Ap Jāņiem ciemos pie Šveika

“Daudzām valstsvienības spēlētājām raksturs, cīņasspars un komandas saliedētība palīdzēja sasniegt labus rezultātus jaunatnes izlasēs. Tagad no viņām gaida labus rezultātus pieaugušo konkurencē. Centīsimies spēlēt ātru basketbolu — ātrums varētu būt mūsu priekšrocība cīņās ar pieredzējušajām pretiniecēm. Un, protams, komandas saliedētība,”galvenais treneris Mārtiņš Zībarts iezīmē Latvijas sieviešu basketbola valstsvienības iespējamos trumpjus 2017. gada Eiropas čempionāta finālturnīrā.

No 16. līdz 25. jūnijam 16 Eiropas valstu komandas Čehijas pilsētās Prāgā un Hradeckrālovē cīnīsies par čempionu titulu, kā arī piecām ceļazīmēm uz 2018. gada Pasaules kausa izcīņu.

KATRA SPĒLE IZŠĶIROŠA

Pēc īsa eksperimenta ar 20 komandu līdzdalību Eiropas sieviešu 2015. gada čempionāta finālturnīrā Starptautiskā Basketbola federācija atgriezusies pie 16 komandu formāta. Turklāt tā skarbākajā variantā, kāds krietni sen tika izmantots vīriešu EuroBasket turnīros un pēdējā laikā sieviešu Pasaules kausa izcīņā.

Proti, pirmajā posmā tiks izspēlēti četri grupu turnīri. Katra kvarteta labākā komanda uzreiz iekļūs ceturtdaļfinālā, 2. un 3. vietu ieguvējas cīnīsies astotdaļfinālā (A2-B3, B2-A3, C2-D3, D2-C3), bet vājākās komandas brauks mājās jau pēc trim spēlēm, sūkstoties par gatavošanās posmā velti izlietajiem sviedriem. Daudz labāks garastāvoklis nebūs arī četrām astotdaļfināla zaudētājām. Savukārt astoņas labākās komandas gaida aizraujošs izslēgšanas turnīrs, cīnoties ne tikai par medaļām, bet arī ceļazīmēm uz 2018. gadā Spānijā paredzēto Pasaules kausa izcīņu. Tā kā spānietēm jau pienākas rīkotājvalstij paredzētā vieta, šī spēcīgā komanda kopējā konkurencē nepiedalās, tātad uz PK2018, iespējams, tiks arī sestās vietas ieguvējas.

Šāda sistēma līdz minimumam samazina nevajadzīgo spēļu skaitu, sagādājot papildu spriedzi dalībniecēm, toties sekotājiem neatstājot vaļu žāvāties. Savulaik vīriešu turnīrā šāds reglaments dāvāja EuroBasket2001 pērli Latvija—Lietuva, kad labāk motivētie un sagatavotie latvieši lielos favorītus no cīņas izsita jau astotdaļfinālā. Gan jau bez pārsteigumiem neiztiks arī šoreiz. Turklāt pēcolimpiskajā sezonā nacionālajās izlasēs tradicionāli notiekošās pārmaiņas ietekmē spēku samērus, un priekšplānā izvirzās komandas, kurām ir jaudīgāks jauno spēku pieplūdums.

LATVIJA: PĀRSTARTĒTAIS MODELIS

Potenciālo pārsteigumu autoru grupai ir pamats pieskaitīt arī Latvijas sieviešu valstsvienību, jo komandas līderu loku tagad veido basketbolistes, kuras Eiropas U-20 čempionātos savulaik izcīnījušas bronzas medaļas (Anete Šteinberga, Elīna Babkina, Ieva Krastiņa, Kristīne Vītola) vai bijušas tuvu pjedestālam (Kitija Laksa, Kate Krēsliņa, Paula Strautmane). Šis saraksts varētu būt garāks, taču šopavasar to paretināja ne tikai traumas (to dēļ no cīņas par vietu komandā izstājās Liene Priede, Baiba Eglīte un Dita Rozenberga), bet arī sieviešu basketbola realitāte — nepieciešamība saskaņot sportiskos mērķus ar darba pienākumiem (Sabīnei Niedolai). Basketbola valstsvienību dalībniekiem prēmijas par līdzdalību netiek maksātas, un tikai augstāka līmeņa klubos līgumi ir tik dāsni, ka ļauj koncentrēties vienīgi uz spēlēšanu.

