Caur Baltkrieviju uz eliti
Pirmdien Baltkrievijas pilsētā Bobruiskā sāksies pasaules hokeja junioru (U-20) čempionāts, kur pirmās divīzijas A grupā Latvijas hokejisti sacentīsies par vienīgo ceļazīmi uz elites grupu ar Baltkrievijas, Itālijas, Ukrainas, Japānas un Lielbritānijas vienaudžiem. Pēc trīs gadu pārtraukuma Latvijas junioru izlasi atkal cīņā vedīs galvenais treneris Leonīds Beresņevs. Mūsu komandas uzdevums ir skaidrs — jāatgriežas elites grupā.
Dānijas pārbaude
Gatavojoties saviem gada galvenajiem mačiem Baltkrievijā, Latvijas junioru izlase (1991. g. dzimušie un jaunāki) šosezon piedalījusies divos starptautiskos turnīros. Septembrī Rīgā risinājās Žoltoka kausa izcīņa, kur mūsu juniori ar vienādu rezultātu 3:1 apspēlēja Baltkrievijas un Dānijas vienaudžus, bet ar 3:5 piekāpās Krievijas U-18 izlasei. Savukārt novembrī Latvijas juniori startēja turnīrā Dānijā, izcīnot trīs uzvaras pār Dāniju (3:2, pēcspēles metienu sērijā), Somiju (3:2, pēcspēles metienu sērijā) un Austriju (9:0), bet zaudējot baltkrieviem (0:3).
„Noskaņojums pirms čempionāta nav pārāk labs, jo gatavošanās turnīram nav tāda, kādu vēlējāmies. Plānojām vienu, bet sanācis pavisam kas cits. Trūkst laika, lai varētu normāli sagatavoties čempionātam, jo mūsu rīcībā ir tikai viena nedēļa. Kad pirms sezonas plānojām gatavošanos pasaules čempionātam, bijām iecerējuši pārbaudes mačos iespēlēt vismaz divus trīs piecniekus, kuri tad uz čempionātu būtu labākajā gatavībā, bet tas neizdevās, jo, salīdzinot ar Žoltoka kausa izcīņu, uz turnīru Dānijā neaizbrauca pieci uzbrucēji. Satraukumu rada arī mūsu bāzes komandas HK Rīga pēdējā laika zaudējumu sērija MHL, jo psiholoģiskajā ziņā spēlētāji nav tajā labākajā noskaņojumā. Mēs gan ceram, ka līdz čempionāta startam izdosies daudz ko izlabot,” atklāj Latvijas junioru izlases galvenais treneris Leonīds Beresņevs.
„Runājot par komandas spēli abos pārbaudes turnīros, varu teikt, ka biju apmierināts ar sniegumu. Lai gan puišiem mācu, ka galvenais ir rezultāts, tomēr pat zaudētajā mačā ar Baltkrieviju nespēlējām slikti. Spēles kvalitāte turnīrā Dānijā mani apmierināja. Vēl tikai jāuzlabo momentu realizācija. Vilšanos radīja tas, ka mums nebija stabila sastāva. Aizsardzību tas skar mazāk, bet uzbrucējiem ļoti svarīga ir savstarpējā sapratne un saspēle. Baltkrieviem, salīdzinot ar Žoltoka kausu, Dānijā nebija tikai divu uzbrucēju no ceturtās maiņas, bet mums trīs uzbrucēju maiņas bija jāveido no jauna. Sezonas laikā parādījās arī citas negaidītas problēmas. Pirms Žoltoka kausa izcīņas plānojām, ka mums būs trīs centri, ap kuriem varētu veidot uzbrukuma virknējumus — Māris Bičevskis, Ronalds Ķēniņš un Edgars Āboliņš. Tomēr Āboliņš pēkšņi nolēma beigt hokejista karjeru. Lielas cerības likām uz uzbrucēju Miku Lipsbergu, bet viņš guva smagu traumu un joprojām nespēj no tās atgūties.”
