SA-LAS-PILS!
Kurš gan no bērnības neatminas zaļo, smago plastmasas disku ar noliektajām malām, kura plakne atgādināja vinila plati. Tolaik to dēvēja par lidojošo šķīvīti. Kaut arī rotaļlieta visai interaktīva, bērniem tomēr labāk patīk bumba. Nu kaut vai tāpēc, ka to var spārdīt vienatnē pret mājas sienu, līdz kaimiņi neiztur un nāk lamāties. Šodien lidojošo šķīvīti dēvē moderni — par frisbiju. Bērni sētās to nemētā. Kādu laiku to mētāja pieauguši vīrieši un sievietes suņu barības reklāmās. Cilvēks atvēzējās un aizmeta disku, lai, veselīgai spalvai šūpojoties, tam pakaļ dzītos zelta retrīvers. Šobrīd frisbijs vairs nav joka lieta. Profesionāli to spēlē daudzviet pasaulē. Arī mūsējie — it īpaši salaspilieši — zina, kā to darīt. Ne velti augusta beigās viņi piedalīsies pasaules klubu čempionātā. Tas ir frisbija pasaules top notikums.
„Pēdējo desmit gadu laikā Eiropā no niecīgiem turnīriem, kurā uzspēlē kādas piecas entuziastu komandas, šis Amerikā dzimušais sports kļuvis plašs un nopietns,” skaidro Salaspils FK spēlētāja Ieva Grabe. „Frisbija pirmsākumi meklējami sešdesmitajos gados, kad tas aizsākās ar frīstailu, mētājot šķīvīti starp kājām un tādā garā. Tā šis sporta veids attīstījās, līdz nonāca pie tā, ko šobrīd piekopjam mēs. Angliski to dēvē par Ultimate Fresbee (galīgais frisbijs).”
FRISBIJA KOLUMBS
„Pagājušo gadu jauktajām komandām jeb Mix kategorijā labi nostartējām reģionālajā atlases turnīrā Somijā, kurā ieguvām pirmo vietu. Šī uzvara mums atslēdza durvis uz Eiropas klubu čempionātu, kurš notika Francijā septembra beigās. Tomēr, neskatoties uz panākumiem reģionā, Eiropā palikām ceturtie,” stāsta Reinis Otisons, Salaspils FK jauktās komandas spēlētājs. Iespējams, pārdzīvojums par ceturto vietu būtu bijis sāpīgs, ja vien Salaspils komanda nebūtu uzaicināta uz pasaules klubučempionātu šogad augustā.Jāpiebilst, ka šis čempionāts notiek reizi četros gados. Iesākumā mūsu jauktajai komandai nebija cerību tur iekļūt, līdz notikumi sakārtojās labvēlīgi salaspiliešiem. Lai gan komandai ir tikai divi gadi, tā Mix kategorijā kļuvusi par Latvijas čempioni un guvusi starptautiskus panākumus. zrādījusi teicamus reno tāiskus pan?/????
Gluži kā Kolumbs, kurš Eiropā ieveda Amerikā iepazītos kartupeļus, frisbiju Latvijā nogādāja zviedrs Pols Eriksons. Viņa mērķis bija skaidrs — padarīt šo sporta veidu zināmu. Eriksons griezās pie Ogres sporta skolotājiem, kuri frisbiju apguva un sāka mācīt citiem. Tālāk šis sports izplatījies Ikšķiles un Salaspils virzienā, bet pēdējo pāris gadu laikā kļuvis populārs arī lielākajās Latvijas pilsētās.
Ievas un Reiņa likteņstāsti par to, kā pievērsušies šim sporta veidam, ir gandrīz vienādi. Abi sākuši spēlēt pamatskolā, kur sporta skolotāja organizējusi treniņus un vasaras nometni, pēc kuras tad arī vairums bērnu zvērējuši uzticību lidojošajam šķīvītim.
Salaspiliešiem raksturīga draudzība, kura nebeidzas pēc treniņa ģērbtuvē. Tā turpinās arī ārpus sporta laukuma. Tas tāpēc, ka komandā galvenokārt spēlē draugi. Paši dalībnieki smej par to, ka kopīgās pasēdēšanās agru vai vēlu visas sarunas noved pie frisbija. Un tas nenoliedzami garlaiko tos draugus, kuri nespēlē.
BEZ KONTAKTA UN BEZ TIESNEŠIEM
Eksistē trīs frisbija spēlēšanas veidi. Pludmales, iekštelpu un atklātajos laukumos. Pludmales un iekštelpu frisbiju spēlē komandā pieci pret pieci, bet brīvā dabā komanda sastāv no septiņiem cilvēkiem. Arī laukuma mērogi atšķiras. Iznāk diezgan noskrieties, jo atklātā laukuma izmērs ir puse no futbola laukuma 100 x 37 metri.
