Basketbola gads — pirms lielās inventarizācijas
“2019. gads bija bagāts gan ar notikumiem, gan lielām cerībām. Daļa piepildījās, taču neslēpšu, gaidīts un cerēts tika vairāk. Kādos aspektos neesam strādājuši pietiekami labi, lai nopelnītu veiksmi un — pats galvenais — kas jādara, lai kļūdas neatkārtotu, tie ir svarīgi jautājumi, uz kuriem pareizas atbildes vajadzīgas, lai virzītos tālāk,” Latvijas Basketbola savienības prezidents Valdis Voins tradicionālo pārskata ziņojumu gadskārtējā LBS biedru sapulcē centās ieturēt konstruktīvi piezemētā toņkārtā. Tādā pašā noskaņā basketbolisti jau astoto reizi sadalīja Kedas — gada balvas basketbolā, laureātus nosakot 12 nominācijās.
Kam un kāpēc Kedas tika? Meklējot atbildes uz šiem jautājumiem, var labāk saprast, kāds Latvijas basketbolam bijis 2019. gads un — kādi mezgli būs jāšķetina Basketbola savienības jaunajai vadībai, kas tiks ievēlēta 21. janvārī.
VĪRIEŠI: BEZ SKAĻIEM TITULIEM
Gada basketbolists — Jānis Strēlnieks. Seko Dāvis Bertāns, Jānis Timma, Rodions Kurucs, Rihards Lomažs un Dairis Bertāns.
Četri Latvijas basketbolisti NBA un seši spēlētāji Eirolīgā (kopā deviņi, jo Dairis Bertāns paguva uzspēlēt abos superturnīros) — statistika daiļrunīgi apstiprina Latvijas basketbolistu kvalitāti un starptautisko statusu, kas pagājušajā sezonā diemžēl nevarēja tikt pilnībā izmantots valstsvienības spēlēs. Vienu — ar Spānijas izlasi — pārpildītajā Arēnā nācās aizvadīt bez minētā devītnieka, jo uz Rīgu atbraukt paspējušajiem Eirolīgas spēlētājiem klubi bija kategoriski aizlieguši todien iziet laukumā. Otrajā — izbraukumā Melnkalnē — ierindā bija pieci, taču savā vislabākajā līmenī nospēlēja tikai viens.
Jāņa Strēlnieka žilbinošais sniegums visā liktenīgās spēles garumā kopā ar iepriekš sastrādāto reputāciju un dramatisko izskaņu (Podgoricā gūtais savainojums liedza viņam iziet laukumā līdz pat sezonas beigām, pieliekot punktu divu gadu posmam Grieķijas superklubā Olympiacos) saspēles vadītājam sagādāja trešo balvu Gada basketbolists piecu gadu laikā.
Skaidrs, ka Strēlnieka uzvara nav nolikuma burtam pilnīgi atbilstošs Gada basketbolista stāsts, jo paša Jāņa karjerā bijušas iespaidīgākas sezonas. Bet te nu jāatzīst, ka arī konkurentiem pietrūka titulu vai individuālo rekordu spožuma, lai svaru kausus nosvērtu savā labā. Strēlnieks uzvarēja līdzjutēju, kā arī LBS Treneru komisijas un valdes balsojumos. Citāds viedoklis bija tikai mediju pārstāvjiem, kuri augstāk novērtēja savu labāko sezonu NBA aizvadījušo Dāvi Bertānu. Krietni tālāk atpalika pēc pārejas no Olympiacos uz BC Himki sezonu iespaidīgi pabeigušais Jānis Timma, NBA pārsteidzoši labi debitējušais Rodions Kurucs, precīzākais trīspunktnieku metējs Eirolīgā Dairis Bertāns un vietējās līgas sezonas spožākā zvaigzne Rihards Lomažs, kurš skeptiķu šaubas par iederību zvaigžņu sabiedrībā paguva kliedēt jau šoruden, veiksmīgi debitējot Eirolīgā.
