Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lietošanas pieredzi un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai šajā mājaslapā. Lasīt vairāk
Pirmais sporta
e-žurnāls internetā

Zelta nokrāsu kolekcionārs

Latvijas Basketbola līgas
četrkārtējais zelta medaļu īpašnieks Uģis Viļums sezonu sāka Liepājas lauvās, taču šogad viņš kļuva
par Barona/LMT basketbolistu, tiekot
pie iespējas arī šajā pavasarī cīnīties par valsts čempionu titulu.
Iepriekšējās sezonās Viļums, par kura firmas zīmi bija kļuvusi lieliska
spēle aizsardzībā, sekmēja divu citu Latvijas vadošo klubu BK Ventspils un ASK Rīgas ceļu pēc valsts čempionu tituliem. 30 gadus vecais Viļums
trīs reizes kļuva par čempionu ventspilnieku rindās, bet 2007. gadā viņš saņēma
zelta medaļu ASK sastāvā.Pagājušajā sezonā Viļums paspēja aizvadīt tikai dažus mačus, jo guva smagu
kājas traumu, kas liedza viņam atgriezties laukumā gandrīz gadu. Placdarms
atpakaļ uz Latvijas klubu eliti Uģim bija spēlēšana Liepājas lauvās.Basketbola māku nevar
pazaudēt
– Biju pārliecināts, ka arī pēc traumas varu atgūt tādu līmeni, kāds man
bija, kad pārstāvēju BK Ventspils un ASK Rīgu, – sarunā ar žurnālu Sports uzsver Barona/LMT basketbolists Uģis
Viļums.
– Vēlreiz vēlos pateikties Liepājas
lauvām,
ka man noticēja un pieņēma pagājušajā vasarā komandā. Liepājnieku
rindās cīnījos ar maksimālu atdevi, veltīju visus spēkus kluba panākumiem, taču
apstākļu spiesti sadarbību pārtraucām. Šķīrāmies kā draugi. Šajā komandā
izdevās atgūt sportisko formu un vēlreiz apliecināt sevi arī citiem.– Nespēlēji gandrīz
sezonu. Vai 2008. gada rudenī basketbolā atgriezās cits Viļums?
– Nekas nemainās. Tā var spriest tikai tie, kuri nav piedzīvojuši šāda
rakstura traumas. Ja, piemēram, žurnālists pēc gada pārtraukuma atkal atsāk
aktīvu darbību, tad diez vai viņš ir kļuvis citādāks. Varbūt sākotnēji vairāk
piedomā pie darāmā, bet drīz vien atkal viss notiek automātiski – kā ierasts
iepriekš. Skrējiens nav kļuvis lēnāks, varbūt nedaudz samazinājies lēciena
augstums. Tam neesmu vairs veltījis tik lielu uzmanību kā iepriekš. Jaunībā
galvenais bija ietriekt bumbu grozā no augšas, bet tagad citas prioritātes –
galvenais gūt punktus, lieki neriskējot.

 

– Vai nebija iespēja
palikt Liepājas lauvās līdz sezonas
beigām?

– Ar finanšu krīzi grūti cīnīties. Liepājas dome iedeva mazāk naudas, nekā
plānots iepriekš. Bija vairāki risinājuma varianti. Piemēram, algu samazinājums
visiem basketbolistiem, taču tam nepiekritu. Vienojāmies, ka došos prom, lai
manu naudu varētu izmantot tam, lai saglabātu citu spēlētāju atalgojumu.

– Iepriekš arī vairākas
sezonas pārstāvēji Liepājas klubu, kas toreiz vēl nesa Līvu alus vārdu.

– Atgriešanās Liepājā nebija nejauša, labi pazīstu kluba valdes biedru Edvīnu
Striku, kurš savulaik bija komandas ārsts. Arī menedžeris Artūrs Košeļevs jau
iepriekš bija pārliecinājies, ka uz mani var paļauties. Tā arī panācām
sadarbību.

– Liepājas komandā
sapulcēti daudzi labi un pieredzējuši basketbolisti, taču sniegums šajā sezonā
ir visai nestabils.

