59 čempiones tituli! Būs vēl
Februāra beigās uzmanību sev pievērsa Aļona Ribakova. Daudzkārtējā pašmāju čempione un rekordiste Latvijas ziemas peldēšanas čempionātā, kas notika 25 m baseinā Daugavpilī, laboja vēl divus Latvijas rekordus. Tostarp Aļona sagrāva 13 gadus veco Annas Builo rekordu brīvajā stilā, par ko peldētājai lielāks gandarījums…
DIVI REKORDI PAR MAZ
Vispirms Aļona 22. februārī laboja sev piederošo pirms gada Liepājā sasniegto valsts rekordu 200 m brasā, sasniedzot rezultātu 2:26,96, bet nākamajā dienā viņa rekordātrumā veica tikpat garu distanci brīvajā stilā jeb kraulā — 2:3,33. Sasniegtie rezultāti liek paraudzīties uz 22 gadus veco meiteni kā Latvijas vadošo peldētāju. „Man nepatīk tā teikt. Tāpēc, ka neesmu tāda pēc rakstura,” iesāk Aļona. „Es neesmu labākā. Esmu viena no labākajām. Šodien es, rīt — tas būs kāds cits peldētājs.”
„Man šīs sacensības nebija ideālas,” ar velkošu intonāciju turpina Aļona. „Brasā laboju savu rekordu. Interesantāk ir pārspēt citu rezultātus. Neesmu apmierināta, ka 100 m brasā neizdevās labot sev piederošo rekordu.” Aļonas kroņa disciplīna ir brass un garāki peldējumi. „200 m man patīk labāk nekā 100 m vai 50 m. Man patīk garākas distances, jo neesmu sprintere, esmu vairāk trenējusi izturību.”
Par sasniegto rekordu brīvajā stilā Aļona komentē: „Biju noskaņojusies rekordam. Taču bija šaubas, jo krauls nav mans stiprākais stils, bet vairākām konkurentēm tā bija kroņa disciplīna.”
Ar diviem Latvijas rekordiem Aļonai ir par īsu pilnu laimei. „Builo rekords nav tas vecākais — mums ir daudzi citi rekordi, kas paliks nepārspēti vēl ilgi. Piemēram, ir rezultāti, kas Latvijā nepārspēti vairāk nekā 30 gadus…”
Peldētāja slavē Daugavpils olimpiskā centra baseinu, uzsverot, ka tas ir ātrs: „Ir baseini, kuros ir smags ūdens un kuros ir viegls ūdens, tā kā tas bija Daugavpilī.” Tas atkarīgs gan no ūdens temperatūras, gan baseina dziļuma.
PELDĒŠANĀ DRAUGU NAV
Aļona atzīst, ka pēc rakstura ir maiga. „Taču esmu iemācījusies — sportā draugu nav. Mani draugi ir ārpus peldēšanas,” saka simpātiskā blondīne. Gaišās cirtas varētu simbolizēt viņas etnisko piederību — Aļonas tēvs ir igaunis, māte Latvijas krieviete. Aļona pirmos metrus peldēšanā vēzēja Igaunijas ziemeļos, kur viņa nodzīvoja pāris gadus un pabeidza 1. klasi.
Devīze Draugi tikai ārpus peldēšanas nav šķērslis veiksmīgi iekļauties stafetes peldējumos. To kompensē moto Būt vislabākajai visur.
Latvijas peldēšanas rekordu grāmatā ne pie viena vien stafetes rekorda atrodami Aļonas Ribakovas iniciāļi. „Kad ir cīņa par komandu, tad ir interesantāk — tā nav cīņa tikai par sevi. Individuālā peldējumā esmu pati par sevi — man neviens nevar nedz palīdzēt, nedz traucēt. Komandā mēs cīnāmies par kopēju 1. vietu. Ja es ko neizdarīšu, nepalīdzēšu citām meitenēm, tad, domāju, mēs neko nesasniegsim. Stafetes peldējumos mani pārņem tāds kā emocionāls uzplaukums,” Aļona it kā pašsaprotami piebilst, ka „komanda ir komanda vienmēr” un kopēji uzstādījumi arī sportā stāv augstāk par personiskiem mērķiem. Sevišķi interesantas viņai šķiet vīriešu stafetes: „Tur ir tāds adrenalīns!” Aļona uzlādējusies, skatoties sava kluba Delfīns vīru komandas uzvaru kombinētajā stafetē, kas tikko piedzīvotas Daugavpilī.