Patiesībā nominantu saraksts varēja būt vēl garāks, apliecinot, ka talantu bagātības ziņā patlaban piedzīvojam labus laikus. Bet basketbolā talantu un visādā ziņā spilgtu personību allaž bijis vairāk nekā īstu uzvarētāju — čempionu, un šajā ziņā arī latviešiem vēl ir, kur augt. Gan katram atsevišķi, izcīnot titulus ar saviem klubiem, gan visiem kopā, gādājot par valstsvienības veiksmīgu startu EuroBasket2021. Netikšanai uz Pasaules kausu’2019 un šai neveiksmei līdzi nākušo palikšanu ārpus to komandu loka, kas dalīs ceļazīmes uz Tokiju 2020, ir milzum daudz negatīvu aspektu, taču arī viens pozitīvs — valstsvienības līderiem izbrīvējās divas vasaras veselības sakārtošanai un sportiskās motivācijas uzkrāšanai. Noderēs.
DĀMAS: SŪRI SALDIE AUGĻI
Gada spēlētāja — Elīna Dikaioulaku. Seko Kristīne Vītola, Ieva Pulvere, Aija Klakocka, Anete Šteinberga un Kate Krēsliņa.
Gada treneris (Oļģerta Altberga balva) — Mārtiņš Zībarts. Seko Roberts Štelmahers, Jānis Gailītis, Ainārs Čukste, Artūrs Visockis-Rubenis un Gundars Vētra.
Gada ieguldījums (Tālivalža Pētersona balva) — basketbola klubs TTT Rīga.
Sieviešu basketbolam 2019. gads bija iecerēts kā vairāku gadu darba kulminācija, taču reālā dzīve, kā tas sportā bieži vien notiek, pasmaidīja vai pasmīnēja par plānotājiem, sagādājot gan neparedzētus prieka, gan nepatīkamu vilšanos brīžus.
Pirmie tika piedzīvoti TTT Rīgsa spēlēs teju visas 2018./2019. gada sezonas garumā. Tā sākās ar negaidīti pārliecinošu uzvaru Eirolīgas kvalifikācijas spēlēs un turpinājās ar pārsteidzoši labiem rezultātiem turnīra garumā, priecējot ar skaistām uzvarām pār Spānijas, Francijas, Turcijas un Grieķijas komandām. TTT Rīgas varējumu — iekļūšana Eiropas TOP 8 komandu skaitā pēc 35 gadu pārtraukuma — novērtēja Latvijā un pamanīja Eiropā, īpaši uzsverot, ka komandas sportiskie rezultāti ir krietni labāki par finansiālajām iespējām. Līdzās komandas līderei amerikānietei Šeilanijai Pedijai spilgti izpaudās Latvijas valstsvienības spēlētāju talanti, ļaujot ar optimismu gaidīt vasarā Rīgā paredzēto Eiropas čempionātu. Savukārt galvenais treneris Mārtiņš Zībarts ar prasmi vispirms teorijā, bet pēc tam arī praksē atrast veidus, kā pieveikt naudā un zvaigznēs pārākas pretinieces, augstu cēla ne tikai komandas, bet arī savas akcijas.
Tieši TTT Rīgas iespaidīgā sezona (ceturtdaļfināls Eirolīgā, uzvaras Eiropas, Baltijas un Latvijas līgās) Zībartam otro reizi nodrošināja titulu Gada treneris, kaut arī sieviešu valstsvienības starts Eiropas čempionātā šoreiz drīzāk deva mīnusus nekā plusus. Jā, komandu būtiski bija novājinājusi vairāku pamatsastāva spēlētāju iziešana no ierindas savainojumu un citu iemeslu dēļ, tomēr pēc zaudējuma izšķirošajā cīņā ar Zviedrijas izlasi nepalika iespaids, ka komanda izdarījusi pilnīgi visu, ko varēja.
Tomēr treneru konkurencē labākajiem vīru basketbola pārstāvjiem šosezon pietrūka starptautiski skanīgu panākumu. Otrajā vietā ierindojās mediju favorīts Roberts Štelmahers, kuram ar BK Ventspils izdevās paņemt vienu trofeju no divām (Latvijas—Igaunijas līgā), bet debija pie vīriešu valstsvienības stūres jau būs šīssezonas stāsts. Trešais — nu jau divkārtējais Latvijas čempions Jānis Gailītis.
