Sūrs darbs, skaisti bullīši

Latvijas izlases aizsargs Artūrs Jurševskis šoruden kļuva par pirmo Latvijas florbolistu, kurš spēlē spēcīgajā Čehijas elites līgā. Apņēmīgais Pārgaujas florbola skolas audzēknis pastiprināja Brno Bulldogs komandas rindas, jau debijas mačā pamanoties iekļūt čempionāta pirmās kārtas labāko momentu video izlasē.

Iespējams, kādam, kas nesen viesojies Brno, šī pilsēta asociējas ar skandalozā skulptora Dāvida Černija ekspozīciju — rozā tanku, kas novietots pilsētas centrā pie baznīcas. Tomēr Latvijas florbola faniem tagad šī otra lielākā Čehijas pilsēta (gandrīz pusmiljons iedzīvotāju), kas atrodas pie Austrijas un Slovākijas robežas, asociēsies ar Jurševski. 23 gadus vecais latviešu spēlētājs jau pašā startā sevi Čehijā pieteica ar blīkšķi, gūstot skaistus vārtus un turpinot mest bumbiņas pretinieku vārtos arī nākamajās spēlēs. Bet par visu pēc kārtas.

FLORBOLS ČEHIJĀ — LATVIEŠIEM PAZĪSTAMS

Čehijā florbols ir populārs. Valstī ir 39 tūkstoši licencētu spēlētāju, bet elites līgā cīnās 14 komandas. Pilnā nosaukumā Tipsport Superliga uzskatāma par trešo spēcīgāko nacionālo florbola čempionātu, atpaliekot tikai no Zviedrijas superlīgas un Somijas meistarsacīkstēm. Čempionāta finālu pēdējos gados klātienē apmeklē vairāk nekā 10 tūkstoši skatītāju, šopavasar zelta spēli Prāgas O2 arēnā vēroja pat 11 200 līdzjutēju.

Pirms vairākiem gadiem piedāvājumu pievienoties tā brīža Čehijas čempionvienībai Mlada Boļeslavas Billy Boy (tagad — Technology Floorball MB) saņēma viens no visu laiku rezultatīvākajiem Latvijas florbola čempionāta spēlētājiem Atis Blinds. Pāreja gan nesekoja, jo klubam neizdevās atrast Blinda prasībām atbilstošu darbavietu. (Jāsaprot, ka florbols tiek klasificēts kā augstas klases sasniegumu sports, taču, atskaitot Kimu Nilsenu, ar spēlēšanu te nenopelnīsi.)

Savukārt aizpagājušajā sezonā šīs valsts spēcīgākajā sieviešu florbola līgā spēlēja Latvijas sieviešu valstsvienības vārtsardze Lauma Višņevska, izcīnot Čehijas čempiones titulu.

Jurševska Brno klubs Bulldogs dibināts 1993. gadā. Pērnajā sezonā 22 spēlēs suņi izcīnīja 36 punktus, kas regulārajā turnīrā deva piekto vietu, bet izslēgšanas turnīra ceturtdaļfinālā ar 0—4 piekāpās Vitkovice komandai, kaut arī visi mači aizritēja līdzīgā cīņā.

PAMANĀMS KĀ TANKS PIE DIEVNAMA

Šī sezona buldogiem iesākās ar dueli pret aizvadītās sezonas zelta medaļu ieguvējiem. „Laikam jau labāku pretinieku pirmajai spēlei nevarēja izvēlēties,” debiju komentē Jurševskis. Čodovas komandai gan tika piedzīvots zaudējums pēcspēles metienu sērijā ar 5:6. „Spēle iesākās veiksmīgi — izvirzījāmies vadībā ar 3:0. Lai gan pretinieki izlīdzināja rezultātu un bija mazliet labāki visas cīņas garumā, iespējas uzvarēt bija arī mums,” stāsta Jurševskis.

Artūrs spēles gaitā, izpildot bullīti, panāca 5:3 buldogu labā. „Šajā situācijā visus nopelnus atdotu savam partnerim. Viņš aizsardzībā izcīnīja bumbu un atrada mani uzbrukuma smailē skrējienā viens pret vienu ar pretinieku vārtsargu. Piespēli pa gaisu aizsargs kavēja ar neatļautu paņēmienu, un tiesnesis piesprieda soda metienu. Izpildīt bullīti treneris uzticēja man. Devos to veikt, jau iepriekš zinādams, ka mēģināšu taisīt savu pirueti un skatīšos, kā uz to reaģēs divus metrus garais vārtsargs. Paveicās, — un bumbiņa bija pretinieku vārtos,” Jurševskis komentē savu pirmo golu Čehijas elitē. Latvietis šos vārtus guva tādā pašā stilā kā aizvadītajā pasaules čempionātā Rīgā, kad Jurševskim roka nenodrebēja izšķirošajā cīņā pret Dāniju. Toreiz vieni to nosauca par traku bullīti, citi ierindoja starp čempionāta skaistākajām epizodēm.