– Sezonas sākums bija daudzsološs, Latvijas čempionātā uzvarējām gandrīz
visus sāncenšus – Baronu, Ventspili,
Valmieru, VEF,
izņemot ASK, kam
rudenī bija ļoti spēcīgs sastāvs. Baltijas līgā gan spēle neizdevās. Sākumā
treneris Oļegs Okulovs uzņēmās vainu, atzīstot, ka pārāk daudz laika veltījis
jauno basketbolistu iespēlēšanai. Vēlāk jau tika vainoti basketbolisti. Problēma
bija saspringtajā spēļu kalendārā – vienlīdz sekmīgi neizdevās nedēļā aizvadīt
pa trijiem mačiem, pietrūka gan fiziskās, gan psiholoģiskās gatavības.

Vēl gan nekas nav zaudēts. Kad devos prom no komandas, tad Latvijā bijām
trijniekā, bet BBL – sešniekā, kas turpina cīņu Izaicinājuma kausa otrajā
posmā.

Barons kā patīkams pārsteigums

– Kāpēc izvēlējies Baronu/LMT?

– Iepriekš nebiju izplānojis ziemā mainīt komandu. Līdz ar finansiālajām
problēmām Liepājas klubā, lūdzu aģentu painteresēties variantiem, kur varētu
turpināt karjeru. Nopietnu interesi izrādīja Barons, bet dienu, pirms tika parakstīts līgums, savu līgumu
piedāvāja arī ASK. Vienošanās jau
bija panākta, tādēļ arī kļuvu par Barona basketbolistu.

– Tad jau ASK Rīgas pārstāvji nožēlo, ka
pagājušajā vasarā bija atteikušies no tevis?

ASK Rīgas mērķi pirms šīs
sezonas bija ļoti augsti, tādēļ treneris Ramūns Butauts neslēpa, ka nesaskata
man vietu sastāvā, jo šaubījās par iespēju pietiekami ātri atgūties pēc
traumas. Nešaubīgi, ka Butauts izveidoja lielisku komandu, kura bija gatava
sasniegt ļoti daudz, taču naudas problēmas darīja savu.

– Vai ar ASK Rīgu tiešām šķīrāties kā draugi, saņēmi
visu paredzēto atalgojumu?

– Vajadzētu painteresēties, vai Valsts ieņēmumu dienestam nav kādas pretenzijas
pret mani! Algas parādi tika nokārtoti vēl pirms šīs sezonas sākuma augustā.
Nav nekādu pretenziju pret ASK Rīgu, tādēļ
pieļauju, ka varētu atgriezties šajā klubā.

– Vairāku pēdējo gadu
laikā esi pārstāvējis visas trīs vadošās Latvijas komandas, ieskaitot BK Ventspils. Vai neesi nonācis kāda kluba
līdzjutēju nežēlestībā, jo savstarpējā konkurence ir liela.

– Ja sezonas vidū no ASK Rīgas būtu
pārgājis uz Baronu, tad noteikti
nāktos viskautko piedzīvot. Līdzjutējiem jāsaprot, ka basketbolisti klubus
maina ne jau aiz labas dzīves. Piemēri nav tālu jāmeklē. Arī Artūrs Brūniņš
labprāt nepamestu ASK/Bukus, taču bez
algas spēlēt nevar.

– Vai nav dīvaini, ka
pagājušā gada pavasarī vēl no ASK Rīgas rezervistu
soliņa vēroji LBL finālsēriju pret Baronu/LMT.

– Latvijas čempionātu finālos un pusfinālos gan ventspilnieki, gan ASK sastāvos vienmēr esmu cīnījies pret Baroniem. Vairākus gadus izdevās būt
čempionu komandā un atļauties uz citiem klubiem skatīties ar nelielu pārākuma
apziņu. Atzīstu, ka par Baronu iepriekš
bija radies nepareizs viedoklis. Esmu patīkami pārsteigts un nešaubīgi varu
teikt, ka man patīk Baronā! Klubā
valda lieliska atmosfēra, treniņi ir kvalitatīvi.

