Ar svilpi uz Londonu. Pagaidām bez mersedesa
Kaut arī sieviešu basketbola valstsvienība palika dažu uzvaru attālumā no 2012. gada olimpisko spēļu turnīra, Latvijas groza bumba Londonā būs pārstāvēta. FIBA atbildīgās personas olimpisko basketbola turnīru 30 tiesnešu vidū iekļāvusi arī 32 gadus veco Oļegu Latiševu, kuram tas ir likumsakarīgs nākamais solis veiksmīgajā tiesneša karjerā. „Zinu, kā darbojas FIBA sistēma, un zinu, ka spēles par medaļām Londonā netiesāšu. Nebūtu pareizi, ja jauns šoferis uzreiz sēstos pie mersedesa stūres. Visam jānotiek pakāpeniski, lai tad, kad tiec pie braukšanas ar limuzīnu, vari to izbaudīt,” Oļegs spriedumos ir tikpat aukstasinīgs un pārliecinošs, cik darbībās laukumā.
NESPĒJA ATTEIKT TRENERIM
Topošo basketbolistu vidē ļoti bieži gadās satapt nākamos kobes braientus un dirkus novickus, mazliet retāk ceļā gadās topošie jāņi blūmi un dairi bertāni, bet ne reizi nav gadījies runāt ar puikām, kuri kopš mazotnes sapņotu par Roma Brazauska vai Oļega Latiševa lauriem. Kaut arī patiesībā nākamo tiesāšanas korifeju karjeras parasti sākas agrīnos padsmitnieka gados. Un lielākajai daļai — pēc vienādas receptes.
„Septiņpadsmit gadu…” Oļegs ātri izrēķina savas tiesneša karjeras ilgumu. Tā aizsākusies tradicionāli. Proti, Rīgas 3. bērnu un jaunatnes sporta skolas treneris Arvo Kallaste pēc kārtējās nodarbības paaicinājis 15 gadus veco Oļegu sāņus un pieteicis, lai gatavojas — sestdien Ventspilī būšot jātiesā jaunāko grupu komandu spēles.
„Varēju jau atteikt, bet pēc dabas vienmēr esmu bijis izpalīdzīgs. Centīšos izdarīt no A līdz Z pēc labākās sirdsapziņas. Atceros, zālē bija arī tagadējais BK Ventspils valdes priekšsēdētājs Ralfs Pleinics, kurš pats toreiz vēl aktīvi tiesāja un Jaunatnes līgā tika uzskatīts par autoritāti. Viņa atzinums man patika: Tā tik turpini, no tevis kaut kas iznāks…”
Reiz uzlikts uz sliedēm, Oļegs no tām nenovirzījās. „Protams, kādreiz gribējās būt vismaz par desmit centimetriem garākam un riktīgi spēlēt, bet — kā ir, tā ir. Kā tiesnesis esmu daļa basketbola. Ne kā spēlētājs, ne treneris nevarētu būt Eirolīgā, bet kā tiesnesis es tur esmu. Zālē, kurā ir 18 000 skatītāju, izbaudu tās pašas emocijas, ko spēlētāji, — tas tur tonusā. Gribas būt procesa dalībniekam. Unikālas sajūtas.”
LĪDZ OLIMPISKAJĀM SPĒLĒM 17 GADOS
Oļegs savulaik bijis viens no jaunākajiem tiesnešiem, kuram piešķirta FIBA kategorija, un savas karjeras attīstību raksturo kā diezgan strauju. Lai gan patiesībā basketbola spēles tiesā jau 17 gadus un šajā laikā pakāpeniski izgājis cauri visiem attīstības posmiem. Piemēram, piecus gadus tiesājis Jaunatnes līgas spēles, līdz ticis nākamajā pakāpē — pie Amatieru līgas maču vadīšanas.
„Toreiz man likās, ka šie pieci gadi ir ļoti gari. Taču tie bijuši arī ļoti svētīgi. Bija milzum daudz spēļu, kurās varēju, piemēram, iemācīties automātiski nosvilpt nostaigātos. Tā, lai nopietnajos mačos vairs nebūtu jādomā un jāanalizē, kā tur kura kāja kustējās. Ja esi simtiem reižu redzējis nepareizu kustību, tu to atpazīsi nekļūdīgi. Vai pēc tam karjera attīstījās ātrāk? Grūti teikt… Man tika dotas daudzas iespējas, un es tās visas pieņēmu un izmantoju.”
