Disciplinēta… haizivs
Šoruden varam lepoties, ka Optibet Latvijas hokeja virslīgu pastiprinājis viens no meistarīgākajiem jaunās paaudzes aizsargiem — Kārlis Čukste, kurš kļuvis par HK Mogo rezultatīvāko spēlētāju (8+6). Hokejists absolvējis Kvinipiakas universitāti ASV, četrus gadus meistarību slīpējot NCAA studentu čempionātā, un decembra vidū gatavojas doties uz Kaliforniju, lai cīnītos par vietu Sanhosē Sharks sastāvā NHL.
“Izvairāmies no kontaktēšanās, cik vien iespējams, — no rīta cits citam rokas nepaspiežam, svinot vārtus — viens otram virsū īpaši nelecam,” sarunas ievadā inteliģentais HK Mogo līderis Kārlis Čukste skaidro, kā komandā izdevies noturēt epidemioloģisko drošību Covid-19 laikā. Nule Čukste debitēja Vācijas kausa izcīņā ar golu — pirms tam Kārlis bija aizvadījis tikai vienu spēli nacionālajā izlasē 2015. gadā. Pirms nolēmis spēlēt Latvijas čempionātā, konsultējies ar savu aģentu.
Šobrīd visur pasaulē ir izveidojusies dīvaina situācija. Amerikā daudzi hokejisti vienkārši slido divas reizes nedēļā, jo nav, kur spēlēt. “Mani komandas biedri interesējās, vai nav kādas iespējas Latvijā. Latvijā spēlējot, varu piestrādāt pie lietām, īpaši — uzbrukuma, ko nevarētu attīstīt, cīnoties citos čempionātos,” skaidro Kārlis.
SPĒKA PAŅĒMIENS NO… MAMMAS
Kārlis nāk no sportiskas ģimenes. Tēvs Ainārs ir basketbola treneris — panākumus guvis sieviešu basketbolā un vadījis TTT, savukārt mamma Baiba bijusi hokeja izlases kapteine un trenere. “Bērnībā spēlējām hokeju arī laukos uz dīķa. Mamma nemitīgi uzsvēra, ka man jāspēlē agresīvāk — tā dabūju no viņas grūdienu ar nūju un ielidoju sniega kupenā,” savdabīgo ģimenes ainiņu smejot atminas Kārlis.
Bērnībā bijis augumā drukns, tādēļ vecāki nolēmuši, ka hokejs būs piemērotākais sporta veids. “Sāku slidot mammas treniņos. Kritu un gāzos. Nepatika. Tad vecāki ieraudzīja sludinājumu, ka veido jaunu hokeja skolu, un mani aizveda trenēties. Tā kā biju iepriekš kāpis uz slidām, man sanāca labāk, tādēļ laikam arī iepatikās,” stāsta Kārlis. Nākamajā posmā sekoja treniņi Jelgavā un pieci gadi treniņos pie Lolitas Andriševskas. Pēc tam atgriešanās Rīgā, bet pirms karjeras NCAA svarīgi bijis iegūt vidējo izglītību ASV, tādēļ gads aizvadīts Čikāgā, mācoties un spēlējot USHL līgā.
Pēc divdesmit gadiem hokejā — šopavasar — Kārlis bija gatavs nopietni cīnīties par vietu izlasē pasaules čempionātam Šveicē. Pakārtojis tam mācības, jo iepriekšējos gadus studiju dēļ Kārlis nevarēja izrauties uz valstsvienību. Pandēmija plānus mainīja.
AR DISCIPLĪNU BEZ SPIEDIENA
Daudzas no šābrīža spožākajām Latvijas sporta zvaigznēm lielākoties nāk no ģimenēm ar augstas klases sporta tradīcijām: Girgensons — NHL, Porziņģis un Bertāns — NBA, Ostapenko — tenisā, Aparjodi — kamaniņu sportā. Kārlis uzskata, ka visiem ir vienādas iespējas kļūt par labiem sportistiem. “Tas, ka mani vecāki ir sportisti, visvairāk ir palīdzējis tieši disciplīnas un darba ētikas ziņā — ja sportists neklausa treneri, viņš nevar kļūt par labu atlētu,” uzsver Sharks draftētais hokejists. “Atceros, ka bērnībā nometnēs dabūju iekšā, ja neklausīju treneri. Tāpat atceros, kā mamma trenējās hokejā un tēvs vadīja basketbola treniņus, — priekšplānā bija disciplīna, ko ņēmu vērā.”