No trijām nominācijām, kurās LBS Gada balvas laureātus nosaka četras balsotāju grupas, tikai par Gada spēlētāju valdīja pilnīga vienprātība, pirmo vietu atvēlot Elīnai Dikaioulaku, bet otro — Kristīnei Vītolai. Iespējams, intriga būtu asāka, ja Eirolīgas sezonu TTT Rīga sastāvā veiksmīgi aizvadījušajai Kristīnei līdzdalība Eiropas čempionātā nebūtu aprāvusies jau piektajā minūtē… Taču notika tā, kā notika, un par izteiktu līderi kļuva Elīna, kuras 33 punkti Ukrainas grozā bija ne tikai jauns rezultativitātes rekords sieviešu valstsvienības oficiālajās spēlēs, bet arī galvenais arguments Latvijas komandas uzvarā, kas pavēra ceļu uz izslēgšanas turnīru. Arī citās EuroBasket spēlēs Elīna bija pamanāma, nopelnot vietu FIBA veidotajā turnīra nenovērtēto zvaigžņu komandā. Bet, lai pa īstam novērtētu līderi, komandai bija jāiekļūst vismaz ceturtdaļfinālā. Basketbols bija, ir un būs komandas spēle.
Tostarp TTT Rīga veiksmīgā sezona klubam sagādāja vēl vienu balvu nominācijā Gada ieguldījums, lēmējiem — LBS valdei — izceļot gan komandas sportiskos rezultātus un aktīvo darbu ar līdzjutējiem, gan kluba rūpes par visu piramīdu, pērn Baltijas līgā startējot arī ar junioru un kadetu komandu. Tieši TTT Rīga sistēmā iesaistītās meitenes regulāri veidojušas Latvijas jaunatnes izlašu kodolu.
ŠODIEN VAI TOMĒR RĪT?
Gada jaunatnes treneris — Ainārs Čukste
Gada cerība — Artūrs Kurucs
Gada piemērs — Dāvids Vīksne
“Jūs mīlat to, kas ir; es to, kas būs — /Un, lūk, šī mīlestība, tā šķir mūs,” 19. un 20. gadsimta mijā rakstīja Vilis Plūdons, atsaukdamies uz tolaik sabiedrībā valdošām ilgām pēc pārmaiņām un, protams, nenojauzdams, ka gruzdošais nemiers ar laiku aizsvilinās visu pasauli, teju visa 20. gadsimta garumā sāpīgi jo sāpīgi ārdot Latviju.
Tagad citi laiki un citas nemiera izpausmes, turklāt būtu bezgala banāli dziļo domu reducēt līdz relatīvi vienkāršai situācijai sportā. Taču labāk par dzejnieku nepateiksi. Un Plūdona rindas uzreiz uzausa atmiņā brīdī, kad balvas Gada jaunatnes treneris saņēmējs Ainārs Čukste pateicības runā formulēja sava darba kredo: jaunatnes basketbolā jādomā arī par šodienu, nevis tikai par to, kas notiks rīt.
