Ar bīskapa zizli uz Denveru

Indiāņi šo spēli dēvē par bīskapa zizli. Daža tauta to izmantoja, lai sagatavotu drosmīgus vīrus kaujai. Kas ir šī spēle? Lakross! Tas šobrīd ir aktuāls arī Latvijā, jo jūlijā uz pasaules čempionātu, kas notiek Denverā, dodas mūsu valsts izlase, kas ir ievērojami pastiprinājusies ar Amerikas latviešiem.

Sportsuz sarunu aicināja Latvijas Lakrosa federācijas prezidentu Jāni Stērninieku, kurš šo organizāciju vada kopš 2012. gada. Viņa mērķis ir pacelt lakrosu Latvijā jaunā kvalitātē.

— Jūs esat triju uzņēmumu līdzīpašnieks. Kāda bija jūsu motivācija iesaistīties tik mazpazīstamā sporta veidā kā lakross?

— Pirms universitātes absolvēšanas augstāko izglītību ieguvu Sporta akadēmijā, tādēļ nekur tālu no sporta nevaru aizbēgt, tas ir dziļi sirdī. Pats neesmu no sportistu ģimenes, bet Ivars Čākurs Sporta akadēmijā ar savu piemēru, neuzsverot savus sasniegumus, bija mans paraugs un deva dzīvē nepieciešamo pārliecību.

Kopā ar kolēģi Normundu Apini paši bijām izveidojuši sieviešu lakrosa komandu Lady Lacrosse, kas nu jau ir trīskārtējās Latvijas čempiones un izlases bāzes komanda. Reiz braucām basketbola faniem līdzi un domājām, kāpēc paši nevaram izveidot savu klubu. Lakrosu redzēju kā nišu. Piemēram, basketbolā būtu daudz grūtāk ielauzties, jo tur ir tradīcijas.

Latvijas sportam labi piestāv vārds mecenāts. Ir cilvēki, kuriem sports patīk, un viņi ziedo līdzekļus — to nevar saukt par sponsorēšanu, jo ar reklāmu Latvijas sportā nevar atražot ieguldīto naudu.

— Ja var ticēt internetā pieejamai informācijai, lakross ir senākā Ziemeļamerikas sporta spēle, kuru indiāņi bieži spēlēja, lai risinātu konfliktus, dziedētu neveselos un attīstītu vīros spēkus. Kādēļ šo spēli spēlē Latvijā?

— Latvijā šī spēle ienāca ar jelgavnieku Aigaru Grinbergu — 1992. gadā. Pirmie lakrosa treniņi tika sākti 2002. gada vasarā. Aigars studiju gados bija redzējis lakrosu un noorganizēja lakrosa paveida interkrosa turnīru, ko spēlē telpās. Aigars sarīkoja arī vairākus seminārus par lakrosu. Parādījās pirmie treneri, spilgtākais piemērs — Saldus pusē Druvas sporta skolotājs Dins Bahs. Noteikti jāpiemin Amerikas latvietis Indulis Dīkmanis, kurš palīdzēja Latvijas izlasei debitēt pasaules čempionātā 2006. gadā Kanādā, izmitinot un finansiāli atbalstot latviešus, un Pauls Dzintars Kalniņš, kurš pats spēlējis augstā līmenī un šobrīd kopā ar diviem Amerikas un vēl vienu latviešu treneri vada Latvijas izlasi. Tieši ar viņa rakstura stingrību Latvijas izlase tika izvesta starptautiskā apritē.

— Lakross bija olimpiskais sporta veids 1904. un 1908. gadā. Pēc tam vairākkārt (pēdējo reizi 1980. gadā Losandželosā) spēļu programmā iekļauti tikai paraugdemonstrējumi.

— Nevaru komentēt. Taču šobrīd Starptautiskā Lakrosa federācija nopietni strādā pie sporta veida iekļaušanas olimpiskajās spēlēs — nepieciešamas vismaz 50 valstu federācijasstarptautiskā apritē, un kopš šī gada sākuma Starptautiskajā Lakrosa federācijā ir 50 valstis. Tas nozīmē, ka sporta veids var pretendēt uz olimpisko statusu. Pašlaik liek cerības uz 2024. gada vasaras spēlēm. Kopš 2013. gada maija lakross ir pievienojies Pasaules spēlēm (The World Games) un iekļauts 2017. gada spēlēs Vroclavā, Polijā.