Beresņeva pieredze
Leonīds Beresņevs guvis labus panākumus darbā ar mūsu galveno hokeja izlasi, kuru viņš 1996. gadā izveda pasaules čempionāta A grupā, bet pēc tam četras reizes to vadīja elites grupas turnīros (1997.—1999. g. un 2005. g.). Tāpat Beresņevam pie Latvijas izlases stūres izdevās izcīnīt ceļazīmi uz 2006. gada Turīnas olimpiskajām spēlēm. Deviņdesmitajos gados Beresņevs vairākus gadus vadīja arī Latvijas junioru izlasi, kas toreiz bija spiesta ceļu uz eliti sākt ar atlases mačiem par vietu pasaules čempionāta C grupā. Latvijas juniori ātri vien tika līdz B grupai, taču uz debiju elites grupā bija jāgaida līdz pat 2005. gadam. Jāpiebilst, ka Beresņevs pie junioru izlases vadības atgriezās vēl arī 2006. gadā, kad mūsu komanda atkal bija izkritusi uz B grupu jeb pirmo divīziju. Toreiz Latvijas junioriem neizdevās jau pirmajā mēģinājumā atgriezties elitē, izšķirošajā mačā zaudējot dāņiem. Savukārt šajā pavasarī tai pašā Bobruiskā Beresņevs pasaules elites grupas čempionātā vadīja Latvijas jauniešu (U-18) izlasi, kam arī neizdevās nosargāt vietu augstākajā līgā. Neviens cits no mūsu treneriem nevar palepoties ar šādu darba pieredzi.
Latvijas junioru (U-20) izlase pasaules čempionāta elites grupā spēlējusi trīs reizes. Debijas reizē 2005. gadā Oļega Znaroka trenētajai komandai neizdevās noturēties elitē, bet pēc trim gadiem — jau Andreja Maticina vadībā — Latvijas juniori saglabāja vietu elitē vēl uz vienu gadu. Diemžēl pērn mūsu hokeja jaunajai maiņai neizdevās atkārtot šo panākumu. Turklāt pirms gada Kanādā Latvijas juniori saņēma ļoti skarbu mācību, piedzīvojot vairākas smagas sagrāves — Kanādai 0:16, ASV 1:12, Čehijai 2:10, Slovākijai 3:8. Šogad Latvijas U-20 izlases kandidātu sarakstā ir deviņi spēlētāji, kuri pērn izbaudīja elites čempionāta garšu — vārtsargs Jānis Kalniņš, aizsargi Ēriks Ševčenko, Ralfs Freibergs, Kārlis Kalvītis un Mārtiņš Jakovļevs, uzbrucēji Juris Upītis, Artūrs Mickevičs, Rolands Vīgners un Ronalds Ķēniņš.
Paredzams, ka Baltkrievijā Latvijas jauno hokejistu galvenie konkurenti būs laukuma saimnieki, ar kuriem tiksimies turnīra pēdējā dienā. Baltkrievijas junioru izlasi trenē bijušais Baltkrievijas izlases aizsargs Oļegs Mikuļčiks, kuru mūsu hokeja draugi ar stāžu noteikti atceras vēl no PSRS čempionāta laikiem, kad viņš spēlēja Maskavas Dinamo. Baltkrievi jau trīs gadus neveiksmīgi mēģina atgriezties pasaules čempionāta elites grupā. Pērn baltkrievi pirmajā divīzijā savā grupā palika otrajā vietā aiz norvēģiem, bullīšos zaudējot norvēģiem un itāliešiem. Savukārt 2007. gada decembrī Rīgā baltkrieviem kāju priekšā pielika mūsu hokejisti, uzvarot ar 3:1.
