Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lietošanas pieredzi un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai šajā mājaslapā. Lasīt vairāk
Pirmais sporta
e-žurnāls internetā

Euro Basket 2015: vārti ceļā uz Riodežaneiro

Viens čempionu tituls, divas ceļazīmes uz Riodežaneiro olimpisko turnīru, trīs medaļu komplekti un vēl vismaz piecas ceļazīmes uz olimpisko kvalifikāciju — tā īsumā raksturojami galvenie orientieri Eiropas basketbola čempionāta finālturnīrā. No 5. līdz 20. septembrim par šo mērķu sasniegšanu cīnīsies 24 valstu komandas, Latvijas valstsvienību ieskaitot. Pirmo reizi tas notiks vienlaikus četrās valstīs — priekšsacīkšu turnīrus uzņems Berlīne (Vācija), Monpeljē (Francija), Rīga un Zagreba (Horvātija), bet finālcīņas risināsies Francijas pilsēta Lillē. Trijās pilsētās Euro Basket risināsies otro reizi vēsturē. Berlīnē 1993. gadā notika priekšsacīkstes, Zagrebā 1989. gadā — viss finālturnīrs, bet Rīgā 1937. gadā astoņas komandas sacentās otrajās Eiropas meistarsacīkstēs.

APSTĀKĻU DIKTĒTI OPTIMĀLI RISINĀJUMI

Ukrainas asiņaino notikumu sakarā runāt par veiksmi ir zaimojoši, tāpēc šo terminu nelietošu. Tomēr dzīve iegrozījusies tā, ka apstākļu spiestā ukraiņu atteikšanās no Euro Basket 2015 rīkošanas 15 mēnešus pirms turnīra un tai sekojošā straujā izejas meklēšana Starptautiskajai Basketbola federācijai (FIBA) palīdzējusi atrisināt divas nopietnas problēmas, kas pēdējos gados traucējušas Eiropas čempionātu norisei.

Pirmkārt, Eiropas lielais basketbola forums nevar sūdzēties par globālas intereses trūkumu vai zemiem TV reitingiem, tomēr pēdējos turnīros iespaidīga ažiotāža valdījusi tikai ap mājinieku spēlēm un pašām svarīgākajām finālcīņām. Savukārt liela daļu spēļu noritējusi turnīra rangam un tajā spēlējošo zvaigžņu statusam nepiedienīgi patukšu tribīņu priekšā. Reāli novērtējot, ka 13—14 mēnešu laikā pat visbagātākajai un labi organizētajai nacionālajai basketbola federācijai būs grūti kvalitatīvi pacelt visu lielo nastu, FIBA Europe varasvīri pieņēma lēmumu, no kura iepriekš centās izvairīties — sadalīja saimnieku pienākumus un privilēģijas četrām valstīm. Vēl vairāk: katrai mājiniecei tika dotas iespējas, balstoties uz mārketinga apsvērumiem, izvēlēties vienu partnervalsti. Rezultāts nelika sevi ilgi gaidīt. Jau pavasarī starptautiskā basketbola runasvīri triumfējoši ziņoja, ka Euro Basket 2013 rekords pārdoto biļešu skaita ziņā jau pārspēts ar krietnu atrāvienu (pārvarēta 300 000 pārdoto biļešu robeža), un nav šaubu, ka līdz 20. septembrim skaitļi kļūs vēl iespaidīgāki. Vienas mājinieku komandas vietā Euro Basket 2015 tādas ir četras, nodrošinot gan ienākumus rīkotājiem, gan lielajam sarīkojumam atbilstošu emocionālo fonu.