Taču Kārlis izceļ vēl vienu panākumu stūrakmeni, kas varbūt ir pat vēl nozīmīgāks. “Nekad neesmu izjutis no vecāku puses spiedienu nodarboties ar sportu. Nezinu — kā, taču viņi iemācīja man pašam nemitīgi gribēt pilnveidoties un strādāt. Karjeras laikā esmu redzējis tik daudz tēvu un mammu, kuri vairāk nekā bērns grib, lai mazais spēlē, bet pēc tam bērns izdeg.”
Tēlaini izsakoties, Čukstes dēlam iedevuši nevis zivi, bet makšķeri, ar kuru Kārlis pats iemācījies ķert nu jau lielas zivis. “Man nekad nekā nav trūcis, esmu vienīgais bērns ģimenē, un viss nepieciešamais man ir bijis nodrošināts — vai es gribēju jaunu nūju, piemērotākus slidzābakus, tikt uz turnīru — vienmēr visu esmu dabūjis, lai varu koncentrēties tikai uz hokeju.” Jauniešu vecumā vecāku kritiku bijis grūtāk uztvert, taču sarunas allaž mēģināts noslēgt uz pozitīvas — iedvesmojošas — nots. “Atzīšos, kad biju mazāks, domāju — man daudz nevajag slidot. Piespēlējiet man ripu, un es gūšu vārtus!” Kārlis sapratis — pirmajā vietā slidošana, tad — metiens.
KĀ UZBRŪKOŠAIS SKRASTIŅŠ
Kārļa elks sportā mazotnē bija dzelzs vīrs Kārlis Skrastiņš, no kura smēlies hokeja pamatīgumu. Vēlāk dzīvojis līdzi NHL Čikāgas Blackhawks un Dankanam Kītam. “Piedalījos bērnu nometnēs, ko organizēja Skrastiņš kopā ar Oskaru Bārtuli. No viņiem mācījos, ka aizsargam primāri ir jādomā par savu vārtu drošību, nevis jāmēģina tikai gūt vārtus.”
Dzīvē viss plūst un mainās — šosezon Mogo rindās Kārlis ar Bārtuli spēlēs vienā pārī. “Mēs ar viņu jau iepriekš vasarā trenējāmies kopā — Bārtulis vasarā organizē ledu spēlētājiem, lai kopīgi sagatavotos sezonai. Ar Oskaru ir viegli spēlēt, var just viņa milzīgo pieredzi, viens otru piesedzam laukumā,” vērtē Kārlis. Rīdzinieku rindās šosezon spēlē tādi vīri kā virtuozais NHL 1. kārtas drafta numurs Robs Šremps, kurš ieprecējies Latvijā, Krišjānis Rēdlihs, Saulietis, Marenis un citi vīri, kuri kopā ar Čuksti veido ievērojamu kompāniju.
CEĻAMAIZE NO NCAA
Pēc Amerikas skolas Kārlis sevi raksturo vairāk kā klasisku aizsargu. “Domāju, NHL tiku draftēts, jo biju diezgan talantīgs uzbrukumā. Kvinipiakā vairāk iemācījos labāk spēlēt aizsardzībā un bloķēt metienus. Šīs prasmes palīdzēs jebkurai komandai, kurā spēlēšu, un tās dod arī vislabākās izjūtas laukumā, kad skatītāji uzgavilē pēc tam, kad vairākkārt pašaizliedzīgi esi apturējis pretinieka uzbrukumus un dodies uz nomaiņu,” stāsta spēlētājs. “Kvinipiakā treneris uzsvēra, ka ne mirkli nedrīkst izslēgties no spēles un jābūt gatavam labot negaidītu partnera kļūdu.”
Augstskolas komandā četru gadu laikā Kārļa rezultativitāte no sezonas uz sezonu kopumā auga. Ceturtajā gadā Kārlis spēlēja pirmajā aizsarga pārī ar “A” burtu uz krūtīm. “Jāsaprot, ka universitāšu komandās ir milzīga atšķirība starp spēlētājiem, kuri spēlē pirmo vai ceturto gadu — tas ir milzīgs lēciens. Tādēļ jārēķinās, ka pirmajā gadā treneri neuzticas, dod mazāku spēles laiku un var pat netikt uz ledus. Devos laukumā epizodēs ar konkrētiem uzdevumiem, kas jāpaveic. Pakāpeniski veidojas pārliecība un treneri uzticas aizvien vairāk. Otrajā sezonā jau dod iespēju uzspēlēt vairākumā.”
