Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lietošanas pieredzi un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai šajā mājaslapā. Lasīt vairāk
Pirmais sporta
e-žurnāls internetā

Izmantojis basketbola piespēlētās iespējas

Kaut arī Latvijas basketbola 2020. gada sezonas lielākajām cerībām — 3x3 izlasei — cīņa par olimpisko ceļazīmi vēl priekšā, jau marta sākumā kļuva zināms, ka groza bumbā Latvija būs pārstāvēta jau ceturtajās olimpiskajās spēlēs pēc kārtas. 2008. gadā Pekinā spēlēja sieviešu valstsvienība, 2012. gadā Londonā un 2016. gadā Riodežaneiro strādāja tiesnesis Oļegs Latiševs, bet nule kā publicētajā Tokijas basketbola turnīru 30 tiesnešu sarakstā iekļauts Mārtiņš Kozlovskis.

SAPNIS PIEPILDĀS ĀTRI

Pirms pieciem gadiem Mārtiņu Kozlovski Sportā pieteicu kā Latvijas jaunāko tiesnesi FIBA apritē un Basketbola savienības Gada balvas 2015 ieguvēju nominācijā Gada tiesnesis. Toreiz intervija beidzās ar jautājumu par profesionālajām ambīcijām, kuras Mārtiņš iezīmēja ar tālu perspektīvu. “Sapnis, protams, ir pats augstākais līmenis — olimpiskās spēles, Pasaules kausa izcīņa, Eirolīga. Tepat acu priekšā ir piemērs — Oļegs Latiševs —, ka tas ir pilnīgi iespējams. Tikai vajadzīgs laiks, darbs, pacietība. Esmu, šķiet, viens no jaunākajiem FIBA tiesnešiem. Viss vēl priekšā.”

Nākotne izrādījās krietni tuvāk, nekā toreiz izskatījās. Patlaban tiesneša Kozlovska profesionālo CV rotā darbs divu Eiropas sieviešu čempionātu bronzas spēlēs, divās FIBA Čempionu līgas finālspēlēs, 2017. gada Eiropas čempionātā un 2019. gada Pasaules kausa izcīņā, bet tikko e-pasta kastītē iekritis uzaicinājums 2020. gada vasarā tiesāt olimpiskā turnīra spēles Tokijā.

“Strādāt olimpiskajās spēlēs bija mans sapnis, bet, zinot, cik maz Eiropas tiesnešu saņem šādu norīkojumu, neloloju ilūzijas, ka tas notiks tik ātri. Ja pirms pieciem gadiem kāds teiktu, ka tiesāšu jau Tokijā, pajautātu, vai cilvēku nav piemeklējušas kādas veselības problēmas. Taču šajā laikā viss ir ļoti strauji mainījies. Tagad ir saviļņojums. Izbaudu šo brīdi,” Mārtiņš neslēpj, ka ziņa izraisījusi lielas un īpaši patīkamas emocijas.

DESMIT GADOS LĪDZ FIBA LICENCEI

Priekulē dzimušā un Grobiņā augušā Mārtiņa ceļš uz olimpiskajām spēlēm sācies pavēlā padsmitnieka vecumā, kad kluba Liepājas vanagi treneris Edvīns Sprūde saspēles vadītāja postenī spēlējošajam puisim piedāvājis patiesāt jaunāko grupu komandu spēles. Pats uzrunātais jau paškritiski bija sapratis, ka par lielu spēlētāju neizaugs, bet basketbols un tā vide ļoti patikusi. Tiesneša krekls deva iespēju tajā aizķerties, piedevām nodrošināja nelielus ienākumus, un 18 gadu vecumā Kozlovskis kļuvis par Liepājas vanagu štata tiesnesi Jaunatnes līgā. Daždien jaunākā vecuma komandu sabraukumos iznācis vadīt pat desmit spēles dienā, un starp daudziem knariņiem acīs iekritis puišelis ar drediem un sarežģītu uzvārdu protokolā — Kristaps Porziņģis.

