Ceturtdien sudrabs, piektdien bronza

Henrijs Uzraugs pavasarī divu dienu laikā izcīnīja divas Latvijas čempionāta medaļas! Vispirms viņš Kurbada sastāvā kļuva par valsts vicečempionu hokejā, bet dienu vēlāk florbola virslīgā RTU/Inspecta rindās— par bronzas medaļu ieguvēju. 23 gadus vecais universālais sportists neslēpj, ka sezonas plāns netika izpildīts, jo mērķēts tika uz zelta medaļu komplektu.

Latvijas hokeja čempionātā titula ieguvēji tika noteikti sērijā līdz četrām uzvarām. Lai gan Uzrauga pārstāvētais Kurbads sāka ar 10:2 uzvaru pirmajā mačā, taču sērijā kopumā Rīga/Prizma bija pārāka ar 4:2. Florbolā pēczaudējuma pusfinālsērijā ar 0:3 Cēsu alus/Lekringa vienībaiRTU/Inspecta nācās cīnīties tikai par bronzu. Tās liktenis tika noteikts vienā mačā. Divu Rīgas komandu cīņā RTU/Inspecta ar 7:4 pārspēja virslīgas debitanti FK Rīga. HenrijsUzraugs šajā mačā izcēlās ar trijiem rezultativitātes punktiem.

„Divās dienās esmu izcīnījis divas medaļas Latvijas čempionātos, taču neviena no tām nav tik svarīga, lai demonstrētu ciemiņiem,” kritisks pret sevi intervijā žurnālam Sports ir Henrijs Uzraugs.„Skaidrs, ka hokeja virslīgā sportiskais līmenis nav tik augsts kā pirms vairākiem gadiem, kad šai Kurbada sudraba medaļai būtu patiešām ļoti liela vērtība. Savukārt Latvijas florbola čempionātā īstais izaicinājums un sasniegums ir pirmā vieta. RTU/Inspecta izcīnītās bronzas godalgas, turklāt otro gadu pēc kārtas, nedod iemeslu milzīgam priekam. Pirms sezonas sākuma, iepazīstot spēku samērus un sastāvus gan hokeja, gan florbola virslīgā, izvirzīju sev mērķi — divas zelta medaļas. Interesanti, ka abos divos sporta veidos pēc regulārā turnīrā bijām pirmajā vietā, bet play-off mačos neizdevās apliecināt iepriekš izcīnītās pozīcijas.”

PIRMĀS SPĒLES IETEKME

— Nereti tiek apgalvots, ka sērijā pirmā spēle ir pati svarīgākā. Šoreiz viss beidzās citādi.

— Ja uzvarētājs tiek noteikts spēļu sērijā, tad bieži vien jau pirmajā mačā, kad rezultāts ir 1:5, treneris var pieņemt lēmumu pietaupīt spēkus. Un tieši tā arī radās tas 10:2 mums par labu, jo sāncenšu vārtsargiem tā bija melnā diena. Pienāca nākamā spēle, un notika citādi. It kā jau viss bija labi, taču neizdevās uzvarēt pamatlaikā. Pagarinājumā pārāki bija sāncenši. Viss sākās no jauna, un iepriekšējai graujošajai uzvarai vairs nebija nekādas nozīmes. Iespējams, ka sērijas turpinājumā Rīga/Prizma mūs apspēlēja taktiski. Lai cik labs arī būtu Kurbada sastāvs, taču tā arī netikām galā ar situāciju, kad sērijas turpmākajos mačos vairs nebija tik viegli gūt vārtus kā pirmajā spēlē. Līdz pat pēdējai spēlei vairums pat īsti nepieļāva domu, ka Kurbads var netikt pie čempionu titula. Kopumā nākas atzīt, ka Rīga/Prizma pelnīti izcīnīja zelta medaļas, saņemot gandarījumu par treniņos ieguldīto darbu un paveikto tieši finālā.

