Atzinība nemierīgākajā gadā
Latvijas olimpiskās izlases pieredzējušākā basketboliste Ieva Tāre šajās dienās SK Cēsis sastāvā cīnās par iekļūšanu Starptautiskās Basketbola federācijas (FIBA) Eirokausa astotdaļfinālā, sacenšoties ar Grieķijas klubu Athinaikos, bet pagājušajā nedēļā Tāre kāpa uz Dailes teātra skatuves, lai saņemtu Latvijas Gada balvas sportā atzinību nominācijā Par cīņas gribu. Šā gada vasara Latvijas izlases basketbolistēm paliks atmiņā ar sekmīgu olimpisko spēļu kvalifikācijas turnīru jūnijā Spānijā un līdzdalību olimpiskajās spēlēs augustā Ķīnā. 34 gadus vecajai komandas pamatsastāva uzbrucējai Tārei nācās cīnīties ne tikai basketbola laukumā, bet arī ārpus tā, jo jūrmalniecei izdevās īsā laikā atgūties no Madridē gūtās smagās elkoņa traumas un būt vienai no labākajām olimpiskajā Pekinā. Nemierīgākais gads – Šis nav bijis trakākais, drīzāk nemierīgākais gads. Kopš vasaras sākuma ir tik daudz piedzīvots – gan uzvaras, gan trauma olimpiskajā kvalifikācijas turnīrā Spānijā. Es gan dzīvoju pēc principa – viss kas notiek, notiek uz labu, – sarunā ar Sportu uzsver SK Cēsis kapteine Ieva Tāre – Pāris mēnešu laikā ir ļoti grūti atgūties no tik nopietnas traumas. Vai olimpiskajās spēlēs biji gatava labākajam sniegumam?– Tā jau parasti notiek, ka visas problēmas rodas tad, kad vislabāk jūties. Uz olimpisko kvalifikācijas turnīru tiešām biju sasniegusi labāko sportisko formu, lieliski jutos, bija panākumi laukumā. Pēc augstākā punkta seko kritiens. Man tas bija pārāk reāls un sāpīgs. Vēl joprojām man atmiņā šī nelaimīgā epizode mačā ar Senegālu. Lai arī pašlaik esmu atguvusies fiziski, tomēr pārāk bieži vēl atmiņā ataust tas negadījums. Tas liek spēlēt piesardzīgāk. – Daudzi sportisti apgalvo, ka līdzdalība olimpiskajās spēlēs ir karjeras augstākais punkts. Vai piekrīti? – Spilgtas emocijas vienmēr saistās ar savas valsts pārstāvēšanu starptautiskajā arēnā. Olimpiskajās spēlēs pulcējas pasaules spēcīgākās izlases, tādēļ nav šaubu par to nozīmīgumu. Pirmā vieta ir tikai viena, tādēļ Latvija var būt gandarīta ar to, ka izdevās izcīnīt ceļazīmi uz Pekinu, lai būtu pasaules 12 spēcīgāko izlašu pulkā. Esmu pārliecināta, ka mēs Pekinā izdarījām maksimālo, vēlreiz apliecinot Latvijas sieviešu basketbola spēku. Mēs piespiedām sāncenšus sevi cienīt un nopietni gatavoties spēlēm ar mums. Līdzdalība olimpiskajās spēlēs ir cildinošs ieraksts jebkuram sportistam, it īpaši Latvijas izlases jaunākajām dalībniecēm Elīnai Babkinai un Aijai Putniņai, kurām vēl karjera basketbolā tikai priekšā.
Nošaut divus zaķus
– Pēc olimpiskajām spēlēm biji viena no divām Latvijas izlases basketbolistēm, kura nomainīja vienu Latvijas klubu pret citu.
– Protams, ar katru gadu ir arvien lielāka vēlme spēlēt basketbolu savam priekam. Šosezon tas izdodas daudz vairāk nekā iepriekšējā sezonā TTT Rīgā. Ja, darot to, kas pašam patīk un padodas, vēl ir iespējams nopelnīt naudu, tad kas gan var būt labāks dzīvē? Pāreja no TTT Rīgas uz SK Cēsis noteikti neuzskatu par soli atpakaļ, jo turpinu spēlēt profesionālā klubā. Varbūt pašmāju sieviešu basketbolā tas nenotiek bieži, taču kluba maiņa ir ierasts process.
– Basketbola sabiedrībā nav viennozīmīga attieksme pret SK Cēsis, jo šis klubs pašmāju basketbolā ielauzās strauji un ambiciozi. Vai mērķi attaisno ieguldītie līdzekļi?