Jaunā tiesneša praksē gūtās atziņas papildinājuši arī pieredzējušo kolēģu sniegtie padomi. Liepājas tiesnešu cunftes veterāns Aigars Rutkovskis iedibinājis jauno tiesnešu skolu, kurā divreiz vai pat trīsreiz nedēļā viņš pats, kā arī Mariss Bernāts, Dainis Grīnbergs un citi pieredzējušie tiesneši analizējuši jauno censoņu darbību, pārbaudījuši noteikumu zināšanas, mācījuši žestu valodu un devuši citus lietderīgus padomus. Daudz derīgu atziņu gūts arī no savas darbības vērtēšanas, skatoties spēļu videoierakstus. Par skolas kvalitāti un efektivitāti liecina fakts, ka divi pirmā sasaukuma studenti — Mārtiņš un Ritvars Helmšteini — jau tikuši līdz FIBA licencei, un vēl daži tiesā Latvijas čempionāta spēles.

Mārtiņa tiesneša karjera soli pa solim gājusi uz priekšu. Jaunatnes līgai sekoja darbs Latvijas Sieviešu basketbola līgas spēlēs, tad Amatieru līgā, LBL2 un 25 gadu vecumā debija Latvijas Basketbola līgā, tiesājot spēli Liepājas Lauvas — VEF Rīga. Iekļūšana Latvijas tiesnešu elitē Kozlovskim, kā arī citiem jaunajiem un talantīgajiem pievērsusi pieredzējušo kolēģu uzmanību. Basketbola savienības Tiesnešu komisijas īstenotā mentoru programma, Oļegam Latiševam, Oskaram Lucim un citiem starptautiskajā arēnā jau rūdītiem soģiem palīdzot progresēt jaunajiem, Latvijai ļāvusi kļūt par basketbola tiesnešu lielvalsti (2020. gadā aktīvas FIBA licences ir 11 Latvijas arbitriem). 2015. gada ziemā nokārtojot FIBA pārbaudes, Mārtiņš kļuva par tās pirmo absolventu.

“Uzzinot, ka esmu izturējis, bija liels gandarījums, bet pieredzējušie kolēģi atvēsināja — sak’, tagad tikai viss sākas…” Mārtiņš atceras piecus gadus senas izjūtas. Sākās arī — kopš tā dzīve un karjera sākusi griezties daudz straujāk.

ČEMPIONU LĪGAS RŪDĪJUMS

Viņa pirmās starptautisko spēļu sezonas sākumā 2015. gada rudenī uz Eiropas vīriešu kausa izcīņas spēli Ungārijā bija aizbraucis FIBAEurope tiesnešu virsuzraugs Davomirs Nakičs. Tādu vizīšu zemteksti, protams, netiek atklāti, bet gana loģiska šķita versija, ka viens no iemesliem bija vēlme redzēt debitantu darbībā. Pats Mārtiņš ar saviem lēmumiem konkrētajā mačā bijis apmierināts. Par eksperta iespaidiem vēsture klusē, toties runā fakti — kopš tā laika Kozlovskis regulāri ticis pie norīkojumiem uz FIBA turnīru spēlēm, krājot pieredzi un reputāciju.

Mārtiņš nenoliedz, ka viņa karjeras straujo attīstību veicinājuši arī starptautiskajā basketbolā notiekošie procesi. FIBA konflikts ar Eiropas basketbola līgu apvienības (ULEB) organizētās Eirolīgas vadību pirms četriem gadiem vairākus desmitus pieredzējušu tiesnešu nostādīja izvēles priekšā, un daudzi deva priekšroku darbam Eirolīgas spēlēs. Kopš tā laika ceļš uz FIBA turnīriem viņiem bijis slēgts, un vecās gvardes palikšana ārpus aprites pavēra durvis citiem. “Dzīve savas iespējas piespēlē daudziem, un paša ziņā ir spēt tās pamanīt un izmantot. Acīmredzot biju īstajā brīdī īstajā vietā,” saka Mārtiņš.

Par viņa īsto vietu kļuva FIBA Čempionu līga. 2016. gada rudenī startējušajam turnīram FIBA pievērsa īpašu uzmanību, nosakot augstus organizatoriskos standartus, nopietnas prasības pret tiesnešu darbu ieskaitot. Jauns soģis ar jau uzkrātu pieredzi un profesionālo meistarību — Mārtiņš regulāri saņēma norīkojumus uz Čempionu līgas spēlēm un līdz ar pieredzi krājās tiesneša darbā nepieciešamā pārliecība lēmumos un žestos. Arī reputācija. 2017. gada vasarā Kozlovskis kļuva par līdz šim vienīgo Latvijas tiesnesi, kurš vienā vasarā strādājis gan sieviešu, gan vīriešu Eiropas čempionātos, turklāt sieviešu turnīrā Prāgā vadīja bronzas spēli starp Beļģijas un Grieķijas izlasēm. 2018. gadā — pirmā Čempionu līgas finālspēle un debija pasaules mēroga turnīrā U17 Pasaules kausa izcīņā. 2019. gadā — vēlreiz Čempionu līgas finālspēle un Pasaules kausa izcīņa. Pa vidu — vairāki Eiropas jaunatnes čempionāti, līdz minimumam samazinot vasaras atvaļinājuma ilgumu.