No atbildības neizsprukt

Barona/LMT sastāvā esi aizvadījis četras spēles (saruna notika
otrdien pirms mača ar Žalgiris). Kā vērtē savu sniegumu?

– Pirmā spēle pret Tartu Rock man
neizdevās, jo divu dienu laikā nesanāca pilnībā pārorientēties no Liepājas lauvām uz Baronu. Pa galvu vēl jaucās vecās sadarbības, kombinācijas. Pārmetu
sev nerealizētos metienus. Iespējams, tieši tie daži punkti pietrūka, lai
uzvarētu. Nākamajās spēlēs jau līdzīgās situācijās bumba lidoja grozā. Komandā
nav tik daudz basketbolistu, lai varētu izvairīties no atbildības.

– Vai ar to saistīta
lielāka aktivitāte uzbrukumā, kas iepriekš nebija raksturīga?

– Tikai Liepājā izdevās atgūt iepriekš pazaudēto uzbrukuma garšu un līdera
īpašības. Gan Ventspilī, gan ASK treneri
no manis prasīja nevis gūtos punktus, bet aktīvu darbību aizsardzībā. Baronā viss ir vienkārši. Ja kādā mačā
iniciatīvu neuzņemas Armands Šķēle, tad jāmeklē cits līderis. Spēlē Šauļos par
līderi kļuva Daiņus Adomaitis. Ja neviens tam nebūs gatavs, tad zāģis garantēts. Ja Armandam būs lielā diena,
kad viņš gatavs gūt 40 punktu, tad esmu gatavs uzreiz piespēlēt bumbu Šķēlem un
pat nedoties uzbrukumā.

– Spēlēšanai uzbrukumā un
aizsardzībā spēka pietiek?

– Jo vairāk spēlēju, jo vairāk spēka. Nav problēmu nospēlēt 30 minūtes. Baronā ir daudz vieglāk šādu laiku
aizvadīt laukumā, jo Liepājas lauvās brīžam
radās iespaids, ka vienam pašam jādara viss. Baronā jau Adomaitis vien ir ko vērts. Viņš laukumā vienmēr ir
pareizajā vietā un īstajā laikā. Arī Šķēle, Mārtiņš Skirmants, Kaspars Bērziņš
ir pieredzējuši basketbolisti, kuri izprot notiekošo laukumā. Liepājā viss
vairāk balstījās uz individuālo spēli, bet Baronā
viens otru papildinām un palīdzam. Tas noteikti ir arī trenera Mārtiņa
Zībarta ieguldījums.

– Sasniedzot 30 gadu
vecumu, bieži vien uzmācās domas par iepriekš sasniegto.

– Latvijas basketbola mērogā esmu sasniedzis daudz. Galvenais ir
neapstāties pie sasniegtā, nedrīkst gulēt uz lauriem un gan treniņos, gan
spēlēs regulāri jāpierāda sava meistarība komandas biedriem un līdzjutējiem.

– Kāds vēl varētu būt
izaicinājums Latvijas vairākkārtējam čempionam?

– Liepājā atskārtu, ka esmu radis uzvarēt. Zaudēt ir nepatīkami. Pat
spēlēs, kad it kā pats esi paveicis visu iespējamo. Liepājas lauvu sastāvā nereti nācās zaudēt it kā vājākam
pretiniekam. Tas ir ļoti nepatīkami. Lai arī Liepājas klubam bija augsti mērķi,
tomēr ātri vien saskārāmies ar skarbo dzīves realitāti. Ventspils un ASK rindās
cīnījāmies par Latvijas zeltu. Šosezon atkal to varēšu darīt Barona formā!

– Kādiem mērķiem šosezon
ir gatavs Barons/LMT?