Vaicāts, kā praktiski izpaužas nianses Kārļa spēles stilā pirms un pēc augstskolas, spēlētājs stāsta: “Mazāk avantūriskas mešanās uz vārtiem, izvērtēju, kādu rīcību pieprasa spēles konkrētā brīža rezultāts, cik ilgi vēl jāspēlē — cita domāšana un lēmumu pieņemšana. Tagad eju uz vārtiem ar ripu tikai tad, ja esmu drošs, ka varēšu ko izdarīt. Ja kas atgadīsies, zinu, ka pagūšu atgriezties aizsardzībā.”
PIE DARBA RŪĶIEM
Interesanti, ka Kvinipiakas komandu, kas atrodas Konektikutas štata Hamdenas pilsētā pusotras stundas braucienā no Ņujorkas, Čukste bija ievērojis Frozen Four jeb līgas izslēgšanas spēļu turnīrā pret spēcīgo Bostonas vienību. “Gribēju paskatīties — uz ko īsti es pošos, tādēļ nolēmu vispirms televīzijā pasekot līdzi. Kvinipiaka līdz Frozen Four tika vien ar pāris draftētiem spēlētājiem, kamēr Bostonai bija daudz talantīgāka komanda — balstīta uz NHL drafta 1. un 2. kārtā izvēlētiem spēlētājiem.” Kārlis secinājis, ka sasniegumos liels nopelns ir trenerim, kurš vēlāk arī piezvanīja latvietim un uzaicināja viņu spēlēt komandā.
Kārlis bija izskatījis pavisam desmit piedāvājumus no universitātēm, Kvinipiakā viņu pārliecinājis arī akadēmiskais piedāvājums. Hamdenas pilsētā, kurā ir aptuveni 60 tūkstoši iedzīvotāju, uz spēlēm bieži sanāk pilna arēna — ap 3500 skatītāju. Pašu reģionu Kārlis raksturo kā garlaicīgu, līdz ar to uzmanību vieglāk koncentrēt uz hokeja spēlēšanu. “Konektikutā ir daudz vīna darītavu, nekā cita īpaša tur nav. 15 minūšu braucienā no Hamdenas atrodas slavenā Jeila universitāte — principiālākie Kvinipiakas pretinieki un viena no pasaulē labākajām augstskolām, tur arī ir klasi augstāka studentu pilsēta ar vērienīgākām izklaides vietām.”
Bakalaura programmā studējis psiholoģiju, bet maģistrantūrā — biznesa administrāciju. Kārlis gan neizslēdz, ka nākotnē varētu iet vecāku pēdās. “Sports nebija Kvinipiakas universitātes programmā, tādēļ izvēlējos šos virzienus — psiholoģija bija tuvākais, kas saistās ar sportu, bet biznesā iegūtās zināšanas paver plašākas iespējas.”
EFEKTĪVAIS HOKEJS
“Kultūra!” vienā vārdā Kārlis rezumē lielāko atšķirību starp hokeju Eiropā un Amerikā. “Katrai komandai ASV ir sev raksturīga kultūra un izteikti atšķirīgas spēles nianses, ko attīsta treneri. Spēlētājiem gluži obligāti ir jārunā citam ar citu, lai tādā veidā uzturētu komandā enerģiju. Piespēle var gadīties neprecīza, taču nedrīkst būt tā, ka spēlētāji sliktā spēlē pārstāj komunicēt un uzmundrināt cits citu. Spēlētāju savstarpēju atbalstu treneri sagaida arī ārpus laukuma, tā komandā attīstot ģimenes sajūtu.”
Viena no spilgtākajām komandas spēles stila iezīmēm bijusi nevilkt ripu atpakaļ. “Kad aizsargs saņem piespēli, skatienam jābūt vērstam uz priekšu un jāmeklē uzbrucējs. Pat ja nav, kur ripu likt, tu zini — partneris uzbrukumā gaidīs piespēli gar laukuma apmali. Tāpat, cīnoties pret komandām, kas cīnās līdzīgā stilā, pats esmu pārliecinājies, cik aizsargiem ir grūti, īpaši, ja spēlē ar trim aizsargu pāriem, nemitīgi atsitoties savā zonā. Šāds hokejs nav diez ko skatāms, jo maz tiek pieturēta ripa, taču ir ļoti efektīvs.