“Spilgtākā spēle? Čempionu līgas finālspēle 2018. gadā Atēnās — 20 000 skatītāju pārpildītajā Olimpiskajā kompleksā — starp mājinieku AEK un AS Monaco. Neaizmirstamas emocijas — lieliska gaisotne, ažiotāža, aizraujoša spēle un pats biju apmierināts ar savu darbu. Viss sakrita. Tas bija milzīgs grūdiens manai karjerai. Skaidrs, ka FIBA pārstāvju uzticēšanās man — jaunajam tiesnesim — bija risks. Nepievīlu, un turpmāk uzticēšanās kļuva vēl lielāka.”

Tiesneša karjera plānveidīgi attīstās pa vienmērīgi augšupejošu līkni, izvairoties no kļūdu mezgliem — tas būtu skaisti, taču nereāli. “Nevajag ļauties ilūzijām, ka basketbola spēli izdosies notiesāt pilnīgi perfekti. Kamēr lēmumus pieņems dzīvi cilvēki, kļūdas ir un būs. Ar tām jāsadzīvo, taču no katras ir jāmācās, lai nākamajā reizē pieņemtu labāku lēmumu. Galvenais, lai rupjas kļūdas nebūtu spēles pēdējās divās minūtēs,” Mārtiņš atkārto tiesnešu pamatbausli, bet atzīst, ka gadījušās arī tādas. Tai skaitā atbildīgā spēlē.

Kurā? “Detaļas izlaidīsim, lai pārāk neuzjundītu atmiņas,” Mārtiņš smaida. “Katra tāda neveiksme norūda. Protams, bija saruna ar FIBA pārstāvi, lai tiktu skaidrībā par kļūdas iemeslu — psiholoģiskā spriedze, nogurums, bailes pieņemt svarīgu lēmumu vai kas cits? Secinājām, ka pie vainas bija neveiksmīga pozīcija — rakurss, kādā redzēju konkrēto epizodi, nedeva pilnu ainu. Sāpīga pieredze, kas — ceru — palīdzēs pieņemt labāku lēmumu nākamajā reizē.”

PROFESIONĀLIS PROFESIJĀ, KURAS IT KĀ NAV

Saskaitot kopā starptautiskos un vietējo līgu mačus, kā arī vasaras darbu nacionālo izlašu turnīros, gadā iznākot 80—100 spēles. Plus ceļā pavadītais laiks. Basketbola spēļu tiesāšana absolūti lielākajā daļā pasaules valstu netiek uzskatīta par profesiju, taču šāda slodze pieprasa profesionālu attieksmi un dzīves ritma pakārtošanu šai nodarbei.

Slodzes pieaugums ietekmējis arī Mārtiņa statusu. Labu laiku apvienojis tiesāšanu ar Liepājas Olimpiskā centra projektu menedžera darbu, pirms pusotra gada pieņemts lēmums ārpuslaukuma slodzi krietni samazināt, lai biežo izbraukumu grafiku katru reizi nevajadzētu saskaņot ar darba devēju un būtu laiks ģimenei. Mārtiņš pārtraucis darba attiecības ar LOC, bet turpina rīkot dažāda mēroga sporta pasākumus Liepājas apkaimē, būdams pats sev priekšnieks.

“Basketbolā tiesnešiem — atšķirībā no spēlētājiem — nav līgumu, kurā paredzēts garantēts atalgojums. Ja spēlētājam gadās neveiksmīga spēle, viņam ir iespēja nākamajā reabilitēties. Savukārt neveiksmīgs tiesnesis netiks norīkots uz nākamo spēli, tātad nesaņems atlīdzību. Īstā nodarbe cilvēkiem, kuri nebaidās riskēt. Un tāda kārtība motivē visu laiku turēties formā.”

Pats savulaik saņēmis pieredzējušo kolēģu atbalstu, Mārtiņš stafetes kociņu nes tālāk, Liepājā vadot tiesnešu skolu 14—16 gadus veciem audzēkņiem. Jaunajiem acis degot, un progress esot acīmredzams. Savukārt pašam pasniedzējam darbs ar junioriem palīdz atcerēties ikdienas steigā piemirstas basketbola noteikumu nianses, ar kurām praksē darīšana iznāk retās izņēmuma situācijās.

