Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lietošanas pieredzi un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai šajā mājaslapā. Lasīt vairāk
Pirmais sporta
e-žurnāls internetā

Kad iešķiļas dzirkstelīte

Vēlāk nekā citos sporta veidos Latvijas Jaunatnes ziemas olimpiāde beigusies arī kamaniņu sportā, kurā startēja vairāk nekā 40 A, B un C vecuma grupu jaunieši.

Vislielākā konkurence — 15 sportisti — bija A grupā (1997.—2000. g. dz.), kurā uzvarēja Latvijas junioru izlases līderis Kristers Aparjods. Nedēļu pirms šīm sacensībām Kristers veiksmīgi startēja arī pasaules U-23 čempionātā, izcīnot 8. vietu. Sudrabs Ralfam Bērziņam, bronza — Gunāram Bergam.

Jaunietēm 10 braucēju konkurencē par sacensību uzvarētāju tika kronēta Sigita Bērziņa, kura aiz sevis atstāja Arinu Cicjuru un Zelmu Biti.

Jauniešiem B grupā (2001.—2002.) nepārspēts palika Lūkass Krasts. Jaunietes B un C grupā startēja vienā ieskaitē. Ātrākā bija Laura Zutere. Jauniešiem C grupā uzvarēja Kaspars Rinks.

Piecu ekipāžu konkurencē stiprākie bija Aksels Tupe/Kaspars Šļakota. Par to, kā šie puiši nonāca kamaniņu sportā, stāsta čempionu trenere Anna Orlova: “Aksels ar Kasparu kamaniņu sportā sāka trenēties 2011. gadā. Mana trenere Vera Zozuļa pazina Aksela tēvu un uzaicināja, lai visi viņa trīs dēli nāk uz kamaniņu sportu. Sākumā puiši nāca negribīgi, jo zināmā mērā tas bija piespiedu kārtā.

Kaspara nokļūšana kamaniņu sportā ir visai smieklīga un jautra. Pastaigājoties ar suni pa ciematu, Vera Zozuļa satika kādu ģimeni, kura savukārt staidzināja savu suni. Uzsākot sarunu, Vera aicināja, lai vecāki ļauj dēlam Kasparam izmēgināt spēkus kamaniņu sportā. Vecāki piekrita, un tā Kaspars nonāca kamaniņu sportā.

No brāļiem Tupēm pašlaik trenējas Aksels un Emīls. Abi brauc divvietīgajās ekipāžās. Tiesa, katrs ar savu pārinieku. Mazākajam brālim bija ļoti bail, tāpēc ar ģimeni nolēmām, ka bērnam nav jāspiež darīt to, kas nepatīk un no kā ir bail. Šis ir sporta veids, kurā ātrums pieaug ar katru dienu, un, ja no ātruma ir bail, tad braukt nevajag, jo tā var iedzīvoties tikai traumās.

Sākumā Aksels un Kaspars brauca vieniniekā, bet tad nolēmām, ka derētu pamēģināt abus iesēdināt vienās kamanās. Arī puišiem šī ideja patika. Un, ja bērnam kas patīk, viņam tas arī labāk padodas. Puiši kļuvuši mērķtiecīgāki un nāk uz visiem treniņiem. Ir parādījusies dzirkstelīte acīs.”

Autori: Mērija Ansviesule