– Nebijušas sajūtas piedzīvoju pirms nedēļas, kad pirmo reizi savā karjerā
manis pārstāvētā komanda uzvarēja Šauļos. Biju apņēmības pilns uzvarēt arī Žalgiris. Lai arī Kauņas klubu
nomocījušas naudas problēmas, taču arī pēc gadiem neviens mums šo uzvaru
neatņems. Spēku samēru Latvijā grūti prognozēt, jo daudz neskaidrību ir par ASK nākotni. Ja tiks saglabāts kaut vai
pašreizējais sastāvs, tad par medaļām cīnīsies Barons, ASK, Ventspils un
Valmiera.
Iespējams, līdzjutējiem ir interesanti vērot nepārtrauktās
izmaiņas sastāvos, taču pārāk bieži ir situācijas, kad atbrīvotās vietas vairs
netiek aizpildīts, komandas paliek vājākas.

Ģimenes atbalsts un nauda

– Vai pēc pāris nedēļām Barona sastāvā vari just, vai līdzjutēji
ir pieņēmuši tevi?

– Nekad neesmu bijis lielās zvaigznes statusā, kad fani justu līdz tieši
man. Cenšos savu darbu padarīt godam, cerot, ka līdzjutēji to novērtēs.
Problēmas ar faniem jau parasti rodas muļķa laidējiem. Tā ir visur – gan
Latvijā, gan citās valstīs.

– Pagājušajā sezonā
basketbolu aizvietoji, dziedot šovā Zvaigžņu
lietus.

– Tas man joprojām velkas līdz. Kad piekritu piedalīties šovā, apzinājos,
ka man to varētu atgādināt visu atlikušo dzīvi. Bet tas palīdzēja aizpildīt brīvo
laiku situācijā, kad īsā laikā man bija divas kājas un pleca operācija. Nedēļa
bija gandrīz aizņemta, un līdzjutēji par mani neaizmirsa. Šovā bija skarbs
grafiks, atpūtas nebija – pēc svētdienas balsojuma uzreiz bija jādomā par
nākamo uzstāšanos. Vajadzēja iemācīties ne tikai dziesmas tekstu, bet arī
pareizās tonalitātes un citas nianses. Papildus bija arī horeogrāfijas
nodarbības. Profesionāls sportists sezonas laikā noteikti nevarētu apvienot šovu
un treniņus. Visu cieņu dziedātājiem, jo basketbola treniņos un spēlēs pat
daudzu tūkstošu skatītāju priekšā stress ir mazāks.

– Vai nav bijis tā, ka ir
gribējies atmest ar roku basketbolam?

– Atveseļošanās laikā man lielu atbalstu sniedza sieva, mudināja
atgriezties basketbolā. Pagājušajā vasarā sportiskās formas uzlabošanā
ieguldīju lielu darbu. Vēl sezonas laikā trenējos ASK fiziskās sagatavotības trenera Virgīnija Mikalauska vadībā. Man
palīdzēja gan Viktors Lācis, gan vefietis
Valdis Meikališs, bet pēc tam jau treniņus turpināju Liepājā. Lai
rehabilitācija būtu iespējami ātra un sekmīga, nepieciešams ieguldīt arī naudu
gan vitamīnos, gan algot trenerus. Ja nebūtu iekrājumu, tad atgriešanās ierindā
būtu daudz ilgāka.

Renārs BUIVIDS

Uģis Viļums

Barona/LMT basketbolists

Dzimis           1979. gada 28. jūlijā Saldū

Augums, svars        1,91 m, 86 kg

Pirmais treneris      Andris Spunde, Artūrs Puravs (3. BJSS)

Karjera          Rīgas 3. BJSS audzēknis, Policijas BK (1997./1998.), Jēkabpils RBS-Skals (1998./1999.), BK Liepāja un Līvu alus (1999.-2003.), BK
Ventspils
(2003.-2006.), ASK Rīga (2006.-2008.),
Liepājas lauvas (2008./2009.)

Panākumi     Latvijas Basketbola līgas četrkārtējs čempions (BK Ventspils: 2003.-2006. gads, ASK Rīga – 2007. gads), LBL vicečempions
(ASK Rīga – 2008. gads), LBL bronzas
medaļas ieguvējs (BK Liepāja – 2000.
gads), Baltijas Basketbola līgas bronzas medaļas ieguvējs (ASK Rīga – 2008. gads)

Ģimene          sieva Hedija, meita Evelīna Patrīcija (3
gadi)