NEKAD NEBŪS JĀSTRĀDĀ
Ar katru vārdu, ar katru teikumu jūtams, kā no Aļonas aizvien vairāk un vairāk izstaro mērķtiecība. „Kopš bērnības cenšos visur būt labākā, arī mācībās. Protams, ne vienmēr tas sanāk,” atzīst Aļona.
Talantīgajai peldētājai pieder Latvijas rekordi peldēšanā 10 individuālajās disciplīnās, pavisam viņa ir 31 reizi gāzusi valsts labākos rezultātus, kā par vēstures pārrakstīšanu izsakās paši peldētāji. „Kā man tas izdodas? Es vienkārši pareizi izvirzu prioritātes. Ir tāds teiciens: ja atradīsi darbu, ko mīlēsi, tev nekad nebūs jāstrādā. Man ar peldēšanu ir līdzīgi — man patīk tas, ko daru. Un viss.” Aļona neslēpj, ka viņa gribētu visu atlikušo dzīvi vienīgi peldēt, ja vien tas būtu iespējams.
Tiesa, šajā brīdī liekas, ka skaņa neiet kopā ar bildi — Aļona taču studē Rīgas Tehniskajā universitātē!? Rodas jautājums, kāpēc viņa nestudē sportu: „Mani neuzņēma Latvijas Sporta pedagoģiskajā akadēmijā. Kopā ar treneri iesniedzām dokumentus, bet dienā, kad man bija jāpiedalās fiziskajos testos, Bulgārijā bija jāpiedalās treniņnometnē. Citā dienā man neļāva kārtot fiziskos iestājpārbaudījumus, paskaidrojot, ka mums tādu sportistu kā jūs ir daudz!”
Vilšanās tā neesot bijusi, lai gan Aļona nenoliedz, ka gribētu strādāt par treneri. Un nosaka: „Bet pagaidām ne!” Šobrīd rekordiste studē starptautiskos ekonomiskos sakarus, jo nezināja, kādā fakultātē stāties. „Sēdēju pie datora un izvēlējos to, kas man vismazāk nepatīk,” nosmejas Aļona. Patiesībā joki mazi — piemērs, kad liktenis cilvēku izmet no laivas straujā upē…
DAUDZCĪŅAS GĒNS VAI DARBS?
Zīmīgi, ka Aļonas vecāki abi nodarbojušies ar ūdens sporta veidiem. Abi bijuši sporta meistari tādā nu jau sabiedrībā aizmirstā, bet smagā sporta veidā kā jūras daudzcīņa (tajā ietilpst 400 metru peldēšana, 1500 metru skriešana, burāšana, šaušana no mazkalibra šautenes, airēšana ar sešvietīgām laivām, ko sauc par jollām — tās ir kādu tonnu smagas).
„Man nebija citas izvēles, kā tikai nodarboties ar sportu,” rezumē Aļona. Viņas peldēšanas karjera gan sākās Igaunijā un praktisku apsvērumu dēļ. „Vecāki vēlu pārnāca no darba, tādēļ man kaut kas bija jādara pēc stundām…”
Aļona nebūt nav tik apdāvināta, kā pēc dažu iepriekšējo rindkopu izlasīšanas varētu padomāt. Kopš viņa sāka trenēties peldēšanā, daudzus gadus viņas vārdu rezultātu tabulā bija vieglāk atrast, skatoties saraksta lejasgalā. „Ir interesanti paskatīties diplomos, kā mainījušies rezultāti. Sākumā atpaliku no visiem. Tagad 200 metrus varu nopeldēt ātrāk nekā tolaik 100 metrus,” biklo ievadu peldēšanā ilustrē Aļona. „Es gribēju peldēt ātrāk par sava vecuma meitenēm treniņos. Tad gribēju būt ātrāka par viņām arī sacensībās. Tad gribēju pārspēt sacensībās vecākas meitenes. Un apstāties jau ir grūti! Negribas zaudēt iegūtās pozīcijas, tāpēc jācenšas,” karjera Aļonai aizrit tādā kā azarta zīmē.
