Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lietošanas pieredzi un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai šajā mājaslapā. Lasīt vairāk
Pirmais sporta
e-žurnāls internetā

AR ŽALGIRIS KVALITĀTES ZĪMI

Lai arī Latvijas izlases ilggadējais basketbolists Arnis Vecvagars kļuvis par Barona/O!Kartes trenera asistentu, valstsvienība noteikti ilgi nepaliks bez Vecvagara, jo viņa 17 gadus vecais dēls Kaspars sekmīgi turpina basketbola meistarības apgūšanu. Lietuvas superkluba Kauņas Žalgiris sistēmas audzēknis Vecvagars juniors šovasar būs viens no Latvijas U-19 izlases līderiem mūsu valstī notiekošajā pasaules čempionātā.

Pirms trijām nedēļām Barselonā Eirolīgas jauniešu čempionāta finālturnīrā Vecvagars devās laukumā Kauņas Žalgiris pamatsastāvā, cīnoties ar talantīgākajiem vienaudžiem ne tikai no Eiropas, bet arī Āzijas. Astoņu finālistu pulkā bija arī Ķīnas izlase. Lai arī Žalgiris dublieri uz Barselonu devās pēc čempionu titula, tomēr finālā ar 65:76 nācās atzīt Horvātijas KK Zagreb pārsvaru. Finālspēlē Kaspars guva rokas īkšķa lūzumu, taču aizvadīja maču līdz finālsirēnai, gūstot 13 punktus.
„Dalība Eirolīgas jauniešu finālturnīrā ir milzīgs notikums jebkura basketbolista karjerā, diemžēl neizdevās izcīnīt čempionu titulu,” sarunā ar žurnālu Sports spriež Žalgiris basketbolists Kaspars Vecvagars. „Ja ar Zagreb sacenstos sērijā, tad mēs uzvarētu. Jāatzīst, ka mūs sāncenši apspēlēja taktiski, izmantojot mūsu vājās vietas. Papildu pārdzīvojumi man bija ar fināla pirmajā ceturtdaļā gūto īkšķa traumu. Mēģinot bloķēt sāncenša slam dunk, neveiksmīgi atsitu īkšķi pret groza vairogu. Dakteris man apsaitēja traumēto īkšķi un atgriezos laukumā, gūstot visus savus punktus! Tikai pēc tam Kauņā rentgena caurskatē atklājās lūzums. Uzlika ģipsi un nākamajā dienā braucu uz Rīgu. Mūsu dakteri apliecināja, ka rehabilitācija notiekot labi un mana līdzdalība pasaules U-19 čempionātā neesot apdraudēta.”

AR ĢIPSI SKOLAS SOLĀ

Barselonā gūtā savainojuma dēļ Vecvagaram radās iespēja nedaudz agrāk beigt sezonu un atgriezties mājās, lai ar pilnu sparu mestos mācībās Rīgas Valsts vācu ģimnāzijas (RVVĢ) 11. klasē.
„Nepilnu triju nedēļu laikā man jānokārto visas ieskaites un jāuzraksta kontroldarbi. Lielākais darbs jau paveikts,” priecīgs klāsta Vecvagars. „Lai arī īsā laikā mācībās jāizdara tik daudz, tik un tā nenožēloju savu izvēli turpināt karjeru Kauņā. Man bija iespēja divas reizes dienā trenēties, bet mācības neklātienē stimulēja lietderīgāk izmantot laiku. Ja Rīgā pēc skolas devos mājās un līdz vakara treniņam notupēju pie datora, tad šajā mācību gadā bija pavisam cits režīms.”
Kaspars piekrīt, ka labās rokas lauztais īkšķis rada papildu problēmas mācību procesā, taču ir pietiekami daudz mācību priekšmetu, kur var iztikt bez lielas rakstīšanas. „Algebrā jau sarēķināt x un y vērtību varu arī ar ieģipsēto roku. Ja nepieciešams daudz rakstīt, tad ar skolotājiem izdodas vienoties par darba iesniegšanu elektroniskā formā.”
RVVĢ skolotāji izprotoši attiecas pret jauniešiem, kuri, piemēram, basketbola, hokeja vai vieglatlētikas treniņu un sacensību dēļ nav regulāri viesi skolas solos.