Būtu stipri pārspīlēti teikt, ka pret tiesnešiem tradicionāli skarbā publika ātri novērtēja jauno talantu, tomēr acīgākie un objektīvākie itin drīz pamanīja, ka Oļega gadījumā jaunība nav netikums. Savukārt kolēģi praksē pārliecinājās, ka puikam piemīt katram tiesnesim nepieciešama īpašība — svilpj to, ko redz, neatkarīgi no darbojošos personu autoritātes un tituliem. Kāds no pieredzējušajiem tiesnešiem atceras, ka reiz pārī ar debitantu tiesājis Armanda Krauliņa komandas spēli. Kad trenēšanas Meistars pašā sākumā atļāvies ne visai pieklājīgu repliku, pieredzējušais soģis bijis ar mieru izlikties to nedzirdam, bet ar šausmām pamanījis, ka jaunais kolēģis jau liek plaukstas T burta veidā (tehniskā piezīme). Paguvis tikai nočukstēt: „Varbūt vēl nevajag?” Un saņēmis noteiktu atbildi: „Vajag gan!” Atmiņu epizode beidzas ar secinājumu: „Sapratu, ka Oļegs būs Tiesnesis.”
LATVIJA — TIESNEŠU INKUBATORS
Kamēr Latvijas basketbola treneri un rīkotāji ar baltu skaudību veras uz Lietuvas pusi, vismaz vienā ziņā latvieši kaimiņus ir apsteiguši. Mums ir seši FIBA kategorijas tiesneši, turklāt četri strādā augstākā līmeņa turnīros. Lietuviešiem elitē ir tikai divi tiesneši. Iedzimti talanti vai stabila Latvijas tiesnešu sagatavošanas skola?
„Vairāk tomēr sistēma. Savulaik jaunajiem tiesnešiem daudz palīdzēja toreizējais tiesnešu komisijas vadītājs Ainars Poga. Deva iespējas augt, un mēs — es, Ingus Baumanis, Andris Aunkrogers, arī mazliet vecākie Arnis Ozols un Oskars Lucis — tās izmantojām. Tagad paši cenšamies palīdzēt jaunajiem. Lietuviešiem pirms dažiem gadiem bija izcila elite, bet aiz tās — tukšums. Strādājam, lai mums tā nenotiktu. Svarīgi, ka mums ir ļoti labas savstarpējās attiecības. Dalāmies pieredzē, kopā mācāmies un arī augam.”
Vaicāts par piemēriem, no kuriem Oļegs mācījies pats, viņš nosauc pašreizējā Latvijas līgu galvenā tiesneša Agņa Pērkona žestus, kā arī Ainara Pogas principialitāti un personības spēku, kas palīdzējis laukumā turēt notikumus savās rokās. „Ikviens tiesnesis kļūdās. Ikviens — mēs visi esam tikai cilvēki. Bet ir milzīga atšķirība, kā spēlētāji reaģē uz viena vai cita tiesneša kļūdu. No Pogas varēja mācīties prasmi komunicēt ar spēlētājiem un treneriem. Tā ir ļoti svarīga.”
Savulaik starptautiskajā tiesnešu cunftē augstu vērtētā Marisa Bernāta darbību Oļegs neatceras. Kad liepājnieks bija labākajā tiesāšanas formā, Latiševs basketbolu vēl skatījies kā parasts līdzjutējs. „Tagad es spēli vairs neredzu, redzu tiesnešus un viņu darbu. Tāds profesionālais idiotisms…”
STABILA AIZMUGURE ĀRPUS BASKETBOLA
Katru spēlētāju no nejaušu kļūdu vai traumu negatīvā efekta sargā līgumi. Tiesneši par savu starptautisko karjeru var būt pilnīgi droši tikai līdz nākamajai spēlei. Ja viss ir kārtībā, seko norīkojums. Ja bijusi kļūme, vari nonākt uz rezervistu sola. Kā kuru reizi — uz vienu spēli, līdz sezonas beigām vai vēl ilgāk.
Oļegs tiesneša likteņa bardzību pa īstam izbaudījis vienu reizi. „ULEB(Eiropas basketbola līgu apvienība, kas organizē prestižākos vīriešu klubu komandu turnīrus — G.K.) panāca, ka FIBA atsauc norīkojumu uz sieviešu Eirolīgas finālturnīru, jo paši gribēja mani sūtīt uz ULEB kausa finālu. Taču pa vidu bija spēle Barcelona — CSKA, kuras laikā bija nopietna kļūda un sodīja visu brigādi. Paliku gan bez sieviešu Eirolīgas, gan ULEB kausa. Slavenajam grieķim Pitsilkam klājās vēl sliktāk — viņam jau bija rokās norīkojums uz Eirolīgas Final 4, bet nācās palikt mājās.”
