Cēlmetālu kausēšana uz ledus

Kamaniņu braucēji Latvijas delegācijā uzdeva toni. Un tas bija ļoti augsts do. Jau trešās olimpisko spēļu dienas vakarā Insbrukas vecpilsētā īpaši iekārtotā ceremoniju laukumā divas reizes tika pacelts Latvijas karogs. To, ko mūsu lielie olimpieši izdarīja divās spēlēs, jaunieši paveica divās dienās, tikai citādā secībā, Latvijai vispirms izcīnot olimpisko sudrabu, pēc tam — bronzu.

Slavenajā Īglsas trasē, kurā pirms 36 gadiem debitēja Latvijas kamaniņu sporta pionieri, vēlāko olimpisko čempioni Veru Zozuļu ieskaitot, treniņbraucieni puišiem sākās vēl pirms I Jaunatnes ziemas olimpisko spēļu atklāšanas — piektdienas, 13. janvāra — rītā. Pasaules kausa īpašniekam jauniešu konkurencē Rikam Kristenam Rozītim tā vairāk bija kā tāda patronu pārbaude aptverē. Pulveris visās šķita sauss. Arī Rihards Lozbers pārliecinājās, ka spēj trāpīt desmitniekā, savā grupā pirmajā treniņbraucienā finišējot otrais, trešajā — pirmais. Savukārt Riks no sešiem braucieniem trijos bija nepārspējams. Vācieši un pārējie konkurenti tik spilgti nesprēgāja.

SARGS UN UZBRUCĒJS

Tikai sacensībās katrs atklāja savu īsto seju un prasmi. Vācietim Kristianam Pafem tā tomēr bija labāka. Abos braucienos viņš finišu sasniedza pirmais, bez ierunām kļūstot par olimpisko čempionu. Savukārt Riks Kristens Rozītis abas reizes sasniedza lielāko ātrumu, kas bija absolūti vienāds — 111, 9 km/h. Pirmajā braucienā latvietim startā bija tikai 16. rezultāts, bet pa trasi viņš kamanas vadīja tik prasmīgi, ka finišā bija otrais labākais.

Otrajā mēģinājumā mūsējais startā bija mazliet ātrāks, bet dažas kļūdiņas tikai pašās beigās ļāva pacelties līdz ceturtajai pozīcijai. Tomēr ar to pietika, lai kopvērtējumā nosargātu savu pārsvaru pār Vācijas otro numuru Toniju Grēfi, kas braucienā finišēja otrais. Savukārt Rihards Lozbers no septītās vietas ar piekto labāko braucienu pārcēlās uz olimpisko sešnieku.

„Pirmais brauciens izdevās ideāls,” atzina jauniešu olimpiskais vicečempions, Murjāņu sporta ģimnāzijas audzēknis Riks Kristens Rozītis. „Pirms otrā brauciena stress bija lielāks. Neizdevās tik labi pirmajā virāžā iegriezt. Domāju — būšu daudz pazaudējis, bet — kad finišā ieraudzīju savu rezultātu — biju šausmīgi laimīgs. Paldies visiem treneriem un Mārtiņam Rubenim, kas kopā ar Aivaru Kalniņu man kamanas taisīja!”

Savukārt Rihards Lozbers augstāk vērtēja savu otro braucienu: „Bija labāks nekā pirmais. Izlaboju kļūdu astotajā, devītajā virāžā, pirmajā labāk iegriezu, arī aplī… Varēju precīzāks būt trīspadsmitajā virāžā, bet citādi bija okei.”

„Otrā un sestā vieta — tas ir izcils sasniegums!” svētdienas veikumu Īglsā vērtēja LOK ģenerālsekretārs Einars Fogelis: „Lai tā ir pirmā, bet ne pēdējā medaļa šajās spēlēs! Paldies visai mūsu treneru komandai, pirmajai šo jauniešu trenerei Ingrīdai Amantovai, Aivaram Kalniņam, Kasparam Dumpim, Jānim Ozoliņam, Mārtiņam Rubenim, mūsu Kamaniņu sporta federācijas prezidentam Atim Strengam, kurš ir šo olimpisko sacensību žūrijas priekšsēdētājs. Puiši spēja izturēt nervu spriedzi, jo viņus te pamatoti uzskatīja par nopietniem konkurentiem, un abi apliecināja, ka viņi tādi arī ir.”