ĪSTĀ IZVĒLE

Latvijas U-18 izlases pirms gada izcīnītā 3. vieta Eiropas čempionātā papildus rosināja aģentu interesi par šīs komandas basketbolistiem. Mūsu puišu izvēle bija dažāda — gan Eiropa, gan ASV, bet bija arī spēlētāji, kuri palika Latvijā. Sezonas laikā gan pie spēlēšanas Latvijas Basketbola līgas pirmajā divīzijā tā arī neviens netika. Dāvis Bertāns karjeru turpināja Slovēnijā, bet Jānis Timma tālāk par spēlēšanu BAA Rīgas rindās netika, taču vismaz saņēma lielu spēles laiku. Vecvagars izvēlējās Žalgiris.
„Lai neatkārtotos situācija, kurā nokļuvu 2009. gadā, kad ārpus sporta skolas komandas nebija papildus iespējas trenēties un krāt pieredzi,” izvēli pamato Kaspars. „Toreiz talkā nācās LBL otrās divīzijas komandas Turība treneris Pēteris Višņevičs. Diemžēl varēju piedalīties tikai vakara treniņos, jo no rītiem bija mācības skolā. Progress nebija pietiekams, jo tieši no rītiem Višņevičs strādāja pie basketbolistu individuālās meistarības paaugstināšanas.”
Pagājušajā vasarā Kaspars pabeidza 10. klasi, taču arī par šāda vecuma spēlētājiem basketbola aģentiem ir liela interese.
„Eiropas jauniešu čempionātos notiek komunikācija ar aģentiem, kuri mēģina izzināt katra spēlētāja ieceres,” skaidro Vecvagars. „Ja nākas nokļūt tādā situācijā kā man, ka nav īsti kur spēlēt, tad jādomā par ārzemēm. Laikus jāizšķiras par pāreju no jauniešu uz pieaugušo basketbolu. Ir ļoti maz piemēru, kam tas sekmīgi izdevies vienas sezonas laikā. Tā kā LBL otrā divīzija pamazām kļuvusi par jaunatnes līgas kopiju, tad arī tajā vairs nav iespējas tikties laukumā ar daudz pieredzējušākiem sāncenšiem. Lietuvā viss ir citādāk, jo Nacionālajā basketbola līgā (NKL) ir gan vadošo klubu dublieri, gan ambiciozas komandas, kuru mērķis nākotnē ir iekļūt Lietuvas Basketbola līgā (LKL). Līdz ar to kopā spēlē dažāda vecuma basketbolisti.”
NKL čempionātā Vecvagara pārstāvētais Žalgiris/Sabonio Mokykla 15 komandu konkurencē izcīnīja sesto vietu.
„Sezonas laikā esmu secinājis, ka lielākā atšķirība starp Latvijas un Lietuvas basketbolistiem neslēpjas meistarībā, bet gan cīņassparā. Lietuvieši ir sportiski daudz nekaunīgāki, nepiekāpjas autoritāšu priekšā, jo nav nozīmes, kas pretiniekam rakstīts uz formas — Žalgiris vai Mažeikiai,” komentē Vecvagars.
Vecvagars arī nākamajā sezonā negrasās mainīt izvēlēto dzīves ritmu.
„Esmu parakstījis līgumu ar Žalgiris uz pieciem gadiem. Pirmā sezona ir aizvadīta, bet pēc nākamajiem diviem gadiem noteikts, ka pastāv abpusēja iespēja ieviest izmaiņas līgumsaistībās,” atklāj Kaspars. „Žalgiris pašlaik ir līgumi ar apmēram 30 basketbolistiem. 12 no viņiem ir galvenajā komandā, vēl 12 dublieros, bet pārējie spēlētāji tiek izīrēti citiem klubiem spēļu prakses un pieredzes iegūšanai. Mans mērķis nākamajai sezonai ir kļūt par Žalgiris dublieru komandas līderi, izraisot interesi, piemēram, LKL klubos, lai tiktu izīrēts.”