Amizantā kārtā FIBA Europe pūles un sekošana loģikai saņēmusi arī veiksmes dievietes Fortūnas svētību, jo aklā grupu izloze gādājusi par kaimiņu būšanas attīstību. Piemēram, Latvija bez izraudzītās partneres Igaunijas Rīgas grupā dabūjusi arī Lietuvu, uz Horvātijas galvaspilsētu Zagrebu brauks ne tikai slovēņi, bet arī netālie kaimiņi maķedonieši un grieķi. Berlīnē spēlēs ne tikai otrie mājinieki turki, bet arī Vācijā uz stabilu atbalstītāju pulku cerēt varošie serbi. Plus garšīgā odziņa — Pau Gazols (Spānija) pret Dirku Novicki (Vācija)! Savukārt uz Francijas Vidusjūras piekrasti pošas ne tikai dienvidu saules izslāpušie Somijas līdzjutēji, bet arī daudzi krievi, kam Monpeljē apkaime jau kļuvusi par otrajām mājām (ja vien nav nelaimējies trāpīties kādā sankciju sarakstā). Īsi sakot, šādas pieejas plusi ir saskatāmi tik skaidri, ka mīnusi — nepieciešamība koordinēt dažādas mentalitātes, tradīciju un rocības rīkotāju pūliņus — starptautiskās basketbola varas gaiteņos vairs netiek pat pieminēti, un jau puslīdz skaidrs, ka pēc līdzīgas shēmas tiks rīkots arī nākamais finālturnīrs 2017. gadā.

Otrkārt, ārkārtas apstākļi palīdzēja FIBA Europe neuzkrītoši atbrīvoties no pašu savulaik plecos uzveltās nastas — ārkārtīgi smagās finālturnīra izspēles sistēmas. Divos iepriekšējos Euro Basket turnīros pirmā astoņnieka komandas divarpus nedēļās aizvadīja pa 11 spēlēm, pēc strauji noritošajiem un intrigām pilnajiem grupu turnīriem atmiekšķējot spriedzi ar garumā izstieptiem un parasti liekām spēlēm bagātajiem otrā posma mačiem un tikai tad ķeroties pie ikvienu sacensību saldā ēdiena — izslēgšanas spēlēm. Tāda kārtība īsti nepatika nevienam, taču varasvīri konservatīvi ievēroja reiz pieņemto lēmumu, pārmaiņas solot tikai 2017. gadā. Mainoties finālturnīra saimniekiem, izspēles sistēma tika nomainīta vienā rāvienā, palielinot to komandu skaitu, kuras nebūs absolūti neapmierinātas ar savu startu (agrāk pirmā posma barjeru varēja pārvarēt 12 komandas, tagad — 16) un dubultojot intriģējošo izslēgšanas spēļu daudzumu (bija 8, tagad — 16).

Cīņu ar nevajadzīgajām spēlēm vainagoja atteikšanās no spēlēm par 5. un 7. vietu. Abi mazā pusfināla uzvarētāji būs sasnieguši pēdējo taustāmo mērķi — nodrošinājuši tiesības startēt olimpiskā kvalifikācijas turnīrā, bet zaudētājiem reāls stimuls jau būs zudis. Kam lieki tērēt naudu un riskēt ar spēlētāju veselību?

Tiesa, nepilnu mēnesi pirms turnīra Euro Basket 2015 sākuma oriģinālu dāvanu čempionāta rīkotājiem FIBA Europe pasniedza kolēģi no FIBA pasaules organizācijas, pēkšņi palielinot olimpiskā kvalifikācijas turnīra dalībnieku skaitu no 12 līdz 18 un Eiropai atvēlēto kvotu vismaz līdz piecām vienībām. Tātad parādījās stimuls ieņemt arī 7. vietu, un Euro Basket 2015 reglamentā un kalendārā pēdējā brīdī būs jāizdara grozījumi, spēli par 7. vietu tomēr rīkojot (kaut arī tas, iespējams, nav vienīgais risinājums — gluži reāls kļuvis variants, ka uz olimpisko kvalifikāciju tiek arī 8. vietas ieguvēji). Šāda steiga un nesaskaņotība starp abām starptautiskā basketbola virsorganizācijām, protams, izskatās anekdotiska, bet protesta balsis šajā gadījumā nav ļoti skaļas — iespējas taču palielinās, nevis tiek apcirptas.

LATVIJAS VALSTSVIENĪBA: PĻAUJAS LAIKS?

Spraigā sacensību formula, palielinot katras atsevišķas spēles vērtību, arī paplašina to komandu loku, kuras pamatoti var lolot godkārīgus nodomus.