Tostarp valstsvienības 2017. gada modelī papildus jau minētajai jaunajai līderu paaudzei ir gan superpieredze (Gunta Baško-Melnbārde, kurai aiz muguras jau seši čempionāti un Pekinas olimpiskās spēles), gan pieredze (Aija Brumermane un Aija Putniņa), gan jaunības enerģija (Ilze Jākobsone).

Gandrīz tikpat labs balanss, kā starp dažādu paaudžu basketbolistēm, šoreiz izveidojies arī starp līnijām. Zem groziem stabils spēks ir Latvijas Gada basketboliste 2016 Anete Šteinberga. Spēcīgās Turcijas līgas rūdījums acīmredzami gājis labumā Aijai Putniņai un Kristīnei Vītolai, kuras aizvien drošāk jūtas arī nopietnajā spēka spēlē. Šai trijotnei drošības rezervi sagādā pieredzējusī Aija Brumermane, kura atsaucās uzaicinājumam pēc trīs gadu pārtraukuma atgriezties valstsvienībā, nomainot darba dēļ no ierindas izgājušo Ieva Kūlīti. Ārējā līnijā ir gan izteiktas snaiperes un agresīvu caurgājienu meistares, gan universālas basketbolistes. Savukārt mazās spēj gan diktēt augstu spēles tempu, gan, ja nepieciešams, piebremzēt komandu, pārkārtojoties pozicionālam uzbrukumam. Pārbaudes spēlēs ne vienmēr tas izdevās perfekti, bet šie mači bija domāti tieši trūkumu pamanīšanai un novēršanai.

Īsāk sakot — kaujasspējīgs salikums, kas, par laimi, pasargāts no favorītu nastas. Jo mazāka ažiotāža, jo lielākas izredzes uz labu rezultātu.

AUTORITĀTE VĒL JĀIEKARO

Maija vidū publicētajā pirmajā neoficiālajā spēku rangā FIBA eksperti mūsu komandai bija ierādījuši 15. vietu starp 16 Eiropas čempionāta dalībniecēm, nespējot novērst uzmanību no Anetes Jēkabsones-Žogotas nespēlēšanas. Dažas dienas vēlāk pārbaudes spēlēs latvietes divreiz pārspēja prognozēs otrajā (!) vietā iecelto Ukrainas izlasi (68:62 un 75:68), bet maija beigās prestižajā turnīrā Karlovivaros uzvarēja Čehiju (69:65) un Ķīnu (81:68), kā arī tikai galotnē zaudēja Eiropas čempionvienībai Serbijai (61:69). Pēc tam sekoja divas līdzvērtīgas cīņas ar Baltkrievijas komandu (75:70 un 73:66). Pieredze māca nepārvērtēt pārbaudes spēļu nozīmi, tomēr tendence nav peļama. Zaudējumi divās spēlēs Turcijā (62:87 un 70:82) tika piedzīvoti bez Šteinbergas, Babkinas un Brumermanes.