PASAULES ČEMPIONĀTĀ EKSOTISKI SĀNCENŠI

Latvijas U-19 izlases basketbolisti no 30. jūnija līdz 2. jūlijam Valmierā pasaules čempionāta grupu turnīrā tiksies ar citu kontinentu vienaudžiem no Taivanas, Argentīnas un Austrālijas.
„Tā noteikti būs interesanta pieredze,” prognozē Vecvagars. „Esmu dzirdējis, ka uz pasaules čempionātu ir grūtāk tikt nekā šajā turnīrā parādīt sekmīgu sniegumu. Eiropā ir daudz lielāka konkurence nekā citos kontinentos. Tādēļ no iepriekš neiepazītiem sāncenšiem nav pamata baidīties. Eirolīgā jau guvu pieredzi mačos pret Ķīnas vienaudžiem. Lai arī tā bija tik milzīgas valsts izlase, taču Žalgiris jaunieši viņus pārspēja pārliecinoši. U-18 izlases laikā varējām pārliecināties, ka izveidojies lielisks kolektīvs. Ar Edmundu Dukuli, Dāvi Bertānu un Jāni Timmu esam daudz spēlējuši kopā, veidojot spēcīgu starta piecnieku. Lai arī čempionātā Lietuvā neiztikām bez zaudējumiem, taču visi bija saliedēti, iztiekot bez konfliktiem. Ja arī mača laikā emocijas netiek novaldītas, tad pēc tam mierīgā atmosfērā viss tiek izrunāts. Esam apņēmības pilni šovasar iepriecināt arī pašmāju basketbola līdzjutējus Valmierā un Rīgā.”

PIRMIE SOĻI AUSTRIJĀ

Kaspars dzimis Latvijā, taču pirmos basketbola soļus septiņu gadu vecumā spēris Austrijā, kur 2000./2001. gada sezonā viņa tēvs Arnis Vecvagars pārstāvēja Sanktpoltenas UKJ krāsas. Pēc atgriešanās Latvijā Kaspars treniņus turpināja pie Matīsa Vārnas, kurš strādāja Krištopana Basketbola klubā (pēc nosaukuma maiņas — BS Rīga).
„Jau no mazotnes man patika sports. Turklāt vēlme sportot bija lieliska motivācija sekmīgi mācīties. Tas bija viens no tēva noteikumiem,” stāsta Kaspars. „Tētis man neuzspieda tieši basketbola treniņus, taču mana izvēle viņam patika! Doma pārtraukt basketbola treniņus mani nav pārņēmusi ne reizi, jo neveiksmju brīžos vienmēr mani uzklausījis tēvs, kurš visu izskaidrojis, pamācījis. Pagaidām gan neesmu kļuvis tik liels, lai varētu līdzīgi kā tēvs spēlēt uzbrucēja pozīcijā. Vismaz pagaidām esmu ārējās līnijas spēlētājs. Varbūt vēl paaugšos?!”
Renārs BUIVIDS

Kaspars VECVAGARS
Kauņas Žalgiris/Sabonio Mokykla basketbolists
Izglītība: Rīgas Valsts vācu ģimnāzijas 11. klases skolnieks
Dzimis: 1993. gada 3. augustā Rīgā
Augums, svars: 191 cm, 77 kg
Pirmais treneris Latvijā: Matīss Vārna (Krištopana BK)
Basketbolista karjera: Krištopana BK, BS Rīga, BA Turība, Kauņas Žalgiris/Sabonio Mokykla
Statistika: Lietuvas Nacionālajā basketbola līgā (NKL) Žalgiris/Sabonio Mokykla sastāvā 44 spēlēs vidēji 19:29 minūtes, 6,1 punkts, 1,3 rezultatīvās piespēles, 1,3 pārtvertās bumbas
Eiropas jauniešu čempionātos: 2008. gada Eiropas U-16 čempionātā Latvijai 10. vieta — 8 spēlēs vidēji 14 minūtes, 4,8 punkti; 2009. gada Eiropas U-16 čempionātā Latvijai 9. vieta — 8 spēlēs vidēji 31 minūte, 16,3 punkti, 7,3 atlēkušās bumbas, 3,9 rezultatīvās piespēles; 2010. gada Eiropas U-18 čempionātā Latvijai 3. vieta – 9 spēlēs vidēji 24 minūtes, 6,8 punkti, 4,4 atlēkušās bumbas, 4,0 rezultatīvās piespēles
Tēvs: bijušais Latvijas izlases basketbolists Arnis Vecvagars, kurš valstsvienību pārstāvējis laikā 1992. līdz 2005. gadam, spēlējot arī 2001. un 2003. gada Eiropas čempionātu finālturnīros