AUKSTS, CIETS, BRONZĀ LIETS

Ulla Zirne oficiālajos treniņos priecēja ar lielāko ātrumu — 110 km/h, visas reizes finišējot labāko trijniekā. Sacensību pirmajā braucienā latviete mazliet kļūdījās pašā startā, pēc rāviena kamanas nedaudz paslidinot sāniski. Par laimi, līdz pirmajai virāžai Ulla paspēja atgūties, tajā ieejot pa pareizo trajektoriju. „Laiks ir ļoti auksts, ledus — ciets, tāpēc kamanas startā nestabilas,” kļūmi izskaidroja sportiste, kura pārējo trasi veica nevainojami — trešais labākais rezultāts (maksimālais ātrums — 111,2 km/h).

Ar savu otro braucienu Ulla bija pilnībā apmierināta. Tajā viņai bija otrais labākais rezultāts, tomēr bronzu pārkalt sudrabā neizdevās. Toties austriete Mirjama Stefānija Kastlungere čempiones titulu atņēma vācietei Zaskijai Langerei.

Mūsu divnieka ekipāžai — Kristens Putins/Imants Marcinkēvičs — diemžēl neizdevās sekmīgi veikt pašu pirmo virāžu, tas izraisīja kļūdas arī turpinājumā. Pirmajā braucienā — septītie, otrajā — jau piektie, turklāt savu rezultātu uzlabojot par gandrīz piecām sekundes desmitdaļām. Tomēr ar to nepietika, kopvērtējumā septītā vieta +1,206 čempioniem Florianam Grūberam un Simonam Kaincvaldneram.

„Mums ir mazliet citādāka starta tehnika, mēs izmantojam kājas, lai atgrūstos,” skaidroja Kristens. „Atgrūdienu izpildījām neprecīzi, kamanas sagriezās šķērsām, mēs nepareizi gājām iekšā pirmajā virāžā, bija jālabo kļūda, tādēļ es mazliet vēlāk iegūlos kamanās.”

„Treniņos jau sajuta īsto garšu, bet laikam pārdega,” mūsu divnieka sniegumu vērtēja treneri. „Tagad daudziem mūsējiem ir īstais kamaniņu braucēju āķis lūpā, un viņi sāks pavisam nopietni domāt par Sočiem un vēl tālākām spēlēm,” atzina Latvijas Kamaniņu sporta federācijas prezidents Atis Strenga.

STAFETES MAČA ĪPATNĪBAS

Spēļu ceturtās dienas pēcpusdienā Īglsas kamaniņu trasē visa daudzgalvainā publika gaidīja, ko spēs latvieši? Stafetē, kas debitēja olimpisko spēļu programmā, komandas startēja atbilstoši valsts vietai pasaules jaunatnes nāciju rangā. Latvijai kā šā saraksta līderei nācās startēt pēdējai — ar vienpadsmito numuru.

Austrieši nobrauca septītie un kļuva par līderiem, bet tūlīt viņus šajā pozīcijā nomainīja amerikāņi. Nākamā startēja šo spēļu titulētākā komanda Vācija (viens zelts, divi sudrabi, viena bronza) un… nekā! Panākt izdevās vienīgi austriešus. Krievijas sniegums apliecināja, ka Insbrukā viņu kamaniņnieki paliek bez medaļām. Un tad — Latvija. Būs vai nebūs?

Ulla Zirne ar trešo rezultātu dāmām nostiprināja cerību — vajadzēt būt! Bet spēļu vicečempionam Rikam Kristenam Rozītim 17. datums laikam ir neveiksmīgs. Kļūda startā un cerības vējā, Latvija atkrita uz septīto pozīciju.

Toties Kristens Putins un Imants Marcinkēvičs atriebās par vakardienu, ekipāžu konkurencē mūsu divnieks sasniedza ceturto labāko rezultātu un komandu pacēla līdz sestajai vietai. „Labi uzsitām startu, šoreiz tiešām sanāca labs brauciens, ar kuru esam apmierināti,” atzina Putins. „Šodien startējām ar nelielām dusmām uz vakardienu, kad mums pēc pirmā brauciena mazliet nošļuka rokas,” piebilda Marcinkēvičs.

„Es visu sačakarēju, neizdevās startu uzraut,” pēc finiša sev piedot nespēja Riks Kristens Rozītis. „Komandu stafete tieši tāpēc ir interesanta, ka atlētiem ļoti ātri jāpārkārtojas un jāpielāgojas jauniem apstākļiem. Starta vieta ir zemāk, pirmā virāža tuvāk, ātrums mazāks, trajektorijas jāvelk citādākas,” neveiksmes cēloņus analizēja Turīnas spēļu bronzas laureāts Mārtiņš Rubenis. „Ne vienmēr individuālo sacensību līderi spēj būt labākie arī komandu mačā. Šī būs laba pieredze nākamajām stafetēm.”

Sudraba un bronzas medaļas, visi pieci komandas dalībnieki izcīnījuši vietas labāko sešniekā! Ļoti daudzsološa bilance.

