Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lietošanas pieredzi un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai šajā mājaslapā. Lasīt vairāk
Pirmais sporta
e-žurnāls internetā

60 ieraksti uz viena kausa

Lilijas Pētersones Ceļojošais kauss, kura izcīņa 200 m brasa peldēšanā sievietēm sākās pagājušā gadsimta vidū, šogad tika pasniegts 60. reizi. Tā ir senākā un tradīcijām bagātākā balva Latvijas peldēšanā. To izcīnījušas arī vairākkārtējās mūsu olimpietes Agnese Ozoliņa un Margarita Kalmikova. Turklāt Margarita gan 1996. gada spēlēs Atlantā, gan 2000. gadā Sidnejā startēja tieši šajā 200 m brasa distancē. 2016. gadā Rio olimpiskajā brasā Margaritas iesākto turpināja Aļona Ribakova. Viņas abas Lilijas Pētersones kausu izcīnījušas visbiežāk — septiņas reizes. Šogad pirmo reizi uz kausa savu vārdu ierakstīja Arina Sisojeva.

PIRMĀ SPORTA MEISTARE

Kas bija Lilija Pētersone? Izcila Latvijas peldētāja un trenere. Viņai veltītas vairākas lappuses (104., 105., 130. un 131.) vēsturnieces Ilzes Jākobsones 2015. gadā izdotajā apjomīgajā grāmatā Peldējums gadsimta garumā. Peldēšanas sports Latvijā.

Tās 104. lappusē lasāms: “Lilija Pētersone (dzim. Bunkša, 1923. gada 9. novembris — 1998. gada 19. augusts). Latvijas izlases un sporta biedrību Armijas sporta kluba, brīvprātīgās sporta biedrības (BSB) Dinamo sportiste, daudzkārtējā Latvijas čempione un rekordiste (1939.—1943., 1945.—1952.). PSRS čempione (1948., 1949.). Pirmā Latvijas peldētāja, kurai piešķirts PSRS sporta meistares nosaukums (1948.).”

Ideja par iespēju lūgt Liliju Pētersoni dāvināt vienu no savām peldētājas karjeras zenītā iegūtajām balvām man radās 1958. gadā, kad biju sācis strādāt tikko dibinātajā LPSR Izglītības ministrijas skolēnu sporta vadošajā organizācijā — Republikāniskajā bērnu sporta skolā (RBSS) — par treneri peldēšanā. Kopā ar vairākiem citiem sporta speciālistiem mūsu uzdevums bija pārraudzīt un stimulēt skolu sporta attīstību, lai varētu izveidot iespējami labāku Latvijas skolēnu izlasi tajos sporta veidos, kuri bija iekļauti PSRS Vissavienības skolēnu spartakiādes programmā. Peldēšana bija viens no šādiem sporta veidiem. Tāpēc par peldēšanu man bija jādomā. Jādomā un jādarbojas.

11,3 CM SUDRABA

Jau 1959. gada pavasarī es iecerēju un organizēju sacensības skolēniem Jaunatnes pavasara sacensības. Programmā bija paredzētas disciplīnas visos peldēšanas veidos. Arī 200 m brasā. Tieši šī disciplīna bija tā, kura vedināja mani uz domām, ka būtu labi, ja tajā uzvarētāja kopā ar RBSS diplomu saņemtu arī mūsu izcilās brasa peldētājas, PSRS čempiones, toreiz Latvijā vienīgās sporta meistares dāvināto ceļojošo balvu.

Ar Liliju Pētersoni biju pazīstams jau kopš 1951. gada, jo kādu laiciņu pie viņas trenējos Dinamo atklātajā peldētavā Daugavā. Tas mani iedrošināja viņai izteikt lūgumu dāvināt uzvarētājai savā kroņa disciplīnā — 200 m brasā — vienu no savām sporta balvām, kas varētu kļūt par ceļojošu un nestu viņas vārdu. Lilija Pētersone šai idejai bija atsaucīga un no savām agrāk iegūtajām balvām izraudzījās 11,3 cm augstu sudraba kausu. Sekoja mana pateicība, un es varēju doties pie profesionālā graviera, man pazīstamā Latvijas peldētāja Andžeja Rutkovska. Ar viņa roku uz sudraba kausa tapa pirmais gravējums PSRS sporta meistares L. Pētersones dāvātā balva 200 m brasā LPSR skol. sac. 1959. g. Tam sekoja ieraksts, kas godināja pirmo balvas ieguvēju: 1959. g. Irma Plenne 3:17,2. Ar 1961. gadu Lilijas Pētersones dāvāto kausu sāka izcīnīt Latvijas ziemas čempionātā 200 m brasā sievietēm.

