Re, kur Koļa!

Pirms nepilniem četriem gadiem basketbola kluba VEF Rīga atjaunotāji to pieteica kā talantu laboratoriju, no kuras gandrīz kā no inkubatora cits pēc cita šķilsies nākamie groza bumbas spīdekļi. Kopš tā laika nospēlēts milzum daudz spēļu, izgaisušas neskaitāmas ilūzijas un savs desmits jauno latviešu tā arī nav tikuši pāri robežšķirtnei, kas mūžam perspektīvos atdala no īstiem meistariem. Talantu laboratorijas galvenajam arhitektam Valdim Valteram pēc vārda kabatā joprojām nav jāmeklē — kritiķiem, kuri uzstājīgi prasa pēc solītās ražas, tiek iemests acīs: „Re, kur Koļa — esmu pārliecināts, ka viņu gaida spoža nākotne!”

Azarts un enerģija
Par nākotni — redzēsim, bet Valtera spējas saskatīt talantus nevajadzētu novērtēt par zemu. Ar spoža stratēģa dotībām apveltītajam ģenerālim tradicionāli bijuši vajadzīgi leitnanti sūrajam ikdienas darbam, bet kurš katrs treneris šādiem pienākumiem nav bijis piemērots. Toties savulaik Valtera paspārnē paņemtie Guntis Endzels un Raivo Otersons, izgājuši cauri jaunatnes basketbola piramīdai un kopā ar Valdi pastrādājuši Brocēnu un Skonto komandās, vēlāk izveidojuši gluži labu karjeru.
Taisnību sakot, VEF Rīga atjaunošanas brīdī līdzās galvenajam trenerim Valteram likās loģiski ieraudzīt kādu no viņa vecajiem cīņubiedriem. Taču boss ņēma vērā principu, ka divreiz vienā upē iekāpt grūti, un otrā trenera amatā uzaicināja tobrīd nepilnus 27 gadus veco Nikolaju Mazuru. Jaunais censonis tobrīd bija zināms kā treneris basketbola skolas Rīga jauniešu komandām un LBL 2.divīzijā spēlējošajai Līvānu komandai.
„No citiem jaunajiem trenerim viņš atšķīrās ar to, ka fanātiski gribēja darboties — trenēt citus un mācīties pats,” atceras Valters. „Viņam acis dega gan pirms treniņa, gan tā laikā un pēc nodarbības. Tikai no tādiem fanātiķiem sportā kaut kas var iznākt.”
Par Mazura aizrautīgo dabu liecina viņa darba pieredze. Tajā līdzās daudzajiem trenera pienākumiem minēta arī vasaras sporta svētku un nometņu rīkošana, kā arī tiesāšana. Īsi raksturojot — sportiskas sabiedrības dvēsele.
Un sportiskas ģimenes loceklis. Nikolaja sieviņa Līga ir trenere Juglas sporta skolā (patlaban nestrādā, jo auklē otro atvasi), bet attiecības ar sievas vecākiem ietekmē tas, ka viņi visi ir vienas cunftes pārstāvji — Līga ir Daigas un Ziedoņa Jansonu jaunākā meita (un valstsvienības spēlētājas Lienes māsa). „Enerģijas viņam pietiek par diviem,” Ziedonis piesardzīgi paslavē jauno radagabalu un kolēģi. Tiesa, arī piebilst, ka Koļa pēdējā laikā esot sācis runāt tādiem kā Valtera vārdiem un ne vienmēr tas esot labi.

Trīs sezonas kazarmās
Par to gan nav jābrīnās, jo VEF Rīgas posms Mazura karjerā sākās Valtera ēnā. Taču drīz vien no tās ārā sāka spraukties Koļas azarts un bijības trūkums autoritāšu priekšā. Viņš atzīst, ka mācījies no Valda, taču neturēja gudrības sveci zem pūra, ja bija pārliecināts par savu taisnību — ne treniņos, ne spēļu laikā, kad diskusijas uz komandas soliņa reizēm bija enerģiskākas nekā komandas darbība laukumā.
„Mūsu domas ne vienmēr sakrita, taču tie bija strīdi pēc būtības, un varēja just, ka Koļa aizvien labāk iepazīst basketbola oderi,” Valters nevairās paslavēt kolēģi. Nav slikti, ņemot vērā, ka Mazurs attiecībās ar spēlētājiem nevarēja paļauties uz diviem tradicionālajiem trumpjiem — paša basketbolista karjerā iegūtu reputāciju un vecuma starpību. Autoritāti vajadzēja iegūt ar doto padomu, un reizēm tas, kā Koļa laukuma malā svētīja augumā par jauneklīgo treneri krietni pārākos audzēkņus, izskatījās visai amizanti. Taču tādi dialogi nebija nemaz tik peļamis, ja reiz par atklātiem konfliktiem starp jauno treneri un spēlētājiem nekas netika dzirdēts.
Bet pirmajā plānā Mazurs pirmo reizi iznāca pērnajā pavasarī. Valteram enerģijas baterijas trijās sezonās bija izsīkušas, potenciāli stipro komandu vajāja dažādas likstas, un Latvijas čempionāta pusfināla sērijas laikā pēc pirmā zaudējuma kolektīvi tika nolemts, ka ģenerālim būtu labāk saslimt. Komandas groži pārgāja Mazura rokās, un pārmaiņu ietekmi pirmie izjuta ventspilnieki, jo VEF Rīga ar atjaunotām emocijām pārlauza sērijas gaitu un izrāva uzvaru.
Tiesa, klasiskais pelnrušķītes stāsts Koļam neiznāca, jo finālā Barons izrādījās saliedētāks un izturīgāks. Daži zinātāji runāja, ka arī taktiski gudrāks, taču tas varēja būt izrunāts, jo VEF komandu visvairāk iegāza izpildījuma kvalitāte. Savukārt citi speci neslēpa, ka sezonas izskaņa varēja iznākt priecīgāka, ja Mazurs galvenā trenera pienākumus būtu uzņēmies agrāk. Par Koļu daudz izsaka viņa neslēptā apņēmība pēc sezonas neturēties pie VEF Rīgas galvenā trenera krēsla, lai nebūtu jāpamet novārtā darbs ar saviem puikām sporta skolā, kuri tik tikko tuvojas īstajam basketbola vecumam. „Daži čaļi noteikti spēlēs,” viņš nesteidz nosaukt konkrētus vārdus, taču acīs dzirkstošais azarts runā pats par sevi. Lielā talantu zivs ir pieķērusies, un tagad jādabū krastā, bet nopietnām komandām vajadzīgi pieredzējušāki treneri — tādi, kāds, piemēram, ir Rims Kurtinaitis. Mazura laiks vēl pienāks.