Lai tāda nenoteiktība dzīvi nepadarītu par nervozu žonglēšanu virs bezdibeņa, ir tikai vienas zāles — tiesnesim jābūt materiāli neatkarīgam no basketbolā nopelnāmā atalgojuma.
„Visi esam cilvēki, visi kļūdāmies. Basketbolā ir tik daudz nianšu, uz kurām var paklupt. Ja nav normāla pamatdarba, kas nodrošina tavu dzīvi, — ir baigais spiediens. Gribēsi būt labs visiem, bet tas nav iespējams un tikai palielina risku kļūdīties. Bet ar stabilu aizmuguri šo spiedienu izturēt ir daudz vieglāk. Un tad tiesājot tu vari izbaudīt procesu, izbaudīt basketbolu.”
Oļega aizmugure ir projektu vadītāja darbs interneta portālā Delfi. Vismaz daļu pienākumu var veikt arī attālināti, tāpēc dators ir līdzi visos izbraukumos. Pienākumu loks — plašs, noderot arī tiesneša gaitās iegūtās komunikācijas iemaņas un prasme risināt sarežģītas situācijas. „Tiesāšana dod pārliecību par to, ko dari. Visi ir cilvēki — spēlētāji, klienti. Visi grib godīgu attieksmi, un, ja tāda ir, jebkuru situāciju var atrisināt. Eiropā dažās valstīs — Spānijā, Krievijā, daļēji Grieķijā — tiesneši nopelna pietiekami daudz, lai varētu atļauties neko citu nedarīt. Starptautiskie mači paliek tikai kā bonuss. Latvijā nekas tāds nav iespējams, un, ja būtu, es droši vien nepiekristu. Man patīk, ka smadzenes visu laiku kustas, gribas ne tikai skraidīt pa laukumu un svilpt.”
NO BARSELONAS UZ MEŽA SKOLU
Eiropas labākajiem klubiem maksimālā norma ir divas svarīgas spēles nedēļā. Labākajiem tiesnešiem slodze var būt lielāka. Norma ir trīs spēles nedēļā, tāpēc dienu pēc atlidošanas no Barselonas Oļegu Latiševu var sastapt, piemēram, Meža skolas zālē, tiesājot LBL 2. divīzijas spēli.
„Latvijā var pieslīpēt kādas nianses — žestus, mehāniku, jo spiediens tomēr nav tik liels. Ļoti svarīgi ir nepazaudēt spēļu ritmu, turēt tonusā gan galvu, gan ķermeni. Ar trim spēlēm nedēļā pietiek, bet parasti vēl atrodu laiku vienreiz nedēļā uzspēlēt tenisu vai papeldēt. Arī tiesneši tāpat kā sportisti vasarā ieliek fiziskās sagatavotības bāzi. Ir īpaša divu nedēļu programma — sakostiem zobiem, bet izpildu. Atpūsties var pēc sezonas, kad cenšos mēnesi vispār par basketu nedomāt. Arī tiesnešiem jābūt izsalkušiem pēc spēles.”
Starp citu, Oļegs nepiekrīt šur tur dzirdētajam mītam, ka latviešu basketbolisti savās emociju izpausmēs esot īpaši. „Atšķiras fiziskie dotumi, meistarības līmenis un algas, bet cilvēki visur ir vienādi. Jo vairāk tiesā, jo labākas attiecības. Tevi iepazīst, novērtē, zina, ko no tevis var sagaidīt. Protams, komunikācija ir ļoti svarīga. Mēs jau ļoti daudz strādājam arī bez svilpes. Gan ar spēlētājiem, gan treneriem. Ja gadās kļūda, labākā izeja ir to atzīt. Tas atņem pretējai pusei argumentus sarunas turpināšanai. Un, otrkārt, jāsaglabā vēsa galva, lai pirmo kļūdu nelabotu ar nākamo — nepelnīt kompensāciju cietušajai pusei.”