LEPNA TĀ PELDĒTĀJA

Kad uz kausa jauniem uzvārdiem vietu vairs nebija, balvai nācās radīt pamatni. 1969. gadā to kā tumši brūni ietonētu koka kubu izgatavoja koktēlnieks Jānis Mūrnieks. Uz tā četrām plaknēm tika piestiprinātas sudraba plāksnītes jaunu kausa ieguvēju vārdu ierakstīšanai. Kad nākošajos 47 gados arī tās bija aizpildītas, Lilijas Pētersones kauss tika pacelts vēl augstāk.

Par nākošās pamatnes izveidi parūpējās Velta Marija (Lagzdkalne) Upmale, kura pati piecus gadus (1960.—1964.) bija Lilijas Pētersones kausa ieguvēja. Viņa kā šīs balvas izcīņas pēdējo sešu gadu kuratore griezās ar pasūtījumu pie sarkankoka dizainera Jura Andrijevska, kurš izveidoja  šķeltas koka piramīdas formas 6 cm augstu balvas otro pamatni. Uz tās gravierim Andžejam Rutkovskim nācās  piestiprināt nākamo sudraba plāksnīti un tajā ierakstīt nākošo kausa ieguvēju vārdus: 2016. g. — Aļona Ribakova 2:26,43; 2017. g. — Aļona Ribakova  2:35,07; 2018. g. — Arina Sisojeva 2:38,23.

Balva peldētāju aprindās ir ļoti prestiža, un lepna ir tā sportiste, kuras vārds uz tās tiek iegravēts.

 

LILIJAS PĒTERSONES KAUSA IEGUVĒJAS

200 m brass

1959. g. Irma Plenne  3:17.20

1960. g. Velta Marija Lagzdkalne  3:22.70

1961. g. Velta Marija Lagzdkalne  3:09,70

1962. g. Velta Marija Lagzdkalne  3:17,20

1963. g. Velta Marija Lagzdkalne  3:11,40

1964. g. Velta Marija Lagzdkalne  3:09,90

1965. g. Mārīte Ūdre  3:05,00

1966. g. Mārīte Ūdre  3:02,00

1967. g. Edīte Nāruna  2:55,00

1968. g. Gaļina Kirjajeva  3:04,80

1969. g. Gaļina Kirjajeva  2:52,00

1970. g. Edīte Nāruna  2:49,70

1971. g. Edīte Nāruna  2:51,10

1972. g. Gunta Žagata  2:57,20

1973. g. Gunta Žagata  2:49,60

1974. g. Māra Miķelsone  2:47,40

1975. g. Daina Ameļko  2:47,40

1976. g. Māra Miķelsone  2:49,30

1977. g. Olga Jermočenko  2:52,30

1978. g. Tatjana Svečņikova  2:52,70

1979. g. Gaļina Sļesareva  2:43,90

1980. g. Gaļina Sļesareva  2:42,90

1981. g. Gunta Upmale  2:50,50

1982. g. Gunta Upmale  2:50,00

1983. g. Gunta Upmale  2:51,20

1984. g. Iluta Sope  2:53,80

1985. g. Iluta Sope  2:52,20

1986. g. Inese Zirne  2:48,10

1987. g. Inese Zirne  2:42,70

1988. g. Jeļena Jakovļeva  2:54,40

1989. g. Inese Zirne  2:41,90 

1990. g. Natālija Popova  2:47,00

1991. g. Kristīne Rindina  2:42,90

1992. g. Kristīne Rindina  2:40,45

1993. g. Kristīne Rindina  2:41,29

1994. g. Agnese Ozoliņa  2:53,31

1995. g. Margarita Kalmikova  2:44,26

1996. g. Margarita Kalmikova  2:41,24

1997. g. Margarita Kalmikova  2:43,38

1998. g. Margarita Kalmikova  2:46,80

1999. g. Margarita Kalmikova  2:42,44

2000. g. Margarita Kalmikova  2:37,41

2001. g. Margarita Kalmikova  2:38,80

2002. g. Irina Sažanova  2:41,55

2003. g. Egija Jaunzeme  2:42,99

2004. g. Svetlana Žizņevska  2:47,48

2005. g. Viktorija Zagorska  2:47,81

2006. g. Aļona Ribakova   2:46,28

2007. g. Ilze Ņikitina  2:60,25

2008. g. Ilze Ņikitina  2:45,46

2009. g. Evelīna Aizpuriete  2:41,39

2010. g. Evelīna Aizpuriete  2:40,21

2011. g. Aļona Ribakova 2:31,39

2012. g. Aļona Ribakova 2:28,31

2013. g. Aļona Ribakova 2:26,96

2014. g. Aļona Ribakova   2:27,58

2015. g. Aļona Ribakova   2:26,68

2016. g. Aļona Ribakova   2:26,43

2017. g. Aļona Ribakova 2:35,07

2018. g. Arina Sisojeva 2:38,23

Autori: Uldis Zemzars