Protams, reāli skatoties uz dzīvi, čempionu titula izcīnīšana tik un tā ir pa spēkam ierobežotam valstu skaitam, kuru rīcībā ir visi nepieciešamie argumenti — gan superzvaigznes, gan saliedēts augstas klases spēlētāju kodols, gan vieds treneru kolektīvs. Pārskatot kandidātus uz šo godu, dižai oriģinalitātei nav vietas: visu pēdējo gadu favorītes Francija un Spānija, 2014. gada pasaules vicečempione Serbija, iespējams, arī Lietuva. Krietni mazāk ticams, ka līdz zelta augstumam varētu pacelties talantiem bagātā Horvātija vai pēdējo gadu neveiksminieces Grieķija un Turcija. Toties reālu pretendentu uz vietu pirmajā sešniekā (tagad jāteic — septiņniekā), kas turpinās lolot olimpiskās cerības, ir krietni vairāk. Ja reiz 2013. gadā Ukrainas izlase varēja aizsniegt 6., bet 2011. gadā Maķedonija — pat 4. vietu, ar ko sliktākas ir vismaz 10 citas vienības, kuras pēdējos gados medaļas nav redzējušas, toties savu reizi apspēlējušas basketbola lielvalstis?

Starp komandām, kuras pamatoti lolo godkārīgus nodomus, ir arī Latvijas valstsvienība. Pirms četriem gadiem Euro Basket 2011 Šauļos ieguvis pirmo rūdījumu, komandas atjaunotais modelis 2013. gadā Slovēnijā sasniedza cienījamu bilanci (4 uzvaras 8 spēlēs) un apstājās tikai soli no ceturtdaļfināla.

Kopš tā laika komandas līderu karjera klubos gājusi kalnup. Dairis Bertāns nostiprinājies Spānijas elitē, Jānis Strēlnieks bijis viens no Vācijas čempionu līderiem, centra spēlētāji Kaspars Bērziņš un Rolands Freimanis ieguvuši labu statistiku VTB Vienotajā līgā. Vīru basketbolā jau nostabilizējušies jaunie uzbrucēji Jānis Timma un Mareks Mejeris, pulveris joprojām sauss pieredzējušajiem spēlētājiem Jānim Blūmam un Kristapam Janičenokam. Komanda ir sajutusi gan savu spēku, gan līdz galam neizmantotu iespēju un nepiepildītu cerību garšu, kas noder kā papildu motivētājs. Ne velti pērn kvalifikācijas turnīra sešu spēļu distanci pirmo reizi vēsturē izdevās veikt bez zaudējumiem, sasniedzot labāko bilanci starp visām 27 dalībniecēm.

Jā, pirms finālturnīra nepiepildījās cerības pastiprināt komandu ar pēdējos gados spilgti sevi pieteikušajiem jaunajiem talantiem, jo Dāvi Bertānu, Ojāru Siliņu un Jāni Bērziņu no ierindas izsita savainojumi, bet tikko NBA draftā ar augsto ceturto numuru izraudzītais Kristaps Porziņģis šo vasaru velta individuālajam darbam. Tomēr komandas asiņu atjaunošanai nepieciešamo debitantu frakciju izdevies nokomplektēt gana kvalitatīvi. Iesaistīti iepriekš veselības problēmu dēļ valstsvienībā tikpat kā nespēlējušais talantīgais universālis Žanis Peiners, 216 cm garais un visu savu potenciālu joprojām īsti neapjautušais Dāvis Rozītis, smaga savainojuma dēļ sezonu izlaidušais Eiropas U-20 vicečempions Kaspars Vecvagars, kā arī ASV augstskolu absolventi Haralds Kārlis un Ričmonds Vilde.