“Gan pret Ukrainas izlasi, gan Čehiju izdevās enerģiski nospēlēt mača galotni, panākot uzvaras. Tātad ir gan spēks un izturība, gan raksturs un cīņasspars,” galvenais treneris Mārtiņš Zībarts uzsver pozitīvo. Protams, bijuši arī ne tik patīkami brīži un sagādāta viela pārdomām — kas darāms, lai uzlabotos kvalitāte un sniegums kļūtu stabilāks. “Ļoti svarīgi ir nodrošināt, lai uzbrukumā tiek iesaistīts viss piecnieks. Mūsu centri ir bīstami pretinieču soda laukumā, un, ja vien viņām izdodas iespēlēt bumbu, ir gan punkti, gan atraisās rokas ārējai līnijai. Līdz šim labākā spēle bijusi ar Ķīnas izlasi, kad bija kvalitāte gan uzbrukumā, gan aizsardzībā un bija stabilitāte visas 40 minūtes. Īpaši patīkami, ka visas spēlētājas deva savu ieguldījumu, iegūstot pārliecību, ka var palīdzēt komandai. Tas ir ļoti svarīgi, jo varam būt stipri tieši ar visas komandas spēku. Ja to izdosies nodrošināt, pretiniecēm nebūs viegli.”

Tiesa, no otras puses, iezīmējušās arī problēmas. Dažā spēlē kļūdu bijis vairāk nekā pieklātos augstas klases komandām. Tiklīdz kādu iemeslu dēļ pajūk komandas kopspēle, iezīmējas individuāli spilgtu līderu trūkums. Spēlētājām, kurām dažādu iemeslu dēļ klubu sezonas laikā pietrūcis spēļu prakses, vēl nav izdevies stabili ieiet ritmā. Starp citu, pat veiksmīgi aizvadītās pārbaudes spēles Latvijas vienību neoficiālajā spēka rangā līdz jūnija sākumam nepacēla augstāk par 12. vietu, apliecinot starptautiskās basketbola sabiedrības neticību atjauninātā Latvijas modeļa konkurētspējai. Bet spēlētājām tas ir papildu stimuls pierādīt, ka eksperti kļūdās.

Par augstiem mērķiem skaļi runāt Latvijas basketbolā pēdējā laikā gan nav pieņemts, un šī reize nav izņēmums. Tāpat skaidrs, ka trešo reizi pēc kārtas jau pirmajā posmā izstāties negrib neviens, tātad minimālā programma ir vismaz 3. vieta grupā un līdzdalība astotdaļfinālā. Ja izdosies iekļūt labāko astoņniekā, priekšā vīdēs iepriekšējās paaudzes nesasniegtā virsotne — līdzdalība Pasaules kausa izcīņā. Tas ir mērķis, kura dēļ ir vērts šogad Jāņus nosvinēt Šveika pilsētā.

PIRMIE TRĪS SOĻI PRĀGĀ

Mārtiņš Zībarts pieder pie treneriem, kuri basketbola maču vispirms izspēlē kā šaha partiju, cenšoties pēc iespējas detalizētāk izpētīt pretinieku komandas spēles īpatnības, lai tām pieskaņotu savas pretdarbības. Pretinieču komandu dosjē krāts gadiem, un nav šaubu, ka cīņu plāni būs precīzi līdz sīkākajām niansēm. Jo īpaši svarīgi tas būs aizsardzībā, kur latvietēm dažās pozīcijās būs darīšana ar fizisko parametru ziņā pārākām sāncensēm, tāpēc uz pliku spēku vai auguma centimetriem paļauties vis nevarēs. Toties ar gudru pretdarbību pretinieču pārsvaru var pamatīgi ierobežot, ko pirms diviem gadiem izdevās izdarīt mačā ar vareno Krievijas izlasi. Toreiz uzvara (68:62) bija kā skaists punkts turnīram, nepaverot gan durvis uz otro posmu. Tagad mačs ar Krievijas vienību būs pats pirmais, uzdodot toni visam čempionātam.

Krievijas izlase 21. gadsimtā trīs reizes kļuvusi par Eiropas čempioni un vēl trīs reizes izcīnījusi otro vietu, taču pēdējie divi turnīri nav bijuši veiksmīgi. 2013. gadā krievietes, tāpat kā Latvijas komanda, devās mājās jau pēc pirmās kārtas, bet 2015. gadā palika 6. vietā, zaudējot cerības kvalificēties Rio olimpiskajām spēlēm. Trešo neveiksmi sieviešu basketbola lielvalsts negrib pieļaut.