„Nav noslēpums, ka baltkrievi un mēs esam turnīra favorīti. Tomēr gan jau arī pārējās komandas vismaz pirms turnīra sākuma izvirza uzdevumu uzvarēt. Tāpēc nedomāju, ka mums ir jādomā tikai par spēli ar Baltkrieviju, bet gan jāizpilda uzdevums katrā mačā pēc kārtas. Pasaules čempionātā nevar sākt dalīt pretiniekus stiprajos un vājajos. Baltkrievi mums ir labi pazīstami, bet par pārējām komandām nav daudz informācijas, jo iepriekšējos divus gadus spēlējām elites grupā. Ievāksim informāciju jau turnīra gaitā. Ņemot vērā, ka mums lielākā daļa hokejistu spēlē MHL, viņu līmenis atļauj ar dažām komandām nospēlēt bez iepriekšējas izlūkošanas. No savas pieredzes varu spriest, ka savas sienas baltkrieviem var gan palīdzēt, gan arī traucēt. Psiholoģiski tas nav nemaz tik viegli, jo savās mājās visi gaida tikai uzvaru, bet, ja kaut kas sāk nesanāk, tad var būt vēl grūtāk. Domāju, ka viss būs atkarīgs no rakstura, vēlēšanās, noskaņojuma un, protams, nevar iztikt arī bez veiksmes. Bez veiksmes pat stiprāks pretinieks dažreiz var ciest nepelnītu zaudējumu,” saka Beresņevs.
Krievijas skola
Latvijas U-20 izlases kodolu veido Krievijas Jaunatnes hokeja līgas (MHL) kluba HK Rīga hokejisti — 30 kandidātu vidū tieši puse pārstāv šo Kontinentālās Hokeja līgas (KHL) jauniešu turnīra vienību. Vēl seši izlases kandidāti spēļu pieredzi krāj Baltkrievijas atklātā čempionāta komandā Liepājas metalurgs, kas šosezon formāli kļuvusi par mūsu KHL komandas Rīgas Dinamo fārmklubu. Šogad pirmo reizi Latvijas komanda startē MHL, kas tiek uzskatīts par nozīmīgu pavērsienu mūsu jaunatnes hokeja attīstībā. Rīdzinieki MHL sezonu sāka pat ļoti pārliecinoši, vienubrīd pat aizvadot septiņu uzvaru sēriju, taču pēdējā laikā Leonīda Tambijeva trenētā komanda iekļuvusi neveiksmju joslā — pēdējās septiņās spēlēs piedzīvoti seši zaudējumi. Jāpiebilst, ka daudzi no HK Rīga spēlētājiem pagājušajā sezonā spēlēja Rīgas Dinamo fārmklubā Dinamo/Juniors, kas piedalījās Baltkrievijas čempionātā. Pavasarī Beresņeva trenētā vienība Dinamo/Juniors arī izcīnīja Latvijas čempionu titulu, taču vēlāk komanda tika likvidēta.
„Tas ir ļoti labi, ka mums ir komanda MHL, bet mums pietrūkst starpposma starp MHL un KHL. Tas varētu būt Baltkrievijas čempionāts. Baltkrievijā spēlē Liepājas metalurgs, taču viņi īsti nepilda šīs funkcijas. Domāju, ka tādi spēlētāji, kā, piemēram, uzbrucēji Vilkoits, Upītis, aizsargi Porejs, Jakovļevs, Ševčenko ātrāk progresētu, ja spēlētu Baltkrievijas čempionātā. No MHL ir grūti uzreiz iekļūt KHL, toties no Baltkrievijas čempionāta pārcelties uz KHL būtu vairāk izredžu. To pierādīja arī pagājušā sezona, kad no Dinamo/Juniors kāds spēlētājs pārcēlās uz Dinamo, viņš nekrita ārā no kopējās spēles un spēja būt vajadzīgajā līmenī,” saka Beresņevs, kurš uzmanīgi seko līdzi HK Rīga spēlēm.
„No tribīnēm ir grūti spriest, bet redzams, ka pēdējā laikā HK Rīga kaut kā pietrūkst. Nezinu — kā. It kā laukumā dodas tie paši spēlētāji, bet rezultāti ir citi. Ļoti žēl, jo sākums bija ļoti daudzsološs. Iespējams, ka vaina jāmeklē psiholoģijā. Tur gan ir arī pietiekami pieredzējuši spēlētāji, kuri jau ir spēlējuši Baltkrievijas līgā. Pagājušajā sezonā mums arī bija tādas situācijas, kad zaudējām vairākas spēles pēc kārtas, bet atradām spēkus, lai izlabotu situāciju. Tomēr domāju, ka vēl viss nav zaudēts un problēmas tiks atrisinātas.”
