netiks uzskatīta par izgāšanos, bet mērķim jābūt augstam). Piedevām iegūt un nosargāt līdzjutēju uzticību, lai basketbols kļūtu par svētkiem pilsētniekiem.
Argumenti bija pārliecinoši, un Ogre kļuva par 18. Latvijas pilsētu, kuras komanda piedalījusies Aldaris LBL čempionātā.
LIELĀ BASKETBOLA PRIEKI UN PUNI
Oktobra vidū, kad lielā basketbola pirmie kucēni jau noslīcināti Ogres upē, Ginta Sīviņa balsī dzirdamas gan veiksmju un neveiksmju atskaņas, gan pārliecība par projekta nākotni.
„Kad sākām komplektēt komandu, runājām ar daudziem bijušajiem Ogres basketbola skolas audzēkņiem. Viņi izrādīja interesi par sadarbību, bet jāsaprot arī spēlētāji — daudzi ir nostabilizējušies savās komandās, ieguvuši autoritāti un labu reputāciju, bet mums rocība vēl neļauj konkurēt ar Latvijas labākajām komandām. Atgriezās Guntis Sīpoliņš, par savējo uzskatām Ikšķilē dzīvojošo Lauri Mizi. Ceram, ka nākotnē atgriezīsies arī citi, bet pagaidām jādomā par pastiprināšanos ar mums pieejamiem spēlētājiem, jo ar LBL2 čempioniem vien nepietiek.”
AldaraLBL debitantu sastāvā iepriekš virslīgas rūdījums bijis četriem spēlētājiem, ieskaitot spēlējošo treneri Mihalu Hlebovicki. Gana pieredzes ir arī jaunajam galvenajam trenerim Edgaram Teterim, kurš savulaik kļuvis par Latvijas čempionu komandas Barons priekšgalā, kā arī pusotru sezonu vadījis citus nesenos LBL jaunpienācējus BK Jēkabpils.
Debijas patīkamās emocijas paspilgtināja uzvara pār Latvijas Universitātes komandu (93:81). Turpinājums gan bija skarbāks. Vizīte pie valsts vicečempioniem BK Ventspils tika aizvadīta bez ilūzijām (51:104), bet savā laukumā saņemtais pliķis no Jūrmalas/Fēniksa (55:84) sūrstēja tik ļoti, ka vājš remdinājums bija pat Valsts prezidenta ogrēnieša Raimonda Vējoņa klātbūtne tribīnēs un saruna ar komandas pārstāvjiem.
„Neviens jau necerēja uzvarēt Ventspilī, bet lielā starpība sagatavotībā bija viens no cēloņiem savainojumiem, un mačā ar Jūrmalas komandu vairāki spēlētāji nevarēja darboties ar pilnu jaudu. Taču līdzjutējiem ar tādu izskaidrojumu, protams, nepietiek. Skaidrs, ka sastāvs jāpastiprina, lai komandas spēles kvalitāte tuvinātos virslīgas līmenim un skatītājiem būtu, ko redzēt. Tā kā labiem latviešu spēlētājiem darba netrūkst, visticamāk, iesaistīsim leģionārus. Centīsimies, lai spēle būtu atraktīva un skatāma — tas ir viens no pirmās sezonas uzdevumiem. Bet pirmās neveiksmes nevienu nav nobaidījušas un entuziasmu nav mazinājušas. Esam spēruši tikai pirmos soļus garā ceļā,” uzsver Sīviņš.
ILGTERMIŅA PROJEKTS
Pacietības un ieinteresētības netrūkstot arī kluba atbalstītājiem. Tūlīt pēc kluba izveides Ogres uzņēmēji nav strauji metušies talkā basketbolistiem, bet pamazām ledus sakustējies. Dažs sniedz palīdzību graudā, piemēram, nodrošinot nepieciešamos transporta pakalpojumus. Dažs — naudā. Kopš 15. oktobra aizņemta ir arī ģenerālsponsora niša — komandas nosaukumu papildinājis zīmols Kumho Tyre. No debitantiem medaļas netiekot prasītas. Pagaidām…
Varbūt ogrēnieši cer kādreiz materializēt sava patlaban slavenākā iedzīvotāja atbalstu? „Laiks rādīs. Prezidenta īpašā attieksme pret basketbolu nav nekāds noslēpums. Viņš jau bijis tribīnēs mūsu spēles laikā un solīja nākt vēl. Tas vien nav maz.”
Pretēji prognozēm Ogres 1. vidusskolas tribīnēs, kurās ir vietas apmēram 500—600 skatītājiem, pirmo spēļu laikā bijis gana daudz brīvu vietu. Paši ogrēnieši to skaidro gan ar labo laiku un rudens darbiem dārzos, gan īstu vietējo magnētu trūkumu, liekot cerības uz Kristapa Dārgā, brāļu Antropu vai Ervīna Jonāta pārstāvēto klubu vizītēm Ogrē. LBL2 svarīgāko spēļu laikā skatītāju tribīnēs neesot trūcis un 2 EUR, kas šogad jāmaksā par biļeti, nevarot būt nopietns šķērslis basketbola mīlestībai.
„Ogrē ir hokeja komanda, bet tajā nespēlē ogrēnieši. Ir laba handbola komanda, bet tai ir mazāks atbalstītāju loks. Basketbola potenciāls ir daudz lielāks, gribam to izmantot,” Gints Sīviņš piesaka pretenzijas uz pilsētas galvenā sporta kolektīva godu. Mērķis — 80 procenti vietējo spēlētāju — paliek. Savukārt galvaspilsētas tuvumā ogrēnieši saskata iespējas, nevis draudus — būs vieglāk piesaistīt kadrus, kas nepieciešami komandas nostiprināšanai.
Par ogrēniešu nopietnajiem ilgtermiņa nolūkiem liecina arī saglabātā pārstāvniecība LBL2, kur trenera Mihala Hlebovicka vadībā lielākoties spēlē basketbola skolas vecāko grupu audzēkņi. Savukārt pieredzējušais jauniešu treneris Pēteris Ozoliņš, kura vadībā BK Ogre pērn uzvarēja LBL2 čempionātā, audzina perspektīvus 1999.—2001. gadā dzimušus puišus, kuriem kārta klauvēt pie lielā basketbola durvīm pienāks pēc dažiem gadiem.
„Basketbola skolas darbu jaunā situācija nav ietekmējusi. Varbūt bijušas kādas tehniskas grūtības saskaņot treniņu grafiku, bet tās risinām darba kārtībā. Protams, gribas uzvaras, bet brīnumi nenotiek — uz priekšu jāiet pa solītim,” Basketbola skolas direktore Ilga Neimane saglabā realitātes garšu. Un piebilst, ka Ogres basketbola piramīdas apakšējos stāvus jaunie vēji īpaši neietekmē. Strādāts tiek kā iepriekš — no sirds.
