Basketbola vētra pie Biskajas līča
Viens čempionu kauss, trīs medaļu komplekti un piecas ceļazīmes uz 2014. gada pasaules čempionātu — tādi ir galvenie orientieri 16 komandām, kuras 15. jūnijā Francijas mazpilsētiņās Trēlazē un Vānā aizvadīs Eiropas sieviešu basketbola čempionāta pirmās spēles. Jau piekto reizi pēc kārtas šajā ballē piedalīsies arī Latvijas valstsvienība, kas iepriekš allaž iekļuvusi pirmajā astoņniekā. Priekšteču sasniegums ir labs orientieris krietni atjauninātajai komandai, kuras sastāvā Francijas laukumos cīnīsies vismaz septiņas debitantes.
TRĪSPAKĀPJU SIETS
Kopš Eiropas sieviešu čempionātā piedalās 16 valstu izlases, sacensību sistēma nav mainījusies.
Vispirms sprinta tempā — trīs spēles trijās dienās — komandas izspēlēs četrus grupu turnīrus un tiks sadalītas divās nevienādās daļās. 12 veiksminieces — trīs labākās no katra kvarteta — pirmajā brīvdienā var atvilkt elpu, apārstēt savainojumus un gatavoties nākamā posma cīņām. Tikmēr četras absolūtās neveiksminieces kravās ceļasomas un meklēs biļetes mājupceļam, lielās cerības atliekot uz diviem gadiem.
Otrajā posmā spēļu grafiks palēnināsies — laukumā būs jādodas katru otro dienu. Toties spriedze pieaugs. Ducis komandu, sadalīts divos sešniekos un līdz ņemot grupā izspēlēto savstarpējo maču rezultātus, cīnīsies par tiesībām spēlēt ceturtdaļfinālā, kur iekļūs katras apakšgrupas pirmās četras komandas. Iepriekšējo turnīru pieredze liecina, ka pēdējās ceļazīmes tiek sadalītas pēdējos mačos, turklāt līdz beidzamajai minūtei nenorimst cīņa par iespējami augstāku pozīciju, kas sola relatīvi vieglāku dzīvi izslēgšanas turnīrā.
Visbeidzot čempionāta kulminācija — izslēgšanas turnīrs. Četrās dienās astoņas labākās komandas izspēlēs ceturtdaļfinālus, pusfinālus un finālspēles.
Šoreiz katra posma spēles risināsies savā vietā, sagādājot iespēju komandām paceļot pa Franciju — no Biskajas līča piekrastes, kur risināsies pirmā un otrā posma spēles, līdz Beļģijas pierobežas pilsētai Oršī, kur paredzētas izšķirošās cīņas par medaļām.
MĀJINIECES UN VĒL 15 LABAS KOMANDAS
„Skaista valsts, basketbolu saprotoša publika un vēl mājinieces galveno favorītu lomā — būs īsti svētki,” Latvijas valstsvienības kapteine Liene Jansone ir pārliecināta, ka Eiropas čempionāts Francijā izdosies visaugstākajā līmenī. Atšķirībā no dažām iepriekšējām reizēm. Piemēram, 2007. gadā Itālijā un 2011. gadā Polijā mājinieču neveiksmju dēļ pat izšķirošo spēļu laikā tribīnes palika pustukšas. Toties 2009. gada 18. jūnijā Arēnā Rīga notikusī spēle Latvija—Krievija, kas pulcēja 8713 skatītājus, joprojām ir pēdējās desmitgades Eiropas sieviešu čempionātu vislabāk apmeklēto maču topa augšgalā. Šis 2009. gadā Liepājā, Valmierā un Rīgā notikušais čempionāts ir pēdējā laika etalons.