Artūra bullīši kļuvuši par spēlētāja firmas zīmi. Pieminētā pasaules čempionāta epizode nobruģēja, ja ne ceļu, tad vismaz plašāku izbrauktuvi uz ārzemēm jau nu noteikti. Jurševskis dažās sekundēs apliecināja augstu meistarību — atbildīgā brīdī saglabāt vēsu prātu, nospēlēt viltīgi un filigrāni gūt vārtus pret vienu no pasaules vislabākajiem florbola vārtsargiem. Video ar šo epizodi aplidoja florbola pasauli.

„Šis bullītis radās, kad sāku spēlēt Cēsu Lekringā. Iesākumā pamēģināju treniņos. Kad bija iespēja, centos to paveikt arī spēlēs — sanāca. Ik pa laikam šādu bullīša izpildījuma tehniku mēģinu pielietot arī tagad,” Artūrs raksturo savu slepeno ieroci, „jebkurā gadījumā varbūtība realizēt bullīti ir apmēram 50 pret 50. Ne vienmēr tas izdodas.”

TU ESI TRAKS!

Jurševskis stāsta, ka Čehijas komandas biedri bija redzējuši viņu izpildām līdzīgu soda metienu gan treniņos, gan kādā no pārbaudes spēlēm. Un čempionāta atklāšanas spēlē partneri pa īstam varēja izbaudīt šo latvieša numuru. „Trenera asistents pēc realizētā soda metiena pienāca klāt un, uzsitot uz pleca, teica: „You are crazy man” (Tu esi traks! — angļu val.),” atstāsta spēlētājs.

Ne tikai paša iespētais, bet arī laukumā valdošais trilleris debiju padarījis neaizmirstamu. „Lai arī bijām vadībā teju visu spēli, galotnē pretiniekiem, spēlējot ar sešiem laukuma spēlētājiem, izdevās izraut neizšķirtu. Turpinājumā — pagarinājums, ko, sākot ar šo sezonu, spēlē trīs pret trīs — līdzīgi kā hokejā. Momentiem bagātajā piecu minūšu papildlaikā arī man bija iespēja nosvērt vakaru par labu mūsu komandai. Izskrējām divi pret vienu pretinieku aizsargu, bet izšķīros par metienu un trāpīju pa vārtu konstrukciju…” Pārgaujas florbola skolas audzēknim pavisam nedaudz pietrūka, lai kļūtu par varoni. Bet piekritīsiet — iesākumam pietiks ar vakara naglu.

„Pēcspēles metienu sērijā paspēlējām, un, manuprāt, tas bija likumsakarīgs punktu sadalījums turnīra tabulā,” uzskata Jurševskis.

Arī čempionāta 3. kārtā pret Prāgas Bohemians Jurševskis bija pamanāms, ar 2+1 (diviem gūtiem vārtiem un rezultatīvu piespēli!), noorganizējot komandai 3 no 7 goliem spēlē.

VIDE JĀMAINA — SPĒKS, ĀTRUMS, TEHNIKA

Vaicāts, kā nonācis Čehijas komandā, Jurševskis stāsta, ka pirmo ziņu no buldogiem saņēmis aprīļa izskaņā, kad viņu uzrunājis kāds no kluba spēlētājiem — galvenā trenera brālis. „Klubs bija noskatījis mani pasaules čempionātā, tāpēc uzreiz tika aktualizēts jautājums: vai esmu ieinteresēts uzspēlēt Čehijas superlīgā?”

Kā izrādās, jau citās sezonās spēlētājam doti mājieni no ārzemēm, bet — kā norāda Artūrs — izglītība pirmajā vietā.