Amerikas vilinājums
Baltkrievijā Beresņeva rīcībā būs arī vairāki ārzemēs spēlējoši hokejisti — kandidātu sarakstā tika iekļauti septiņi leģionāri. Viņu vidū jāizceļ 1992. gadā dzimušais uzbrucējs Kristiāns Pelšs, kuru vasarā Nacionālās Hokeja līgas drafta septītajā kārtā izvēlējās slavenais Kanādas klubs Edmontonas Oilers. Tā tika pārtraukts trīs gadu tukšais periods, kad neviens no Latvijas hokejistiem neizpelnījās ievērību NHL draftā. Šo sezonu Pelšs aizvada Ziemeļamerikas junioru līgas (WHL — Rietumu Hokeja līga) klubā Edmonton Oil Kings. Nevar nepieminēt arī piecpadsmitgadīgo uzbrucēju Zemgu Girgensonu, kurš spēlē vadošās ASV junioru hokeja līgas (USHL) klubā Dubuque Fighting Saints. Savukārt aizsargs Ralfs Freibergs un uzbrucējs Nils Semjonovs spēlē citā ASV junioru turnīrā — Ziemeļamerikas Hokeja līgā (NAHL).
„Mēs vairāk rēķināsimies ar tiem spēlētājiem, kurus redzam darbībā. Tomēr arī mūsu ārzemnieki man ir labi pazīstami. Piemēram, aizsargu Ralfu Freibergu labi zinu jau kopš viņa hokeja ceļa sākuma, visu pagājušo sezonu viņš ar mums spēlēja Baltkrievijas čempionātā. Tāpat arī Pelšs pagājušajā sezonā spēlēja Dinamo/Juniors, bet pavasarī Bobruiskā jau izcēlās pasaules U-18 čempionātā. Var tikai priecāties, ka Pelšs tika NHL draftā, lai gan es pret draftu izturos mierīgi. Draftā vari būt visu mūžu, bet tā arī neuzspēlēt lielo hokeju. Drafts tas ir labi, bet spēlētājs nedrīkst aizmirst, ka tas vēl ir tikai uz papīra. Tālāk viņam vēl ir daudz jāstrādā un jāprogresē. Bobruiskā spēlēja arī Girgensons. Mums par viņu ir labs savs viedoklis, bet daudz ko liecina arī statistika — Amerikā viņš gūst vārtus gandrīz katrā mačā. Ceram, ka Girgensons mums palīdzēs uzlabot vārtu gūšanas momentu realizāciju, jo mums vajadzētu gūt vairāk vārtu,” stāsta Latvijas junioru izlases galvenais treneris.
„Joprojām palieku pie sava viedokļa, ka jaunajiem hokejistiem nevajag steigties ar braukšanu uz ārzemēm — ja ir iespēja, tad jāspēlē tepat Latvijā. Tagad šāda iespēja ir — pērn bija Dinamo/Juniors, šogad ir komanda MHL. Iekļaujoties MHL, jaunajiem spēlētājiem tepat ir laba perspektīva. Braukt prom var tad, kad jau esi kļuvis par gatavāku spēlētāju — ja neesi vēl pietiekami nobriedis, tad ārzemēs tevi var arī salauzt. Jauns puisis var arī nepierast pie svešiem sadzīves un treniņu apstākļiem. Ja šeit nav variantu, tad tas ir cits jautājums. Vienubrīd it kā bija priekšnoteikumi, lai arī Latvijas čempionāts kļūtu arvien spēcīgāks, bija redzams progress. Izveidojās labas komandas Daugavpilī, Ogrē. Diemžēl lielā finanšu krīze ļoti spēcīgi iedragāja mūsu čempionātu.”
Komandas gars
Mūsdienu hokejā arvien lielāka loma ir vārtsargiem. Latvijas junioru izlasē uz pirmā numura vietu pretendē HK Rīga pārstāvis Kristers Gudļevskis un Jānis Kalniņš no Liepājas metalurga.