Var droši teikt, ka Rīgas rekords šovasar paliks neskarts, jo franči par spēļu vietām izraudzījušies krietni mazākas arēnas. Priekšsacīkstes Trēlazē un arī fināldaļa Oršī risināsies piectūkstošniecēs, otrajā posmā francūzietes spēlēs zālē, kurā ir tikai 4200 vietas, bet Lillē spēles klātienē varēs redzēt tikai 1800 skatītāju. Kāds tur brīnums, ka drīz pēc biļešu tirdzniecības sākuma tirgotāji triumfējoši ziņoja, ka vismaz uz mājinieču spēlēm visas ieejas kartes esot izķertas?! Tiesa, tikai uz vietas varēs redzēt, vai biļetes patiesi iegādājušies līdzjutēji vai tikai veikli darboņi, kuri cer tikt pie kāda lieka eiro.
Uz sieviešu basketbola popularitātes viļņa balstīts biznesa plāns Latvijas banku ekspertu acīs, iespējams, neizskatītos ļoti pārliecinoši, tomēr Francijā tas varētu būt gana reāls. Francijā savējos mīl un novērtē, bet šīs valsts sieviešu basketbola izlase ar 2001. un 2009. gadā izcīnītajiem Eiropas čempionu tituliem un it īpaši ar pērn Londonā iegūto olimpisko sudrabu arī ir pelnījusi gan popularitāti, gan atbalstu. Ne velti virkne franču zvaigžņu pēc Londonas spēlēm par gadu atlika atvadīšanos no valsts izlases, cerot karjerai spožu punktu pielikt ar savā laukumā izcīnīto Eiropas čempionu titulu.
Francijas lielās cerības izskatās gluži pamatotas, ja ņem vērā visu, kas notiek sāncenšu nometnēs. Paaudžu maiņa sākusies tradicionāli spēcīgajās Krievijas, Čehijas un Baltkrievijas izlasēs. Spānijas komanda pēc fiasko 2011. gadā (neiekļuva ceturtdaļfinālā) vēlreiz paļausies uz veco gvardi, taču jau kvalifikācijas turnīrs parādīja, ka spāņu tradicionālajam spiedieniem trūkst īstas enerģijas. 2011. gada vicečempione Turcijas izlase ir stipra, tomēr bez čempionēm piedienīga spožuma. No apakšas favorītes varētu paspiest Lietuvas un Serbijas izlases, kas atjauninājušas sastāvu, vai Zviedrijas izlase, kas izcīnījusi medaļas jaunatnes čempionātos, tomēr, visticamāk, šīm komandām īstie panākumi vēl dažus gadus jāpagaida.
Vārdu sakot, Francijas izlases pozīcijas favorītu tronī šķiet tik nesatricināmas, ka nudien jāsāk gaidīt pārsteigumus, jo sportā it kā acīmredzamie iznākumi parasti tomēr nepiepildās. Turklāt nu jau trešo reizi pēc kārtas sievietes savu Eiropas čempionātu izspēlēs tūlīt pēc garas klubu sezonas beigām, bet tas nozīmē, ka komandu plānus, izredzes un spēku samērus var koriģēt ne tikai spēlētāju meistarība un treneru taktiskā viltība, bet arī tādas prozaiskas lietas kā nogurums, savainojumi un to sekas, nemaz nerunājot par veiksmes faktoru.
LATVIJA: DARBS UN CĪŅA
Pie Latvijas sieviešu valstsvienības līdzdalības Eiropas čempionātos pēdējā desmitgadē tā pierasts, ka patlaban mūsējo pošanās uz Franciju šķiet pašsaprotama. Tiesa, tas, kurš šādā toņkārtā būtu ierunājies pirms apaļa gada, visticamāk, tiktu nosaukts par mākoņos lidojošu optimistu. Tobrīd valstsvienībā aizsāktā paaudžu maiņa bija piezemējusi cerības, un 2012. gada pavasarī braukšana uz Franciju tika vērtēta kā diezgan nereāla.
Taču izrādījās, ka realitātei tuvāk patiesībā bija optimisti, nevis daudzās bada dzeguzes. Ierindā palikušās pieredzējušās spēlētājas apstiprināja, ka pulveris vēl sauss. Pieteicās jaunas līderes, bet valstsvienības jaunais galvenais treneris Aigars Nerips skeptiķiem pierādīja, ka spēj izveidot un nodiriģēt komandas spēli visaugstākajā starptautiskajā līmenī. Piecas uzvaras astoņās kvalifikācijas turnīra spēlēs nebija izcils rezultāts, tomēr ar to pietika, lai apsteigtu Grieķijas, Somijas un Luksemburgas izlases, iegūstot biļeti uz Franciju.