“Informācijas par pretiniecēm ir pietiekami. Kopš iepriekšējā čempionāta arī Krievijas izlasei nomainījies galvenais treneris, pamainījies sastāvs un mazliet arī spēles stils. Manam kolēģim Aleksandram Vasinam patīk komandu nopietni noslogot treniņos, un skaidrs, ka viņu uzmanība būs fokusēta, lai labi sagatavotos izslēgšanas turnīra cīņām. No šī viedokļa pat labi, ka spēlējam pirmajā dienā,” domā Mārtiņš Zībarts. Ar grupas galvenajām favorītēm patiešām labāk spēlēt pirmajā dienā, kad starta stress var izlīdzināt spēku samērus.

Otrajā kārtā Latviju gaida tikšanās ar Melnkalnes izlasi, kas finālturnīrā piedalīsies ceturto reizi pēc kārtas. Līdz šim labākais rezultāts sasniegts 2011. gadā, kad melnkalnietes izcīnīja 6. vietu (turnīra gaitā savstarpējā spēlē, kurai, tiesa, tobrīd nebija izšķirošas nozīmes, Latvija zaudēja ar 70:74). Kopš tā laika pretinieču trumpji nav mainījušies — bijušās Dienvidslāvijas basketbola skolai raksturīgā individuālā meistarība apvienojumā ar sportisko nekaunību. Jo īpaši tas attiecas uz komandas līderēm — WNBA čempioni spēka uzbrucēju Jelenu Dubljeviču, saspēles vadītāju Jelenu Sekeroviču u.c. Melnkalnes izlases sastāvā spēlēs arī naturalizētā amerikāniete Andželika Robinsone, bet komandu cīņā vadīs spāņu treneris Roverto Inihess.

Visbeidzot, pēc brīvdienas grupas turnīra pēdējā kārtā Latvijas vienības pretinieces būs Beļģijas izlase, ko Mārtiņš Zībarts savulaik nosauca par bīstamāko komandu izlozes ceturtajā grozā. Beļģijas vienības varenākais spēks acīmredzot būs WNBA rūdītais centra spēlētāju duets Enna Voutersa (šosezon Turcijas Kayseri) un Emma Mēsemana (Jekaterinburgas UMMC).

Sekojot notikumiem D grupas turnīrā, ar vienu aci pasekosim arī cīņām C grupā, ar kuras komandām var iznākt darīšana astotdaļfinālā. Tur sapulcējusies nopietna sabiedrība — 2015. gada čempiones Serbijas basketbolistes, bronzas ieguvēja Francijas izlase, kā arī kvalifikācijas turnīrā jau iepazītā Slovēnijas izlase un Grieķijas vienība.

CĪŅA PAR EUROBASKET2019

Lai kā Latvijas komandai veiksies Prāgas laukumā, viena intriga mums noteikti saglabāsies līdz čempionāta priekšpēdējai dienai. Proti, 24. jūnijā FIBA Eiropas zonas valde lems par 2019. gada Eiropas sieviešu čempionāta norises vietām un Latvijas Basketbola savienības nelielā delegācija bargās komisijas priekšā cels arī Rīgas kandidatūru.

Konkurence ir neliela, bet nopietna. Krievijas un Serbijas basketbola federācijas pieteikušās rīkot divu grupu turnīrus un izslēgšanas spēles, Latvija un Izraēla pretendē uz divu grupu turnīriem un divām astotdaļfināla spēlēm.

Mūsu trumpji labi zināmi un nesen veiksmīgi pārbaudīti cīņā par tiesībām piedalīties EuroBasket2015 rīkošanā: laba infrastruktūra dzīvošanai un sportošanai, deviņos augstākā līmeņa turnīros (tai skaitā Eiropas 2009. gada čempionātā) pārbaudīta profesionāla un viesmīlīga rīkotāju komanda, ērta satiksme. Piedevām vēl sieviešu basketbola tradīcijas, par kurām atgādinās gan videoprezentācija, gan Eiropas 2007. gada basketbolistes Anetes Jēkabsones-Žogotas līdzdalība LBS delegācijas sastāvā. Izredzes lielā mērā atkarīgas no tā, kā rīkosies pirmā dueta neveiksminieki, kas netiks pie fināldaļas rīkošanas. Ja krievu un serbu cīņas zaudētājas negribēs pretendēt uz mazumiņu, visticamāk, 2019. gada jūnijā Rīgā varēsim baudīt 14 interesantas spēles un sieviešu valstsvienībai nebūs jānervozē kvalifikācijas mačos. Ja būs jācīnās ar kādu no lielvalstīm, izredzes procentuāli samazināsies, bet tik un tā būs reālas.