„Par vārtsargiem mums it kā liela satraukuma nav. Godīgi sakot, šajā ziņā mums ir bijuši arī sliktāki laiki. Vārtsargam ir ļoti liela loma. To mēs redzam arī visaugstākajā līmenī — MHL vai NHL. Ja ir labs vārtsargs, tad būs arī laba komanda. Manā jaunībā teica, ka vārtsargs ir puse no komandas, bet tagad vārtsargs var nodrošināt jau kādus 80 procentus no panākumiem. Piemēri nav tālu jāmeklē. Iepriekšējos gadus Rīgas Dinamo vienkārši lieliski spēlēja Edgars Masaļskis, tāpat arī Martins Pruseks. Arī šogad gan Kriss Holts, gan Mikaels Tellkvists labi tiek galā ar saviem pienākumiem.”
Kādi ir Latvijas izlases trumpji un vājās vietas?
„Vājo vietu mums nav. Lai pretinieki no mums baidās. Nopietni runājot, jaunieši vēl ir tikai sava hokeja ceļa sākumā, tāpēc runāt par viņu stiprajām pusēm pagaidām vēl ir pāragri. Mums pirmām kārtām ir vajadzīgs komandas gars, tad jau arī būs viss pārējais. Nevēlos sūdzēties, bet pirms čempionāta mums ļoti īsā laikā daudz kas ir jāpagūst izdarīt. Piemēram, mūsdienu hokejā ļoti liela nozīme ir spēlei nevienādos sastāvos, ar labu spēli vairākumā var uzvarēt spēles un turnīrus. Bet ko var paspēt izdarīt četrās treniņu dienās, turklāt vēl jaunos virknējumos? Mēs darām, ko varam – tas nozīmē, ka treniņos jāstrādā ar lielāku atdevi,” domā Latvijas junioru izlases galvenais treneris.
Labs gads
Jauniešu sportā bieži mēdz teikt, ka kāds gads ir bijis īpaši ražīgs uz jauniem talantiem, bet citreiz atkal treneriem nav, no kā izvēlēties. Cik laba hokejistu raža mums izdevusies no 1991. gadā dzimušajiem puišiem?
„Pilnībā piekrītu, ka ir veiksmīgi gadi un — ne pārāk. Piekritu strādāt ar šo komandu, jo astoņdesmit procentus no puišiem labi pazīstu, ar viņiem jau esmu strādājis. Ne mazāk svarīgs faktors ir arī tas, ka 1991. gadā dzimušie jau uzvarējuši pirmajā divīzijā U-18 izlases sastāvā. Tātad viņiem jau ir zināma pieredze, kā šādos turnīros izpildīt uzdevumu. Tas vieš cerības. Atceros, ka savulaik braucām uz pasaules čempionātu C grupā, komandā tad bija tikai četri 1974. gadā dzimuši spēlētāji, bet visi pārējie bija jaunāki. Neatkarīgi no tā, mēs izpildījām uzdevumu un izcīnījām pirmo vietu. Tāpat arī šajā pavasarī, kad spēlējām U-18 pasaules čempionātā elites grupā, arī tad komandā bija desmit spēlētāji, kuri bija jaunāki par 1992. gadā dzimušajiem. Mēs bijām vienīgā komanda, kur bija tik daudz jaunāku spēlētāju. Mums šādas problēmas vienmēr ir bijušas un arī būs. Tā ir mūsu jauniešu hokeja likumsakarība,” uzskata Beresņevs.
„Jāteic, ka 1991. gada dzimušo vidū ir daudz perspektīvu hokejistu. Te gan atkal būtu jāpiemin Āboliņš. Dīvaini, kāpēc viņš beidza spēlēt. Man tas ir noslēpums. Mums pat lielajā izlasē ir aktuāla centra uzbrucēju problēma, bet viņš varēja izaugt par labu hokejistu. Puisis ar raksturu ir Upītis, viņš ir ļoti sportisks — īsts hokejists. Labu iespaidu atstāj centra uzbrucējs Ķēniņš, laba perspektīva ir Biezajam. Svarīgi, lai jaunajiem būtu raksturs, sportisks gars. Arī aizsardzībā mums ir vairāki perspektīvi puiši — Porejs, Jakovļevs. Pašiem puišiem ir jānotic, ka viņi var daudz ko sasniegt. Jaunajiem saku, ka īstajā laikā ir jābūt īstajā vietā, bet noteikti ir jābūt gatavam. Tā ir mana panākumu formula. Ja īstajā brīdī nebūsi gatavs, tad otras iespējas var arī nebūt. Jābūt mērķim, uz ko tiekties ar darbu, jābūt gatavam arī no kaut kā atteikties.”