Vērtējot treneru karjeras CV statistiskos rādītājus, Aināra Čukstes iekļūšana Latvijas basketbola Goda zālē izskatās tikai pēc laika jautājuma. Absolūts rekordists, ja saskaita Eiropas un pasaules čempionātus Latvijas jaunatnes izlašu galvenā trenera amatā. Viņa vadībā izcīnītas divas no trim U-20 sieviešu izlases bronzas medaļām. Aizvien augstāk paceltas latiņas, ar junioru komandu startējot Latvijas čempionātā (pērn — 2. vieta), LJBL čempionu titulu kolekcija. Čukstes sasniegumi jau iepriekš divas reizes bija novērtēti ar Gada jaunatnes trenera titulu, un daža lēmēja neformālā vēlme pēc laureātu rotācijas šogad atkāpās vēsās statistikas priekšā. Latvijas jaunatnes basketbola liesajā starptautiskajā vasarā tieši A. Čukstes vadītā U-18 meiteņu izlase Eiropas čempionātā sasniedza labāko rezultātu (7. vieta). Tiesa, Eiropas ceturtdaļfinālā trenera Matīsa Rožlapas vadītās U-16 meitenes uzvarai bija krietni tuvāk nekā Čukstes juniores, taču, kurš vairs atceras šīs nianses, ja statistikā palikusi U-16 izlases 8. vieta…
Patiešām gods un cieņa trenerim Čukstem par neizsīkstošo azartu un prasmi izmantot viņa rīcībā esošos spēlētāju resursus, izspiežot maksimālo (vai vismaz ļoti tuvu tam) iespējamo rezultātu. Turklāt izspiežot nav īstais vārds, jo šis speciālists drīzāk pieder pie sarunātājiem, nevis diktatoriem. Viņš var arī pacelt balsi, ja situācija to prasa, bet prot turēt grožos gan emocijas, gan komandu. Vismaz junioru vecumā. Tieši Ainārs Čukste devis lielāko ieguldījumu Latvijas meiteņu izlašu kāpumā FIBA reitingā, pēdējos četros gados visās trijās vecumu grupās turoties Eiropas čempionāta elitē. Par spīti tam, ka, objektīvi novērtējot spēlētāju sagatavotības līmeni, starptautiskajam standartam atbilstošu meiteņu katru gadu knapi pietiktu divām komandām, bet dzīve piespiež nokomplektēt trīs un, ieskaitot Pasaules kausa izcīņas vajadzības, pat četras.
No vienas puses — skaļi aplausi prasmei lietderīgi izmanot resursus. No otras — līdz 20 gadu vecumam talantīgākās meitenes sakrājušas jau vairāk nekā 100 spēles jaunatnes izlasēs vien un pašas aktīvākās piedalījušās 8, 9 un pat 10 oficiālos (!) turnīros, izturot pamatīgu fizisko un arī psiholoģisko slodzi. Protams, katrs gadījums ir individuāls, tāpēc pārdroši būtu vilkt tiešu saikni starp šo statistiku un spēlētāju traumatismu vai daudzu perspektīvu jaunkundžu strauju atsalšanu pret basketbolu, profesionālo spēlētāju karjeras vietā dzīvē izvēloties citus ceļus. Tāpat — kuram celsies roka pārmest trenerim atteikšanos no cīņas par uzvaru katrā spēlē un turnīrā. Tikai līdzšinējo praksi nevajadzētu skatīt atrauti no labi sagatavotu rezervju akūtā trūkuma, kas nupat piemeklējis sieviešu valstsvienību.
Kas nav labi un — galvenais — kā situāciju labot, uz to visproduktīvāk atbildes būtu meklēt darbā, nevis teorētiskos strīdos, tāpēc labi, ka laika gaitā izveidojušais monopols meiteņu basketbolā sācis šķobīties. Liepājas pusē aktīvi darbojas treneris Kaspars Mājenieks. Savu pienesumu dod Saldus (Pēteris Višņēvičs), Daugavpils (Irina un Nikolajs Romaņenko), Jelgava (Harijs Zelčs). Nupat sarosījusies Jūrmala (Andris Steļmahs), apvienojot spēkus ar Pārdaugavas meitenēm, kuras 3. BJSS audzina Ingūna Markūne, Daiga Žvirble un Anita Mikāle. Lai Dievs dod enerģiju piramīdu (sporta skolas grupas + sieviešu līgas komanda) aizmetņiem ar laiku izaugt par pilnvērtīgām celtnēm!
Puišu basketbolā pagājušajā vasarā labākais rezultāts bija U-19 izlases 12. vieta Pasaules kausa izcīņā, bet komandu kopējā uzvaru un zaudējumu bilance (3—25) bija kā medusmaize visu novirzienu kritiķiem un skeptiķiem, prognozējot Latvijas basketbolam kolapsu jau tuvākajā nākotnē. Tostarp basketbola drēbes pazinēji starp neveiksmīgajos gados dzimušajiem (gan šovasar spēlējušajiem, gan dažādu iemeslu dēļ nespēlējušajiem) redz vismaz 5—6 talantus ar ļoti labām perspektīvām profesionālajā basketbolā. Ne mazāk, bet, iespējams, pat vairāk nekā līdz galam nobrieduši dažā iepriekšējā cerīgajā gadā. Viens no viņiem — Artūrs Kurucs — pēc dažām it kā klusām sezonām Spānijas kluba Baskonia sistēmā šoruden jau paguvis sevi skaļi pieteikt VEF Rīgas sastāvā, liekot aizmirst, ka viņam vēl tikai 19… Gada cerības tituls nopelnīts godam.