INTERNACIONĀLĀ KAPACITĀTĒ

Kaspars Dumpis ir ne tikai Ullas Zirnes vai Riharda Lozbera treneris. Starptautiskajai Kamaniņu sporta federācijai (FIL) ir īpaša programma, lai palīdzētu tām valstīm, kurās šis sporta veids vēl nav pietiekami attīstīts. Katras sezonas sākumā FIL izveido starptautiskas pieaugušo un junioru komandas, kas pieredzējušu treneru vadībā darbojas treniņnometnēs un piedalās lielākajās sacensībās. Kopš pērnā gada FIL junioru komanda 10—12 sportistu sastāvā uzticēta Latvijas olimpietim Kasparam Dumpim. Insbrukā viņam bija jārūpējas arī par vairāku citu valstu kamaniņu braucējiem.

AR SPRAIGU KVALITĀTI

Starptautiskās Kamaniņu sporta federācijas (FIL) viceprezidents Einars Fogelis:

„Spēles bija veiksmīgas, un dalībnieku sastāvs — ļoti kvalitatīvs. FIL bija izstrādāta stingra atlases sistēma. Tiesības startēt Insbrukā katram atlētam personiski bija jāizcīna ar savu darbu un jāapliecina ar atbilstošiem rezultātiem divu gadu garumā, startējot astoņos Pasaules jauniešu un junioru kausa izcīņas posmos. Tas garantēja ārkārtīgi spraigus mačus.

Pirmo reizi olimpiskā statusā notika sacensības stafetē, ko skatītāji un mediji atzinuši par veiksmīgu projektu. Tā plusi ir spriedze, ko gluži automātiski provocē šāda sacensība, un kompaktais formāts. Stundas laikā skatītājiem ir iespēja redzēt visus pasaules labākos atlētus visās trijās disciplīnās. Stafete sportistiem ļoti palīdz saliedēt komandu, veicina savstarpējos sadarbību, kas ir labs dzinējspēks panākumiem.

Ņemot vērā spēļu rīkotāju ierobežoto budžetu, nebija lielo televīzijas ekrānu, kas skatītājiem vēl uzskatāmāk ļautu sekot sacensībām, bet tehniski stafete noritēja bez mazākās aizķeršanās. Stafeti vēroja arī vairāki SOK locekļi, prezidentu Žaku Rogi ieskaitot. Kad viņam pavaicāju, vai arī šoreiz sacensības atstājušas tikpat labu iespaidu kā pērn Siguldā, kad viņš kamaniņu braucēju stafeti vērtēja pirmo reizi, uzņemoties atbildību to iekļaut Soču olimpisko spēļu programmā, prezidents atbildēja ar piekrītošu smaidu.”

KAMANIŅU SPORTS

Jaunieši (25 dalībnieki)

1. Kristians Pafe (Vācija) 1:19,603

2. Riks Kristens Rozītis (Latvija) +0,203

3. Tonijs Grēfe (Vācija) +0,317

4. Antons Dukačs (Ukraina) +0,339

5. Mičels Maliks (Kanāda) +0,440

6. Rihards Lozbers (Latvija) +0,510

Jaunietes (24 dalībnieces)

1. Mirjama Stefānija Kastlungere (Austrija) 1:20,197

2. Zaskija Langere (Vācija) +0,217

3. Ulla Zirne (Latvija) +0,282

4. Nina Proka (Austrija) +0,402

5. Sammere Braičere (ASV) +0,433

6. Andrea Vetere (Itālija) +0,548

Divnieki (11 ekipāžas)

1. Florians Grūbers/Simons Kaincvaldners (Itālija) 1:25,194

2. Tims Brendls/Florians Funks (Vācija) +0,164

3. Tajs Andresens/Pets Edmunds (ASV) +0,572

4. Jurijs Kaļiņins/Sergejs Beļajevs (Krievija) +0,752

5. Jozefs Čikovskijs/Patriks Tomasko (Slovākija) +0,754

6. Tomass Štejs/Lorencs Kollers (Austrija) +0,818

7. Kristens Putins/Imants Marcinkēvičs (Latvija) +1,206

Stafete (11 komandas)

1. ASV (Sammere Braičere, Takers Vests, Tajs Andersens/Pets Edmunds) 2:18,310

2. Vācija (Zaskija Langere, Kristians Pafe, Tims Brendls/Florians Funks) +0,398

3. Austrija (Mirjama Stefānija Kastlungere, Armins Fraušers, Tomass Štejs/Lorencs Kollers) +0,553

4. Krievija +1,371

5. Itālija +1,547

6. Latvija (Ulla Zirne, Riks Kristens Rozītis, Kristens Putins/Imants Marcinkēvičs) +1,813