Būtu pārspīlēti teikt, ka divu gadu laikā Latvijas komanda pakāpusies kvalitatīvi citā pakāpē un pieskaitāma pie galvenajām favorītēm, bet stiprāka un jaudīgāka kļuvusi gan. Turklāt virknei spēlētāju tieši šis Eiropas čempionāta finālturnīrs iekrīt karjeras pilnbrieda laikā. Kas zina, kāds pēc diviem gadiem būs veselības stāvoklis, enerģijas krājums un motivācijas rezerves? Dzelzs jākaļ, kamēr tā pieejama. Gan noskaņa treniņos, gan kolektīvā apņēmība pirmajās pārbaudes spēlēs parādīja, ka vīri to saprot. Tas negarantē panākumus, bet padara tos iespējumus.

JĀSĀK LABI. BET NEPĀRCENŠOTIES

Tūlīt pēc grupu turnīra izlozes dominējošo noskaņu kodolīgi definēja valstsvienības galvenais treneris Ainars Bagatskis: „Vai vispār mēdz tā paveikties?” Par konkurentiem izvēlējušies ne tikai no mārketinga, bet arī sportiskā viedokļa izdevīgos igauņus, latvieši no pirmajiem diviem groziem pretī dabūja labākos variantus Lietuvu un Ukrainu, tika pie iespējas revanšēties Beļģijai (alternatīvas — zvaigžņotā Itālija, pieredzējusī Gruzija un allaž neērtā Izraēla) un piedevām saņēma pēdējos gados ne visai iespaidīgi spēlējošo Čehiju. Tādā sabiedrībā jātēmē vismaz uz otro vietu! Turklāt neizslēdzot mērķi cīnīties par pirmo, ko savā tradicionālo favorītu domāšanā sev jau rezervējusi Lietuva.

Tostarp, lai arī mājinieku statuss mudina grupas spēles Rīgā uzlūkot kā autonomu turnīru un daudziem līdzjutējiem čempionāts beigsies jau 10. septembrī līdz ar pēdējām spēlēm Arēnā Rīga, pašiem basketbolistiem no šādām izjūtām būs jātiek vaļā. Tiecoties pēc augstiem mērķiem, grupas turnīrs ir tikai ieskriešanās nopietnai spēlei, kas sāksies astotdaļfinālā 12. septembrī Lillē. Tātad saglabātās enerģijas līmenis būs svarīgāks par grupas turnīrā izcīnīto vietu. Precedenti, kad pirmajā posmā streipuļojoša komanda izslēgšanas turnīra pirmajā kārtā no cīņas izsit konkurentus, kas iepriekš soļojuši no uzvaras uz uzvaru, gadās vai katrā lielajā turnīrā.

Protams, spēlēšana atbalstītājiem pilnajā (jācer — visās spēlēs, uz dažiem Latvijas mačiem biļetes vēl pieejamas) Arēnā mazina iespējas apzināti taupīt spēkus. Piedevām spēļu kalendārs latviešiem garantējis emocionālu čempionāta sākumu. Pirmajā dienā revanša mačs ar Beļģiju, otrajā — Baltijas derbijs ar Lietuvu, ko uzkarsēs arī kaimiņvalsts fanu aktivitātes. Pēc tam var prognozēt emociju temperatūras krišanos, un patiesībā labi, ka tā, jo visu čempionāta maratonu sprinta tempā tikai ar galveno līderu spēkiem noskriet nebūs iespējams. Jācer, treneriem pietiks prasmes izmanevrēt tā, lai Rīgas turnīrā Latvijas valstsvienība finišētu ne tikai ar biļetēm uz līgumreisu, kas jau naktī uz 11. septembri četras komandas vedīs uz Lilli, bet arī šo brīdi sagaidītu ar kritiski nenosēdinātām baterijām.

KAS NOTIKS ZAGREBĀ, BERLĪNĒ UN MONPELJĒ?

Rīgas grupā augstu emociju temperatūru nodrošinās ne tikai latviešu, bet arī igauņu un lietuviešu aktivitātes, tāpēc 12 spēlēs no 15 Arēnā klusuma nebūs. Turklāt sportiskajām dvēselēm nebūtu prāta darbs laist garām iespēju savām acīm redzēt darbībā tādas zvaigznes kā lietuvietis Jons Valančūns, beļģis Aksels Ervels vai čehs Jans Veselijs, ukrainis Nikolajs Fesenko. Rīgā būs, ko redzēt.