UZTICĪGA VIENAM TRENERIM
Aļona jau 14 gadus trenējas pie Germana Jakubovska, kurš faktiski ir viņas pirmais treneris. „Protams, man ir bijusi iespēja trenēties ārzemēs, taču Germans man ir kā otrs tēvs. Mans tētis dzīvo Igaunijā, un es viņu redzu reti, bet Germanu pazīstu kopš bērnības un redzu katru dienu. Esmu pie viņa pieradusi. Viņš ir jauns. Mums ir labs dialogs. Es varu atnākt uz treniņu un izstāstīt viņam jebko, kas man ir uz sirds.” Rezultāti progresē, un Aļona neredz iemeslu eksperimentēt ar treneru maiņu.
Aļona gan mēdz pakonsultēties ar citiem treneriem — profesori Jeļenu Solovjovu no Ziepniekkalna peldēšanas skolas un citu Delfīna kluba treneri, bijušo Latvijas rekordistu Sergeju Kurbuļovu.
PIRMAIS REKORDS 18 GADOS
Aļona lieliski atceras savu pirmo Latvijas rekordu. „Tas bija iespaidīgi! 2009. gadā 400 m kompleksajā peldējumā. Ikreiz, kad skatos to sacensību videoierakstu, manī viss trīc un dreb. Šī ir viena no grūtākajām disciplīnām. Un tas bija forši, ka pirmo Latvijas rekordu izdevās uzstādīt tieši kompleksajā peldējumā! Nezinu kāpēc, bet man ļoti, ļoti gribējās sasniegt šo rekordu pirms man paliek 18 gadi.” Rekords ticis labots ar lielu uzviju — vienīgi pēc pilngadības sasniegšanas.
Nākamais rekords, ko Aļona visupirms gribētu labot, ir 400 m kompleksajā peldējumā 50 m baseinā. Tas kopš 1984. gada jūlija pieder Kristīnei Sviķei, kura to sasniedza Luksemburgā. Tāpat jebkurai peldētājai ļoti nozīmīgs rekords būtu 200 m tauriņstilā. „Tas ir grūti pārspējams rezultāts,” Aļona tēmē arī uz Vikas Jurisones 1981. gadā Viļņā sasniegtā rekorda gāšanu. „Man trūks stundu diennaktī un dienu gadā, lai visu izdarītu. Gribētos pievērst vairāk uzmanību tauriņstilam un peldējumiem uz muguras, kas ir mana vājākā vieta.”
Sacensības, kas palikušas atmiņā visspilgtāk, ir Eiropas Jauniešu olimpiāde 2005. gadā. „Man bija 14 gadi, un tās bija manas pirmās tik liela mēroga sacensības un tik tālu prom no mājām — Itālijā! Pirmo reizi mūžā tik nopietni peldēju — veicu 400 m komplekso peldējumu un pēc finiša stipri raudāju tāpēc, ka man bija tik grūti. Trenerim teicu, ka nekad vairs nepeldēšu komplekso peldējumu. Pēc tam uz tablo redzēju, ka esmu 16. vietā un tikusi pusfinālā. Tas nozīmēja, ka man vakarā vēlreiz būs jāpeld. Un tas jau bija milzīgs prieks — biju tik lepna par sevi, ka esmu tikusi pusfinālā.”
Starp citu, visus panākumus Aļonai atcerēties nemaz nav viegli. Viņai ilgi jāskaita, līdz nonāk pie secinājuma, ka par Latvijas čempioni kļuvusi… 59 reizes!