Ņemot vērā mūsdienu sporta komerciju, mani sākotnēji pārsteidza tas, ka lakross balstās uz pašfinansēšanas principu ne tikai Latvijā, bet arī Eiropas un pasaules čempionātos — tas ir sporta veids, kas izteikti darbojas bez sponsoru klātbūtnes. Lakross ir atraktīvs, tas labi iederētos olimpisko spēļu programmā. Pasaules čempionāta laikā risināsies starptautiskās federācijas kongress, kurā tiks diskutēts par lakrosa attīstības virzieniem, tiks apskatīti vairāki fundamentāli jautājumi.

— Par lakrosa popularitāti ASV laikam visu izsaka tas, ka vīriešu izlase pasaules čempionātos lakrosā ir zaudējusi tikai divas spēles — 1978. gada finālā un 2006. gada finālā Kanādai. Raidsabiedrība ESPN translēs 20 gaidāmā pasaules čempionāta spēles.

— Amerika viennozīmīgi ir līdere. Ir tā sauktais zilais sešinieks — ASV, Kanāda, Austrālija, Japāna, Anglija un Irokēzi (Iroquois), no kā nācis lakross un kas startē zem sava karoga.

— Ja lakrosā nav sponsoru, tad nav arī profesionāļu?

— ASV ir profesionāļi, taču viņu nav daudz un atalgojumu nevar salīdzināt ar citām sporta spēlēm. Taču koledžas aicina talantīgākos lakrosistus savās komandās, nodrošinot spēlētājiem studijas bez maksas.

— Cik izmaksā lakrosa ekipējums vienam spēlētājam?

— Lakross nav lēts sporta veids. Inventāra cenas ir līdzīgas kā ledus hokejā. Vienam spēlētājam iesācēja ekipējums izmaksā aptuveni 100—200 eiro. Čempionāta dalībniekiem jauna ekipējuma iegādei jārēķinās ar 500—600 eiro. Visdārgākā ir ķivere, kas maksā vidēji 150 eiro. Sāpe ir tā, ka Latvijā veikalos nevar nopirkt lakrosa inventāru — paņemt rokās līdzīgi kā beisbola nūju un pamēģināt. Inventārs ir pieejams interneta veikalos. Esam meklējuši kontaktus, lai uztaisītu noliktavu lakrosa inventāram. Strādājam pie tā, lai būtu pieejams lietots inventārs, jo ne visi, kas atnāk pamēģināt uzspēlēt, paliks lakrosā un nopietni trenēsies. 

— Basketbolā tas ir auguma garums, hokejā — spēks. Kādas īpašības dominē lakrosā?

— Nūjas tehnika, koordinācija, ātrums. Mūsdienās lakrosa bumbiņas izspēles ir kļuvušas tik zibenīgas, ka ar spēku vairs nevar izšķirt spēles likteni, jo aizsargi nemaz netiek līdz spēka paņēmienam. Šajā ziņā iesaku pavērot Japānas lakrosa izlasi.

— Kas ir spēles odziņas lakrosā? Futbolā tie ir gūti vārti šķērītē, basketbolā tā ir bumbas triekšana grozā no augšas, florbolā un hokejā tas ir zorro…

— Lakrosa spēlētājiem patīk izpildīt fake metienus — pirms izdara metienu, māna vārtsargu, kā arī — no aizvārtes ar lēcienu triec bumbiņu vārtos. Spēlētāji spēj izpildīt tik ātrus tālšāvienus, ka nūjas kustība brīžiem ir gluži nemanāma. Ir redzētas tādas izspēles, kurās spēlētājs spēj tik ātri pielabot piespēli, ka aizsargs nespēj noreaģēt. Arī kontakta spēle mēdz būt tik intensīva kā gaļasmašīnā. Amerikā redzēju, kā sievietes iesildās — no piecu metru attāluma raida bumbiņu pret apaļu elektrības stabu, un bumbiņa precīzi atlec atpakaļ nūjā.