Ekipējuma izmaksas ir niecīgas. Aizsargi, šorti, krekls, sporta kurpes un, protams, šķīvītis. Tradicionāli pieņemts izmantot Discraft ražojumu. Kā zināt, kurš disks paredzēts profesionālai spēlei? Var vērtēt pēc svara, kuram jāatbilst 175 gramiem. Ieva stāsta, ka Discraft šķīvji sporta preču veikalā Latvijā nav pieejami. Pagaidām tie ir nopērkami tikai ar Latvijas Frisbija federācijas starpniecību. Turklāt tie nemaksā dārgi. Aptuveni 10 eiro. Kas vēl nepieciešams, lai spēlētu? Laukums! Vasarā vietas ir, cik uziet. Parki, pļavas. Tās pašas pludmales un stadioni.
„Āra spēles notiek līdz 17 punktiem vai 100 minūtēm. Ja beidzas laiks un rezultāts ir, piemēram, 15:13, tad vadošajai komandai pieskaita vienu punktu un spēle jāturpina līdz divu punktu pārsvaram,” stāsta Ieva. „Tas nenotiek bieži, bet pie šādas punktu skaitīšanas sistēmas esmu spēlējis vairāk nekā divas stundas,” piebilst Reinis. Ņemot vērā, ka šis sports Eiropā ir visai jauns, noteikumu slīpēšana un korekcija notiek un notiks. Piemēram, turpmāk, ja pamatlaikā komanda atradīsies vadībā ar pieciem punktiem, tā tiks uzskatīta par uzvarētāju.
Pati spēles ideja ir vienkārša. Katra komanda nostājas savā laukuma pusē. Viena komanda met šķīvīti, turklāt iespējami tālāk otrai. Komanda, kurai tiek raidīts šķīvītis, dodas uzbrukumā un cenšas ar piespēlēm nokļūt pretinieku gala zonā. Kad tur tiek noķerts šķīvītis, komanda saņem punktu. Disku drīkst padod tikai ar piespēlēm. To turot rokās, skriet nedrīkst. Turklāt teorētiski tā ir bezkontaktu spēle, kura tāda, kā saka, skaitās tikai uz papīra, jo praksē tāpat sanāk grūstīšanās, sišana pa pirkstiem un tamlīdzīgas darbības, jo, pārķerot disku, var doties pretuzbrukumā.
Frisbijā nav tiesnešu. Spēli tiesā paši spēlētāji. „Augstākais, ko frisbija turnīros var sasniegt, ir pirmā vieta un Spēles Gara balva. Šajā kategorijā katra komanda pēc spēles ar pretiniekiem vērtē viņus šādos punktos — noteikumu ievērošana, godprātība, pozitīva attieksme, paškontrole un komunikācija,” stāsta Ieva Grabe.
„Vai mums sezona kādreiz beidzas?” pārjautā Reinis. „Jā, piemēram, beidzas āra sezona un sākas iekštelpu sezona,” viņš smejas. Šobrīd salaspilieši tiekas laukumā un trenējas trīs reizes nedēļā. Reinis priecājas, ka ļoti daudz teorētisku un praktisku padomu var sasmelties internetā, kur pieredzē dalās amerikāņi, kuriem šis sporta veids ir pakāpienu augstāk nekā Eiropā. Jauni smalkumi Salaspils jauniešiem noderēs, jo augustā gaidāmajā Pasaules klubu čempionātā, kurš notiks Itālijā, jāspēlē visu nedēļu no 2. līdz 9. datumam. Komanda uz šo turnīru dosies šķietami lielā — sešpadsmit cilvēku sastāvā. Bet pastāv bažas, ka soliņš var būt par īsu — turnīram bieži vien tiek pieteikti teju trīsdesmit spēlētāji, jo maiņu drīkst veikt ik pēc gūta punkta. Tāpēc izturības vēlējumi Salaspils FK nebūs mazsvarīgi.
Salaspils FK
Frisbija klubs
Dibināts: 2008. gadā
Dalībnieki: (2014. gadā) Ieva Grabe, Lāsma Kublicka, Santa Možeika, Dace Cīrule, Monta Poduma, Evija Arste, Sandra Minova, Roberts Apinis, Reinis Otisons, Mārtiņš Gusārs, Mārtiņš Kasparāns, Ģirts Betmanis, Igors Minovs, Aigars Ancāns, Andris Otisons, Mārtiņš Taurenis
Sauklis: SA-LAS-PILS!
Lielākie sasniegumi: divkārtēji (2013. un 2914. g.) Latvijas Mix čempioni, 4. vieta 2013. g. EČ, 1. vieta 2013. g. turnīrā EUCR-NORTH, 3. vieta Mixed Madness 2013, 1. vietas 2012. gada turnīrosBeach Ultimate Tournament Ultimate Sunshine, Jūrmalas Bite un Zaraza (Lietuvā).
Autori: Ralfs Dravnieks