Bet, sekojot cīņām mūsu grupā, neizlaidīsim no acīm arī to, kas notiek pārējos trijos Eiropas basketbola centros. Un pirmām kārtām Zagrebā, jo tieši ar tur spēlējošajām komandām Rīgas grupas vienības mērosies spēkiem astotdaļfinālā.

Pēc C grupas galvenās favorītes izskatās Horvātijas izlase, kuras saspēlētajam kodolam pēdējos gados pievienojušies Eiropas jaunatnes turnīros uzmirdzējušie talanti. Uzbrucējs Bojans Bogdanovičs pirms diviem gadiem jau tika Euro Basket zvaigžņu piecniekā, un potenciāla ziņā vismaz līdzvērtīgs ir 21 gadu vecais universālis Dario Saričs. Pēc iepriekšējā turnīrā sasniegtās 4. vietas horvāti tēmēs augstāk — ja vien pratīs sabalansēt spēkus un visu pulveri neizšaus jau pirmajās spēlēs savā laukumā.

Tradicionāli iespaidīgs izskatās Grieķijas izlases sastāvs ar Eirolīgas zvaigznēm Vasili Spanuli un Jani Burusi priekšgalā, kā arī sūrstošām neveiksmju brūcēm svaigākajā pieredzē (pēdējais lielais panākums — bronza Euro Basket 2009). Pirms gada Pasaules kausa izcīņā grieķi grupas turnīrā izcīnīja 1. vietu, apsteidzot Argentīnu un Horvātiju, bet astotdaļfinālā piedzīvoja sagrāvi pret Serbiju (72:90). Būs mācījušies no kļūdām.

Toties aiz abu favorītu mugurām aina pagaidām ir miglaina. Slovēniju, šķiet, nodarbina paaudžu maiņas problēmas. Uz papīra spēcīgā Gruzija garos turnīros parasti nespēj saglabāt kolektīvu koncentrēšanos kopīgam mērķim. Maķedonija joprojām cer uz 2011. gada varoņiem, kuri nekļūst jaunāki. Nīderlandes izlase uz konkurentu fona nevar lepoties ar skaļiem uzvārdiem, taču veiksmīgā dienā spēj iekost jebkuram.

Īsts sapņu turnīrs risināsies Berlīnē (B grupa), kur spēlēs ne tikai komandas — superzīmoli (Spānija, Serbija, Turcija, Itālija, Vācija), bet arī spīdēs īstas superzvaigznes. Pau Gazols un Rūdijs Fernandess, Milošs Teodosičs, Marko Belinelli, Andrea Barnjani un, protams, Viņa Augstība Dirks Novickis — principā pūļa ekstāze nodrošināta pat gadījumā, ja kaut kādu iemeslu dēļ spēles nāksies atcelt, apmierinoties ar slavenību parādi pie Brandenburgas vārtiem. Ja tomēr turamies pie sportiskā aspekta, tad grupas sastāvs sola aizraujošu cīņu par vietu pirmajā četriniekā, pēc kuras vismaz vienai basketbola lielvalstij būs jālej gaužas asaras. Un ar interesi pasekosim, vai pastarīšu liktenim nolemtā Islandes komanda, kas, starp citu, kvalifikācijā no cīņas izsita olimpiskajā turnīrā rūdīto Lielbritāniju, nesabojās omu kādam pašpārliecinātībā ieslīgušam favorītam.

Monpeljē (A grupa) turnīram toni tikko uzdeva Somijas un Francijas komandu divcīņa pārbaudes spēlē Tamperē, kur ziemeļnieki pirmajā ceturtdaļā Eiropas čempionus pacienāja ar astoņiem(!) precīziem trīspunktniekiem un galu galā uzvarēja ar 76:67. Protams, franči ar Toniju Pārkeru priekšgalā tik un tā būs grupas galvenie favorīti, bet Somijas izlases pašreizējais modelis — Peteri Koponens, Sasu Salins, Eriks Mērfijs — ir ļoti nopietns spēks. Divos Euro Basket pēc kārtas somi jau tikuši labāko divpadsmitniekā, un tas nav ambīciju kalngals. Vēl Francijas kūrortpilsētā pulcējušās četras komandas ar pēdējā laikā nepiepildītām cerībām un robiem sastāvā (bosniešiem nebūs Mirzas Teletoviča, krieviem — Ņikitas Morgunova, Alekseja Šveda un Sergeja Karasjova, poļiem — Maceja Lampes). Uz Lilli brauks tie, kuri būs labāk trāpījuši sportiskajā formā un saliedējušies nopietnai cīņai.