— Šim sporta veidam Latvijā nav speciāli izbūvētu laukumu…

— Arī Latvijā izmanto futbola laukumus, pamatā ar mākslīgo segumu, jo lietus laikā ar radžotajiem lakrosa apaviem dabīgais laukums līdzīgi kā regbijā tiek burtiski uzarts.

— Latvijā darbojušies astoņi vīriešu lakrosa klubi — Rīgā, Jelgavā, Saldus rajona Druvā, Valmierā, Liepājā; četras sieviešu lakrosa komandas — Rīgā, Jelgavā un Liepājā. Kāda ir situācija patlaban?

— Šobrīd aktīvi ir pieci klubi: čempionvienība Druva, Arčers, Mītava, RJTC un klubs Rīga. No Liepājas un Valmieras daudzi jaunieši ir izbraukuši mācīties. Tiek daudz darīts, lai klubus atjaunotu. Sieviešu klubi ir Lady Lacrosse, Rīga un Liepāja. Jelgavā studentes beidza spēlēt un pārtrūka pēctecība. Latvijas sieviešu izlase pirmoreiz tika izveidota 2012. gadā, pirmajā turnīrā meitenes ierindojās pēdējā vietā, taču tagad ir progress.

— Cik ir licencētu spēlētāju?

— Vidēji vienā komandā ir 25 spēlētāji. Latvijā pavisam spēlē 130 vīrieši un aptuveni 45 sievietes. Latvijas čempionātā visvairāk komandu bija 2012. gadā, kad spēlēja minētās astoņas vīriešu komandas un piecas sieviešu komandas.

— Cik spēles komandas izspēlē Latvijas čempionātā?

— Rudenī un pavasarī izspēlē divus apļus, ziemā čempionāta pārtraukums, bet notiek daži ziemas turnīri. Pērn Druva viesojās Polijā, kur spēlēja pret Izraēlas izlasi. Mums ir divu dienu turnīrs Riga Open, kas kopš pagājušā gada ir starptautisks, jo piedalījās arī poļi, krievi un zviedrietes. Šobrīd jau pieteikušies norvēģi un serbi, lai arī turnīrs vēl nav oficiāli izsludināts, taču par to ir vispārīga informācija internetā starptautiskās federācijas mājaslapā.

— Kāda Latvijā ir situācija ar treneriem?

— Tā ir sāpīgākā tēma Latvijas lakrosā. Šobrīd mums ir divi licencēti treneri — Dins Bahs, kurš no divpadsmitgadīgo grupas jau ir uzaudzinājis zināmu lakrosa paaudzes daļu, un Māris Melderis, kurš tikko ieguva B kategorijas trenera sertifikātu. Kā treneri veiksmīgi darbojas bijušie un esošie lakrosa spēlētāji. Ir cerība, ka spēlētāji, kuri dabūjuši rūdījumu pasaules un Eiropas čempionātos, nodos to tālāk nākamajām paaudzēm.

— No 10. līdz 19. jūlijam Denverā notiek pasaules čempionāts lakrosā. Uz ko tajā tēmē Latvijas izlase?

— Šis čempionāts Latvijas izlasei būs īpašs ar to, ka komandā pirmo reizi būs pieci Amerikas latvieši, kuriem ir saknes ASV. Arī Latvijā tagad ir pieļaujama dubultpilsonība un iespējams piesaistīt spēlētājus šādā veidā. Tā kā ASV dominē lakrosā un tur ir visspēcīgākais nacionālais čempionāts, tad pēc šāda principa pastiprinās daudzas valstsvienības — Skotija, Īrija, Velsa… Starp citu, lakross Eiropā ienācis caur Angliju un ir tur otrs spēcīgākais nacionālais čempionāts.

— Pastāstiet, lūdzu, vairāk par šiem mūsu amerikāņiem!