„Man bija vēlme ko pamainīt savā dzīvē, tādēļ ilgi nedomāju un izrādīju interesi. Vārds pa vārdam, un klubs jau bija gatavs mani redzēt treniņu procesā jūnija vidū. Nācās atteikt, jo tobrīd bija svarīgāk pabeigt augstskolu… Jūlijā jau saņēmu ziņu, ka klubs vēlas mani redzēt augusta sākumā, piedaloties treniņos un starptautiskajā florbola turnīrā Czech Open. Piekritu piedāvājumam un jūlija beigās jau biju komandas treniņā,” Artūrs Brno pavadīja divas nedēļas. Treniņi, dažādas pārbaudes un noslēgumā pieminētais turnīrs Prāgā, kur buldogi pirms sezonas varēja sevi notestēt Eiropas spēcīgāko sabiedrībā.

Pēc turnīra atgriezies Latvijā, un nedēļas laikā nācies pieņemt lēmumu. „Pozitīvo saskatīju vairāk nekā negatīvo, tāpēc lēmums bija par labu Čehijai,” Jurševskis nepavisam nebija steidzies ar atbildi klubam, rūpīgi apdomājot karjeras turpinājumu.

„Plusi — jauna vieta izaugsmei, atšķirīga vide. Florbola līmenis tomēr augstāks nekā Latvijas virslīgā. Čehijas čempionātā spēlētāji ir fiziski stiprāki un masīvāki nekā Latvijas čempionātā. Tehniskais izpildījums ir augstākā līmenī. Kopumā arī ātrumi lielāki,” uzskaita Jurševskis.

Pieņemot jaunus izaicinājumus, attiecīgi tiek paņemta noderīga pieredze, bagāža turpmākajiem gadiem. „Slikta vai laba pieredze, bet noteikti vērtīga pieredze,” uzsver spēlētājs. „Mīnusi — kā jau jaunā vietā, atrodoties prom no Latvijas… Viss jauns un pašam no nulles jāizcīna. Neviens šeit neko nedāvinās tāpat vien.”

KABATAS NAUDA ATBILSTOŠI STATUSAM

Klubs ir parūpējies, lai leģionārs Brno dzīvotu gana komfortablos apstākļos. Pēc pāris pavadītām nedēļām pilsētā Artūrs jutās jau apradis ar jauno vidi. „Dzīvoju piecu minūšu gājienā no komandas spēļu halles un 10 minūšu attālumā no treniņu zāles, tāpēc nav īsti vēl sanācis apskatīt pilsētu plašāk.”

Jurševskis apmeties klubam piederošajā dzīvoklī: „Tiek nodrošināts viss nepieciešamais inventārs treniņiem un spēlēm. Katram spēlētājam ik mēnesi tiek maksāta tā sauktā kabatas nauda, kas ir atkarīgs no statusa komandā, spēles laika, attieksmes un treniņu apmeklējuma. Ar to pietiek, lai varētu nodrošināt izdevumus, kas saistīti ar pārtikas un sadzīves lietām, taču tā noteikti nav tik liela, lai pietiktu visiem izdevumiem. Kabatas nauda var kalpot kā papildu ieņēmums pie darba algas. Palikt bez darba un paļauties tikai uz kabatas naudu — šeit Čehijā tā nav izeja,” stāsta Artūrs. Intervijas brīdī algota darba meklējumi vēl bija procesā. Amats tiek meklēts spēlētājam iegūtajā profesijā, bet sliktākajā gadījumā rūpala tiek solīta turpat kluba sistēmā.

Tāpat klubs spēlētājam apmaksā trīs lidojumus uz Latviju.

PĀRKVALIFICĒ PAR UZBRUCĒJU

Brno buldogu mērķis šogad ir cīnīties par medaļām. „Pagājušajā sezonā komanda apstājās ceturtdaļfinālā, šosezon minimālais mērķis ir tikt pusfinālā,” kluba vadība vēlas redzēt soli uz augšu. „Kāda ir mana loma komandā? Jau pēc pirmās treniņu nedēļas, galvenais treneris mani saskatīja kā uzbrucēju, nevis aizsargu. Patlaban tieku iespēlēts kā kreisās malas uzbrucējs. Šobrīd tieku pie spēlēšanas arī skaitliskajā vairākumā. Kā jau no uzbrucēja, treneri gaida rezultatīvu pienesumu uzbrukumā, kā arī smagu darbu aizsardzībā. Pagaidām nav doti konkrēti uzdevumi, bet — domāju — ar laiku tādi varētu būt,” Artūrs stāsta par pārmaiņām.

Jau iepriekš citos turnīros klubos un Latvijas izlases sastāvā Artūrs epizodiski iespēlēts uzbrucēja pozīcijā.

