Buškevica sejas izvēlas treneris

Renārs Buivids

ASK Rīgas saspēles vadītājs Sandis Buškevics atzīts par Latvijas Basketbola līgas februāra labāko spēlētāju. Nesen 30 gadu jubileju nosvinējušais Ventspils basketbola skolas audzēknis uzsver, ka viņā apslēpti divi spēlētāji – gan līdzsvarots komandas saspēles veidotājs, gan azartisks un enerģijas pārpilns basketbolists, kurš jebkurā brīdī var pārsteigt sāncenšus un gūt punktus. Treneriem atliek izlemt – kuru Buškevicu attiecīgajā brīdī izvēlēties.

Arvien straujāk tuvojas izšķirošās cīņas SEB Baltijas Basketbola līgā, tādēļ daudz uzmanības tiek veltīts Latvijas un Lietuvas klubu konkurencei cīņā par izdevīgākajām pozīcijām pirms Četru fināla. Tomēr nedrīkst aizmirst, ka paralēli notiek arī Latvijas Basketbola līgas I divīzijas spēles, kur vislabāk sekmējas BK Ventspils, kas turpina uzvaru sēriju, bet Buškevica pārstāvētaā komanda ASK Rīga ieņem otro pozīciju.

Par ASK Rīgas uzvarām

–Vai šķiro spēles?

— Latvijas Basketbola līgā uz čempionu titulu varētu pretendēt trīs vadošās komandas, bet Baltijas līgā ir vairāk konkurentu – arī labākie Lietuvas klubi. Ja jātiekas ar BK Ventspils vai Baronu/LMT, nav svarīgi, kura čempionāta ieskaitē nokļūs šīs spēles rezultāts. Vienmēr vēlamies uzvarēt katrā cīņā.

— Cik īpašas ir spēles pret Ventspils klubu, kurā biji tik ilgus gadus?

— Ne pirmo sezonu cīnos pret BK Ventspils. Pagājušajā sezonā Lietuvos rytas rindās izdevās izcīnīt uzvaras abās spēlēs, toties šosezon bilance nav tik pārliecinoša. Viss vēl priekšā, jo sezonas izšķirošajos mačos diez vai ASK Rīgai izdosies laukumā izvairīties no tikšanās ar ventspilniekiem. Pirmajos gados pēc manas aizbraukšanas runu par iespējamo atgriešanos BK Ventspils rindās bija vairāk, jo ne mazums līdzjutēju uzskatīja, ka spēlēšana šajā komandā ir mans pienākums. Ventspils basketbola fani joprojām ar nepacietību gaida brīdi, kad uzvilkšu dzimtās pilsētas komandas krekliņu. Ne mazums cilvēku teikuši, ka tieši pēc manas aizbraukšanas viņi klātienē vairs nevēro BK Ventspils spēles. Tā kā pašlaik neesmu Ventspils kluba basketbolists, darīšu visu iespējamo, lai šosezon uzvarētu tieši ASK Rīga. Šādā situācijā nav svarīgs sāncensis, kurš būs jāuzvar ceļā uz iespējami augstākām vietām.

— Cik grūtas ir leģionāra gaitas ārpus Latvijas? Esi paspējis izbaudīt dzīvi Turcijā, Krievijā un Lietuvā!

— Protams, var vēlēties, lai būtu vieglāk, taču tāds nav mans mērķis. Pēc deviņām sezonām Ventspilī tomēr bija nepieciešamas pārmaiņas, vēlējos izbaudīt spēlēšanu citā valstī, citā čempionātā. Tobrīd bija izdevies tikt vienīgi pie Latvijas čempionāta zelta medaļām. Pieņemto lēmumu nav nācies nožēlot, jo guvu vērtīgu pieredzi, iepazinu daudzus citus basketbolistu, arī zvaigznes. Šo pārbraucienu dēļ gan nedaudz cieta ģimene, taču jāpateicas man tuvajiem cilvēkiem, kuri ar lielu izpratni uzņēma manas karjeras pavērsienus. Pašlaik nedomāju, kas notiks pēc gada vai vairākiem.

Butauts bremzētāja lomā

— Spēlētāja karjeras laikā esi pabijis pie daudziem slaveniem treneriem. Kurš visvairāk ietekmējis tavu sniegumu?