Savukārt Artūra komandas biedrs U-19 izlasē (arī pērn U-18 sudraba komandā) Dāvids Vīksne pērn vispirms nokļuva uzmanības centrā ar lidojumiem virs groziem Eiropas U-18 čempionāta spēlēs, tad smagi cieta sadzīves negadījumā pēc gāzes iekārtas sprādziena, bet, mērķtiecīgi strādājot, pārsteidzoši ātri rehabilitējās un atgriezās basketbola laukumā vēl stiprāks, nekā bija pirms tam. Arī Dāvidam labākās spēles vēl priekšā un junioros izcīnītais Eiropas sudrabs ir tikai starta signāls, nevis finiša akords.
AR OLIMPISKO PERSPEKTĪVU
Gada 3×3 basketbolists — Kārlis Lasmanis
Gada 3×3 basketboliste — Baiba Eglīte
Abu valstsvienību olimpisko stāstu apraušanās pusvārdā Latvijas basketbolam nav laupījusi perspektīvu pēc 12 gadu pārtraukuma tomēr iekļūt piecu apļu apritē. 2020. gada pavasarī Latvijas 3×3 izlases vīriem būs veselas divas pašu sarūpētas iespējas ielēkt ekspresī, kas ved uz Tokiju. Pirmā — kvalifikācijas turnīrā martā Indijā 20 komandu konkurencē iekļūt labāko trijniekā. Otrā (ja nebūs izdevies kvalificēties pirmajā piegājienā) — aprīlī uzvarēt sešu komandu turnīrā Ungārijā.
Izskatās reāli, ja ņem vērā, ka mūsu komanda trijās iepriekšējās sezonās izcīnījusi medaļas nacionālo izlašu visaugstākā līmeņa sacensībās — Eiropas čempionu tituls (2017. g.), Eiropas vicečempioni (2018. g.) un pasaules vicečempioni (2019. g.), kā arī sakrājuši iespaidīgu trofeju kolekciju klubu sacensībās. 2019. gadā trīs uzvaras pasaulē prestižākajā sacensību seriāla World Tour posmos Dohā, Prāgā un Džidā.
Taču pavisam ne vienkārši, ja ņem vērā, ka olimpisko spēļu priekšvakarā aktīvāki un nopietnāki kļūst basketbolisti arī tajās valstīs, kas par 3×3 aktivitātēm vēl nesen skeptiski smīkņāja. Konkurence ar katru gadu kļūst asāka, pretendentu uz dažām vietām elitē — vairāk. Turklāt FIBA izstrādātā atlases sistēma, starp astoņām olimpiskā turnīra dalībniecēm pusi vietu atvēlot valstīm ar labākajiem masveidības, nevis līderu meistarības rādītājiem, faktiski panākusi to, ka izcīnīt kādu no atlikušajām ceļazīmēm būs grūtāk, nekā pēc tam tikt pie olimpiskās medaļas. Tokijā gan spēlēs visu lielo turnīru tradicionālie favorīti Serbijas basketbolisti, gan būs arī Krievijas, Ķīnas un Japānas izlases — respektējami pretinieki, par kuriem latvieši parasti bijuši pārāki.