NEAIZMIRSTAMAIS ČEMPIONĀTS LATVIJĀ

Lai arī daudziem spēlētājiem 2016. gada pasaules čempionāts florbolā, kas notika Rīgā, sportiskā izteiksmē saistās ar negatīvām emocijām, Jurševskim tas allaž paliks atmiņā kā neaizmirstams piedzīvojums divu nedēļu garumā. „Visspilgtāk prātā palikusi atklāšanas spēle pret Zviedrijas valstsvienību, kad Arēna Rīga bija gandrīz pilnībā aizpildīta. Visa cīņa tika izbaudīta simtprocentīgi, sākot no Latvijas himnas dziedāšanas līdz brīdim, kad 8000 skatītāju klātienē tika mēģināts uzstādīt skaļumu rekordu,” novērtē Jurševskis, minot šo kā savu neaizmirstamāko mirkli, kas piedzīvots sportā.

Viņš gan cer, ka individuāli viņa labākā spēle vēl ir tikai priekšā. Atbildot uz jautājumu par savu slavas stundu, viņš atminas iespēto kluba Lekrings rindās. 2013. gada pavasarī pārpildītā Cēsu sporta namā aizsargs izcēlās ar hat-trick pret RTU/Inspecta, kas ieveda cēsniekus finālā, vēlāk Artūram tiekot pie sava pirmā (no četriem!) Latvijas čempionāta zelta.

Runājot par valstsvienības klupienu pērn Rīgā, Jurševskis ir to vidū, kurš vērtē, ka atbildība par izgāšanos jāuzņemas visiem — spēlētājiem, treneriem un arī federācijai. „Labā ziņa ir tā, ka nākamais čempionāts nenotiks Latvijā un mēs varēsim koncentrēties izlases sagatavošanai, nevis turnīra organizēšanai. Šķiet, abus darbus vienlaikus mums nebija iespējams paveikt vienlīdz labi. Augsta līmeņa pārbaudes spēlēm ir liela nozīme sagatavošanās periodā. Kamēr spēlētājiem un treneriem nebūs pietiekamas šādu spēļu pieredzes, mūsu iespējas pietuvoties vadošajām komandām ir tikai teorētiskas,” analizē mērķtiecīgais spēlētājs. „Pieļauju, ka sarežģīti ir noorganizēt treniņspēles pret somiem vai zviedriem, jo pretinieki tajās nav ieinteresēti, taču savlaicīga treneru korpusa izvēle ir un būs federācijas pārziņā. Treneru norīkošanu vien deviņus mēnešus pirms pašmāju čempionāta nevar nodēvēt par tālredzīgu rīcību,” uz lielākajiem piedzīvotās neveiksmes zemūdens akmeņiem norāda Jurševskis.

Domājot par tālāku Latvijas valstsvienības progresu, Artūrs saglabā piesardzību. „Nedomāju, ka šobrīd, kad Latvijas izlasē notiek paaudžu maiņa, svarīgākais būtu par katru cenu mēģināt tikt pasaules čempionāta TOP-4. Svarīgākais ir veidot sistēmu, kas spētu izlases spēli ar gadiem uzlabot.”

ISLANDĒ NO STALBES

Pavasarī plaši aprakstījām Pārgaujas ceļu uz izcīnīto vēsturisko bronzas godalgu. Par notiekošo komandā savs viedoklis ir arī vienam no talantīgākajiem kluba audzēkņiem. „Man ir divējādas sajūtas. Pozitīvi, ka komanda tik strauji progresējusi, kopš pie Pārgaujas stūres darbojas Ingus Laiviņš. Liels prieks par spēlētājiem, kas gadiem veltījuši savu brīvo laiku treniņiem un spēlēm, — viņi beidzot ir atalgoti ar Latvijas čempionāta medaļām. No otras puses, žēl, ka šobrīd florbola piramīda Pārgaujā praktiski ir sagrauta. Varbūt pat neatgriezeniski.” Vietējie gan Artūram iebildīs, ka gluži vienkārši reģionā vairs nav pienācīga plašuma jaunās paaudzes, ar ko strādāt.