Bet pēdējā frāze patiesībā attiecas uz visām 24 komandām visās četrās grupās.

 

EIROPAS 39. ČEMPIONĀTS BASKETBOLĀ

Pirmais posms (5.—10. septembris): Monpeljē, Berlīne, Zagreba, Rīga

Četras labākās komandas no katras grupas kvalificēsies izslēgšanas turnīram

A grupa(Monpeljē): Francija, Somija, Bosnija, Izraēla, Polija, Krievija

B grupa(Berlīne): Spānija, Serbija, Turcija, Itālija, Vācija, Islande

C grupa (Zagreba):Horvātija, Slovēnija, Grieķija, Gruzija, Maķedonija, Nīderlande

D grupa (Rīga):Lietuva, Ukraina, Latvija, Beļģija, Čehija, Igaunija

 

Otrais posms (12.—20. septembris): Lille

Astotdaļfināls (A1—B4, A2—B3, B2—A3, B1—A4, C1—D4, C2—D3, D2—C3, D1—C4), ceturtdaļfināls, pusfināls, finālspēles

Astotdaļfinālā savā starpā spēlēs A un B, kā arī C un D grupu vienības

 

LATVIJAS SPĒĻU GRAFIKS ARĒNĀ RĪGA

5.09. 18:30 ar Beļģiju

6.09. 18:30 ar Lietuvu

7.09. 18:30 ar Čehiju

9.09. 18:30 ar Ukrainu

10.09. 18:30 ar Igauniju

Visas spēles translēs LNT. Latvijas valstsvienības spēļu publiskā skatīšanās — pie Brīvības pieminekļa

 

LATVIJAS VALSTSVIENĪBAS KANDIDĀTI (17. AUGUSTĀ)

Vārds un uzvārds, augums, dzimšanas gads, klubs 2015. gada sezonā, Eiropas čempionātu finālturnīru pieredze

Jānis Strēlnieks 190; 1989; Brose Basket (Vācija); 2011., 2013.

Kaspars Vecvagars 193; 1993; Žalgiris (Lietuva);

Jānis Blūms 190; 1982; Panathinaikos (Grieķija); 2005., 2007., 2009., 2011., 2013.

Dairis Bertāns 193; 1989; Bilbao Basket; 2011., 2013.

Žanis Peiners 203; 1990; BK Ventspils

Kristaps Janičenoks 196; 1983; BK Ventspils; 2005., 2007., 2009., 2013.

Mārtiņš Laksa 198; 1990; Jūrmala/Fēnikss

Haralds Kārlis 195; 1991; Setton Hall Univ. (ASV)

Jānis Timma 201; 1992; VEF Rīga

Mareks Mejeris 207; 1991; VEF Rīga; 2011., 2013.

Rolands Freimanis 208; 1988; Uniks (Krievija); ; 2009., 2011. 2013.

Kaspars Bērziņš 213; 1985; Krasnije kriļja (Krievija); 2013.

Mārtiņš Meiers 208; 1991; BK Ventspils; 2011., 2013.

Andrejs Šeļakovs 208; 1988; BK Jēkabpils; 2011., 2013.

Dāvis Rozītis 216; 1990; BK Valmiera

Galvenais treneris— Ainars Bagatskis

Treneri— Artūrs Štālbergs, Roberts Štelmahers, Ainars Zvirgzdiņš, Mārtiņš Martinsons

Fiziskās sagatavotības treneris—Viktors Lācis

Ārsts — Juris Sproģis

Fizioterapeiti— Raivis Aršauskis, Mārtiņš Ozoliņš

Menedžeris— Dinārs Kvedovs

Direktors — Māris Jučmanis