LATVIJAS SIEVIEŠU VALSTSVIENĪBA

Vārds un uzvārds, augums, dzimšanas gads, klubs 2017. gada sezonā, pieredze Eiropas čempionātu finālturnīros un olimpiskajās spēlēs

Elīna Babkina 172 – 1989 – H.O.L.A. (Spānija) – 2+1

Ilze Jākobsone 168 – 1994 – Vega 1/Liepāja

Ieva Krastiņa 172 – 1990 – TTT Rīga – 1

Kate Krēsliņa 184 – 1996 – Fordham (ASV)

Gunta Baško-Melnbārde 181 – 1980 – TTT Rīga – 6+1

Kitija Laksa 184 – 1996 – USF (ASV) – 2

Paula Strautmane 185 – 1997 – Quinpac Bobcats (ASV)

Anete Šteinberga 190 – 1990 – USK Praha (Čehija) – 2

Kristīne Vītola 196 – 1991 – Galatasaray (Turcija) – 1

Aija Putniņa 192 – 1988 – Istanbul Universitasi (Turcija) – 3+1

Aija Brumermane 191 – 1986 – Dunkerque Malo (Francija) – 4+1

Anna Dreimane 197         1997       Colorado State, NCAA (ASV)

VALSTSVIENĪBAS VADĪBA

Mārtiņš Zībarts – galvenais treneris

Aigars Nerips – treneris

Artūrs Visockis-Rubenis – treneris

Ēriks Visockis – fiziskās sagatavotības treneris

Mārtiņš Pulveris – ārsts

Līga Folkmane – fizioterapeite

Ansis Biedris – fizioterapeits

Edijs Eglītis – direktors

Māris Jučmanis – direktors

2017. GADA EIROPAS SIEVIEŠU ČEMPIONĀTS ČEHIJĀ (16.—25. JŪNIJS)

1. posms (16.—19. jūnijs)

A grupa (Hradeckrālove):Spānija, Čehija, Ukraina, Ungārija

B grupa (Hradeckrālove):Turcija, Baltkrievija, Slovākija, Itālija

C grupa (Prāga):Serbija, Francija, Grieķija, Slovēnija

D grupa (Prāga):Krievija, Latvija, Melnkalne, Beļģija

Katras grupas labākā komanda kvalificējas ceturtdaļfinālam, 2. un 3.vietas ieguvējas — astotdaļfinālam

Izslēgšanas turnīrs (20.—25. jūnijs)

20. jūnijā astotdaļfināls:A2—B3, B2—A3 (Hradeckrālovē), C2—D3, D2—C3 (Prāgā)

22. jūnijā ceturtdaļfināls:A1—C2/D3, B1—D2/C3, C1—A2/B3, D1—B2/A3 (Prāgā)

24. jūnijā pusfināls:par 1.—4. un 5.—8. vietu (Prāgā)

25. jūnijā finālspēles:par 7., 5., 3. un 1. vietu

1.—5.vietas ieguvējas iegūst ceļazīmi uz 2018. gada Pasaules kausa izcīņu

LATVIJAS VALSTSVIENĪBAS SPĒLES GRUPAS TURNĪRĀ

16. jūnijā 16.00 ar Krieviju

17. jūnijā 13.30 ar Melnkalni

19. jūnijā 13.30 ar Beļģiju

Spēles sākums norādīts pēc Latvijas laika, spēles translēs TV6.