— Ļoti nozīmīga bija pagājusī sezona Lietuvos rytas rindās. Treneris Nevens Spahija mainīja manu saspēles vadītāja domāšanu. Viņš konkrēti noformulēja savas vēlmes, manis īstenojamo spēles stilu un taktiku. Paskaidrojumi bija pietiekami skaidri, lai tos varētu realizēt dzīvē. Katra trenera taktika ir atšķirīga, līdz ar to arī mana loma komandas spēlē. No manis ir prasīta gan punktu gūšana, gan piespēļu dalīšana un saspēles veidošana. Spahijas skatījumā mans uzdevums bija spēles organizācija, mazāk domājot par punktu gūšanu. Protams, Ventspils laikos man bija daudz lielāka rīcības brīvība. Arī pats biju jaunāks, tādēļ brīžam virsroku ņēma azarts, enerģijas uzplaiksnījumi, kļūstot par iemeslu dažādām improvizācijām. BK Ventspils jebkurā brīdī pavisam droši varēju uzņemties iniciatīvu. Tagad trenera Ramūna Butauta vadībā pārmaiņus varu darboties abos spēles stilos, konkrētā brīdī gan uzklausot viņa ieteikumus. Butautam patīk abas manas sejas, netieku pārāk ierobežots. Trenera uzticība dod man papildu pārliecību saviem spēkiem. Reiz Butauts uzsvēra, ka man enerģiski jādarbojas savā stilā, uzbrukumā jābūt aktīvam, taču nepieciešamības gadījumā viņš mani piebremzēšot.

— Lietuvos rytas rindās sezonas lielāko daļu aizvadīji kā Roberta Štelmahera aizvietotājs, bet SEB Baltijas Basketbola līgas Sešu finālā visa atbildība bija jāuzņemas pašam.

— Strikti izteiktas prasības bija brīžos, kad biju otrā saspēles vadītāja lomā. Pagājušajā sezonā, kad devu atpūtu Robertam, treneris no manis prasīja tikai vienu – neko lieki neizdomāt un nesarežģīt. Galvenais bija pārāk daudz nesabojāt. Sezonas beigās, ka Robis ārstēja savainojumu, jau bija daudz vieglāk, jo citas izejas nebija – uzņēmos atbildību un pildīju savas funkcijas pēc iespējas labāk. Kādā no cīņām izdevās parādīt savu varēšanu, gan vadot saspēli, gan gūstot punktus, un turpmāk bija daudz mazāk aizrādījumu par manu sniegumu. Sekoja vienīgi norādījums – dari tā, kā tajā veiksmīgajā spēlē.

— ASK Rīgas sastāvā laukumā nereti dodies kopā ar Kērtisu Miledžu, kurš arī ir ļoti ātras spēles piekritējs.

— Ja abi esam laukumā, saspēles vadīšana biežāk tiek uzticēta man, taču ir pietiekami daudz izņēmumu. Nereti viss atkarīgs no uzbrukuma sākuma fāzes – kurš pirmais ticis pie bumbas, tas arī vada saspēli. Savulaik līdzīgu pieredzi guvu Ventspils laikos, kad devāmies laukumā kopā ar Mairu Četmenu. Arī šādā duetā jutos pietiekami ērti. Protams, ja līdzvērtīgu rezervistu skaits ir pietiekami liels, dažreiz īsāku laiku izdodas iesaistīties cīņā, īstenot dzīvē visas savas ieceres. Tomēr spēles laika un katra basketbolista pienākumu sadalījums ir vienīgi trenera kompetencē.

Sāpīgais jautājums par izlasi

— Nesenajā spēlē starp ASK Rīgu un Lietuvos rytas sāncenšu rindās rezultatīvākais bija Jānis Blūms, kurš guva 18 punktu. Tu biji viens no viņa sedzējiem.

— Spēlē pret mums Jānis parādīja labu sniegumu. ASK Rīga, iespējams, neizvēlējās labāko aizsardzības taktiku, mazāk uzmanības veltot tieši Blūma neitralizācijai. Neiztikām arī bez kļūdām aizsardzībā, ļaujot Jānim tikt pie salīdzinoši viegliem punktiem, arī no trīspunktnieku līnijas. Blūms nav no tiem basketbolistiem, kurš šādas kļūmes atstās nesodītas.

— Vai šādās spēlēs, kurās aci pret aci tiekas potenciālie izlases saspēles vadītāji, ir svarīgi parādīt labāko sniegumu, pārspēt konkurentu?

— Man vairs nekas nav jāpierāda. Izlases vadība jau ne pirmo gadu zina manas iespējas, manu spēli. Ja man tiktu dota iespēja apliecināt meistarību, to es noteikti izmantotu. Valstsvienības galvenais treneris Kārlis Muižnieks mani pazīst ne pirmo gadu. Savulaik pat kopā spēlējām BK Ventspils rindās, pēc tam viņš bija mans treneris šajā pašā klubā. Izvēle ir viņa ziņā, taču skaidrs ir viens, ka vairs neesmu nekāds jaunulis, lai man maksimālais mērķis būtu vienīgi tikšana izlases sastāvā. Ja nāktos tikai sildīt rezervistu soliņu, šādam čempionātam lielas jēgas nebūtu. Šis man nenoliedzami ir sāpīgs jautājums… Ja arī turpmāk attieksme pret mani būs līdzīga, paturu tiesības pats pieņemt lēmumu par spēlēšanu vai nespēlēšanu valstsvienībā.

Pēc sezonas brīvībā

— Līgumsaistības ar ASK Rīgu beigsies pēc šīs sezonas. Kas būs izšķirošs nākamā kluba izvēlē?