Pie 3×3 basketbolistu 2019. gada sezonas spožākajiem sasniegumiem noteikti jāpieskaita arī fakts, ka uzreiz divi latvieši pakāpās uz pirmo vietu FIBA individuālajā rangu tabulā. Taču LBS Gada balva ir tikai viena, un šoreiz tā pirmo reizi piešķirta komandas jaunākajam dalībniekam Kārlim Paulam Lasmanim (25). Sportiskās ģimenes atvase (tēvs Uģis Barselonas un Atlantas olimpiskajās spēlēs startēja airēšanas sacensībās, vairākus gadus spēlējis BK Ventspils sastāvā un joprojām spēlē maksibasketbola līgā) savulaik tika uzskatīta par perspektīvu spēlētāju klasiskajā basketbolā. Tad dažādu blakusapstākļu dēļ zaudēja treneru uzticību, tomēr pēc īsas pauzes pierādīja tiesības atgriezties laukumā un enerģiski izmantoja jaunās iespējas, ko sagādāja 3×3 basketbola nokļūšana olimpiskajā orbītā. Atlētisks divmetrinieks ar milzīgu jaudu un vienlaikus mīkstu un trāpīgu roku, kas turklāt nenodreb spēles izšķirošajās sekundēs — starptautiskajā apritē Kārlis jau sen tika izraudzīts par Latvijas komandas frontmenu, lai gan pašmāju nianšu pārzinātāji par atslēgas spēlētājiem uzskatīja Miezi vai Čavaru. Abi tikko minētie Gada balvas saņēma iepriekšējos gados, Lasmanis tika sumināts šoreiz, kaut arī no pirmās vietas FIBA reitingā rudenī viņu nostūma savainojums un sezonas beigas starptautiskajās līderpozīcijās sagaidīja Miezis.
Lasmaņa rehabilitācijas process pagaidām rit normāli, un paši basketbolisti nešaubās, ka līdz martam viens no komandas līderiem būs atpakaļ ierindā. Ja tomēr neizdosies cīņā par olimpisko ceļazīmi iesaistīties tradicionāli labākajā sastāvā (minētie trīs plus Edgars Krūmiņš), situācija nebūs bezcerīga, jo divus no pagājušās sezonas triumfiem Pasaules kausa posmos palīdzēja izcīnīt piektais komandas dalībnieks — Artūrs Strēlnieks (pa reizei aizstājot Čavaru un Lasmani). Starptautisku rūdījumu un otro vietu Eiropas spēlēs Minskā guvis arī Latvijas izlases B sastāvs, kura līderis Armands Ginters nepieciešamības gadījumā jau tagad, šķiet, būtu gatavs iekļauties pamatčetriniekā. Bet atkārtošos — nesnauž arī konkurenti, un to apliecina, piemēram, ASV izlases pirmais zelts pasaules čempionātā.
Latvijas meitenes 3×3 basketbolā ilgus gadus turējās vīriešu komandu ēnā. Pirmo reizi no tās pa īstam izdevās iznākt 2019. gada Eiropas čempionātā, kur Latvijas kvartets izcīnīja bronzas medaļas. Regulāri piedaloties dažādu līmeņu turnīros, visvairāk punktu FIBA reitingam sakrāja Baiba Eglīte, kura apsteigusi komandas biedrenes Ievu Kūlīti, Kristīnu Petermani un Lieni Stalidzāni, nopelnot Gada balvu.
Diemžēl pat Eiropas bronza latvietēm nav devusi iespēju cīnīties par ceļazīmi uz Tokijas spēlēm. Vietas kvalifikācijas turnīrā tika sadalītas valstīm ar augstāko vidējo reitingu, ko iespējams sakrāt, ja pēc iespējas lielāks dāmu skaits (vērtē 100 labākās) piedalās turnīros vismaz pašu mājās. Latvijā daiļā dzimuma azarts 3×3 laukumos nav bijis ļoti masveidīgs pat vislabākajos gados, bet mākslīgi veicinātām aktivitātēm nav ilgtermiņa efekta. Atliek cerēt, ka līdervienības izcīnītā Eiropas bronza būs tikai stāsta sākums, nevis karjeras kulminācija, un gādāt par rezervēm, izturot konkurences cīņu ar klasiskā basketbola vajadzībām.
SAVAS CUNFTES ELITĒ
Gada tiesnesis — Oļegs Latiševs
Gada seniors — Kazimirs Nekrašs
Gada ratiņbasketbolists — Kārlis Podnieks
Līdzdalība Eirolīgas finālspēlē un Eirolīgas čempionu tituls, kā arī pasaules čempionāta finālspēle Latvija pret ASV — mūsu basketbolā tās ir ne tikai saldas pagātnes atmiņas vai sapņi par nākotni. Tā ir 2019. gada realitāte!