— Visi pieci mūsu amerikāņi spēlē augstākā līmenī — tas sniedz pieredzi visai Latvijas izlasei. Brāļi Lasdas, kuri tikai dažas nedēļas atpakaļ kļuvuši par Latvijas pilsoņiem, spēlē I divīzijas komandā Olbani (Albany) universitātē. Lasdu ģimenei ir dziļas lakrosa saknes. Viņu tēvs Braians Lasda ir uzvarējis divos NCAA 1. divīzijas čempionātos, un viņu māsīcas Gretčena un Reičela papildina Latvijas sieviešu izlases treneru un spēlētāju sastāvu. Izlasē spēlē arī vidusskolu un koledžu čempionkomandu dalībnieki Kristofers Zariņš (2009. gadā) un DeividsSolters (2011. gadā), kurš šobrīd spēlē Howard Community koledžā Mērilendā. Izlasei pievienojies arī Mišels Menakers, kurš Latvijas izlases sastāvā spēlēja jau 2006. gada pasaules čempionātā Kanādā.

Pirmo reizi Latvijas valstsvienība ar tāda līmeņa spēlētājiem startēs starptautiskās sacensībās.

Tāpat izlases galvenajam trenerim palīdzēs divi ASV treneri.Dzintars Pauls Kalniņš, Latvijas izlases galvenais treneris, pie komandas stūres ir kopš 2008. gada, viņš ir ASV II un III divīzijas studentu čempions, bijis Hobārtas koledžas spēlētājs septiņdesmitajos gados. Viņa asistents kopš 2012. gada ir Makss Zilberlihts — viens noHobārtas koledžas visu laiku labākajiem vārtsargiem, tagad pārstāv Boudinas koledžu. RobēramDelorimjēram ir 17 gadu pieredze Kanādas lakrosa līgās, 15 gadus bijis irokēzu nacionālās izlases spēlētājs. Vēl jāmin Kaspars Stabulnieks, kurš bija Latvijas izlases spēlētājs no 2006. līdz 2011. gadam. Spēlējis divos pasaules un vienā Eiropas čempionātā. Pašlaik LK Archer Lacrosse treneris.

Pasaules čempionāts būs tikai ieskriešanās — sagatavošanās 2016. gada Eiropas čempionātam. Tiesa, pasaules čempionātā komanda šādā sastāvā spēlēs kopā pirmoreiz. Līdz ar to netiek likts uzsvars uz vietu, kuru izcīnīs Latvijas izlase. Valstsvienība startēs vienā grupā ar Šveici, ar ko ir pirmā spēle, Skotiju un Taizemi. Nesen Druvas Dinamīts Vīnē turnīra finālā pieveica Šveices valstsvienības bāzes klubu. Skotija ir galvastiesu pārāka komanda, bet Taizeme ir nezināmais melnais zirdziņš. Tādēļ ir cerības, ka valstsvienība varētu izkļūt no grupas kopā ar Skotiju (no apakšgrupas četrām komandām nākamajai kārtai kvalificējas divas labākās).

— Līdz šim Latvijas lakrosa izlases augstākais sasniegums ir izcīnītā 11. vieta 2008. gada Eiropas čempionātā Somijā. Kāds ir lielais mērķis, uz ko virzās valstsvienība?

— Protams, treneris neformālās sarunās ir pieminējis Eiropas čempionāta trijnieku. Milzīgs panākums jau būtu iekļūt pieciniekā. Šādas cerības raisa Druvas Dinamīta sasniegumi, kas Latvijā, pateicoties starptautiskiem turnīriem, ir ieguvis tādu kā neaizsniedzamības oreolu, gan piesaistīto piecu amerikāņu potenciāls, gan arī spēcīgais izlases treneru korpuss. Ir notikušas manāmas izmaiņas valstsvienības tehniskajā izpildījumā un taktiskajā zīmējumā.

— Minējāt, ka dāmas nesen debitēja starptautiskā apritē. Kādi ir tuvākie sieviešu izlases mērķi?

— 2012. gadā debitējām Eiropas čempionātā, bet pērn pasaules čempionātā varējām jau pacīnīties par 14. vietu 20 komandu konkurencē. Šobrīd varam apspēlēt Zviedriju un Somiju. Arī sieviešu izlasē esam apzinājuši Amerikas izcelsmes latviešu lakrosa spēlētājas. Gatavojamies intensīvi pēc treneres Gretčenas Lasdas programmas, kas spēlētājām ir veidojusi jaunu izpratni par lakrosu, izlasei ir piesaistīts fiziskās sagatavotības treneris — mums ir izstrādāts sagatavošanās posma plāns. Tikko Prāgā meitenes aizvadīja pārbaudes turnīru. Uzstādījums ir nākamajā vasarā Eiropas čempionātā cīnīties par desmitnieku!