Pērnās vasaras notikumi patlaban mudina atturēties no kategoriskām prognozēm, meklējot atbildi uz jautājumu, ko Latvijas komanda spējīga izdarīt vislabākajā sabiedrībā. No vienas puses, sastāvs kļuvis pat vājāks, nekā bija pirms gada. Ierindā vairs nav Latvijas Gada basketbolistes Zanes Tamanes (pieredzējusī centra spēlētāja ziemā atvadījās no valstsvienības, šo soli skaidrojot ar ilgajā karjerā sakrātajām traumām un nogurumu). Valstsvienībā nav Aijas Putniņas un Sabīnes Niedolas, kas iekrājušas krietnu pieredzi un kam turnīrs Francijā varēja kļūt par karjeras kulmināciju (abām — savainojumi un operācijas). No otras puses, atgriezušās Elīna Babkina un Aija Brumermane, kas pērn nespēlēja, vairākas pērnās debitantes gada laikā kļuvušas pieredzējušākas un meistarīgākas. Nīderlandes čempionāta fināldaļas vērtīgākā spēlētāja Anete Horelika, ASV augstskolu basketbolā rūdītā Anete Šteinberga plus Latvijas labāko komandu SK Cēsis un TTT Rīgas līderes Anda Eibele un Ieva Krastiņa plus daudzos augstākā līmeņa turnīros rūdītās Liene Jansone un Kristīne Kārkliņa — šim sastāvam iespēju griestus parādīs tikai oficiālās spēles.
„Mūsu aizsardzībā dominēs darbs un cīņa. Cita ceļa mums nav, jo pēc ilga laika augumu pārsvars būs mūsu pretiniecēm. Uzbrukumā centīsimies spēlēt aktīvi un plaši, meklējot iespējas brīviem tālajiem un pustālajiem metieniem. Ir iespēja spēlēt arī ar pavisam mazu sastāvu, kādu no aizsardzēm izmantojot trešajā pozīcijā. Sarežģītāk būs nodrošināt spiedienu pretinieču soda laukumā, taču, ja spēlēsim disciplinēti, iespējas brīviem metieniem būs,” galvenais treneris Aigars Nerips iezīmē Latvijas komandas stratēģiju un taktiku Eiropas čempionātā. Par mērķiem gan tiek runāts izvairīgi. Sak’, vispirms jāiekļūst otrajā posmā, un tad skatīsimies…
TRĪS SOĻI TRĒLAZĒ
Tiesa, šai ziņā treneris Nerips nav ļoti oriģināls, jo līdzīgi piesardzīgi izteikumi skanējuši arī pirms iepriekšējiem turnīriem, kad Latvijas rīcībā bija krietni zvaigžņotāks sastāvs. Tradicionālā tēze, ka Eiropā basketbolu prot spēlēt visās valstīs, nudien atbilst realitātei un jo īpaši Eiropas čempionāta pirmajā posmā, kamēr visas komandas vēl ir pilnas spēka un veselības. Ne velti, tieši tad tiek fiksēti lielākie pārsteigumi. Kā, piemēram, Latvijas valstsvienības uzvara pār Francijas komandu 2011. gada čempionāta grupas turnīrā.
Ar francūzietēm grupā būs jācīnās arī šoreiz, turklāt jau pirmajā dienā, kad mačam Francija—Latvija būs pievērsta pastiprināta uzmanība. Mājinieces, protams, cer čempionātu sākt uz emocionāli pozitīvas nots, tāpēc latvietes nekāds vieglais vakars negaida. Taču, no otras puses, cīņā ar favorītēm mūsējām nebūs, ko zaudēt. Toties 40 spēles minūtes varēs izmantot, lai iejustos zālē un čempionāta gaisotnē.