Kopš basketbola Gada balvu tradīcijas ieviešanas pagājis pietiekami ilgs laiks, lai pieteiktos savi rekordisti, un to sarakstu kā pirmais ievada tiesnesis Oļegs Latiševs. Trešā Eirolīgas finālspēle pēc kārtas un kvalitatīvs darbs Latvijas—Igaunijas līgas turnīrā Latiševam nodrošināja sesto Kedu septiņu gadu laikā. Konkurence aug — LBS Tiesnešu programmas efektīvā darbība sekmējusi FIBA kategorijas arbitru skaita pieaugumu līdz 11, ieskaitot tagad arī divas dāmas. Labs orientieris visiem pusaudžiem, kam basketbols asinīs, bet objektīvi trūkst kādu īpašību, lai sniegtos pēc augstākajām virsotnēm spēlētāju statusā. Tomēr Latiševs profesionālās meistarības latiņu tur tik augstu, ka citiem pretendentiem būs jāpaveic kas izcils, lai tuvākajā nākotnē dažādotu laureātu sarakstu.
2019. gads Latvijas maksibasketbolistiem nesis nu jau kārtējo pasaules vicečempionu titulu, finālspēlē piekāpjoties ASV komandai. Par iemesliem — mazajiem nekrita trīspunktnieki vai lielie bija paguruši — pašiem dalībniekiem domas dalās, bet revanša alkās gan visi ir vienoti. Varbūt nākamreiz… Bet Gada balvas 2019 laureāta Kazimira Nekraša piemērs liecina, ka nekas nav nokavēts arī tad, ja basketbola bumba starp 20 un 55 gadiem rokās turēta tikai epizodiski. Bauskas sporta skolas audzēknis starptautiskā basketbola garšu pa īstam sajutis vecuma grupā 55+ un nu jau 20 gadus ir regulārs starptautisko senioru turnīru dalībnieks, sakrājot maisiņu ar Eiropas un pasaules čempionātu medaļām, ieskaitot 2013. gada senioru olimpiādē — World Masters Games — izcīnīto zeltu. Neaizstājams cīnītājs un komandas enerģijas avots. 2019. gadā — pasaules vicečempions un otrais rezultatīvākais spēlētājs grupā 75+. Joprojām turpina spēlēt Latvijas meistarsacīkstēs, kas maksibasketbolā dāmu un kungu konkurencē notiek 12 (!) grupās.
Savukārt Vācijas komandas Thuringia Bulls un Latvijas ratiņbasketbola izlases dalībnieki Kārlis Podnieks un Raimunds Beginskis pērn kļuva par triple crowne īpašniekiem, uzvarot Eirolīgā, Vācijas čempionātā un Vācijas kausa izcīņā. Šogad Gada balva Kārlim, kurš basketbolu iepazinis Tērvetē, bet ratiņbasketbolam pievērsies drīz pēc liktenīgās avārijas Latvijā notikušā 2009. gada Eiropas čempionāta ietekmē. Uzkrājis profesionāla spēlētāja pieredzi Itālijā un Spānijā, bet karjeras virsotni sasniedzis Vācijā. Vēl viens piemērs, kas atgādina par iespējām, ko sagādā basketbols, sports un dzīve.
**
Trīs nominācijas, tomēr neviena izteikta favorīta — pēc vairākiem ražīgiem gadiem lielajā konkurencē uz Latvijas Gada balvām sportā 2019 basketbola jauda gājusi mazumā. Īstais brīdis pārdomāt pieļautās kļūdas, neizmantotās rezerves un darbus, kas būs darāmi LBS jauno līderu (prezidenta un padomes vēlēšanas 21. janvārī) vadībā. Latvijas pozīcijas starptautiskajos reitingos ir labākas nekā iepriekšējās stūresvīra maiņas brīdī 2011. gada sākumā, taču ir iespējas augt — tā ir laba ziņa.