Jānis STĒRNINIEKS

Latvijas Lakrosa federācijas prezidents, uzņēmējs,Lady Taxi, SIA Forums investīcijas, SIA Kubi līdzīpašnieks

Dzimis: 1970. gada 1. janvārī Balvos

Izglītība: Eglaines pamatskola, Bērzpils vidusskola, LSPA, LU Juridiskā fakultāte

Sportā: kopš1. klases

Pirmais treneris: Eduards Stalidzāns

Citi sporta veidi: vieglatlētika, orientēšanās, volejbols, hokejs, MTB, golfs

Vaļasprieks: literatūra

LAKROSA TURNĪRI LATVIJĀ

Latvijas Lakrosa čempionāti vīriešiem un sievietēm

Interkrosa līga

Riga Lacrosse Open

Rīgas kauss jauniešiem

Pludmales lakrosa turnīrs

LATVIJAS LAKROSA IZLAŠU SASNIEGUMI

2004. gads — vīriešu izlase: Eiropas čempionāts, Čehija, 12.vieta

2006. gads — vīriešu izlase: Pasaules čempionāts vīriešiem, Kanāda, 14. vieta

2008. gads — vīriešu izlase: Eiropas čempionāts, Somija, 11. vieta

2010. gads — vīriešu izlase: Pasaules čempionāts vīriešiem, Anglija, 20. vieta

2012. gads — sieviešu izlase: Eiropas čempionāts Nīderlandē, 12. vieta

2013. gads — sieviešu izlase: Pasaules čempionāts sievietēm, Kanāda, 17. vieta

LAKROSS

Lakross ir enerģiska komandas spēle ar nūjām un bumbiņu, kas tiek spēlēta nepilna futbola izmēra laukumā. Nūjas galā ir groziņš, bumba tiek spēlēta pa gaisu.

Vīriešu lakrosā komandā ir 10 spēlētāji — vārtsargs, trīs aizsargi, trīs pussargi, trīs uzbrucēji. Spēle norit četros periodos, katrs 20 minūtes.

Ekipējums — visiem spēlētājiem jāvelk aizsargcimdi, piemēroti apavi (līdzīgi kā regbijā) un aizsargmaska ar sejas un zoda sargu. Vārtsargam jābūt arī kakla aizsargam. Visam aizsargekipējumam, ieskaitot ķiveri, cimdus, plecu sargus, elkoņu sargus un nieru aizsargus, ir jābūt apstiprinātam un saskaņotam ar attiecīgām lakrosa institūcijām.

Lakrosa vārti ir 1,80 m augsti un plati. Laukuma platums — 55 m, bet garums ir tāds pats kā futbolā — 100 m, vārti apmēram 15 m pavirzīti uz laukuma centru — aiz tiem ir vieta spēlei.

Lakrosa laukums sadalīts uzbrukuma zonā, vidusszonā un aizsardzības zonā. Tikai pussargi brīvi var pārvietoties pa visu laukumu, līdz ar to viņiem ir vislielākā slodze. Laukumā ir trīs uzbrucēji, un, ja uzbrukuma zonā vēlas ieiet viens aizsargs, tad vienam uzbrucējam zona jāatstāj.

Sieviešu lakrosa spēles noteikumi atšķiras, tie ir komplicētāki, arī spēlētāju uz laukuma vairāk, bet spēles laiks īsāks. Nedaudz atšķiras ekipējums, piemēram, dāmām obligāti ir jālieto zobu aizsargi.

Lakrosa nūjas galviņa (groziņš) ir veidots tā, lai tajā bumbiņa varētu brīvi kustēties un to varētu izķeksēt no nūjas bez stipra trieciena. Nūjas garums 90—110 cm, aizsargiem — 180 cm.

Lakrosā izmanto vienkrāsainu dzeltenu (sieviešu lakrosā) vai baltu un oranžu (vīriešu lakrosā) gumijas bumbiņu, kuras apkārtmērs ir 20—20,3 cm.