— Šosezon esmu pārliecinājies, ka ASK Rīgas variants ir viens no labākajiem. Ja arī nākamsezon komandu vadīs treneris Ramūns Butauts, labprāt paliktu tās sastāvā. Arī klubs kopumā tiecas uz arvien augstāku darbības standartu sasniegšanu. Ja izdodas vēl arī saglabāt pašlaik izveidoto komandas kodolu, ASK Rīgas variants man noteikti būtu pats tīkamākais. Ar spriedelēšanu par nākotnes iecerēm pagaidām gan neaizraujos, jo vēl taču priekšā sezonas svarīgākās spēles. Pašlaik visas domas jāveltī maksimālā rezultāta sasniegšanai gan Baltijā, gan Latvijā. Pēc šīs sezonas pēdējā mača man beigsies līgumsaistības ar ASK Rīgu, tad arī varēs sākt izvērtēt iespējamos piedāvājumus. Esmu priecīgs, ka neatkārtosies pagājušās vasaras notikumi, kad man vēl bija spēkā līgums ar Lietuvos rytas, taču treneru maiņas dēļ vairs īsti nebiju vajadzīgs Lietuvas čempionvienībai. Vēl augustā nebija skaidrības par manu nākotni, jo Lietuvos rytas par līguma laušanu vēlējās saņemt arī kompensāciju.

— Pagājušajā sezonā bija iespēja nokļūt Žalgiris – Lietuvos rytas batāliju virpulī. Kad Latvijā gaidāmas šādas raudzes emocijas gan laukumā, gan tribīnēs?

— Žalgiris ir Lietuvas basketbola leģenda, toties Lietuvos rytas pastāvēšanas vēsture mērāma ar desmit gadiem. Katru gadu palielinās Lietuvos rytas fanu skaits, jo arī Viļņas komanda spēlē gan Baltijā, gan gūst atzīstamus sasniegumus Eiropas klubu turnīros. Ažiotāža ap šo komandu savstarpējām cīņām pieaug, tribīnes kļūst arvien pilnākas, pat Viļņā pulcējot vairāk nekā desmit tūkstošus skatītāju. Rīgā basketbols iegūst arvien nozīmīgāku vietu, toties Ventspilī jau sen nav izdevies pulcēt pilnas tribīnes. Ventspilnieki neslēpj, ka viņi savas komandas rindās tomēr vairāk gribētu redzēt tieši šajā pilsētā izaugušos spēlētājus. Reiz kādā no sarunām Sandis Valters priecīgi teica, ka mūsu aktīvāko līdzjutēju, kluba formās tērpto skatītāju skaits arvien pieaug. „Tie taču ir mūsu kluba fani!," skaidroja Sandis, atceroties, ka tā nav bijis pat BK Skonto laikos. Toreiz aktīvi fanoja vienīgi jaunas meitenītes, bet pašlaik mūsu klubu atbalsta arī vīri labākajos gados. Ceram — arī turpmāk mūsu spēle Arēnā Rīga pulcēs arvien vairāk skatītāju.

Renārs BUIVIDS

Sandis Buškevics

ASK Rīgas basketbolists

Dzimis                       1977. gada 28. janvārī Ventspilī

Augums, svars        1,90 m, 85 kg

Ampluā          aizsargs

Pirmais treneris      Jānis Ļaksa

Ģimene          precējies, meita Emīlija

Hobijs                        makšķerēšana

Specialitāte  3. kategorijas pavārs; mājās labprāt gatavo soļanku un karbonādi

Automašīna VW Touareg

Īpašs skaitlis            28. – Sanda dzimšanas dienas datums tiek izmantots gan uz spēļu formas, gan ir automašīnas reģistrācijas zīmes sastāvdaļa

Karjera          BK Ventspils (1994. – 2003. gads), Turcijas Galatasaray (2003.), Krievijas Ural Great (2003./2004.), Krievijas klubs Maskavas apgabala Dinamo (2004./2005.), Lietuvas Lietuvos rytas (2005./2006.), ASK Rīga

Panākumi     1997. un 1998. gadā pārstāvējis Latvijas U-22 izlasi. Kopš 1998. gadā regulāri spēlējis Latvijas valstsvienībā (izņemot finālturnīrus). BK Ventspils sastāvā Latvijas čempions (2000. – 2003.), Latvijas vicečempions (1998., 1999.), Latvijas čempionāta bronzas medaļas ieguvējs (1996.), trešā vieta FIBA Eiropas kausā un Ziemeļeiropas Basketbola līgā (2003.). Ural Great sastāvā Krievijas kausa ieguvējs (2004.). Dinamo sastāvā 3. vieta FIBA Eiropas Izaicinājuma kausā (2005.). Lietuvos rytas sastāvā SEB Baltijas Basketbola līgas un Lietuvas Basketbola līgas čempions (2006.). Latvijas Basketbola līgas Zvaigžņu spēles pieckārtējs dalībnieks (1998., 2000., 2001., 2003. un 2007.).