Uz jautājumu par tiesneša karjeras saderību ar ģimenes dzīvi Oļegs atbild, ka viņam ir vislabākā un saprotošākā sieva, bet bērniem ir lieliski vecvecāki. „Protams, nav viegli. Savstarpēji iejūtamies viens otra situācijā, jo arī sievai — ārstei — ir sava darba specifika un ritms. Darbs ir darbs, turklāt tas palīdz nodrošināt dzīves līmeni.”
PIRMAIS LATVIETIS OLIMPISKAJOS LAUKUMOS
No karjeras attīstības viedokļa — tiesnešu pavalstniecībai neesot nozīmes. Aizspriedumu ledlauža godu Oļegs atvēl somam Karlam Jungebrandam, kurš, par spīti savas valsts ne visai skaļajai reputācijai starptautiskajā basketbola saimē, izvirzījies par vienu no labākajiem tiesnešiem Eiropā un pasaulē. Visu izšķir tikai konkrētās personības profesionalitāte.
Oļegs, ļoti iespējams, būs pirmais Latvijas basketbola tiesnesis, kurš izgājis laukumā olimpiskā turnīra spēlēs. „Iespējams” tāpēc, ka olimpiskā pieredze ir diviem treneriem — Valdemāram Baumanim 1936. gadā un Aleksandram Gomeļskim 1956. gadā —, kuri attiecīgi no Berlīnes un Melburnas atgriezās ar FIBA tiesnešu licencēm, taču bez skaidras norādes, kādā statusā darbojušies. Visticamāk, strādājuši sekretariātā, kā 1980. gadā Maskavas spēlēs to darīja tolaik jaunais un daudzsološais Mariss Bernāts.
2010. gada pasaules čempionāta laikā Oļegam bijušas pat astoņas brīvdienas. Londonā varētu būt mazāk, bet iziet laukumā finālmačā viņš necer. Šoreiz vēl necer.
„Sistēmas darbības principi ir skaidri un loģiski. Kad esi pirmo reizi uzaicināts tiesāt pasaules līmeņa mačus, ir milzums nianšu, kuras jāapgūst. Piemēram, būdams eiropietis, varu prognozēt, kā uzvedīsies grieķis, lietuvietis un spānis, bet bez iepriekšējas pieredzes nevaru zināt, kā kurā situācijā rīkosies argentīnietis, korejietis vai ēģiptietis. Lai noorientētos, noder tiesnešu savstarpējā komunikācija un pieredzes apmaiņa. Protams, pirms lielajiem turnīriem notiek arī tā dēvētās tiesnešu klīnikas — divu trīs dienu semināri, kuros tiek pārrunāti gan praktiskie jautājumi, gan tiesāšanas filozofija un kritēriji, gan nokārtots fiziskās sagatavotības tests.”
Lai kāda būs slodze, Londonas spēles būs svētki.
„Piedalīšos turnīrā, kurā piedalīties ir katra sporta cilvēka — gan spēlētāja, gan trenera, gan arī tiesneša — sapnis. Var iznākt tiesāt gan vīriešu, gan sieviešu komandu spēles, jo tiesnešu brigādes netiek nodalītas. Tā gan nebūs nekāda problēma. Cik ļaus un liks, katru spēli nostrādāšu pēc labākās sirdsapziņas. Ir tikai loģiski, ka viss notiek pakāpeniski, solīti pa solītim. Tā labāk saproti, uz ko tiecies. Nebūtu pareizi, ja jauns šoferis uzreiz tiktu pie mersedesa stūres. Visam jānotiek pakāpeniski, lai tad, kad tiec pie braukšanas ar limuzīnu, vari to izbaudīt.”
Oļegs LATIŠEVS
Dzimis: 1980. gada 1. jūnijā Rīgā
Ģimenes stāvoklis: precējies, ir meita Daniela un dēls Tomass
Izglītība: Iļģuciema vidusskola, Latvijas Universitāte — maģistra grāds makroekonomikā
Darbavieta: a/s Delfi, projektu vadītājs.
FIBAkategorijas tiesnesis kopš 2003. gada
Tiesājis: pasaules čempionātā (2010. g.), pasaules U-19 čempionātos (2009., 2011. g.), Eiropas sieviešu čempionātā (2005 g.; ieskaitot bronzas spēli Spānija— Lietuva), Eiropas vīriešu čempionātos (2007., 2009., 2011. g.), Eirolīgas Final 4 (2010 g.), vairāku Eiropas kausa izcīņu finālturnīros
Tiesās : Londonas olimpisko spēļu turnīros