NOLAUPĪTĀ JEB NOLĀPĪTĀ LONDONA
Grūtākais periods peldētājas karjerā izvērtās pagājušajā 2012. gada vasarā. Aļona bija izpildījusi Londonas olimpisko spēļu B normatīvu. Pat medijos jau bija publicēta ziņa, ka Latviju Lielbritānijā pārstāvēs arī peldētāja Aļona Ribakova. Tomēr rekordiste uz Londonu netika, jo mainījās atlases kritēriji. „Gribējās visu pamest un nekad vairs nepeldēt. Es divus mēnešus atpūtos no sporta,” tik ilga dīkstāve sportistei nekad vēl nebija bijusi, kopš viņa trenējās.
Tikmēr Londonas olimpiskajās spēlēs pasauli pārsteidz lietuviete Rūta Meilutīte, kura 15 gadu vecumā kļuva par olimpisko čempioni. Aļona Lietuvas brīnumbērnu ievēroja pirms trīs vai četriem gadiem. „Atceros, ka viņa, būdama vēl jaunāka, triumfēja Eiropas Jaunatnes olimpiādē, startējot… treniņkostīmā. Tāpat atceros Anīkšķu sprinta festivālu, kurā pirms vairākiem gadiem Meilutīte pārspēja vecāku grupu peldētāju sasniegtos rezultātus.” Tāpēc Meilutītes fenomenālos panākumus Londonā Aļona neuzskata par zibens spērienu no skaidrām debesīm. „Viņa ir brīnumbērns, taču viņu, piemēram, jau sen bija pamanījuši arī mani paziņas.”
UZ RIO!
Aļona pēc dīkstāves sakārtoja domas un atgriezās ar jaunu motivāciju: „Man nepatīk apstāties. Manī ir nepabeigtības sajūta. Gribu piedalīties olimpiskajās spēlēs,” pēc trīs ar pusi gadiem varēsim novērtē Aļonas solījumu: „Uz Rio tikt ir reāli! Cītīgi strādāšu un vienmēr centīšos būt labākā!”
Viņa ir apņēmības pilna izpildīt A normatīvu un, ja paveiksies, iekļūt olimpiskajās spēlēs pusfinālā. „Jā, ir sapnis par olimpiskām medaļām, taču ir jābūt reālistei.”
Par mērķiem Aļona izvairās runāt, taču šosezon viņa grib kvalificēties pasaules peldēšanas čempionātam Spānijā un piedalīties pasaules universiādē, kas vasarā notiks Kazaņā.
Šobrīd Aļonai ir paaugstināts slodzes grafiks piecu nedēļu garumā un ir četri treniņi (!) dienā. Vēl ir jāatrod laiks bakalaura darba rakstīšanai. „Tieši tāpēc neesmu vēl uzrakstījusi nevienu rindiņu,” pasmaida Aļona. Tā arī novēlam turpināt — peldēt ar smaidu uz lūpām par visu dzīvē notiekošo.
Aļona RIBAKOVA
Peldētāja, studente
Dzimusi: 1991. gada 7. februārī Rīgā
Izglītība: studē RTU SEMSI 4. kursā
Sportā: kopš septiņu gadu vecuma
Pirmais treneris: Germans Jakubovskis
Lielākie sasniegumi sportā: 59 reizes kļuvusi par Latvijas čempioni, 31 Latvijas rekords 10
individuālajās disciplīnās (8 īsajā baseinā un 2 garajā baseinā), 7 Latvijas rekordi stafešu
peldējumos, trīskārtēja Baltijas čempione, vairākkārtēja SELL un Latvijas universiādes
čempione, piedalījusies pasaules čempionātā Turcijā (2012), Eiropas čempionātos Ungārijā
(2012) un Polijā (2011), 14. vieta Eiropas Jaunatnes olimpiādē Itālijā (2005)
Citi sporta veidi: jāšana, šahs
Mīļākais ēdiens: McDonald’s piedāvājums un gaļa
Grāmata: Mihaila Bulgakova Meistars un Margarita
Filma: Vienreiz Vegasā, Narkoze
Mūzika: hiphops