Daudz augstāka likme būs 16. jūnija pēcpusdienā paredzētajai spēlei ar Lielbritānijas komandu, kas prestižajā otrajā izlozes grozā tika iekļauta kā Londonas olimpisko spēļu dalībniece. Tiesa, Londonā no ASV studējušajām anglietēm, skotietēm un velsietēm izveidotā Lielbritānijas izlase startēja tikai ar mājinieču tiesībām un pieci zaudējumi piecās spēlēs apliecināja, ka dažos gados līdz pasaules basketbola elites līmenim izaugt nav izdevies. Būs sparīga grūstīšanās zem groziem un, visticamāk, labas iespējas izcelties Latvijas komandas ārējai līnijai. Ja snaiperes varēs trāpīt — būs labi. Ja ne — gaida smags cīniņš.
Visbeidzot trešajā kārtā pretim stāsies Serbijas izlase ar vairākām Eirolīgas spēlētājām ierindā. Pēdējā tikšanās reizē 2010. gadā Arēnā Rīga serbietes tika nopērtas ar 80:55, atņemot viņām ceļazīmi uz finālturnīru. Trijos gados Serbija izlase kļuvusi jaunāka un stiprāka, Latvijas — jaunāka un…
Otrajā posmā C grupas labākās komandas cīnīsies ar pirmo trio no D grupas (Čehija, Baltkrievija, Lietuva, Horvātija).
Visas Latvijas sieviešu valstsvienības spēles Eiropas čempionātā, kā arī finālmaču tiešraidē translēs TV6. Viasat Sport Baltic translēs Lietuvas izlases spēles, kā arī visas izslēgšanas turnīra spēles.
EIROPAS SIEVIEŠU ČEMPIONĀTS FRANCIJĀ
1. posms, 15.—17. jūnijs
A grupa (Vānā):Turcija, Slovākija, Melnkalne, Ukraina
B grupa (Vānā):Krievija, Itālija, Zviedrija, Spānija
C grupa (Trēlazē):Francija, Lielbritānija, Serbija, Latvija
D grupa (Trēlazē):Čehija, Horvātija, Lietuva, Baltkrievija
Trīs labākās komandas no katras grupas kvalificējas 2. posmam, ņemot līdz savstarpējo spēļu rezultātus
Latvijas spēļu kalendārs (sākums pēc Latvijas laika)
15.06. plkst. 22.00 ar Franciju
16.06. plkst. 16.00 ar Lielbritāniju
17.06. plkst. 16.00 ar Serbiju
2. posms, 19.—24. jūnijs
E grupa (Lillē):Trīs labākās komandas no A un B grupas
F grupa (Vendē): Trīs labākās komandas no C un D grupas
Četras labākās komandas no katras grupas kvalificējas izslēgšanas turnīram
3. posms, 26.—30. jūnijs
Ceturtdaļfināls, pusfināls, finālspēles (Oršī)
LATVIJAS SIEVIEŠU VALSTSVIENĪBA EIROPAS ČEMPIONĀTOS
1999. 9. vieta (treneris Aivars Vīnbergs)
2005. 6. vieta (treneris Raivo Otersons)
2007. 4. vieta (treneris Ainars Zvirgzdiņš)
2009. 7. vieta (treneris Ainars Zvirgzdiņš)
2011. 8. vieta (treneris Georgioss Dikeoulakoss)
REKORDI
Latvijas sieviešu valstsvienības rekordi vienā spēlē Eiropas čempionātu finālturnīros
30 punkti— Anete Jēkabsone-Žogota (2005. gadā ar Turciju)
15 atlēkušāsbumbas — Liene Jansone (2005. gadā ar Grieķiju) un Zane Tamane (2011. gadā ar Franciju)
8 piespēles— Gunta Baško-Melnbārde (2005. gadā ar Grieķiju)
5 pārķertas— Gunta Baško-Melnbārde (2005. gadā ar Vāciju), Ieva Tāre (2005. gadā ar Turciju)
5 bloķēti— Ieva Kubliņa (2005. gadā ar Vāciju)
43:02 minūtes —Anete Jēkabsone-Žogota (2009. gadā ar Krieviju)