— Tikai pirms šīs sezonas no Rīgas/Prizmas pārcēlies uz Kurbadu…

— Vairākus gadus pārstāvēju Rīgu/Prizmu,taču pirms šīs sezonas pieņēmu piedāvājumu no Kurbada. Protams, situācijās, kad pēc zaudējuma finālā nākas apsveikt savu bijušo komandu, nav viegli. Treneris Ēriks Miļuns man tā arī pajautāja, vai mana izvēle, mainot komandu, bijusi pareiza. Nekas cits neatlika, kā pasmaidīt un atsveicināties. Tajā pašā laikā nepavisam nenožēloju savu izvēli par labu Kurbadam, jo vienībā ir izveidojies lielisks kolektīvs, ar kuru mums izdevās uzvarēt regulārajā čempionātā un iekļūt finālā. Ja būšu noderīgs klubam arī nākamajā sezonā, tad noteikti pieņemšu Kurbada vadības piedāvājumu par sadarbības turpināšanu.

AR INTERESI PAR PASAULES ELITI

— Florbola bronzas spēlē izcēlies ar diviem vārtu guvumiem, palīdzot uzveikt FK Rīga.

— Lai gan izšķirošajā spēlē man bija laba statistika, par savu sezonā labāko uzskatu maču decembrī, kad RTU/Inspecta ar 13:3 pārspēja Lekringu. Toreiz manā rēķinā bija pieci rezultativitātes punkti. Savukārt bronzas mačā savu ieguldījumu nevērtēju tik augstu, jo jebkurš cits varēja būt manā vietā un iemest FK Rīga vārtos šos divus golus. Šie trāpījumi jau bija komandas saspēles rezultāts, nevis individuālās meistarības izpausmes. Cīņa par bronzu netika uztverta nopietni līdz pat komandas sapulcei, jo līdz tam vairāk bija joku nekā domu par spēli. Treneriem mūs izdevās atmodināt šim sezonas noslēguma mačam. Sākums jau nebija viegls (33. minūtē vēl 3:4 — R. B.), tikai mača otrajā pusē ieguvām vadību, kā arī palielinājām pārsvaru. Protams, prieks arī par izcīnīto trešo vietu, jo visnepatīkamāk ir palikt ar koka medāli.

Kopumā šī bija laba sezona, jo esmu iejuties RTU/Inspecta rindās gan spēlētāju kolektīvā, gan kluba ikdienas dzīvē. Prieks, ka vadības pārstāvji izprot manu situāciju, ļaujot paralēli vēl arī spēlēt hokeju. Ja RTU/Inspecta nebūs pretenziju, tad arī nākamsezon mēģināšu apvienot spēlēšanu divu sporta veidu klubos.

— 2012. gada decembrī Šveicē debitēji pasaules čempionātā izlases sastāvā.

— Ar lielāko prieku atsaucos uzaicinājumam pievienoties izlasei treniņnometnēs, gatavojoties pasaules čempionātam. Šim procesam atdevu visus spēkus, lai sasniegtu mērķi, taču paliku ārpus trenera noteiktā sastāvā. Tikai pēdējā brīdī situācija mainījās, jo savainojumu guva Aigars Belāsovs, kura vietā tad arī aizbraucu uz Šveici. Savas pozīcijas valstsvienības treneru acīs vairs nav izdevies saglabāt, jo nebiju kandidātos dalībai pasaules čempionāta kvalifikācijas turnīrā Valmierā. Protams, kādreiz vēlētos izbaudīt pasaules elites florbolu uz savas ādas, jo mana pieredze vairāk aprobežojās ar rezervistu soliņa sildīšanu. Pret slovākiem atzīmējos ar diviem rezultativitātes punktiem, taču šīs valsts florbolistus pie elites pieskaitīt nevar. Labprāt iepazītu somu vai zviedru varēšanu klātienē laukumā, lai pārliecinātos, vai viņi ir tik briesmīgi labi.

VISPIRMS HOKEJS, TAD FLORBOLS?

— Kāds bija tavs ceļš uz sporta veidiem, kurus apvieno spēlē ar nūju?