No sporta skolas līdz izlasei
Oktobra beigās, kad Nikolajs Mazurs bez garām diskusijām tika apstiprināts Latvijas U-16 izlases galvenā trenera amatā, no VEF Rīgas pārstāvjiem izskanēja replika: „Jācer, ka spēka pietiks…”
Patiesi, Mazura pienākumu uzskaitījums var aizņemt vairākas rindiņas: VEF Rīgas otrais treneris, VEF Juniora un VEF kadetu galvenais treneris, BS Rīgas komandu treneris. „Kamēr darbu dod — jāņem. Kā neņemsi? Katrā vietā pienākumi ir citādi, rutīna nedraud,” Koļas balsī puicisks azarts mijas ar profesionāļa kārdinājumu atsaukties ikvienam izaicinājumam.
„Ir basketbola fanātiķi, kuri trenējas degošām acīm, visu vasaru spēlē strītbolu. Un ir tādi, kuri nevēlas piepūlēties, iesvīst treniņā. Lai viņi met savus punktus Jaunatnes līgas spēlēs, bet izlasē ar viņiem nerēķinos,” treneris savos uzskatos ir jaunībai atbilstoši kategorisks. Zinātāji spriež, ka tieši bezkompromisa maksimālismā slēpjas trenera Mazura vājais punkts, jo pusaudžu vecuma talantu audzināšanā esot jāapvieno pātagas un pīrāga taktika, bet Koļa mēdzot būt pārāk skarbs. Taču ko tur iebilst, ja zini, ka auklēšanās ar perspektīvajiem basketbolistiem iepriekš nodarījusi vairāk ļaunuma nekā labuma?
„Latvijā diemžēl ir slikta tradīcija — tiklīdz jaunais spēlētājs kļūst par izlases kandidātu, viņš atslābst. Tāpēc kandidātu sarakstu nemaz nepublicēsim, lai nebūtu vismaz publiskas ažiotāžas. Galvenais, ka paši uzaicinātie zinās, kas viņiem jādara. Un būs jādara daudz,” jaunajiem censoņiem tiek likts pie sirds, ka U-16 izlase ir tikai pirmais pakāpiens īsta basketbolista karjerā.
„Latvijā pašlaik ir basketbola talantu apsīkums. Gribētos paņemt un audzināt, bet dažiem visizcilākajiem prātus aptumšojusi nauda, un viņiem vairs netiekam klāt. Jāgaida, kamēr izaug Koļas trenētie puikas,” Valdis Valters jaunā kolēģa aktivitātēs saskata gaišāko nākotnes cerību staru visam Latvijas basketbolam.
Pats Mazurs neiebilst: „Ja mēs, treneri, strādātu kvalitatīvāk, bērniem būtu lielākas iespējas kļūt par labiem basketbolistiem. Tādi viņi mums ir — ja treneris katru dienu nemotivē, pēc divām dienām darbs jāsāk no jauna. Tāpēc visu laiku kaut kas jāizdomā, lai spēlētu ar azartu. Tā, lai pašiem prieks.”
Guntis KEISELS,
basket.lv

Nikolajs MAZURS
Basketbola treneris
Dzimis: 1980. gada 13. oktobrī Bauskā
Izglītība: Bauskas 2. vidusskola, Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmija (basketbola treneris, sporta skolotājs), studē RSEBAA maģistrantūrā (uzņēmējdarbība)
Darba pieredze: kopš 2000. gada septembra — treneris basketbola skolā Rīga
2006./2007. gada sezonā — komandas RNS-D/Līvāni galvenais treneris
kopš 2007. gada jūnija — basketbola kluba VEF Rīga treneris
2009. gadā Latvijas U-14 izlases galvenais treneris
kopš 2010. gada novembra Latvijas U-16 izlases galvenais treneris
Ģimenes stāvoklis: precējies, divu bērnu tēvs
Vaļasprieki: sports, mūzika, auto, austrumu filozofija