Artūrs turpina: „Manuprāt, pastāv divi būtiski faktori: pirmkārt, iespējas un arī vēlme pavadīt savu brīvo laiku sporta zālē. Jauniešu gados mums bija četri pieci treniņi nedēļā, varējām piedalīties gan jauniešu, gan virslīgas treniņos. Zāle vienmēr bija vaļā, un brīvajos brīžos bija iespējas individuāli piestrādāt pie savas tehnikas, kā arī mācīties no pieredzējušajiem spēlētājiem. Otrkārt, cilvēks–orķestris, treneris ar lielo burtu — Ilvars Balodis, kurš ar rokām, kājām, sirdi un dvēseli bija iekšā florbolā,” tostarp veidojot Jurševski kā spēlētāju un personību.

„Man grūti prognozēt, kā varētu attīstīties florbola dzīve Stalbē. No Latvijas augstākā līmeņa florbola kartes šogad izsvītrota Rīga, un tā arī nav laba zīme,” brīdinājuma zvanus šķindina spēlētājs.

Katrā ziņa Stalbes klubā darbu apņēmīgi tagad turpina Pārgaujas sporta kluba aizrautīgais šefs Monvīds Krastiņš, kurš ir klāt katrā virslīgas komandas treniņā un tur roku uz pulsa. Ceram uz jauniem talantiem no Stalbes kalves, kuri arī nākotnē varētu rotāt Latvijas florbolu Eiropā. Būs labi!

STATISTIKA

Virslīgā

2017./18. Brno Bulldogs (Čehija), 3 sp. (3+1) 4*

2016./17. Triobet/Ulbroka (19+26) 45

2015./16. Ulbroka/FS Masters (24+22) 46

2014./15. Cēsu alus/Lekrings (18+16) 34

2013./14. Lekrings (11+14) 25

2012./13. Lekrings (35+18) 53

2012./13. Lekrings-2, 2. līga, (2+3) 5

2011./12. Pārgauja (31+14) 45

2010./11. Pārgauja (22+15) 37

2009./10. Pārgauja (18+10) 28

Latvijas izlasē pasaules čempionātos

2016. Rīga, 6 sp. (3+1) 4  

2014. Zviedrija, 7 sp. (4+0) 4

U-19 Latvijas izlasē pasaules čempionātos

2013. Vācija, 4 sp. (1+1) 2

2011. Vācija, 4 sp. (0+1) 1

*sezona, komanda, spēles, (vārti+piespēles), punkti

SĀKA APAĻŠ TUKLĪTIS

Ilvars Balodis, treneris:

„Kad Artūram bija 11 gadu, diez vai kāds no malas pieļāva domu, ka no viņa sanāks augsta līmeņa sportists — viņš bija tāds apaļš tuklītis. Taču jau tad bija redzams, ka viņš ir apveltīts ar mērķtiecību un neatlaidību, tādēļ iespēlēju viņu komandā pie gadu un divus gadus vecākiem puišiem. 13 gadu vecumā viņa augums bija ieguvis sportiskas aprises. Jurševskis ir gana ātrs un fiziski jaudīgs spēlētājs, taču laukumā viņu labāku padara augstā spēles izpratne un prasme spēlēt ar galvu. Neesmu redzējis vēl nevienu sezonu, kurā viņš būtu meistarībā stagnējis — viņš joprojām nemitīgi progresē! Lietaskoks, ar ko lepojos gan sportā, gan ārpus laukuma.”

AR STABILITĀTES ATSLĒGU

Andis Blinds, vārtsargs:

„Artūrs ir viens no Latvijas labākajiem aizsargiem. Galvenā viņa panākumu atslēga ir stabilitāte. Viņš ir nosvērts, atbildīgs un ar viņu ir viegli saprasties uz laukuma. Artūrs lieliski prot pieslēgties uzbrukumam un apdraudēt pretinieku vārtus. Lielisks bullīšu realizētājs.”

Artūrs JURŠEVSKIS

Florbolists

Dzimis: 1994. gada 31. jūlijā Cēsīs

Augums, svars: 179 cm, 77 kg

Izglītība: bakalaura grāds uzņēmējdarbības loģistikā

Pirmā trenere: Inga Stulpāne

Lielākie sasniegumi: Latvijas čempions florbolā 2013., 2014., 2015. un 2017. gadā, Latvijas izlasē 5. vieta PČ (2014. g.) un 10. vieta PČ (2016. g.), Latvijas U-19 izlasē 5. vieta PČ (2011. g.) un 6. vieta (2013. g.)

Ģimenes stāvoklis: neprecējies

Vaļasprieki: pludmales volejbols, kāršu spēles

Filmas, seriāli: Prison Break, Breaking Bad

Grāmatas: sportistu biogrāfijas