STARP TOP AIZSARGIEM
Kārlis piekrīt Sanda Ozoliņa teiktajam — neatkarīgi no tā, vai esi aizsargs vai uzbrucējs, vislabāk atceras tos hokejistus, kuri gūst vārtus. “Tiesa, melnā darba darītājus novērtē komandas iekšienē un izceļ, kad tiek gūtas lielākas uzvaras. Kvinipiakas komandā tā bija izteikta vērtība — piemēram, arī tad, ja uzbrucējs uzvar svarīgu iemetienu vai pēc neprecīzas piespēles uzvar divcīņu, paglābjot komandu no pārmetiena pie saviem vārtiem, kas nozīmē, ka partneriem nebūs pārgurušiem jāturpina epizode, par to mūs treneri atalgoja.”
Pēc pirmās sezonas no komandas aizgāja divi labi aizsargi un spēlēju galvenokārt pret pirmās maiņas uzbrucējiem, uzdevums bija nosargāt savus vārtus, punkti īpaši nekrājās, taču man patika šī loma, ko pavadīja liels spēles laiks. Par savu labāko gadu Kvinipiakas universitātē Kārlis uzskata trešo sezonu, kad pērn — 2019. gada pavasarī — komanda pēc trīs gadu pārtraukuma iekļuva Froze Four turnīrā, kurā piekāpās nākamajai ASV studentu čempionvienībai — Minesotas universitātei Dulūtā. Regulārajā sezonā latvietis bija viens no komandas labākajiem spēlētājiem un ar 18 punktiem (4+14) ECAC konferencē ierindojās TOP10 rezultatīvāko aizsargu vidū.
TALANTU BLICĒ
Par savu mīļāko turnīru Kārlis nosauc 2016. gada pasaules junioru čempionātu 1. divīzijā Austrijā, kurā Latvija uzvarēja. Toreiz Čuksti atzina par turnīra vērtīgāko aizsargu, bet labākā vārtsarga balvu saņēma Matīss Kivlenieks. Spēlēja arī Balcers, R. Ābols, Zīle, Dzierkals, Bindulis, Rubīns, Batņa, Razgals, G. Sprukts un citas cerības.
Spilgtākās atmiņas palikušas no nākamā gada elitē, kad latvieši cīnījās vienā grupā pret ASV, Kanādu, Krieviju. Kārlim pretī nāca tādi vīri kā viens no šābrīža Arizonas Coyotes līderiem Kleitons Kellers, Bostonas Bruins aizsardzības balsts Čārlijs Makavojs, Džordans Grīnvejs no Minesotas Wild, Tomass Šabots, kurš ir Otavas Senators rezultatīvākais aizsargs un kuru atzina par U-20 čempionāta vērtīgāko spēlētāju.
TIESNEŠI, KURI VADA SPĒLI
Lielāko atšķirību Kārlis izjūt starp tiesāšanas principiem. Amerikā tiesneši vairāk komunicē ar spēlētājiem, domā par spēlētāju drošību un vada spēli. “Piemēram, kad esmu pie laukuma apmales un man no mugurpuses bīstami tuvojas pretinieks, tiesnesis jau brīdina: “One on you!” Tā tiek novērsts risks, ka spēlētājs varētu nebūtu gatavs negaidītai epizodei un iedzīvoties savainojumā, bet pretiniekam nebūs jādod nesportisks noraidījums. Viena epizode, taču tā būtiski uzlabo spēles kvalitāti.”
Savukārt Latvijas čempionātā ar tiesnešiem sarunāties faktiski nedrīkst — uzreiz saņem brīdinājumu, ka dabūsi desmit minūšu noraidījumu.
Sarunas noslēgumā pirms spēles ar Olimp novēlu Kārlim iemest vārtus un apsteigt rezultatīvāko tabulā — Georgiju Pujacu. Sacīts — darīts. Kārlis slido lielā ātrumā, saņem ripu pirms zilās līnijas ar muguru pret vārtiem, ar puspirueti apspēlē pretinieku un šauj ripu tuvajā devītniekā. Haizivs uz ledus!
Kārlis ČUKSTE
Hokejists, spēlējis HK Rīga (MHL), Čikāgas Steel (USHL), Kvinipiakas universitāte (NCAA)
Dzimis: 1997. gada 17. jūnijā
Augums, svars: 190 cm, 100 kg
Izglītība: Kvinipiakas universitāte, Čikāgā vsk., Rīgas Sergeja Žoltoka vsk., Rīgas Angļu ģimnāzija
Pirmais treneris: Edgars Rozenbergs
NHL drafts: 2015. gads, piektā kārta, 130. numurs (Sanhosē Sharks)
Lielākie sasniegumi: U-20 1. divīzijā labākais aizsargs
Mūzika: kantri, elektroniskā
Grāmata vai filma: šovi