– Nešaubos, ka radīt spēcīgu Cēsu klubu, ir lietderīgi. Ja nebūtu SK Cēsis, tad pēdējos pāris gados noteikti nebūtu nekādas intrigas cīņā par Latvijas čempionu titulu. Būtu vērojama ierastā situācija, kad pat uz pusfināliem un fināliem atnāk tikai daži radinieki un draugi. Pašlaik ir pavisam cita situācija, jo SK Cēsis un TTT Rīgas savstarpējās spēles pulcē daudz līdzjutēju gan Cēsīs, gan Rīgā. No divu spēcīgu klubu konkurences iegūst arī pašmāju basketbolistes, kurām ir divreiz vairāk iespēju palikt Latvijā, nemeklējot darba piedāvājumus ārzemēs.
– Papildus intrigas radīšanai vajadzētu SK Cēsis un TTT Rīgas savstarpējās spēles rīkot daudz biežāk!
– Sieviešu basketbolā noteikti vajadzētu pārņemt vīriešu klubu pieredzi, organizējot Baltijas Basketbola līgu. Tam ir jābūt kvalitatīvam turnīram ar regulārām spēlēm starp labākajām katras valsts komandām. Pašlaik sabraukumu sistēma ar Latvijas un Lietuvas čempionu piesaistīšanu tikai pusfināla stadijā nenodrošina pietiekamu spraigumu šim turnīram.
– Joprojām dzīvo Jūrmalā, bet trenējies un spēlē Cēsīs. Tā jau drīzumā varētu kļūt par profesionālu šoferi?
– Pa dienu ceļš līdz Cēsīm aizņem divarpus stundas, bet atgriešanās mājās nakts melnumā prasa nepilnas divas stundas. Kam tagad viegli? Braukšanu pie stūres uztveru kā sava darba sastāvdaļu. Birojos jau arī strādā no rīta līdz vakaram, kopumā kādas astoņas stundas. Protams, saņēmu piedāvājumu dzīvot Cēsīs, kur kluba basketbolistēm radīti lieliski dzīvošanas un sadzīves apstākļi. Es gan gribēju nošaut divus zaķus ar vienu šāvienu – izvēlējos profesionālas sportistes karjeru un būt kopā ar ģimeni. Nekam vairāk neatliek laika, spēļu grafiks ir ļoti saspringts – ne tikai Eiropas kauss, bet arī Latvijas čempionāts un Baltijas līga.
Cēsis ir maza pilsēta, kur basketbolistes visi pazīst, atbalsta gan ikdienā, gan spēļu laikā. Cēsīs ir daudz mazāka konkurence par līdzjutējiem starp sporta spēļu komandām.
Eiropas un pašas pārbaudījums
– SK Cēsis šajās dienās cīnās FIBA Eirokausa 1/16 finālā, mērojoties spēkiem ar Grieķijas Athinaikos.
– Starts FIBA Eirolīga saistās ar lieliem finansiālajiem izdevumiem, tādēļ ne visas spēcīgākās komandas var atļauties piedalīties elites turnīrā. Līdz ar to nav šaubu par FIBA Eirokausa sportisko pusi. Protams, arī šajā turnīrā ir savi superklubi kā Maskavas Dinamo ar mūsu Aneti Jēkabsoni-Žogotu sastāvā, taču vairums komandu ir spēkos līdzīgas. Katrai no tām ir savi trumpji. Grieķijas čempionātā tiek atļauta tikai divu ārzemnieču līdzdalība, tādēļ Athinaikos pulcējis labākās pašmāju basketbolistes, papildinot sastāvu ar divām amerikānietēm – komandas līderēm Katrīnu Annu Gerldsu un Latoju Deivisu. Eirokausā mūsu klubs var izmantot trīs ārzemnieces, jo lietuviete Rima Margevičūte kā eiropiete netiek pieskaitīta leģionārēm. Neatbalstu izmaiņas Latvijas čempionāta nolikumā, jo šosezon atļauta piecu ārzemnieču līdzdalība spēlē. Šādas konkurences apstākļos Latvijas jaunajiem talantiem ir ļoti grūti tikt pie teikšanas.
– Esi viena no SK Cēsis līderēm. Vai pēdējo gadu laikā esi palikusi uzticīga savam spēles stilam – agresīvam uzbrukumam?
– Protams, spēļu pieredze vienmēr atstāj iespaidu uz sniegumu. Ja vairs nevari paskriet tik ātri kā gados daudz jaunāka spēlētāja, tad jāliek lietā gudrība, kāda viltība. Lielāko ietekmi uz spēli atstāj pašsajūta. Ja esi maksimāli gatava spēlei, tad arī izdodas izpildīt savas un treneru ieceres. Pašreiz arvien drošāk darbojos laukumā, arvien vairāk aizmirstot par nepatikšanām, kas rodas zemes pievilkšanas spēka dēļ….
– Jaunos talantus sportā bieži vien salīdzina ar aktuālajām zvaigznēm. Vai ir kāda reāla konkurente, kura līdzinātos tev pēc spēles stila?