— Uz hokeju mani četru vai piecu gadu vecumā aizveda tētis. Vecāki mani apzinīgi vadāja uz treniņiem, bet es sekmīgi apguvu hokeju. Tad kādā 4. klasē mans klasesbiedrs paziņoja par vēlmi uzsākt florbola treniņus. Tā kā man hokeja treniņi bija no rītiem, bet vakari palika brīvi, tad kopā ar viņu uzsāku treniņus Ķekavā. Līdz šai dienai šie abi sporta veidi nav pazuduši no manas ikdienas. Dzīvojot Katlakalnā, nebija pamata mainīt izvēli no Ķekavas Bulldogs uz citu komandu. Paguvu uzspēlēt arī Ķekavas rindās virslīgā, pēc tam atgriezos Bulldogs. Taču reizē ar pārcelšanos uz Rīgu bija nepieciešams atrast arī kādu loģiskāku vietu florbola nodarbībām. Tā nāca RTU/Inspecta variants, jo izlases laikā biju iepazinis šīs komandas līderus.

— Cik bieži vienā sporta veidā iestrādātie stereotipi traucē otram?

— Problēmas ar instinktu apvaldīšanu rodas florbolā, jo vienmēr ir vēlme lidojošu bumbiņu saķert ar brīvo roku. Florbolā tas nav atļauts. Otra problēma saistās ar vēlmi pacelt sāncenšu nūju. Tas ir tik automātiski, ka ne vienmēr no tā izdodas izvairīties. Tiesneši fiksē noteikumu pārkāpumu, bet kāds gudrinieks no tribīnēm paspēj iekliegties: „Te nav hokejs!” Man atliek vien pasmaidīt un spēlēt tālāk.

— Hokeja un florbola čempionāta galvenie tiesneši ne vienmēr saskaņo kalendārus, lai tu varētu apvienot spēlēšanu abos sporta veidos…

— Ziemas sezonā man nākas saskaņot uzreiz trīs kalendārus! Pāri manām paša sportiskajām aktivitātēm prioritāte ir pamatdarbs hokeja skolā Pērkons. Ja manas aktivitātes pārklājas un visur nevaru paspēt, tad vienmēr izvēlos doties ar bērnu komandu uz kārtējo spēli vai turnīru. Arī Kurbada rindās ir pulcēti amatieri — daļa no spēlētājiem strādā, citi — mācās. Varētu teikt, ka esmu atkarīgs no sporta, jo vienmēr atsaucos dažādiem piedāvājumiem uzspēlēt, piemēram, Ghetto Hockey vai Ghetto Floorball.

Henrijs UZRAUGS

Hokeja treneris un spēlētājs, florbolists

Dzimis: 1990. gada 25. jūlijā Rīgā

Augums, svars: 180 cm, 75 kg

Pirmais treneris hokejā: Gints Bisenieks

Karjera hokejā: Edmunda Vasiļjeva hokeja skola, Aisbergs, SK Rīga 18, Ozolnieki Juniors, Prizma, Zemgale, Rīga/Prizma, Kurbads

Panākumi hokejā: 2014. gada Latvijas vicečempions Kurbada sastāvā; Latvijas Bērnu un jaunatnes vicečempions; Sergeja Žoltoka piemiņas turnīra uzvarētājs un vicečempions

Pirmais treneris florbolā: Ints Vancāns

Karjera florbolā: Ķekavas Bulldogs, Ķekava, RTU/Inspecta

Panākumi florbolā: 2013. un 2014. gada Latvijas čempionātu bronzas medaļa RTU/Inspecta sastāvā; Latvijas čempionāta 1. līgas bronzas medaļa Ķekavas Bulldogs rindās; Latvia Open čempions

Citi sporta veidi: izmēģināts inline hokejs, stāvēšana futbola komandas vārtos, teniss

Darbs: Ginta Bisenieka hokeja skolas Pērkons bērnu treneris

Vaļasprieks: fotografēšana

Izglītība: LSPA students

Ģimene: sieva Ulla, meita Karolīna