Leonīds Beresņvs ir strādājis ar dažādu paaudžu hokejistiem, tāpēc mūsdienu jaunatni var salīdzināt ar tiem hokejistiem, kuri junioru izlasē spēlēja deviņdesmitajos gados.
„Tagad ir meistarīgāka paaudze, bet agrāk jaunieši vairāk alka sevi pierādīt. Tad daudziem bija mērķi, ko viņi mēģināja sasniegt. Dažam labam varbūt pat nebija īpašu dotību, bet varēja redzēt, ka tam jaunietim ir mērķis. Piemēri nav tālu jāmeklē. Atceros, kā Mārtiņš Cipulis braukāja no Cēsīm uz treniņiem, kā viņš centās, strādāja un tiecās kaut ko sasniegt. Tas ir dzīvs piemērs, ko var sasniegt ar centību un degsmi. Tagad puiši ir labāk apmācīti, varbūt arī tehniskāki, bet vairs nejūtu šo uguntiņu. Tas ir mans personīgais viedoklis. Tagad iespēju ir vairāk, bet ar tiem mērķiem vairs nav tā kā agrāk. Nezinu, kāpēc tas tā ir, bet es to izjūtu. Agrāk jaunajiem citreiz bija jāaizrāda, ka treniņš ir beidzies, jāiet uz ģērbtuvēm, bet tagad viņi sagaida zvanu un ir prom. Tāpēc bieži sarunās ar jaunajiem mēģinu viņus pārliecināt, ka ir jāizvirza augsti mērķi. Daži to saprot, daži — ne,” uzskata Beresņevs.
Kristiāns GIRVIČS
Latvijas junioru (U-20) izlases kandidāti
Vārtsargi
Kristers Gudļevskis (HK Rīga), Jānis Kalniņš (Liepājas metalurgs), Jānis Auziņš (Zemgale/JLSS)
Aizsargi
Ēriks Ševčenko, Mārtiņš Porejs, Mārtiņš Jakovļevs, Artūrs Salija, Kārlis Kalvītis, Edgars Dīķis, Reinis Demiters (visi HK Rīga), Raimonds Tūbelis, Kristers Freibergs (abi Liepājas metalurgs), Ralfs Freibergs (Texas Tornado, ASV)
Uzbrucēji
Māris Bičevskis, Juris Upītis, Elvis Biezais, Dāvis Straupe, Vladislavs Dobreņkijs, Artūrs Mickevičs, Edgars Kurmis (visi HK Rīga), Māris Diļevka, Egils Kalns, Bruno Zabis (visi Liepājas metalurgs), Maksims Firsovs (Rīga/LSPA), Ronalds Ķēniņš (GCK Lions, Šveice), Rolands Vīgners (Reims Champagne, Francija), Ģirts Jansons (Muik Hockey, Somija), Nils Semjonovs (Aberdeen Wings, ASV), Kristiāns Pelšs (Edmonton Oil Kings, Kanāda), Zemgus Girgensons (Dubuque Fighting Saints, ASV)
Pasaules junioru čempionāts
1. divīzijas A grupa
Latvija
Baltkrievija
Itālija
Ukraina
Japāna
Lielbritānija
Spēļu kalendārs
Pirmdiena, 13. decembris
12.00 Japāna — Itālija
15.30 Lielbritānija — Latvija
19.00 Ukraina — Baltkrievija
Otrdiena, 14. decembris
12.00 Itālija — Lielbritānija
15.30 Latvija — Ukraina
19.00 Baltkrievija — Japāna
Ceturtdiena, 16. decembris
12.00 Lielbritānija — Ukraina
15.30 Latvija — Japāna
19.00 Baltkrievija — Itālija
Piektdiena, 17. decembris
12.00 Ukraina — Japāna
15.30 Itālija — Latvija
19.00 Baltkrievija — Ukraina
Svētdiena, 19. decembris
12.00 Japāna — Lielbritānija
15.30 Itālija — Ukraina
19.00 Latvija — Baltkrievija