OLIMPISKĀ BASKETBOLA ŠARMS

Norimstot emocijām par uzaicinājumu uz Tokiju, priekšplānā izvirzījušās lietišķas rūpes. Jākārto akreditācijas dokumenti un citas formalitātes, drīzumā FIBA olimpiskos tiesnešus iepazīstinās arī īpašo sagatavošanās programmu, kas iever gan fiziskās sagatavotības vingrinājumus un testus, gan milzum daudz informācijas par spēlētājiem, treneriem un komandām, ar kurām būs darīšana olimpisko spēļu laikā. Mārtiņš atzīst, ka darba apjoms tuvākajā laikā būšot liels. Savukārt olimpiskā tiesneša uzliktais psiholoģiskais slogs gan viņu neuztraucot. “Ja nevar izturēt psiholoģisko spiedienu, nemaz nevari tiesāt. Turpināšu darīt savu darbu, kā protu.”

Pirmā šāda veida pieredze gūta, gatavojoties 2019. gada Pasaules kausa izcīņai. Atšķirība no pērnā turnīra būs tā, ka Tokijā ikvienam tiesnesim jābūt gatavam pamīšus strādāt gan vīriešu, gan sieviešu komandu spēlēs. Tātad būs darīšana ar dažādu basketbolu. “Katram tiesnesim ir sava pieredze, bet man sieviešu spēles tiesāt ir sarežģītāk, nekā vīru cīņas. Grūtāk nolasīt situācijas, prognozēt, kas laukumā notiks nākamajā brīdī. Skatītājiem, protams, interesantāk, bet tiesnešiem papildu izaicinājums. Piedevām šosezon esmu strādājis tikai vīriešu spēlēs, bet dāmas pēdējo reizi tiesāju pagājušajā vasarā Eiropas čempionātā Serbijā. Izvēlēties gan neviens neļaus. Uz Tokiju uzaicināti tikai 30 tiesneši, dienā būs — maksimums — astoņas spēles, tātad gandrīz visi būsim noslogoti.”

Mārtiņš Kozlovskis būs otrais Latvijas basketbola tiesnesis, kurš izies laukumā olimpiskajā arēnā, un piektais, kurš piedalīsies olimpiskā turnīra spēļu apkalpošanā. Divi leģendāri treneri — Valdemārs Baumanis un Aleksandrs Gomeļskis — attiecīgi no 1936. gada Berlīnes un 1956. gada Melburnas spēlēm atgriezās kā FIBA kategorijas tiesneši, taču bez skaidras norādes, kādā statusā darbojušies. Visticamāk, strādājuši sekretariātā, kā 1980. gadā Maskavas spēlēs to darīja tolaik jaunais un daudzsološais Mariss Bernāts. Savukārt Oļegs Latiševs 2012. gadā Londonā tiesāja septiņas spēles, ieskaitot sieviešu turnīra ceturtdaļfināla maču Austrālija — Ķīna, bet 2016. gadā Riodežaneiro bija viens no pieprasītākajiem arbitriem, tiesājot deviņas spēles, tai skaitā vīriešu turnīra ceturtdaļfinālu Spānija — Francija un pusfinālu Serbija — Austrālija.

 

Mārtiņš KOZLOVSKIS

FIBA tiesnesis

Dzimis: 1986. gada 9. septembrī Grobiņā

Pieredze basketbolā: Liepājas Melno vanagu audzēknis

Izglītība: absolvējis Grobiņas vidusskolu, bakalaura grāds — sporta skolotājs un sporta darba menedžeris, maģistra grāds — fiziskās sagatavotības treneris

Ģimenes stāvoklis: precējies, dēliņam pusotrs gads

Basketbola tiesneša pieredze: tiesā kopš 2005. gada, FIBA tiesnesis kopš 2015. gada februāra. Tiesājis spēles 2017. gada Eiropas vīriešu čempionātā, 2017. un 2019. gada Eiropas sieviešu čempionātā, 2018. gada U17 Pasaules kausa izcīņā, 2019. gada Pasaules kausa izcīņā, 2018. un 2019. gada FIBA Čempionu līgas finālspēles. Uzaicināts strādāt Tokijas olimpiskajās spēlēs

Guntis Keisels
Guntis Keisels