– Arī man radies iespaids, ka jaunatnes basketbola vecākajās grupās vairs nav tik daudz talantīgu meiteņu, par kurām varētu spriest, ka viņas pēc dažiem gadiem pretendēs uz vietām pieaugušo izlasē. Tas varētu būt saistīts arī ar jauno talantu aizplūšanu uz ASV. Daudzas meitenes pēc vidusskolas pabeigšanas aizbrauc uz Ameriku, lai spēlētu basketbolu un studētu. Iespējams, šāds klusuma brīdis saistīts ar visai neseno laiku, kad sieviešu basketbols bija nonācis gandrīz vai aizmirstībā. Atliek vien cerēt, ka pēc studiju gadiem ASV mūsu basketbolistes atgriezīsies pietiekami meistarīgas, lai sekotu Aijas Putniņas piemēram un kļūtu par lielās valstsvienības kandidātēm.
Eiropas čempionāts
– Nākamvasar Latvijas izlase piedalīsies Rīgā notiekošajā Eiropas čempionātā. Vai gatavojies šim turnīram?
– Par to vēl nedomāju, visam ir savs laiks. Pēc notikumiem Madridē vairs necenšos domāt par tik ilglaicīgiem plāniem. Protams, Latvijas izlases basketbolistēm šis būs nozīmīgs turnīrs, jo pašu līdzjutēju priekšā ir divtik nozīmīgi labi nospēlēt. Sacensību saimniecēm ir ļoti grūti. Par to varējām pārliecināties pirms gada, kad Eiropas čempionāta finālturnīra itālietēm neizdevās spēle savu skatītāju priekšā.
– Mainīts Eiropas čempionāta norises laiks. No septembra uz jūniju.
– Pēdējās divas vasaras esam cīnījušās gandrīz bez atpūtas, tādēļ pēc jūnijā notiekšā Eiropas čempionāta beidzot tiksim pie brīvdienām. Nav šaubu, ka vadošajām basketbolistēm pēc attiecīgo valstu čempionātu izslēgšanas turnīriem būs nogurums. Līdzšinējā pieredze liecina par labu mums, jo šovasar Madridē komanda bija lieliskā sportiskajā formā.
– Joprojām Jūrmalu mūsu valstsvienībā pārstāvat divatā ar galveno treneri Ainaru Zvirgzdiņu!
– Ierasts, ka ciemos pie trenera braucam viņa vārda dienā vai dzimšanas dienā, kad viesu pulkā ir arī bijušās Jūrmalas basketbolistes. Basketbolu nav aizmiršas arī citas Zvirgzdiņa audzēknes – Ilze Ieviņa ātri vien pēc bērna piedzimšanas atkal ir ierindā amatieru komandā, bet Ilze Auziņa Amerikā pat pēc trešās meitiņas piedzimšanas nav teikusi ardievas dalībai basketbola šovos. Nav jau aiz kalniem arī laiks, kad arī par mani varēs teikt bijusī basketboliste. Pagaidām gan daru to, kas man vislabāk patīk – spēlēju basketbolu. Ceru, ka ne tikai man, bet arī trenerim Zvirgzdiņam ir patīkami joprojām kopīgi strādāt Latvijas izlasē!
Renārs BUIVIDS
Ieva Tāre
SK Cēsis basketboliste
Dzimusi 1974. gada 15. martā Rīgā
Augums 1,85 m
Pozīcija uzbrucēja
Pirmais treneris Ainars Zvirgzdiņš
Karjera Jūrmalas sporta skolas audzēkne, Jūrmalas BK (1990. – 1993.), Zviedrijas Visby (1993./1994.), Somijas Fokopo (1994./1995.), Somijas Honka (1995./1996.), RTU/Klondaika (1996.), Zviedrijas Alvik (1996. – 1998.), Itālijas La Spezia (1998./1999.), Universitātes sports (1999./2000.), TTT Rīga (2000. – 2008.)
Panākumi Eiropas U-16 čempione PSRS izlases sastāvā 1991. gadā; Latvijas izlasē aizvadījusi 130 spēles; pārstāvējusi Latvijas valstsvienību 1999. un 2005. gada Eiropas čempionātu finālturnīros un 2008. gada olimpiskajās spēlēs Pekinā (vidēji 6,4 punkti, 1,6 atlēkušās bumbas)
Statistika FIBA Eiropas kausa izcīņas šīs sezonas astoņās spēlēs vidēji 34,1 minūte laukumā, 10,1 punkts, 6,4 atlēkušās bumbas un 4,3 rezultatīvās piespēles
Izglītība Jūrmalas Pumpuru vidusskolas un LU Pedagoģijas un psiholoģijas fakultātes absolvente
Ģimene vīrs Juris Mucenieks (bijušais regbists), dēls Emīls (2 gadi)
